Court convicts defendant for failing to appear at police station and imposes 40 euro fine under Latvian Administrative Offences Code.

Lietas arhīva Nr. 1-0228-19/25

ECLI:LV:RPPT:2019:0806.168022819.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 6.augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S.Cīrule,

ar tiesas sēžu sekretāri A.Zakrževsku,

Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2019.gada 26.jūnijā sastādījusi

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC377532, par to, ka 2019.gada 4.jūnijā /pers. A/ atkārtoti savlaicīgi neizpildīja Pašvaldības policijas

amatpersonas likumīgo prasību ierasties policijas iecirknī paskaidrojuma sniegšanai, kā arī nesniedza par sevi nekādas ziņas un neinformēja policijas

darbiniekus par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 264.panta trešajā daļā noteiktām tiesībām neliecināt.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc LAPK 175.2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai

pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Atbilstoši LAPK 289.6 panta ceturtās daļas nosacījumiem, /pers. A/ tika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu – 2019.gada 2.augustā,

2019.gada 5.jūlijā nosūtot tiesas pavēsti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, taču viņa uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav arī lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Atbilstoši LAPK 289.11 panta nosacījumiem, netiek konstatēts, ka bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības klātbūtnes lietu nav

iespējams iztiesāt.

Motīvu daļa

[2] Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

LAPK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta

astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja LAPK 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņas

vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem: 2019.gada 16.aprīļa uzaicinājumu ierasties 7.maijā plkst.10.00 Rīgas pašvaldības policijas

Zemgales pārvaldē Eduarda Smiļģa ielā 48, Rīgā (lietas 17.lapa) , 2019.gada 7.maija uzaicinājumu ierasties 2019.gada 4.jūnijā plkst.09.00 Rīgas

pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē (lietas 19., 21.lapa); 2019.gada 18.jūnija pavēsti ierasties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Zemgales iecirknī 2019.gada 26.jūnijā plkst.11:00 Eduarda Smiļģa ielā 44, Rīgā (lietas 27.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ darbībās ir saskatāma kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai

pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīga neizpildīšana.

Pamatojoties uz LAPK 32.panta pirmo un otro daļu, sods par administratīvo pārkāpumu tiek uzlikts ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu un 34.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10.pantu, 22.-24.pantu, 26.pantu, 32.-34.pantu, 175.2pantu, 213.pantu, 243.-

244.pantu, 274.-276.pantu, 289.7, 289.16-289.18, 299.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 40 euro (četrdesmit euro).

Naudas sods pārkāpējai samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru –

Nr. 168022819). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā- 2019.gada

6.augusta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Cīrule