Court convicts assault on state official, awards compensation for moral harm and legal aid costs.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of assaulting a state official and ordered compensation for moral harm and legal aid expenses. The defendant admitted guilt after attacking the president of a guardianship court in a courtroom, causing physical pain and humiliation. The court ruled that the victim's psychological trauma and the public nature of the assault justified the awarded damages.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 269. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 352. un 353. panti: Assault on a state official performing official duties constitutes a crime; the perpetrator must compensate the victim for moral harm and legal aid costs incurred.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11390057613
Lietas arhīva Nr. K37-0097-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2014.gada 9.janvārī
TUKUMA RAJONA TIESA
tiesnese A.KASAKOVSKA
piedaloties prokurorei S.JANŠEVSKAI
aizstāvei, zvērinātai advokātei S.KOKINAI
cietušās juridiskās palīdzības sniedzējai, zvērinātai advokātei I.RATNIECEI
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers.A/ /personas kods/, apsūdzībā pēcKrimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
konstatēja
Apsūdzētā /pers.A/izdarīja uzbrukumu valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību.
/datums/ap pulksten 12.55 Tukuma rajona tiesā, tiesas sēžu zālē Nr/adrese/, Tukumā, tika pasludināts spriedums Tukuma
novada bāriņtiesas prasībā pret /pers. A/ par aizgādības tiesību atņemšanu viņai pār septiņiem bērniem. Pēc tiesas sēdes slēgšanas
/pers. A/, aiz neapmierinātības ar spriedumu, ar nolūku atriebties valsts amatpersonai - Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētājai
/pers. B/, kura sakarā ar amata pienākumiem sniedza Kandavas novada bāriņtiesas viedokli par prasības būtību, izdarīja uzbrukumu
/pers. B/. /pers. A/ piegāja pie /pers. B/ un, apzinoties, ka uzbrūk valsts amatpersonai sakarā ar viņas likumisko darba pienākumu
veikšanu, ar kreiso roku satvēra cietušo aiz drēbēm, bet ar labo roku, kurā atradās rokassomiņa, iesita cietušajai ne mazāk kā
piecas reizes pa galvas mataino daļu, kā rezultātā nodarīja cietušajai fiziskas sāpes un maznozīmīgus miesas bojājumus. /pers. A/
darbības pārtrauca pašvaldības policijas darbinieki, kuri, pielietojot fizisku spēku, atrāva viņu no cietušās /pers. B/.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Nopratināta kā apsūdzētā /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņai inkriminētajās darbībās, liecināja, ka viņai bijušas sliktas
attiecības ar Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāju /pers. B/, jo viņa nepalīdzējusi ģimenei, visādi draudējusi, izņēmusi bērnus
no ģimenes. Arī tiesas sēdē 20.augustā /pers. B/ prasījusi, lai viņai atņem aizgādības tiesības pār bērniem. Pēc tiesas sēdes, ejot
ārā no zāles, aiz dusmām radies nodoms iesist /pers. B/, ko arī izdarījusi, iesitusi 3-5 reizes. Redzējusi, ka zālē ir policijas darbinieki,
bet tas viņu neatturējis.
Tiesa uzskata, ka ar tiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu pilnīgi pierādīta /pers. A/ vaina uzbrukuma izdarīšanā
valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību.
Cietusī /pers.B/ liecināja, ka/datums/pulksten 11.30 atradusies Tukuma rajona tiesā /adrese/, kur notikusi tiesas sēde par aizgādības
tiesību atņemšanu /pers. A/ uz viņas septiņiem bērniem. Tiesas sēdē kā bāriņtiesas priekšsēdētāja pārstāvējusi trešo personu -
Kandavas novada bāriņtiesu, jo /pers. A/ ģimene sākotnēji dzīvojusi Kandavas novada bāriņtiesas darbības rajonā, 2011.gada
27.janvārī ar vienpersonisku lēmumu izņēmusi /pers. A/ astoņus bērnus un ievietojusi audžuģimenēs. Ap pulksten 12.55, pēc
sprieduma pasludināšanas par aizgādības tiesību atņemšanu atradusies zāles pirmajā solu rindā netālu no dienesta izejas durvīm.
Pēkšņi viņai pietuvojusies /pers. A/, satvērusi aiz pleca un ar rokas somiņu sākusi viņu sist pa galvu. Centusies galvu pagriezt sānis,
lai sitieni netrāpītu pa seju. /pers. A/ darbības pārtraukuši zālē esošie pašvaldības policisti. Pēc sitieniem bijušas stipras galvas
sāpes, griezusies Tukuma slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, nākošajā dienā devusies pie savas ģimenes ārstes /pers. C/, kura viņu
nosūtījusi pie traumatologa, ārstēšanos beigusi 31.augustā.
