Court dismisses appeal against parking fine for driving on wrong side of road in designated parking zone.

Lietas Nr. 132044014

Lietas arhīva Nr. 1-0078-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 13.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Carnikavas novada pašvaldības policijas

2014. gada 27. augusta lēmuma Nr.73 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 23. septembrī tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk tekstā arī –

Iesniedzējs) sūdzība par Carnikavas novada pašvaldības policijas 2014. gada 27. augusta

lēmuma Nr.73 (turpmāk tekstā – Lēmums) atcelšanu.

[2] Sūdzībā norādīts, ka 2014. gada 5. augustā Iesniedzējs LR Carnikavas novada

pašvaldības policijā apstrīdēja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.

190089779 un tajā pieņemto lēmumu.

2014. gada 25. jūlijā uz automašīnas (valsts Nr. /TL numurs/) stikla tika novietots

administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojums Nr. 190089779. Minētajā paziņojumā ir

norādīts, ka automašīna valsts Nr. /TL numurs/ ir veikusi CSN 136.3 punkta pārkāpumu.

Savā protokola pārsūdzībā Iesniedzējs bija apstrīdējis to, ka automašīna valsts Nr. /TL

numurs/ ir veikusi CSN 136.3 punkta pārkāpumu, jo automašīna bija novietota ielas galā

izveidotā stāvvietā, kurā stāvēšana bija atļauta saskaņā ar ceļa zīmi, kura atļauj automašīnu

stāvēšanu.

2014. gada 28. augustā LR Carnikavas novada pašvaldības, Pašvaldības policija ir

izsūtījusi iesniedzējam pašvaldības policijas priekšnieces Elīnes Klindžānes 27.08.2014.

lēmumu Nr.73 ar kuru šis protokols Nr. 190089779 un tajā pieņemtais lēmums ir atstāts

negrozīts.

Savā 27.08.2014 lēmuma Nr73 pamatojumā Pašvaldības policijas priekšniece Elīnes

Klindžāne apgalvo, ka laukums - stāvvieta, kurš ir izveidots, Mežciema ielas jūras galā

Garciemā, Carnikavas novadā ir iela, kur automašīnu kustība ir organizēta pa ceļa labo

pusi.

Veicot vietas fizisko apsekošanu dabā ir konstatēts, ka faktiski iela tur neatrodas, bet

ir izveidots stāvlaukums pa kura vidu uz jūru un no tās pārvietojas gājēji.

Termina "ietve" definīcija ir norādīta CSN 1.23.punktā, proti, ietve — ceļa daļa, kas

paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. Fiziskā vietas

apsekošanā tika konstatēts, ka laukumā tā daļa, kuru izmanto gājēji ir laukuma vidus. Ceļu

satiksmes likuma 1. panta 3. punktā ceļš ir definēta kā jebkura satiksmei izbūvēta teritorija

(autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot

brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš,

mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises,

atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu

pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas,

atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas

inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori,

signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi

un citi tehniskie līdzekļi);

Konkrēti veicot ceļa apsekošanu Mežciema ielas galā, uz jūras pusi no krustojuma

ar Krasta ielu, tai skaitā apsekojot laukuma ziemeļaustrumu pusi, netika konstatēts, ka

kāda laukuma vai ceļa daļa gar ceļa malu ir speciāli paredzēta gājējiem. Mežciema ielas

galā izveidotajā laukumā neviena ceļa daļa nav nodalīta no ceļa, lai to paredzētu gājējiem.

Gājēju plūsma ir organizēta tā, ka Mežciema ielas galā esošajā laukumā gājēji pārvietojas

ielas galā izvietotā stāvlaukumā pa tā vidu.

Tātad ir secināms, ka Mežciema ielas galā aiz krustojuma ar Krasta ielu neturpinās

iela, bet ir izveidota ceļu satiksmes likuma 1. Panta 3. Punktā aprakstītā ceļu būve -

laukums un nav ietves.

Viss stāvlaukums ar ceļa zīmi 532. ir paredzēts stāvvietai.

Sakarā ar to, ka laukumā nav ietves, tad automašīnas novietošana pilnīgi precīzi

atbilstoši ceļa zīmes 532 papildzīmei nav faktiski iespējama, un automašīna ar valsts

Nr. /TL numurs/ tika stāvlaukumā novietota tā, lai pēc iespējas precīzi atbilstu zīmē

norādītajam automašīnas veidam - stāvlaukumā pēc iespējas perpendikulāri pret

stāvlaukuma malu.

