Court dismisses appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit.

ECLI:LV:RIRT:2020:1015.1A33113020.2.S

Lietas Nr.1A33113020

Lietvedības Nr.1A-1130-20/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2020. gada 15. oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzējas SIA „EVOR.M” sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2020. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 7-12/77.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 3. februārī SIA „EVOR.M” tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 789889, par to, ka 2019. gada

13. septembrī plkst. 16:54, ar uzņēmuma īpašumā esošu transportlīdzekli OPEL CORSA-E VAN ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,

iebraukts īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada

12. janvāra Saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk –

Noteikumi) 5. punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49. punktā. Ar šo protokolu/lēmumu par administratīvo pārkāpumu SIA „EVOR.M” uzlikts

administratīvais naudas sods 50,00 euro apmērā. (lietas 28. lapa)

[2] Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu ZZ Nr. 789889 pārsūdzēja augstākā iestādē un ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2020. gada 24. aprīļa lēmumu Nr.7-12/77, protokols/lēmums atstāts negrozīts, bet iesniedzējas sūdzība noraidīta. (lietas 40.-43. lapa)

[3] 2020. gada 20. maijā Rīgas rajona tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – Iestāde)

2020. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 7-12/77, kur norādīts, ka iesniedzēja uzskata lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā.

[3.1] Iesniedzēja norāda, ka Iestāde pamatoja savus lēmumus ar to apstākli, ka SIA „EVOR.M” turējumā ir transportlīdzeklis OPEL CORSA-E

VAN ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ar kuru iesniedzēja 2019. gada septembrī daudz reizes iebraukusi īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi.

[3.2] 2019. gada 19. novembrī Iestāde vienkāršā pasta sūtījuma uz iesniedzējas juridisko adresi nosūtīja pavēsti, par ierašanos Jūrmalas

pašvaldības policijā uz administratīva pārkāpuma lietas izskatīšanu 2020. gada 3. februārī plkst. 15:50.

2020. gada 3. februārī Iestāde bez sūdzības iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 28.1/19-35227.

[3.3] Iesniedzēja sūdzības pamatojumā norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 22. pants precīzi nosaka

administratīvā soda piemērošanas mērķi. Iesniedzējas ieskatā administratīvā soda piemērošanas jēga personai, kura ir izdarījusi likuma pārkāpumu, ir

izskaidrot likuma normu, audzināt likuma normu ievērošanu un atturēt no turpmākās atkārtotas likuma normu pārkāpuma izdarīšanas.

SIA „EVOR.M” ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas pilsētas uzņēmums. Kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta

uzņēmuma juridiskā adrese, taču faktiski uzņēmums turpināja strādāt Jūrmalā. Uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas dienu SIA

„EVOR.M” juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā.

[3.4] Iesniedzēja norāda, ka tās saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. SIA „EVOR.M” transports izbrauc no Jūrmalas uz konkrēto

adresi un atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Iesniedzēja vērš uzmanību, ka Noteikumu 2. punktā norādīta tieši tranzīta satiksme, taču šo nosacījumu Iestāde

ignorēja iesniedzējas iebildumos.

[3.5] Iesniedzējas juridiskās adreses līdz 2008. gada 18. janvārim bija /adrese/, līdz 2019. gada 4. janvārim – /adrese/, kā arī kopš 2020. gada

8. janvāra juridiskā adrese ir /adrese/, kā arī līdz 2020. gada janvārim faktiskā uzņēmuma adrese bijā Jūrmala.

[3.6] Iesniedzēja norāda, ka SIA „EVOR.M” netika sodīta uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, ja tas tā notiktu, iesniedzēja kā likumpaklausīgs un

atbildīgs tiesību subjekts uzreiz pārtrauktu likuma pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas pārstāvis, kurš uzraudzīja

minēto noteikumu ievērošanu un pēc fakta bija tas pareizais informācijas sniedzējs, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā

sākumā gan atturot, gan ievērojami samazinot likuma pārkāpumu reizes).

[3.7] Sūdzībā norādīts, ka administratīvais protokols tika sastādīts un nosūtīts 2020. gada februārī, bet pārkāpums ir noticis 2019. gada septembrī.

Iesniedzējas ieskatā policija nebija ieinteresēta atturēt SIA „EVOR.M” no pārkāpumiem, bet tikai pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus un

iekasēt lielāku soda summu.

[3.8] Iesniedzēja uzskata, ka Jūrmalas pašvaldības policija pārkāpa savu kompetenci un LAPK 210. pantu, jo lēmumu attiecībā pret SIA

„EVOR.M” ir pieņēmusi Jūrmalas pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana –

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskas informācijas likuma 9. panta pirmās daļas nosacījumiem piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu

ārējo normatīvo aktu juridiskā spēkā hierarhiju: 1. Satversme; 2. likumi; 3. Ministru kabineta noteikumi; 4. pašvaldību saistošie noteikumi.

