Court finds defendant guilty of refusing police orders and imposes a fine plus reimbursement for alcohol test costs.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of refusing a lawful police order and imposed a monetary fine of 30 euros. The court determined that the police officer's request was lawful under the Police Law and that the defendant's failure to comply constituted a violation of Article 175 of the Administrative Offences Code. Additionally, the defendant was ordered to reimburse the state for the 15.65 euros spent on the alcohol test.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 175. panta; Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 213. panta; likums "Par policiju" 22. pants: Refusal to comply with a lawful police order constitutes an administrative offence punishable by a fine or administrative arrest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 136010817
Lietas arhīva Nr. 1-0108-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2017.gada 9.augustā
Talsu rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Grunsbergu,
izskatīja administratīvā protokola Nr.PC227291 materiālus attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/,
dzīvojošu /adrese A/, Talsu novadā,
strādājošu meža darbus, ienākumi mēnesī EUR 300, apgādībā viena persona,
agrāk administratīvi sodītu un
konstatēja:
2017.gada 22.jūlijā apmēram pulksten 19./adrese/, pie Talsu tautas nama, stāvlaukuma /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām
prasībām, kad policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus.
Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu.
/pers. A/ un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijai par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā
kārtībā. /pers. A/ nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.
Ņemot vērā to, ka iestāde lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, /pers. A/ nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslus, tiesa uzskata par
iespējamu lietu izskatīt bez uzaicinātajām personām.
Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu, lietas par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta pārkāpumu ir
pakļautas izskatīšanai tiesai.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pants nosaka, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši
un pastiprinoši apstākļi, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietā.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants paredz, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas
darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta
pienākumus, — uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Tiesa uzskata, ka policijas darbinieka prasībai, lai to APK 175.panta izpratnē atzītu par likumīgu, ir jābūt pamatotai. Savukārt, lai personas
konkrētu rīcību atzītu par nepakļaušanos, turklāt ļaunprātīgu, personai ir jāsaprot šādas prasības likumīgie iemesli. Likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas
APK 175.panta un likuma “Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai
pēc sava satura ir jāatbilst likumam.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Lietas materiāli pierāda, ka 2017.gada 22.jūlijā publiskā vietā /adrese/ izcēlās konflikts un policijas darbinieks uzaicināja personas nopratināt
policijas iecirknī. Pēc policijas aicinājuma /pers. A/ nepārtrauca skaļi izturēties un būt agresīvs.
/pers. A/ apliecināja, ka viņam bija konflikts ar draudzeni /pers. D/ un viņš neklausīja policiju, jo viņam likās, ka viņš neko nav izdarījis.
Likuma ”Par policiju” 10.panta pirmā daļa noteic policijas pienākumu nodrošināt kārtību sabiedriskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības
drošību. Minētā panta sestā daļa noteic policijas pienākumu novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus.
Lai izpildītu minētos pamatpienākumus, likuma “Par policiju” 12.panta 1.punkts noteic policijas darbinieka tiesības prasīt, lai personas pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; 4.punkts
noteic tiesības administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai.
Policijas darbinieks /pers. E/ ziņojumā norāda, ka tika pieprasīts, lai pārkāpējs brauktu uz policijas iecirkni un risināt konfliktējošo personu situāciju
tur, otra prasība bija, lai pārkāpējs pārtrauc skaļu izturēšanos un agresīvu izturēšanos pret /pers. D/.
Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina
attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās
kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par
vainīgu nodarījumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta spriedumu lietā AA
609-05/8, 15.punktu).
Tiesa secina, ka minētās policijas darbinieka rīkojumi atbilst likuma “Par policiju” 12.pantā noteiktajām pilnvarām, tāpēc nepakļaujoties policijas
darbinieka rīkojumam, iestājas Latvijas APK 175.pantā noteiktā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar Latvijas APK un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Savukārt
Latvijas APK 22.pantā noteikts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Atbildību mīkstinoši apstākļi netiek konstatēti.
Atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti, gada laikā, jo 2016.gada 1.oktobrī viņš sodīts administratīvi pēc Latvijas
APK 171.panta pirmās daļas.
/pers. A/ iepriekš vienu reizi sodīts, izsakot brīdinājumu. Viņš administratīvajā lietā norādījis, ka strādā, ienākumi ir EUR 300 līdz EUR 400. Tiesa
atzīst par iespējamu pārkāpējam piemērot naudas sodu, jo uzreiz piemērot smagāko sodu, saistītu ar brīvības ierobežošanu, nav nekāds pamats.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 274.panta piekto daļu, lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija
(amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida
konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.
Ar lietai pievienoto personas pārbaudes protokolu, alkometra izdruku, policijas izziņu ir pierādīts, ka izdevumi par alkohola ietekmes pārbaudi ir
EUR 15,65.
Pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275., tiesa
nosprieda :
Atzīt /pers.A/par vainīgu administratīvajā pārkāpumā pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 175.panta un sodīt viņu ar naudas sodu
EUR 30 (trīsdesmit euro).
Naudas sodu samaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Naudas sodu maksāt Valsts kasē, NMR 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22 (protokola Nr.PC227291).
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ kvīti par naudas soda samaksu iesniegt Talsu rajona tiesā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar alkohola ietekmes pārbaudi saistītos izdevumus EUR 15,65(piecpadsmit euro un 65 centi). Šie izdevumi
jāsamaksā kontā: Valsts policija, Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000099040, kontā LV96TREL2140091033000, kods TRELLV22, maksājuma
mērķis: par pārbaudi administratīvā pārkāpuma lietā (protokola Nr. PC227291).
Spriedumu var pārsūdzēt 10(desmit) darba dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.
Tiesnese V.Pavlovska