Court dismissed appeal against traffic fine for speeding, citing repeated violation as aggravating factor under Administrative Offences Code.

NORAKSTS Lieta Nr.A42514308 (A2635-09/17) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 17.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis

piedaloties Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim A.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, pamatojoties uz K.F. (/personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 13.februāra lēmumu Nr.112 – S/4.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 22.decembrī Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk arī – Bauskas RPP KPB) 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma lēmumu Nr.012/PB 431011 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru K.F. (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) tika saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.8panta piektās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 20 apmērā, par to, ka sūdzības iesniedzējs, vadot automašīnu BMW 530, /reģistrācijas numurs/, braucis ar ātrumu 117 km/h (kļūda +/-3 km/h) pie atļautā ātruma 90 km/h, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 115.1.punktu.

[2] Nepiekrītot Bauskas RPP KPB 3.nodaļas jaunākā inspektora lēmumam Nr.012/PB 431011, sūdzības iesniedzējs to apstrīdēja Bauskas RPP KPB priekšniekam, kura pienākumu izpildītājs 2008.gada 12.februārī pieņēma lēmumu Nr.012-S/4 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem. [2.1] 2008.gada 8.februārī sūdzības iesniedzējam tika uzrādīts pārkāpuma video ieraksts. Uzfilmētajā videomateriālā pārliecinoši redzama automašīna, kura brauc ar pieļaujamo braukšanas ātrumu un sūdzības iesniedzēja vadītā automašīna, kura strauji tuvojas priekšā braucošajai automašīnai, pēc kā, ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, nokļūst tai blakus un atkal atgriežas iepriekšējā braukšanas joslā. [2.2] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā par sākotnējo lēmumu pats atzinis ātruma pārkāpumu, norādot, ka vadījis automašīnu ar ātrumu 95 km/h pie atļautā

90 km/h. Tādējādi nepatiess ir arī viņa apgalvojums par nodomu izdarīt kreiso pagriezienu, jo, ja viņš braucis, kā pats apgalvo, ar ātrumu 95 km/h, tad izdarīt kreiso pagriezienu straujā 90 leņķī ar šādu braukšanas ātrumu nav iespējams. [2.3] Nepatiess ir arī sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka fiksēta citas policijas mašīnai aizmugurē braucošās automašīnas ātrums, jo video ieraksts darbojas no tās kameras, kura ir saslēgta ar konkrēto radara antenu, respektīvi, nav iespējams veikt video ierakstu no aizmugures, kad radars darbojas virzienā uz priekšu.

[3] 2008.gada 12.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemta un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 19.marta lēmumu pieņemta K.F. sūdzība par Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 13.februāra lēmumu Nr.112 – S/4 un ierosināta administratīvā lieta. Sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [3.1] Uzfilmētajā videomateriālā sūdzības iesniedzējs nesaskata savu pārkāpumu, gluži pretēji, tas apstiprina sūdzībā Bauskas RPP KPB priekšniekam norādītos faktus. Pēc video noskatīšanās sūdzības iesniedzējs savā paskaidrojumā minējis, ka video nepierāda un neapstiprina protokolā minēto administratīvo pārkāpumu. [3.2] Pieņemot Lēmumu, sūdzības iesniedzējam uzliktais sods atstāts spēkā ar 2007.gada 22.decembri, nevis, kā to nosaka likums, ar 2008.gada 12.februāri, kad tika pieņemts Lēmums Nr.112 – S/4, tādējādi sūdzības iesniedzējam nācies samaksāt uzlikto naudas sodu Ls 20 Ceļu satiksmes drošības direkcijā, veicot ikgadējo automašīnas tehnisko apskati.

[4] 2008.gada 7.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī – Iestāde) paskaidrojums, kurā Iestāde sūdzību neatzīst, norādot, ka administratīvā pārkāpuma fakts apstiprināts ar Bauskas RPP KPB 3.nodaļas inspektora dienesta ziņojumu, pārkāpums fiksēts videoierakstā un nepārprotami atspoguļo pārkāpuma būtību, vienlaicīgi norādot uz sūdzības iesniedzēja nepatiesajiem apgalvojumiem situācijas izskaidrošanā.