Sakarā ar to, ka vietas fiziskā apsekošana ir konstatējusi, ka minētajā vietā, kur tika

novietota automašīna ir izveidots stāvlaukums ar faktisko ietvi laukuma vidū, un

automašīna tika šajā stāvlaukuma novietota atbilstoši ceļa zīmei 532, tad nav noticis nav

noticis ceļa zīmes 522 norādījumu pārkāpums un attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka

automašīna Nr. /TL numurs/ir veikusi CSN 136.3 punkta pārkāpumu.

Pamatojoties uz minēto, Iesniedzējs apstrīd un lūdz atcelt administratīvā pārkāpuma

protokola-paziņojumu Nr. 190089779 un atcelt tajā pieņemto lēmumu (lēmuma pieņēmējs

Carnikavas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors D. Beļinovs) uzlikt sodu 40

EUR apmērā, jo protokolā-paziņojumā norādītais pārkāpums nav noticis ka arī apstrīd un

lūdz atcelt LR Carnikavas novada pašvaldības, Pašvaldības policijas priekšnieces Elīnes

Klindžānes 27.08.2014 lēmumu Nr73 ar kuru šis protokols Nr. 190089779 un tajā

pieņemtais lēmums ir atstāts negrozīts.

[3] Lēmumā norādīts sekojošais.

Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne, 2014.gada

27.augustā, izskatot 2014.gada 8.augustā Carnikavas novada pašvaldības policijā

saņemto /pers. A/ (turpmāk tekstā - Pieteicējs) iesniegumu, ar kuru tika izteiktas šaubas

par 2014.gada 25.jūlija administratīvā pārkāpuma protokolā - paziņojumā Nr. 190089779

pieņemto lēmumu (turpmāk tekstā - Lēmums), konstatēja:

[3.1] 2014.gada 25.jūlijā tika nofiksēts, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas

numuru /TL numurs/ ir novietots stāvēšanai Carnikavas novadā, Garciemā, Mežciema ielā

59, 522.ceļa zīmes darbības zonā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk tekstā -

CSN) 136.3. punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 149. 10 panta piektās daļas 12.punktā. Par pārkāpumu

Carnikavas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Deniss Beļinovs sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.l90089779 (turpmāk tekstā -

Protokols), ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta „īpatnības administratīvajā procesā

sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus un 2006.gada

7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.l82 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā

pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas

noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus, kā arī pamatojoties uz 23.02.2011. Carnikavas

novada domes lēmumu Nr.4/25 „Par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu

ievērošanas kontroli”, nolēma par izdarīto pārkāpumu piemērot naudas sodu EUR 40,00

apmērā. Konstatētā pārkāpuma faktu pierāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

sastādītais Protokols un pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas.

[3.2] Izskatot lietu pēc būtības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 287.panta pirmās daļas 1.punktu un ņemot vērā Pieteicēja pieteikumā minētos

iebildumus, Lēmums ir atstājams negrozīts un Pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Pieteicējs iesniegumā norāda, ka automašīna bija novietota stāvēšanai ielas galā

izveidotā stāvlaukumā, kur stāvēšana atļauta saskaņā ar ceļa zīmi.

Uz Pieteicēja argumentiem tiek norādīts, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma

37.pantam, Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi. No Šīs tiesību normas

izriet skaidrs priekšnoteikums, ka ceļa labo vai kreiso pusi nosaka pēc tā, kā tiek

organizēta satiksme valstī, t.i,, pēc transportlīdzekļa braukšanas virziena.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.26. punktā noteikts, ka 532.zīme "Stāvvieta”. Zīmes

darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja

krustojuma nav, - līdz 532. A, 519., 326., 327., 328. vai 329.zīmei. Zīmes apakšdaļā var

tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. No

minētajām tiesību normām nekādi neizriet, ka 532 ceļa zīme „Stāvvieta” varētu attiekties

arī uz ceļa kreiso pusi.

Piemērojot LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktu, nepieciešams noskaidrot

vai transportlīdzeklis novietots uz ceļa. Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts nosaka,

ceļš —jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, Šķērsiela un

tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas

un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi,

caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves

(pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas paviljoni, bremzēšanas un

paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves,

ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas

tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras,

vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). Tādējādi secināms,

ka vieta, kur tika novietots transportlīdzeklis, uzskatāma par ceļu un uz konkrēto vietu

attiecas 522.ceļa zīme „stāvēšanas aizlieguma zona”.