Lieciniece /pers. D/ liecināja, ka 20.augustā atradusies Tukuma rajona tiesā, kur pārstāvējusi Tukuma novada bāriņtiesu kā prasītāju
civillietā par aizgādības tiesību atņemšanu /pers. A/ pār septiņiem viņas bērniem. Tiesas sēdē piedalījusies trešās personas -
Kandavas novada bāriņtiesas pārstāve, bāriņtiesas priekšsēdētāja /pers. B/, kā arī divi Tukuma pašvaldības policisti – /pers. E/ un
/pers. F/. Policisti uzaicināti uz tiesas sēdi, jo /pers. A/ un viņas dēla /pers. G/ lietā sniegtajos paskaidrojumos tikuši izteikti draudi
fiziski izrēķināties ar bāriņtiesas pārstāvjiem un /pers. A/ bērnu audžuģimenēm. Pēc tiesas sēdes slēgšanas /pers. A/ devusies uz
zāles dienesta izejas pusi, kur pie pirmā sola stāvējusi /pers. B/. Pienākot pie /pers. B/, /pers. A/ ar kreiso roku saķērusi /pers. B/ aiz
drēbēm, bet ar labo roku, kurā turējusi melnu somiņu, aptuveni astoņas reizes iesitusi /pers. B/ pa galvu. /pers. A/ darbības
pārtraukuši Tukuma policisti, kuriem izdevies /pers. A/ atraut no /pers. B/ un izvest no tiesas sēžu zāles. Pēc notikušā /pers. B/
sūdzējusies par stiprām galvas sāpēm, par notikušo griezušās Tukuma policijas iecirknī un Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Ar liecinieka /pers. F/, Tukuma novada pašvaldības policijas inspektora, liecībām apstiprinās, ka 20.augustā pildot darba
pienākumus kopā ar kolēģi /pers. E/, piedalījies tiesas sēdē Tukuma rajona tiesā, kur tika izskatīta prasība par aizgādības tiesību
atņemšanu /pers. A/. Ap pulksten 12.55, pēc sprieduma pasludināšanas /pers. A/ izturējusies mierīgi, devusies uz izejas pusi, /pers.
B/ stāvējusi pie pirmās solu rindas. Pēkšņi /pers. A/ pagriezusies pret /pers. B/, atvēzejusies pret viņu un ar savu rokas somiņu
vairāks reizes iesitusi /pers. B/ pa galvu. Pieskrējuši pie abām sievietēm, saķēris /pers. A/ aiz abām rokām un kopā ar inspektoru
/pers. E/ viņiem izdevies /pers. A/ atraut no /pers. B/ un nogādāt Tukuma policijas iecirknī.
Ar liecinieka /pers. E/, Tukuma novada pašvaldības policijas inspektora, liecībām apstiprinās, ka 20.augustā piedalījies
tiesas sēdē pēc Tukuma pašvaldības policijas priekšnieka rīkojuma, tiesas sēde noritējusi bez traucējumiem. Pēc sprieduma
nolasīšanas apsūdzētā piegājusi pie vienas no zālē esošajām sievietēm un ne mazāk kā sešas reizes situsi viņai ar somiņu pa galvu.
Abi ar kolēģi piesteigušies klāt, ar grūtībām atrāvuši apsūdzēto, nogādājuši viņu valsts policijā.
Arī ar liecinieces /pers. H/ (pirms uzvārda maiņas /uzvārds/), tiesas sēžu sekretāres liecībām pierādīts, ka pēc sprieduma
nolasīšanas, kad tiesnese devusies ārā no tiesas sēžu zāles, /pers. A/ devusies viņas virzienā, kur viņai pa ceļam stāvējusi /pers.
B/. Tad pēkšņi /pers. A/, turot rokās savu rokassomiņu, sākusi sist ar to /pers. B/ pa galvu. /pers. B/ no saņemtajiem sitieniem atkritusi
solā. Uzreiz pieskrējuši abi policijas darbinieki un centušies pārtraukt /pers. A/ darbības. Kad viņiem tas izdevies, /pers. A/ tikusi
aizturēta. /pers. B/ raudājusi, viņai sejas kreisajā pusē bijis apsārtums.
Tiesai nav iemeslu apšaubīt cietušās, liecinieku liecības, jo tās apstiprinās ar citiem pierādījumiem.
Ar Tukuma slimnīcas izziņu pierādīts, ka /pers. B/ 2013.gada 20.augustā konstatēts galvaskausa sasitums, pakauša hematoma
(lietas 7.lapa).
Ar izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes pierādīts, ka 2013.gada 22.augustā /pers. B/ izmeklēšanā konstatēta galvas
trauma, pleca un rokas sasitums (lietas 15.lapa).
