Court dismisses fine for parking outside road limits where area is a designated delivery zone.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative fine imposed on a vehicle owner for parking outside road limits. The defendant argued the vehicle was parked at a delivery zone, while the police maintained the area was part of the road complex. The court ruled that the specific location was intended for vehicle access and delivery, not public traffic, thus negating the violation.
Legislator headnote
AI generatedCSN 128.punkts; LAPK 149.10 panta 9. daļa; LAPK 239.1 panta 1. punkts; LAPK 289.12 panta 2. punkts; LAPK 289.16 panta 4. daļa; LAPK 289.18 panta 1. daļa: Parking outside road limits is not a violation if the area is specifically designated for vehicle access and delivery purposes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr. 142298212 (1-1242-13/28)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2013. gada 19. augustā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese T.Jefremova,
piedaloties personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, M.A., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc M.A. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Olaines novada pašvaldības policijas priekšnieka 2012.gada 18.maija lēmuma atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 21.martā Olaines novada pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.820047612 par to, ka transportlīdzeklis Dodge, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2012.gada 21.martā plkst.10.13 bija novietots stāvēšanai /adrese/, ārpus ceļa robežām, pārkāpjot Ministru kabineta 2004. gada
29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 128.punkta prasības, līdz ar to transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta devītajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, nolemts uzlikt naudas sodu divdesmit latu apmērā (turpmāk – sākotnējais lēmums).
1.lappuse no 5 [2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, M.A. to apstrīdēja Olaines novada pašvaldības policijas (turpmāk arī – iestāde) priekšniekam, kas ar 2012.gada 18.maija lēmumu (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.
[3] 2012.gada 6.jūnijā tiesā saņemta M.A. (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2012.gada 21.maijā saņēmis Olaines novada pašvaldības vēstuli „Par piebraukšanu pie autoveikala /adrese/”, kurā norādīts, ka pie veikala, kurš izveidots /adrese/ pašvaldības būvvaldes arhīvā esošajiem topogrāfiskajiem plāniem ir transportlīdzekļu piebrauktuve ar grants šķembu klāja blietējuma segumu. Vienlaikus minētajā vēstulē norādīts, ka teritorija aiz autobusa pieturas nav ceļa braucamā daļa. Olaines novada pašvaldība lūgusi sūdzības iesniedzēju veikt attiecīgās teritorijas labiekārtošanu, lai turpmāk nerastos pārpratumi par piebraukšanu, kā arī pieiešanu pie veikala. [3.2] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka arī CSN 128.punkts atļauj transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu brauktuves malā, ja ir izveidots paplašinājums. Sākotnējā lēmuma sastādīšanas brīdī sūdzības iesniedzējam piederošais transportlīdzeklis bija novietots pie sūdzības iesniedzējam piederošā veikala preču izkraušanai.
[4] Paskaidrojumā tiesai iestāde norāda, ka sūdzības iesniedzējas sūdzība noraidāma, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. Iestāde papildus paskaidro, ka sūdzības iesniedzējs kļūdaini izpratis Olaines novada pašvaldības sniegto atzinumu. Iestādes ieskatā no minētā atzinuma izriet, ka piebraukšana pie veikala ir no piebraucamā ceļa, kas pieslēdzas /ielas nosaukums/ un ved uz /adrese 2/ pagalmu. Administratīvais pārkāpums izdarīts vietā, kas atrodas nobraucot no minētā ceļa.
[5] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē uzturēja sūdzībā ietverto prasījumu uz sūdzībā norādīto argumentu pamata. Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tā kā 2013.gada 5.augutā Administratīvajā rajona tiesā saņemts iestādes lūgums izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja piedalīšanās, tiesa nolēma lietu izskatīt bez iestādes piedalīšanās.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir apmierināma.
[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, vietu, kur 2012.gada 21.martā plkst.10.13 bija novietots sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis. Lietā pastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir izdarījis LAPK 149.10 panta devītajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu.
2.lappuse no 5 [8] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar
149. panta devīto daļu par CSN 128.punkta prasību neievērošanu. CSN 128.punkts noteic, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos. LAPK 149.10 panta devītā daļa noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Lēmumā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs transportlīdzekli novietojis ārpus ceļa. Līdz ar to, lai noskaidrotu, vai sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, tiesai jānoskaidro, vai vieta, kur sūdzības iesniedzējs novietojis transportlīdzekli, uzskatāma par vietu, kurā saskaņā ar CSN 128.punktu ir aizliegts stāvēt.