Protokols - paziņojums Nr. 190089779 sastādīts, jo transportlīdzeklis Peugeot,

valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ bija novietots stāvēšanai uz ceļa 522. ceļa

zīmes darbības zonā.

Administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu ir paredzēta LAPK 149.10 panta

piektās daļas 12.punktā, kurā noteikts, ka „par stāvēšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā”.

Izvērtējot visus lietas apstākļus, materiālus kopumā, kā arī apstākli, ka pārkāpums

varēja būt traucējošs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, un faktu, ka Pieteicējs nav

norādījis tādus izņēmuma apstākļus, kas ļautu atbrīvot pieteicēju no administratīvās

atbildības, norādu, ka nav pamata atbrīvot Pieteicēju no administratīvās atbildības.

Iebraucot Garciemā 522.ceļa zīme uzstādīta Mežciema ielas un Ežu ielas galā.

Kā redzams no CSN 298.16. punktā ietvertās definīcijas, 522. zīme „Stāvēšanas

aizlieguma zona” notiec, ka stāvēt ir aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana

apzīmēta ar šo zīmi. Savukārt 523. ceļa zīme „Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas” (CSN

298.17. punkts) atceļ ar 522,1 zīmi noteikto ceļu satiksmes režīmu. Tādējādi 522. ceļa

zīme attiecas līdz vietai, kur ir izvietoti 523. ceļa zīme, kas atceļ stāvēšanas aizlieguma

režīmu.

Ja reiz Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzekļa stāvēšana var tikt ierobežotai

ceļa zīmēm, tad transportlīdzekļa vadītājam vajag un viņš var paredzēt, ka šāds aizliegums

var pastāvēt arī vietā, kur viņš novieto transportlīdzekli stāvēšanai. Tādēļ vadītājam ir

jāveltī sevišķa rūpība, lai risks, ka transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai aizlieguma

vietā, neīstenojas.

Līdz ar to vispusīgi, pilnīgi un objektīvi tika izpētīti lietas apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā, jo tika konstatēts administratīvā pārkāpuma fakts. Pārkāpuma faktu

pierāda gan Protokols, gan pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. Ceļu satiksmes

noteikumu 136.3. punktā ir noteikts, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 522.ceļa zīmes

darbības zonā.

[3.3] Konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas

apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma

konstatāciju. Tādējādi Carnikavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem nav

pienākums vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo likums nosaka tikai vienu soda

veidu un apmēry. Tādējādi, ņemot vērā LAPK nosacījumus, izvērtējot piemērojamā soda

apmēra samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma raksturu, netiek ņemti vērā atbildību

mīkstinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi, un tiek vērtēts tikai tas, ka ir izdarīts attiecīgs

administratīvais pārkāpums, par ko ir paredzēts administratīvais sods EUR 40,00 apmērā.

[3.4] LAPK 32.panta otrā daļa nosaka to, ka, uzliekot administratīvo sodu, ņem vērā

izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Kā jau norādīts iepriekš, tad LAPK par konkrēto pārkāpumu paredz tikai vienu soda veidu

un apmēru. Tādējādi, uzliekot administratīvo sodu, likums nepieļauj vērtēt tā apmēru, līdz

ar ko šajā gadījumā nav piemērojama LAPK 32.panta otrā daļa.

[3.5] Jāņem vērā arī tas, ka nav pieļaujama tiesību formāla izlietošana cita mērķa

sasniegšanai nekā tas, ko attaisno patiesais likuma mērķis, kas šeit ir personas sodīšana par

izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai to atturētu no turpmākiem administratīvajiem

pārkāpumiem. Protokols ir pamatots uz normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi

kompetenta amatpersona un ir ievērots tāds administratīvais princips kā proporcionalitātes

princips, jo sabiedrības interesēs ir vienveidīgi un precīzi ievērot Ceļu satiksmes likuma un

Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas regulē apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu

ievērošanu.

[3.6] Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 288.pantu, 289.pantu, 14910.panta piektās daļas 12. punktu,

Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne nolēma atstāt

negrozītu pieņemto lēmumu par administratīvā pārkāpuma protokola - paziņojuma Nr.