Ar eksperta 2013.gada 12.septembra atzinumu Nr.100 pierādīts, ka /pers. B/ konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi: galvas
sasitums ar zemādas asinsizplūdumu galvas matainajā daļā (lietas 22.-23.lapa).
Tiesai nav iemesla apšaubīt, ka miesas bojājumi - galvas sasitums, radies /pers. A/ darbību rezultātā, tas atbilst cietušās liecībām par
sitiena lokalizāciju, pielietotā fiziskā spēka veidu.
Ar Kandavas novada domes izziņu un amatu aprakstu pierādīts, ka /pers. B/ ir Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja (lietas
16.,18.-20.lapa).
Ar /pers. A/ rakstveida paskaidrojumiem civillietā Nr.C-37056613 Tukuma novada bāriņtiesas prasībā pret /pers. A/ un /pers. I/ par
aizgādības tiesību atņemšanu apstiprinās draudu izteikšana Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētājai (lietas 64.-77.lapa).
Ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 20.augusta spriedumu civillietā Nr.C-37056613 pierādīts, ka apmierināta Tukuma novada
bāriņtiesas prasība pret /pers. A/ un /pers. I/ par aizgādības tiesību atņemšanu (lietas 39.-44.lapa).
Ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 20.augusta tiesas sēdes protokolu civillietā Nr.C-/adrese/ Tukuma novada bāriņtiesas prasībā
pret /pers. A/ un /pers. I/ par aizgādības tiesību atņemšanu pierādīts, ka cietusī /pers. B/ piedalījusies tiesas sēdē kā trešās personas,
Kandavas novada bāriņtiesas pārstāve (lietas 39.-44.lapa).
/pers. A/ darbības tiesa vērtē kā uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tās likumīgu dienesta darbību- bāriņtiesas priekšsēdētājas
amatā noteikto pienākumu pildīšanu.
Atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.pantam, Bāriņtiesu likuma 3.panta otrajai daļai,
15.pantam, bāriņtiesas priekšsēdētājai ir valsts amatpersonas statusss.
Ir pierādīta nozieguma subjektīvā puse-tiešs nodoms. Noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi: uzbrukums cietušajai tiesas zālē pēc
sprieduma pasludināšanas par viņai nelabvēlīgu lietas iznākumu, pašas apsūdzētās paskaidrojumi par darbības motīvu,
nepārprotami apstiprina to, ka /pers. A/ izdarīja uzbrukumu, apzinoties, ka uzbrūk cietušajai sakarā ar viņas likumisko dienesta
darbību.
Krimināllikuma 269.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir formāls, tas ir pabeigts ar uzbrukuma brīdi, konkrētajā gadījumā ir
iestājušās arī sekas- cietušajai nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi.
Tiesa uzskata, ka nav apstiprinājies apsūdzībā norādītais apstāklis – /pers. A/ iepriekšējs nodoms uzbrukt valsts amatpersonai.
Apsūdzētās paskaidrojumi liecina, ka viņai bijušas dusmas uz cietušo sakarā ar viņas darbību, arī rakstveida paskaidrojumi civillietā
liecina par draudiem, bet, tiesas ieskatā, šie apstākļi nav pietiekami, lai neapšaubāmi apstiprinātu, ka apsūdzētā jau iepriekš
nolēmusi uzbrukt cietušajai. Tiesas izmeklēšanā nav iegūti apsūdzētās paskaidrojumiem pretēji pierādījumi, ka nodoms uzbrukt
cietušajai radies pēc sprieduma pasludināšanas, ejot ārā no tiesas zāles.
Novērtējot apsūdzētās liecības, liecinieku liecības par /pers. A/ izdarīto sitienu skaitu, tiesa uzskata, ka ir izslēgtas jebkādas
saprātīgas šaubas par faktu, ka /pers. A/ iesitusi /pers. B/ vismaz piecas reizes.
Tiesa kvalificē /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību
mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Ar Tukuma rajona prokuratūras 2012.gada 27.jūlija priekšrakstu par sodu /pers. A/ sodīta pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas
ar piespiedu darbu uz 120 stundām, piespiedu darbs ir atstrādāts 2012.gada 18.septembrī, (lietas 59.-62.lapa), kas liecina, ka /pers.
A/ izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu nedzēstas sodāmības laikā.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu pierādīts, ka /pers. A/ ir administratīvi sodīta.
Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes informācijā norādīts, ka /pers. A/ deklarējusi savu dzīvesvietu /adrese/.
/pers. A/ ģimenei bijis piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (lietas 82.lapa).
Apsūdzētās paskaidrojumi liecina, ka viņa iesniegusi pieteikumu šāda statusa termiņa pagarināšanai.