[9] No lietas materiālos esošajām fotogrāfijām tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis novietots ar grants segumu klātā laukumā starp /adrese/ un autobusa pieturu. Pie iebrauktuves minētajā laukumā ietve ir acīmredzami pazemināta un faktiski atrodas vienā līmenī ar brauktuvi. Minēto laukumu ieskauj ietve, kura neatrodas vienā līmenī ar laukumu, kā arī to klāj cita veida segums (lietas 11.lapa). Lietas materiālos ir Olaines novada pašvaldības 2012.gada 21.maija atbilde uz sūdzības iesniedzēja iesniegumu, kurā pašvaldība cita starpā norādījusi, ka vēsturiski pie veikala, kas bijis izveidots pagrabstāvā /adrese/ bijusi izveidota ar betona plāksnēm iesegta piebraukšana automašīnām preču pievešanai. A/S „/Nosaukums/”, realizējot pilsētas ūdens un kanalizācijas saimniecības projektu, betona plākšņu iesegumu /adrese/ demontēja un tā vietā izveidoja šķembu klāja blietējumu. Saskaņā ar Olaines novada pašvaldības būvvaldes arhīvā esošiem topogrāfiskiem plāniem pie veikala /adrese/ ir grants šķembu piebrauktuve. Teritorija pirms minētā veikala nav zaļā zona, kā arī nav ceļa braucamā daļa, jo piebraukšana pie veikala ir no piebraucamā ceļa, kas pieslēdzas /ielas nosaukums/ un ved uz dzīvojamās mājas /adrese 2/ pagalmu (lietas 12.lapa).
[10] Iestāde tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka sūdzības iesniedzējs nepareizi interpretējis Olaines novada pašvaldības sniegto atbildi, jo piebraukšana pie veikala ir no piebraucamā ceļa, kas pieslēdzas /ielas nosaukums/ un ved uz /adrese 2/ pagalmu. Administratīvais pārkāpums izdarīts vietā, kas atrodas nobraucot no minētā ceļa. Tiesa no lietas materiāliem, konstatē, ka iepriekš minēto skaidrojumu Olaines novada pašvaldība sniegusi, norādot, ka vieta, kur novietots sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis nav ceļa braucamā daļa. Tiesa konstatē, ka ne Ceļu satiksmes likumā, ne arī CSN nav ietverts termins „ceļa braucamā daļa”. Izvērtējot iepriekš minētos normatīvos aktus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Olaines novada pašvaldības atbildē ietvertais termins atbilst terminam „brauktuve”.
3.lappuse no 5 Saskaņā ar CSN 1.8.apakšpunktu brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktam ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). Tādējādi, tiesas ieskatā, lietā nav strīda, ka laukums, kurā novietots sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis, nav uzskatāms par brauktuvi CSN izpratnē. Vienlaikus tiesai, vizuāli novērtējot lietā esošās fotogrāfijas un ņemot vērā Olaines novada pašvaldības sniegto informāciju, nerodas šaubas, ka minētais laukums ietilpst ceļa kompleksā – tas izbūvēts transportlīdzekļu piebraukšanai pie veikala /adrese/ un preču piegādei minētajam veikalam. Līdz ar to minētais laukums atzīstams par stāvvietu.
[11] Tiesa norāda, ka tai nav pamata apšaubīt Olaines novada pašvaldības sniegto informāciju par to, ka laukums pie veikala /adrese/ paredzēts tieši transportlīdzekļu piebraukšanai pie veikala un preču piegādei minētajam veikalam. Arī iestāde pašvaldības sniegto skaidrojumu pēc būtības nav apšaubījusi. Rezumējot iepriekš minēto, tiesas ieskatā, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, vieta, kurā novietots sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis nav uzskatāma par vietu, kurā saskaņā ar CSN 128.punktu būtu aizliegts apstāties un stāvēt, turklāt arī Olaines novada pašvaldības norādītais apliecina to, ka minētā vieta ir paredzēta tieši transportlīdzekļu piebraukšanai un preču piegādei veikalam /adrese/.
[12] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ņemot vērā sprieduma 8.-11.punktos minēto, tiesa atzīst, sūdzības iesniedzēja darbībās nav konstatējams LAPK 149.10 panta devītajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāvs, līdz ar to tiesa saskaņā ar LAPK 289.12 panta otrās daļas 2.punktu atceļ Lēmumu un izbeidz administratīva pārkāpuma lietu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu 289.12 panta otrās daļas 2.punktu,
289.16 panta ceturto daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa 4.lappuse no 5 nosprieda
Atcelt Olaines novada pašvaldības policijas priekšnieka 2012.gada 18.maija lēmumu (administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.820047612) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) T.Jefremova
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese T.Jefremova Rīgā 2013. gada 19. augustā
5.lappuse no 5