[5] Uz tiesas sēdi sūdzības iesniedzējs nebija ieradies. Saskaņā ar LAPK 260.panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa konstatē, ka 2009.gada 26.jūnijā sūdzības iesniedzējam ierakstītā sūtījumā nosūtīta pavēste; šo pavēsti valsts akciju sabiedrība „Latvijas pasts” atsūtījusi atpakaļ Administratīvajai rajona tiesai sakarā ar to, ka adresātam bija atstāts aicinājums saņemt sūtījumu, taču sūdzības iesniedzējs pēc pavēstes pasta nodaļā nav ieradies, un beidzies tās glabāšanas laiks. Tādējādi tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējam savlaicīgi un likumā noteiktajā kārtībā paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu un viņš nav saņēmis pavēsti tikai paša bezdarbības dēļ. Pamatojoties uz minēto tiesa nolēma izskatīt lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā izteiktajiem apsvērumiem, kā arī sniedza paskaidrojumus attiecībā uz tiesas sēdē pārbaudīto pierādījumu – videoierakstu, kurā atspoguļota policijas automašīnā uzstādītā videoradara fiksētā informācija par sūdzības iesniedzēja vadītā transporta līdzekļa pārkāpumu. Papildus tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti policijas darbinieki R.R. un A.J., kuri norādīja, ka pamanījuši pretim nākošu transportlīdzekli, kura ātrums bija lielāks nekā kolonnā esošajiem transportlīdzekļiem. Transportlīdzeklis bija uzsācis apdzīšanas manevru, līdz ar to bija labi pamanāms un veicot ātruma fiksāciju, kļūdas iespēja ir izslēdzama.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[7] Ar lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2007.gada 22.decembrī Bauskas RPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors A.J. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma lēmumu Nr.012/PB 431011, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.8panta piektās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 20 apmērā, par to, ka viņš 2007.gada 22.decembrī Codes pagastā, uz autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža, virzienā uz Bausku, plkst.13:25, vadot automašīnu BMW 530, /reģistrācijas numurs/, brauca ar ātrumu 117 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h (izvērtējot pieļaujamo mērierīces kļūdu, minimālais ātrums – 114 km/h), tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punktu.

Protokolā sūdzības iesniedzējs norādījis, ka nepiekrīt protokolā rakstītajam, jo braucis ar atļauto ātrumu (lietas 11.lapa). Administratīvo pārkāpumu policijas darbinieki fiksējuši no policijas patruļmašīnas arī video ierakstā, kas pievienots lietas materiāliem. [7.2] Ātrums tika fiksēts ar ātruma mērāmo ierīci STALKER-DUAL Nr.0923304, kurai 2007.gada 11.maijā izsniegts Verificēšanas sertifikāts, atzīstot tā atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Sertifikāts derīgs līdz 2008.gada 10.maijam (lietas 14. lapa). [7.3] 2008.gada 16.janvārī Bauskas RPP saņemta sūdzības iesniedzēja sūdzība par sākotnējo lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs braucis ar ātrumu 95 km/h aiz priekšā braucošās automašīnas un esot vēlējies izdarīt kreiso pagriezienu, tādēļ ieņēmis kreiso malējo joslu un samazinājis braukšanas ātrumu, lai nogrieztos pa kreisi, bet saprotot, ka šis pagrieziens nav īstais, pārkārtojies atpakaļ labajā braukšanas joslā. Policijas darbinieki nevarējuši ar radaru fiksēt sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas ātrumu, bet gan kādas citas, iespējams, priekšā braucošās automašīnas ātrumu, jo reāli vadītājs ātrumu samazinājis un tas bijis pat mazāks nekā 95 km/h.

Neskatoties uz pieprasījumu uzrādīt radara fiksēto rādījumu un video ierakstu notikuma vietā, policijas inspektori šādu iespēju viņam esot atteikuši (lietas 16. – 17.lapa). [7.4] Sakarā ar sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību par sākotnējo lēmumu Bauskas RPP apturējusi šī lēmuma izpildi ar 2008.gada 16.janvāri (lietas 21.lapa). [7.5] 2008.gada 23.janvāra dienesta ziņojumā Bauskas RPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors A.J. norāda, ka 2007.gada 22.decembrī kopā ar jaunāko inspektoru R.R. pildījuši dienesta pienākumus uz ceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža.