190089779 piemērošanu.

[4] 2014. gada 4. novembrī tiesā saņemti Iestādes rakstveida paskaidrojumi par

sūdzības iesniedzējas iesniegto sūdzību.

Paskaidrojumos norādīts, ka Iestāde ir iepazinusies ar Iesniedzēja pieteikumu un

uzskata, ka tas ir nepamatots sekojošu apsvērumu dēļ:

2014.gada 25.jūlijā Carnikavas novada pašvaldības policijas inspektors Deniss

Beļinovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. 190089779 par to,

ka transportlīdzeklis Peugeot, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ bija novietots

stāvēšanai Mežciema ielā 59, Mežciemā, Carnikavas novadā, par ko transporta līdzekļa

vadītājam uzlikts naudas sods EUR 40,00 apmērā.

2014.gada 8.augustā pieteicējs pārsūdzēja minēto protokolu-paziņojumu Carnikavas

novada pašvaldības policijas priekšniekam. Ar Carnikavas novada pašvaldības policijas

2014.gada 27.augusta lēmumu Nr.73 administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.

190089779 atstāts spēkā.

Pieteicējs pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu pārsūdzēja Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā un 2014.gada 30.septembrī tiesa pieņēma lēmumu par lietas

ierosināšanu.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 136.3. punktā noteiktajam, aizliegts stāvēt (..)

uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi.

Teritorija, kurā pieteicējs bija novietojis transportlīdzekli, ar valsts reģistrācijas

numura zīmi /TL numurs/ stāvēšanai ir apzīmēta ar 522.ceļa zīmi.

Carnikavas novada pašvaldības policijas darbinieks pareizi ir konstatējis pieteicēja

izdarīto CSN 136.3. punkta pārkāpumu un piemērojis administratīvo sodu par izdarīto

LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punkta pārkāpumu.

Ceļu satiksmes noteikumu 34. punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam,

braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana,

jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. Lai

ievērotu minētajā pantā norādītās prasības, transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro ceļa

zīmes un precīzi jāpilda tajās noteiktās prasības.

Ja reiz Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzekļa stāvēšana var tikt

ierobežota ar ceļa zīmēm, tad transportlīdzekļa vadītājam vajag un viņš var paredzēt, ka

šāds aizliegums var pastāvēt arī vietā, kur viņš novieto transportlīdzekli stāvēšanai. Tādēļ

vadītājam ir jāveltī sevišķa rūpība, lai risks, ka transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai

aizlieguma vietā, neīstenojas.

Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir paudis atziņu, ka autovadītājam pirms

transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai ir jāpārliecinās par ceļa zīmēm, kuru iedarbības

zonā transportlīdzeklis tiek novietots. To var izdarīt, aplūkojot ceļa zīmes, kurām varētu

būt iedarbība uz transportlīdzekļa stāvēšanas vietu. Lai to noskaidrotu, nav nepieciešama

īpaša piepūle (sal. Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2009.gada 6 jūlija lēmuma lietā

SKA-311/2009 [12] punkts.

Ceļu satiksmes noteikumu 34. punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam,

braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana,

jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. Lai

ievērotu minētajā pantā norādītās prasības, transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro ceļa

zīmes un precīzi jāpilda tajās noteiktās prasības.

Iestāde uzskata, ka Iesniedzēja vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem-

protokolu-paziņojumu, fotogrāfijām un dienesta ziņojumu.

Ievērojot minēto, iestāde uzskata, ka pieteikums ir nepamatots, to neatzīsts un lūdz

pieteikumu noraidīt pilnībā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka sūdzība ir nepamatota

un noraidāma, jo lietā iegūtie pierādījumi pierāda Iesniedzēja vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 10

panta piektās daļas 12.punktā.

LAPK 289.13panta trešajā daļā ir noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka

iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību

pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, pārbaudot pārsūdzēto Lēmumu un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to tiesa pilnībā

pievienojas Carnikavas novada pašvaldības policijas 2014. gada 27. augusta lēmuma

Nr.73 motivācijai.

149.10 panta piektās daļas 12.punktā ir noteikts, ka administratīvā atbildība iestājas

par stāvēšanu 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai

329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta

ar 522.ceļa zīmi.

