Court partially allowed bank's small claims suit for loan default, rejecting penalty clause but awarding principal and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for loan repayment and interest. While the court found the defendant breached the contract by missing payments, it rejected the claim for the contractual penalty clause as excessive. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal, accrued interest, and court costs, while denying the specific penalty amount requested.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1765; Contract Law Section 1753: A contractual penalty clause is not automatically enforceable if it is disproportionately high compared to the actual loss suffered by the creditor, allowing the court to reduce or reject such claims in favor of compensatory damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20298814
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015. gada 16.februārī
Liepājas tiesa: tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Norvik banka” maza apmērā prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Tiesa
k o ns t a t ē ja
2014.gada 21.novembrī prasītājas AS „Norvik banka’’ pārstāvis iesniedzis Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par
naudas EUR 3845,57 un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 28.janvārī puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr. PTKR001814 (turpmāk – līgums), ar kuru
atbildētajam piešķirts kredīts EUR 1379,63 iepriekšējo saistību izpildei, gada procentu likme 24% un atmaksas termiņš 2015.gada 15.janvāris. Saskaņā
ar līguma maksājuma grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 25.datumam. Līguma 3.1. punktā paredzēts, par termiņā neatmaksātu
kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētājam jāmaksā līgumsods 0,15% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma
3.3.punkts, noteic, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes. Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo
nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta maksājumu veikšanai. Pēdējais maksājums
veikts 2009.gada 25.maijā EUR 32,75 apmērā. Ar 2014.gada 10.aprīļa paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un, atbilstoši minētajam līguma
2.3.2. punktam, atbildētājam tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja saistības neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2014.gada
22.aprīlī. Lūdz piedzīt kredīta pamatsummu EUR 1343,70, līgumiskos procentus EUR 1111,81, likumiskos procentus EUR 46,36 un līgumsodu EUR
1343,70. Norādīts, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē. Nauda iemaksājama kontā LV47LATB00000PATEREUR AS „Norvik banka”, saistība pēc
līguma Nr. PTKR001814.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1811., 1943., 1946. pantu,
Civilprocesa likuma 1., 23., 26., 41., 195.pantu, 250.18 panta pirmo daļu, 406.6panta trešo daļu.
2014. gada 26.novembrī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu un 250.22 panta pirmo daļu, atbildētājam uz deklarēto
dzīvesvietu tika nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, norādīta informācija par tiesas sastāvu un
izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 33.lapa). Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumu
par prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos,
kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar
tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56. 1panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti
nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Civilprocesa likuma 250.25.panta pirmajā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi par to paziņojot pusēm.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, 2015.gada 7.janvārī pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida
procesā (lietas 35.lapa). Papildus pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Tiesa secina, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji apmierināma.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 28.janvārī puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr. PTKR001814 (lietas 12.-14.lapa) iepriekšējo
parāda saistību pārstrukturēšanai, tas ir, jau esošo parāda saistību dzēšanai, kuras atbildētājam izveidojušās pēc 2006.gada 12.septembra līguma
Nr.VK10015450. No prasības pieteikumam pievienotajā parāda aprēķinā ir redzams, ka atbildētāja pamatparāds prasītājai ir EUR 1343,70 (lietas
17.lapa).
Tiesa nav ieguvusi pierādījumus, ka parāda samaksa būtu veikta.
Civillikuma 1838.pants noteic, to, ka samaksa veikta jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Savukārt Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par aizdevuma pamatsummas EUR 1343,70 piedziņu ir apmierināma.
Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru
apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties. Savukārt Civillikuma 1765.pants noteic, ka likumisko procentu likme ir 6% gadā.
Tiesa konstatē, ka noslēdzot līgumu puses vienojušās par gada procentu likmi – 24% gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas (1.3.punkts).
Prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus laikā posmā no 2009.gada 25.maija līdz 2014.gada 22.aprīlim EUR 1111,81, tas ir, līguma darbības laikā.
No 2014.gada 23.aprīļa līdz 2014.gada 12.novembrim aprēķināti likumiskie procenti EUR 46,36 (lietas 17.lapa).
Līdz ar to pamatota ir prasība piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus EUR 1111,81 laikā posmā no 2009.gada 25.maija līdz 2014.gada
22.aprīlim un likumiskos procentus EUR 46,36 laika posmā no 2014.gada 23.aprīļa līdz 2014.gada 12.novembrim.
Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Minētā likuma 1720.panta 1.punktā paredzēts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā
bijis norunāts.
Tiesa secina, ka punkts par līgumsodu ir iekļauts patērētāja kreditēšanas standartlīgumā un varēja tikt ierobežotas atbildētāja tiesības minēto punktu
apspriest, slēdzot līgumu, ņemot vērā, ka līgums slēgts iepriekšējo saistību izpildei.
Līgumsods noteikts 0,15% dienā, tas ir 54,75% gadā, no nesamaksātās summas. Konkrētajā gadījumā prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi EUR
1343,70 apmērā laika periodā no 2009.gada 25.maija līdz 2010.gada 25.septembrim (lietas 17.lapa), kad tas sasniedzis pamatparāda apmēru.
Atbildētājs pēdējo maksājumu veicis 2009.gada 25.maijā, samaksājot pavisam EUR 142,28 (lietas 18.lapa). Taču prasītāja līgumu izbeigusi 2014.gada
22.aprīlī, tas ir, pēc četriem gadiem un desmit mēnešiem, prasību tiesā iesniegta 2014.gada 21.novembrī.
Līdz ar to tiesa, izšķirot strīdu par līgumsodu, atzīst, ka pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta
vienpadsmitajā daļā noteikto, ka tā, strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos
noteikumus, ka attiecībā pret atbildētāju līgumsods ir nevis samazināms līdz apmēram, kuru tiesa atzīst par samērīgu, bet
atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam, nav piemērojams pušu pielīgtais
līgumsods 0,15% dienā. Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu EUR 1343,70 apmērā ir noraidāma.
Atbilstoši Civillikuma 1657.pantam tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar
vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.
Bez tam, tiesa ņem vērā judikatūrā paustās atziņas, ka vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, kā pamatkritērijs ir
vērtējams līgumā noteiktais līgumsoda apmērs, nevis prasītāja prasības pieteikumā norādītā aprēķinātā līgumsoda summa
(Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC – 1900/2012).
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo d a katrai ļ u pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus,
uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu.
Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai
pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav sniedzis un nav iesniedzis pierādījumus par saistību izpildi.
Tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis saistību, ko uzņēmies ar līgumu. Pie šādiem apstākļiem prasība apmierināma par pamatparāda EUR
1343,70, līgumisko procentu EUR 1111,81 laikā posmā no 2009.gada 25.maija līdz 2014.gada 22.aprīlim un likumiskos procentus EUR 46,36 laika
posmā no 2014.gada 23.aprīļa līdz 2014.gada 12.novembrim piedziņu, bet noraidāma par līgumsoda EUR 1343,70 piedziņu.
Ievērojot Civillikuma 1765.pantu, apmierināms prasītājas lūgums noteikt tai tiesību par laiku no tiesas sprieduma taisīšanas dienas līdz tā izpildei
saņemt likumiskos procentus 6% gadā no aizdevuma pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Konkrētajā lietā tā ir valsts nodeva EUR 334,82 un, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas 11.lapa).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.,42.pantu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 1,12.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 97., 193., 195.pantu, 250.25 pantu, tiesa
no s pri e da
apmierināt daļēji prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu a/s „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, parādu EUR 2501,87
(divus tūkstošus piecus simtus vienu euro astoņdesmit septiņus centus): tai skaitā pamatparāds EUR 1343,70, līgumiskie procenti EUR 1111,81 laikā
posmā no 2009.gada 25.maija līdz 2014.gada 22.aprīlim un likumiskie procenti EUR 46,36 laika posmā no 2014.gada 23.aprīļa līdz 2014.gada
12.novembrim; kā arī tiesas izdevumus EUR 339,51 (trīs simtus trīsdesmit deviņus euro piecdesmit vienu centu).
Nauda iemaksājama kontā LV47LATB00000PATEREUR AS „Norvik banka”, saistība pēc līguma Nr. PTKR001814.
Atzīt a/s „Norvik banka” tiesību saņemt 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz
sprieduma izpildei.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 1343,70 (viena tūkstoša trīs simtu četrdesmit trīs euro septiņdesmit centu) piedziņu no /pers. B/,
personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,12 (vienu euro divpadsmit
centus).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.
LV51TREL2190458019000,saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.
Noteikt /pers.B/ minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā, ievērojot
Civilprocesa likuma 250.27 pantu.
Tiesnese I.Pūce