Ap plkst.13:25 braukuši Rīgas virzienā, kad no Rīgas puses virzienā uz Bausku brauca divas automašīnas, pa priekšu braucošā automašīna brauca ar atļauto braukšanas ātrumu, bet aiz tās brauca automašīna BMW 530, /reģistrācijas numurs/, kuru varēja redzēt strauji tuvojamies priekšā braucošajai automašīnai. Ātruma mērītājs uzrādīja automašīnas BMW 530 ātrumu 117 km/h. Kad automašīna BMW bija pietuvojusies pie priekšā braucošās mašīnas, vadītājs ieslēdza pagrieziena rādītāju un mēģināja apdzīt, bet ieraugot operatīvo transportlīdzekli, samazināja ātrumu un atgriezās savā braukšanas joslā (lietas 13.lapa).

Minētos pārkāpuma izdarīšanas un konstatēšanas apstākļus inspektori A.J. un R.R. apstiprināja arī, sniedzot liecības tiesas sēdē. [7.6] 2008.gada 8.februāra paskaidrojumā sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2008.gada 8.februārī iepazinies ar pārkāpuma video ierakstu un tajā savu pārkāpumu nesaskata, jo uzfilmētais materiāls pilnībā atbilst viņa sūdzībā izteiktajam apstākļu skaidrojumam, ka viņš braucis ar atļauto ātrumu un visdrīzāk pārsniegtais ātrums fiksēts citai, tajā pašā vai pretēja virzienā braucošai, automašīnai (lietas 12.lapa). [7.7] Bauskas RPP KPB priekšnieka pienākumu izpildītājs 2008.gada 12.februārī pieņēma lēmumu Nr.012-S/4, ar kuru atstāts negrozīts Bauskas RPP KPB 3.nodaļas jaunākā inspektora 2007.gada 22.decembra lēmums Nr.012/PB 431011 (lietas 4.

– 6.lapa).

[8] Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punktā noteikts, ka ārpus apdzīvotām vietām motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h. Savukārt LAPK 149.8panta piektajā daļā paredzēta atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas. Par šādu pārkāpumu LAPK 149.8panta piektās daļas sankcijā paredzēts administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

[9] Administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā Nr.012/PB431011 konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs vadījis automašīnu BMW 530, /reģistrācijas numurs/, Codes pagastā, uz autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža. Protokolā un lēmumā konstatēts arī, ka minētais transportlīdzeklis tika vadīts ar ātrumu, atrēķinot pieļaujamo kļūdu – 114 km/h. Savā 2008.gada 8.februāra paskaidrojumā sūdzības iesniedzējs norāda, ka braucis ar atļauto ātrumu, tādējādi, visdrīzāk, ka ātrums tika fiksēts citai, tajā pašā vai pretējā virzienā braucošai automašīnai. No sūdzības par sākotnējo lēmumu Nr.012/PB 431011 izriet, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņš ir braucis ar ātrumu 95 km/h un, vēloties izdarīt kreiso pagriezienu, pat samazinājis braukšanas ātrumu, tādējādi radara uzrādītais ātrums nevarēja tikt fiksēts sūdzības iesniedzēja vadītajai automašīnai, bet gan citai automašīnai. Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai policijas darbinieki ir fiksējuši tieši sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas ātrumu – 114 km/h, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par 24 km/h.

[10] No administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma Nr.012/PB 431011 un policijas inspektora A.J. dienesta ziņojuma izriet, ka policijas darbinieki fiksējuši automašīnas BMW 530, /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātrumu. Ceļu satiksmes likuma 43.4pantā noteikts, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm. Ātrums fiksēts ar ātruma mērīšanas ierīci STALKER-DUAL Nr.093304. Lietai pievienots verificēšanas sertifikāts Nr.E0230V07, kas apstiprina radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei STALKER-DUAL Nr.093304 atbilstību Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 6.punkta prasībām. Automašīnas BMW 530, /reģistrācijas numurs/, ātrums pārkāpuma izdarīšanas brīdī bijis 117 km/h. Ņemot vērā pieļaujamo kļūdu +/- 3 km/h, minimālais automašīnas braukšanas ātrums bijis 114 km/h, kas par 24 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām. Administratīvais pārkāpums fiksēts arī video ierakstā, kas veikts no policijas patruļmašīnas. Tajā redzams, ka sūdzības iesniedzēja vadītā automašīna, ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, pārvietojas uz kreiso malējo braukšanas joslu, nokļūstot blakus iepriekš priekšā braucošajai automašīnai, bet tad samazina ātrumu un atkal atgriežas iepriekšējā braukšanas joslā. Lietā nepastāv strīds, ka videoierakstā redzamā automašīna, kas veikusi iepriekš aprakstīto manevru, bijusi sūdzības iesniedzēja vadītā automašīna.

Video ierakstā redzams arī, kā ar radaru STALKER-DUAL Nr.093304 tiek fiksēts braukšanas ātrums minētajiem transportlīdzekļiem. Radars uzrāda divu transportlīdzekļu ātrumu mērījumus, no kuriem viens ir nedaudz zem 90 km/h, bet otrs mērījums ir 117 km/h. Videoierakstā redzams, ka tuvumā minētajiem transportlīdzekļiem viņu kustības virzienā nebrauc neviens cits transportlīdzeklis, tāpat konkrētajā vietā nav nekādu objektu vai citu šķēršļu, kas varētu traucēt fiksēt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu.

[11] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

[12] Tiesas sēdē Iestādes pārstāvis izskaidroja radara darbības pamatprincipus, no kā izriet, ka radars fiksē un vienlaicīgi uzrāda ātrumu divām automašīnām. Tehniski tas izpaužas tādējādi, ka sākotnēji tiek uzrādīts ātrums tām automašīnām, kas atrodas tuvāk radaram. Ja tādu objektu ir daudz, tad tiek uzrādīts ātrums, tam transportlīdzeklim, kas kustas ātrāk. Ja transportlīdzeklis atrodas tālu no ātruma uzņemšanas vietas, tad tā ātrums netiek fiksētas pat, ja tas pārvietojas ātrāk nekā tuvumā esošie transportlīdzekļu, jo ātrāk tiek saņemts atpakaļ signāls no radara raidītā stara, kas atstarojas no tuvumā esošā transportlīdzekļa. Tādējādi nav iespējams, ka radars STALKER-DUAL Nr.093304 būtu fiksējis ātrumu kādai tālumā braucošai automašīnai, nefiksējot ātrumu sūdzības iesniedzēja vadītajai automašīnai. Tāpat Lēmumā izskaidrots, ka video ieraksts darbojas no tās kameras, kura ir saslēgta ar konkrēto radara antenu, respektīvi, nav iespējams veikt video ierakstu uz aizmuguri, kad radars darbojas virzienā uz priekšu, tādējādi nav pamata arī uzskatīt, ka ātrums varētu būt fiksēts kādai policijas patruļmašīnai aizmugurē braucošai automašīnai.

[13] Kā jau iepriekš secināts, lietā nav strīda par to, ka video ierakstā redzama sūdzības iesniedzēja automašīna, kas pietuvojas priekšā braucošai automašīnai no aizmugures, ieslēdz kreisā pagrieziena rādītāju un pārvietojas uz kreiso braukšanas joslu, bet pēc tam atgriežas atpakaļ labajā braukšanas joslā. Norādītos faktiskos apstākļus apstiprina arī policijas inspektora A.J. dienesta ziņojumā norādītais pārkāpuma apstākļu izklāsts, kā arī A.J. un R.R. tiesas sēdē sniegtās liecības.

Ņemot vērā minētos apstākļus un video ierakstā redzamos radara mērījumus, var konstatēt, ka mērījums, kas uzrādīja automašīnas ātrumu nedaudz zem 90 km/h, uzrādīja tās automašīnas ātrumu, kas brauca pa priekšu sūdzības iesniedzēja vadītajai automašīnai, un ātrums 117 km/h tika fiksēts sūdzības iesniedzēja vadītajai automašīnai, brīdī, kad sūdzības iesniedzējs uzsāka apdzīšanas manevru. [13.1] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā par sākotnējo lēmumu apgalvo, ka viņš ir braucis ar ātrumu 95 km/h un tad, vēloties izdarīt kreiso pagriezienu, samazinājis braukšanas ātrumu un pārvietojies uz kreiso braukšanas joslu, taču minētie apgalvojumi ir pretēji video ierakstā redzamajam, ka sūdzības iesniedzēja vadītā automašīna strauji pietuvojas priekšā braucošajam auto, kas turklāt brauc ar ātrumu ap 90 km/h, un, nesamazinot ātrumu, uzsāk manevru, pārvietojoties uz kreiso joslu un nokļūstot blakus priekšā braucošajam auto. Minētie apstākļi liecina par apdzīšanas manevra uzsākšanu. Šajā brīdī tika fiksēts ātruma pārkāpums. Ātrums tika samazināts, strauji bremzējot, lai atgrieztos labajā braukšanas joslā. Ņemot vērā minētos apstākļus, ir konstatējams, ka sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas ātrums jebkurā gadījumā nevarēja būt mazāks par