Līdz ar to LAPK pantu nosacījumiem ir augstāks juridiskais spēks, nekā Jūrmalas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kaut arī 48. pants paredz,

ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek

administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Saskaņā ar LAPK 238.1 pantu augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšana. Šajā konkrētajā gadījumā augstāka iestāde ir pašvaldības administratīvā komisija.

[3.9] Pamatojoties uz Oficiālo publikāciju un tiesiskas informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, LAPK 22., 205., 210., 238.1, 268.1, 288., 289. un

289. pantu, 2017. gada 12. janvāra Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 2.,5.,49. punktu, iesniedzēja lūgusi tiesai atcelt 2020. gada 24. aprīļa Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lēmumu

Nr. 7-12/77.

[4] Ar 2020. gada 28. maija Rīgas rajona tiesas lēmumu nolemts pieņemt SIA „EVOR.M” sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā

pārkāpuma lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumus

tiesai, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020. gada 29. jūnijam. (lietas 55. lapa)

[5] Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz 2020. gada 29. jūnijam tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumus un nav

lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka SIA „EVOR.M” sūdzība ir noraidāma, bet Jūrmalas pašvaldības policijas

priekšnieka U.Bēniņa 2020. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 7-12/77 atstājams negrozīts.

[7] Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020. gada 1. jūlijā) Pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,

tiesā vai izpilde).

Sakarā ar SIA „EVOR.M” sūdzību par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka U. Bēniņa 2020. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 7-12/77

administratīvā pārkāpuma tiesvedība ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.

[8] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus un iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie

faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pilnībā pietiekami, tādēļ tiesa pilnībā piekrīt iestādes lēmuma motivācijai. Iestāde

lēmumā pamatoti atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja pareizi saukta pie administratīvās atbildības par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra

saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta pārkāpumu.

[9] LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa piekrīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020. gada 23. marta lēmumā dotajam apstākļu novērtējumam un,

pamatojoties uz LAPK 289.13 panta trešo daļu, pievienojas lēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā spriedumā nenorāda.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka

iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, iesniedzējas analoģiskus iebildumus, to kopumā un

savstarpējā saistībā, konstatējot administratīvā pārkāpuma esību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

[10] No lietas materiāliem izriet, ka 2019. gada 11. novembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija uzsāka administratīvo lietvedību Nr. 1-

28.1/19-35227 attiecībā pret iesniedzēju, par to, ka ar iesniedzējas īpašumā esošo transportlīdzekli OPEL CORSA-E VAN valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, 2019. gada 13. septembrī plkst.16:54:00 iebraukts īpašajā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties

caurlaidi, pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra Saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Noteikumu 49. punktā, uzliekot naudas sodu

transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit euro apmērā.

Minēto Noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim, transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus.

Noteikumu 23. punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz

konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst. 00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma

datuma plkst. 00.00.

Iebraucot Jūrmalā, saskaņā ar Noteikumu 8.2. apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu

Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot

caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā

administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot no Sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijā skaidri

attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tā satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera

fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

No lietas materiāliem ir redzams, ka iesniedzējai 2020. gada 3. februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 789889 par to, ka

iesniedzējai piederošs transportlīdzeklis OPEL CORSA-E VAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019. gada 13. septembrī

plkst. 16:54, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. (lietas 28. lapa)

Tiesa atzīst, ka lietā esošā fotofiksācija, kurā skaidri attēlots konkrētais transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas

datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, apstiprina, ka iesniedzējai piederošais transportlīdzeklis administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. (lietas 29. lapa)

[11] Ar izdruku no CSDD informatīvās sistēmas pierādīts, ka transportlīdzeklis OPEL CORSA-E VAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, pieder iesniedzējai. (lietas 19. lapa)

Saskaņā ar Noteikumu 49. punktu par šo Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. pantu transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis un atbilstoši

minētā likuma 13. pantam dati par transportlīdzekļa īpašnieku tiek norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Transportlīdzekļa īpašniekam ir

iespēja reģistrēt transportlīdzekļa faktisko lietotāju, norādot viņu kā turētāju reģistrācijas apliecībā, kā arī nomainīt reģistrēto turētāju uz citu.

[12] No Uzņēmumu reģistra Lursoft datu bāzes izdrukas secināms, ka no 2019. gada 4. septembra līdz 2020. gada 8. janvārim iesniedzējas

juridiskā adrese ir /adrese/ (lietas 25.-26. lapa), līdz ar to tiesa atzīst, ka 2019. gada 13. septembrī iesniedzējai pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ar transportlīdzekli OPEL CORSA-E VAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija jāiegādājas

caurlaide.