Apsūdzētā /pers. A/ nav narkoloģijas un psihiatrijas kabinetu uzskaitē, konsultēta 2006.gadā un 2011.gadā pie narkologa,
2011.gadā - pie psihiatra (lietas 57., 58.lapa).
Ar ambulatorās psihiatriskās ekspertīzes atzinumu Nr./adrese/ /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā varēja saprast savu
darbību un to vadīt un rekomendēts /pers. A/ saistībā ar viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu atzīt par pieskaitāmu (lietas 51.-
53.lapa).
/pers. A/ apgādībā ir 2011.gadā dzimušais bērns.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem, Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētais, apsūdzētajai /pers. A/
inkriminētais noziedzīgais nodarījums, klasificējams kā smags noziegums, par kuru Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzēts
piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu vai naudas sodu.
Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst viņas vaļsirdīgo
atzīšanos izdarītajā un tā nožēlošanu.
Atbilstoši Krimināllikuma 48.pantā pirmās daļas 1.punktam apsūdzētās atbildību pastiprinošs apstāklis, ka viņas izdarītais
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ /pers. A/ nosakāms likumā paredzētais sods piespiedu darbs.
Ziņas par apsūdzētās personu, kā arī noziedzīgā nodarījuma apstākļi liecina, ka nav samērīgi noteikt brīvības atņemšanas
sodu, tas neatbilstu Krimināllikuma 35.pantā paredzētajiem soda mēŗkiem.
Novērtējot ziņas par apsūdzētās ienākumiem, faktu, ka atlīdzināms cietušajai nodarītais kaitējums, secināms, nav lietderīgi
piemērot naudas sodu.
Lietā cietusī /pers. B/ iesniegusi kaitējuma kompensācijas pieteikumu: 142,29 euro (Ls 100) par morālo kaitējumu un 213,43
euro ( Ls 150,-)- mantisko kaitējumu - izdevumiem par juridisko palīdzību.
Apsūdzētā atzina cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Tiesa uzskata, ka pieteikums pamatots un apmierināms.
Kriminālprocesa likuma ( turpmāk tekstā KPL) 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko
persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām
ciešanām un mantisko zaudējumu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt kompensācijas
samaksāšanas pienākumu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot
vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, psihiskas traumas.
Tiesa uzskata, ka ar cietušās liecībām pamatots viņai nodarītais nemantiskais kaitējums – Ls 100 apmērā sakarā ar
psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, pret viņu kā amatpersonu vērstajām darbībām sabiedriskā vietā, tiesas zālē,t.i. publisku
pazemojumu.
Tiesa atzīst, ka šāds apmērs atbilst krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam konkrētajā lietā.
Ar vienošanos un rēķiniem pierādīti izdevumi par advokāta juridisko palīdzību 213,43 euro (Ls 150) apmērā.
Cietušā tiesības uz pārstāvību paredz Kriminālprocesa likuma 104., 108.panti.
Novērtējot pirmstiesas procesā veiktās izmeklēšanas darbības, tiesa secina, ka šajā kriminālprocesā cietušais varēja
pilnvērtīgi realizēt savas procesuālās tiesības tikai ar pārstāvja starpniecību.
Tiesa uzskata, ka šie izdevumi ir netiešais kaitējums, kas nodarīts ar noziedzīgu nodarījumu, piedzenami no apsūdzētās.
Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte S.Kokina.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” zvērinātai
advokātei S.Kokinai pēc iesniegtā paziņojuma no valsts līdzekļiem izmaksājami 73,28 euro par juridiskās palīdzības sniegšanu,
piedalīšanos tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma.
Pirmstiesas procesā zvērināta advokāte S.Kokina sniegusi juridisko palīdzību apsūdzētajai, par ko izmaksāta atlīdzība 28,46
euro ( Ls 20).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta ceturto daļu apsūdzētā ir atbrīvojama no
procesuālo izdevuma samaksas, tie sedzami no valsts līdzekļiem.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530., 531.pantus,
Tiesa
nosprieda
/pers.A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz divsimt stundām.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, pieteikties soda - piespiedu darba izpildei
Valsts probācijas dienesta Tukuma teritoriālajā struktūrvienībā.
Piedzīt no/pers.A/ /pers.B/ labā kaitējuma kompensāciju:
- par morālo aizskārumu 142,29 euro (viens simts četrdesmit divi euro 29 centi) (Ls 100);
- izdevumus par juridisko palīdzību 213,43 euro (divi simti trīspadsmit euro 43 centi) (Ls 150), kopā 355,72 euro (trīs simti
piecdesmit pieci euro 72 centi).
Atbrīvot /pers.A/no procesuālo izdevumu 101,74 euro ( simtviens euro 74 centi) samaksas valsts ienākumos.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas,
2014.gada 23.janvāra, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Kasakovska