90 km/h, pie tam tas nebija atbilstošs tam, lai veiktu kreiso pagriezienu 90 grādu leņķī. Minētie apsvērumi liecina, ka sūdzības iesniedzējs sniedzis subjektīvu un savām interesēm labvēlīgu lietas apstākļu izklāstu, kas ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem. [13.2] Apkopjot iepriekš minēto, secināms, ka automašīnas BMW 530, /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja sūdzības iesniedzējs, braukšanas ātrums bija

114 km/h, kurš fiksēts ar ātruma mērierīci STALKER-DUAL Nr.093304, nostiprināts ar šādiem pierādījumiem: 1) administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.012/PB 431011; 2) 2008.gada 23.janvāra Bauskas RPP KPB 3.nodaļas jaunākā inspektora A.J. dienesta ziņojumu; 3) Bauskas RPP KPB inspektoru A.J. un R.R. tiesas sēdē sniegtajām liecībām; 4) lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, kurā atspoguļota policijas automašīnā uzstādītā video radara fiksētā informācija par sūdzības iesniedzēja vadītā transporta līdzekļa pārkāpumu. Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus neapstiprina neviens cits pierādījums, pie tam paskaidrojumi tiesas vērtējumā nav patiesi, jo neatbilst tiesas ikdienā novērotajiem transportlīdzekļa pagrieziena veikšanas manevru izpildei (parasti ātrums tiek būtiski samazināts pirms pagrieziena).

[14] Tiesas vērtējumā nepastāv sapratīgas šaubas un uzskatāms par pierādītu fakts, ka K.F., vadot automašīnu BMW 530, /reģistrācijas numurs/, pārkāpuma konstatēšanas brīdī ārpus apdzīvotas, Codes pagastā, pa autoceļu Rīga

– Bauska – Lietuvas robeža, braucis ar ātrumu 114 km/h, tas ir, par 24 km/h pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Tādējādi atzīstams, ka Iestāde pareizi kvalificējusi sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu.

[15] Par izdarīto administratīvo pārkāpumu sūdzības iesniedzējam piemērots administratīvais sods – naudas sods Ls 20 apmērā. LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 149.8panta piektajā daļā par sūdzības iesniedzēja izdarīto pārkāpumu paredzēts administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt LAPK 32.pants otrā daļa paredz, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. No lietas materiāliem izriet, ka Lēmuma pieņemšanas brīdī sūdzības iesniedzējs administratīvi sodīts divas reizes; saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu attiecībā uz sūdzības iesniedzēju piemērojams LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais administratīvo atbildību pastiprinošs apstāklis – ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. Tiesa nekonstatē sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinošus apstākļus. Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka Iestāde pamatoti piemērojusi sūdzības iesniedzējam naudas sodu Ls 20 apmērā.

[16] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka, pieņemot Lēmumu, sūdzības iesniedzējam uzliktais sods atstāts spēkā ar 2007.gada 22.decembri, nevis, kā to nosaka likums, ar 2008.gada 12.februāri, kad tika pieņemts Lēmums Nr.112 – S/4, tādējādi sūdzības iesniedzējam nācies samaksāt uzlikto naudas sodu Ls 20 Ceļu satiksmes drošības direkcijā, veicot ikgadējo automašīnas tehnisko apskati. Tiesas vērtējumā šis sūdzības iesniedzēja arguments nevar ietekmēt tiesas lēmumu pēc būtības, jo tas nemaina iepriekš konstatētos faktus par administratīvā akta tiesiskumu.

[17] Tādējādi Lēmumā tiesa nesaskata materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kuri varētu kalpot par pamatu Lēmuma atcelšanai. Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par pamatotu un tiesisku, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, 281.1panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 13.februāra lēmumu Nr.112 – S/4, bet K.F. sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laika no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administrativas rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnesis____________________________________V.Poķis Rīgā, 2009.gada 17.augustā.