No Caurlaides derīguma pārbaudes izdrukas izriet, ka transportlīdzeklim 2019. gada 13. septembrī nebija iegādāta iebraukšanas caurlaide. (lietas

20. lapa). Arī pati iesniedzēja nenoliedz faktu, ka minētā caurlaide netika iegādāta un iesniedzējai netika arī izsniegta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka iesniedzējas piederošajam transportlīdzeklim OPEL CORSA-E VAN, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, 2019. gada 13. septembrī nav bijusi derīga caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

[13] Tiesa konstatē, ka uz iesniedzējas transportlīdzekli OPEL CORSA-E VAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nav attiecināmi

Noteikumu 20. un 21. punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Noteikumu 21.2. punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja juridiskajai personai, kuras Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā norādītā juridiskā

adrese reģistrēta Jūrmalas pilsētā.

Noteikumu 25. punktā noteikts, ka perioda caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto caurlaidi.

Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to atzīstams, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Noteikumu 5. punkta prasības.

[14] Attiecībā uz iesniedzējas norādīto, ka pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un LAPK 210. pantu, lēmumu attiecībā pret SIA

„EVOR.M” ir pieņēmusi pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana – Jūrmalas

pilsētas domes Administratīvā komisija, tiesa norāda, ka saskaņā ar LAPK 211. 2 panta pirmo daļu, kontroli par pašvaldības domes izdoto saistošo

noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas institūcijas.

Noteikumu 49. punktā Jūrmalas pilsētas dome ir noteikusi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas kontrolē šo noteikumu izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolu un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Tādejādi dome pilnvaroja Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policiju rīkoties, kā institūcijai, kurai ir pakļauta šo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, līdz ar to Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieks U.Bēniņš nav pārkāpis savu kompetenci, izskatot sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektora sastādīto

protokolu-lēmumu.

[15] Iesniedzēja norāda, ka pārkāpums noticis neapzinātu iemeslu dēļ, jo darbinieki nav zinājuši, ka jāpērk caurlaide, savu darba pienākumu

veikšanai pārvietojušies ar automašīnu arī ārpus Jūrmalas, savukārt uzņēmuma juridiskā adrese nomainīta kļūdas un nezināšanas dēļ.

LAPK 243. panta trešās daļas 4. punkts nosaka, ka, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādītu uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Iesniedzējai bija pienākums iepazīties ar Noteikumiem, kuri ir publiski pieejami, un to izpildes kārtību, kā arī pienākums pārliecināties par viņas

īpašumā esošā transportlīdzekļa caurlaides derīgumu, tās anulēšanu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās nepieciešamību.

Turklāt pati iesniedzēja norāda, ka uzņēmuma juridiskā adrese iepriekš bija Jūrmalas pilsētā un tikai 2019. gada 4. septembrī tā nomainīta uz adresi

Rīgā. Minētais rod pamatu secināt, ka iesniedzējai bija zināma caurlaides saņemšanas kārtība.

Tiesa nekonstatē objektīvus, no sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgus apstākļus, kas būtu lieguši viņai izpildīt saistošo noteikumu prasības.

[16] Attiecībā uz iesniedzējas argumentu, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija neziņoja par jau pirmo izdarīto pārkāpumu, bet rīkojusies tā, lai

iekasētu pēc iespējas lielāku naudas sodu no iesniedzējas, tiesa norāda, ka katrai personai pašai ir pienākums sekot līdzi un izpildīt normatīvo aktu

prasības, tostarp, nepieciešamības gadījumā iegādāties caurlaidi, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā, līdz ar to arī neizveidotos situācija, ka

iesniedzēja vairākkārt tiek sodīta par identiskiem pārkāpumiem. Apstāklis, ka persona netiek sodīta uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas, nedod pamatu tai

paļauties, ka prettiesiskās darbības turpmāk ir pieļaujamas un par tām netiks piemērots administratīvais sods.

Pašvaldības policijas pienākumos neietilpst atgādināt vai brīdināt transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju par to, ka iebraucot īpaša režīma zonā, tā

nav iegādājusies nepieciešamo caurlaidi.

Spēkā esošais normatīvais regulējums pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus. Saskaņā ar

LAPK 1. pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt apzinīgu attieksmi

pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus.

[17] Saskaņā ar LAPK 32. pantu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

administratīvo pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa atzīst, ka iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši Noteikumos noteiktajam soda apmēram. Soda uzlikšana

atbilst LAPK 32. panta prasībām. Ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir sasniedzams LAPK 22. pantā noteiktais

mērķis, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa nekonstatē apstākļus SIA „EVOR.M” piemērotā administratīvā soda atcelšanai.

[18] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams spēkā, bet SIA „EVOR.M”

sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „EVOR.M” sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 7-12/77, atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2020. gada 15. oktobrī.

Tiesnese (V.Grebežniece)