Iesniedzējs sūdzībā nav faktu apstrīdējis, ka, iebraucot Garciemā 522.ceļa zīme

uzstādīta Mežciema ielas un Ežu ielas galā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298.16.

punktā noteikto 522.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona" norāda, ka stāvēt aizliegts uz

visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi. Šīs zīmes darbības zona ir

līdz 523.zīmei "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas". No lietas materiāliem neizriet, ka

522.zīmes darbība Mežciema ielā būtu pārtraukta ar 523. zīmi. Līdz ar to secināms, ka

vietā, kur savu automašīnu bija novietojis Iesniedzējs darbojās 522. ceļa zīme.

Iesniedzējs sūdzībā ir norādījis, ka automašīna bija novietota stāvēšanai ielas galā

izveidotā stāvlaukumā, kur stāvēšana atļauta saskaņā ar ceļa zīmi.

No lietas materiāliem izriet, ka Mežciema ielā virzienā uz jūru labajā pusē ir

izveidota speciāla automašīnu stāvvieta, kura ir apzīmēta ar 532. ceļa zīmi „Stāvvieta” un

533. ceļa zīmi „Stāvvietas beigas”. Speciālas stāvvietas izveidošana attiecīgajā vietā atceļ

ar 522.ceļa zīmi noteikto režīmu, bet vienīgi uz vietu, kur izvietota stāvvieta. Lietā nav

informācijas, ka viss Iesniedzēja norādītais Mežciema ielas posms būtu stāvvieta, jo 532.

ceļa zīme „Stāvvieta” ir vienīgi ielas labajā pusē, nevis kreisajā, kur savu automašīnu bija

novietojis iesniedzējs.

Tiesa atzīt, ka Lēmumā pamatoti ir norādīts, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma

37.pantam, Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi. No Šīs tiesību normas

izriet skaidrs priekšnoteikums, ka ceļa labo vai kreiso pusi nosaka pēc tā, kā tiek

organizēta satiksme valstī, proti, pēc transportlīdzekļa braukšanas virziena.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.26. punktā noteikts, ka 532.zīme "Stāvvieta”. Zīmes

darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja

krustojuma nav, - līdz 532. A, 519., 326., 327., 328. vai 329.zīmei. Zīmes apakšdaļā var

tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. No

minētajām tiesību normām nekādi neizriet, ka 532 ceļa zīme „Stāvvieta” varētu attiekties

arī uz ceļa kreiso pusi.

Iesniedzēja pieņēmums, ka visa Mežciema iela ir stāvlaukums, ir bez jebkāda

lietiska pamata. Šo pieņēmumu izslēdz arī tas, ka Mežciema ielas labajā pusē virzienā uz

jūru, ir izveidota speciāla auto stāvvieta, kas redzama uz iestādes iesniegtajiem

fotoattēliem, un kura beidzas pirms vietas, kur tika novietots Iesniedzēja transportlīdzeklis.

Turklāt tas bija novietots ielas otrajā pusē, uz kuru, kā pareizi norādījusi Pašvaldības

policija, nevar attiekties ceļa zīmes, kas novietotas ceļa otrā pusē. Ne tas, ka Mežciema

iela ir bez gājēju ietves un paredzēta gan transportlīdzekļu, gan gājēju kustībai, ne tas, ka

ielas (ceļa) nomales ir izbraukājušas automašīnas, nepadara šo ielas posmu par

stāvlaukumu.

Tiesas ieskatā pamatota ir Pašvaldības policijas norāde, ka transportlīdzekļa

vadītājam pašam ir jānoskaidro, vai nepastāv jelkādi ierobežojumi autotransporta

novietošanai stāvēšanai, bet gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs ir iebraucis 522. ceļa

zīmes darbības zonā – vai stāvēšana konkrētajā vietā ir atļauta.

Ņemot vērā to, ka Pašvaldības policija pareizi ir konstatējusi, ka Iesniedzējs ir

iebraucis 522. ceļa zīmes darbības zonā un novietojis stāvēšanai savu transportlīdzekli

vietā, kur tas nav atļauts, tiesa atzīst, ka pārkāpums ir pareizi kvalificēts, un sods

Iesniedzējam piemērots pamatoti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet Iesniedzēja sūdzība ir

noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskānā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.12 panta otrās daļas 1. punktu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ sūdzību par Carnikavas novada pašvaldības policijas 2014. gada 27.

augusta lēmuma Nr.73 atcelšanu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma

sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis