Court dismisses appeal and orders payment for apartment management fees and court costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0466-18/9

ECLI:LV:ZAT:2018:0927.C24131217.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2018.gada 27.septembrī

Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Skudra,

tiesnese S.Maršāne,

tiesnese I.Belicka

rakstveida procesā, izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu valsts akciju sabiedrības ,,Privatizācijas aģentūra”, vienotais reģistrācijas

Nr.40003192154, prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu sakarā ar atbildētāja /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers.

B/ apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 15.novembrī valsts akciju sabiedrība (turpmāk tekstā VAS) ,,Privatizācijas aģentūra” vērsusies Ogres rajona tiesā vienkāršotās

procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu. 2018.gada 11.aprīlī prasība precizēta sakarā ar prasības summas pieaugumu.

Prasības pieteikumā un prasības precizējumos norādīts, ka valsts akciju sabiedrības (turpmāk tekstā VAS) ,,Ogres mežrūpniecība” bilances

pamatlīdzekļos uz 1994.gada 1.augustu bija daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese A/, (iepriekšējie nosaukumi -/adreses B un C nosaukums/), kadastra

apzīmējums /kadastra numurs/(turpmāk tekstā dzīvojamā māja).

Ar Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta rīkojuma Nr.396-r ,,Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” 1.13.punktu VAS ,,Ogres

mežrūpniecība” nodota privatizācijai. Ar 1994.gada 26.septembra aktu par privatizējamās VAS ,,Ogres mežrūpniecība” nodošanu prasītājas valdījumā

VAS ,,Ogres mežrūpniecība” un ar to saistītie dokumenti pārņemti prasītājas valdījumā.

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija 2000.gada 14.novembrī pieņēma lēmumu Nr.21-dz/p, ar kuru atbildētājam nodots īpašumā

dzīvoklis Nr./numurs/līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā dzīvokļa īpašnieks ir norādīts atbildētājs, dzīvoklī no

2000.gada 24.maija atbildētājs ir deklarējis savu dzīvesvietu.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā reģistrēto informāciju dzīvojamā māja atrodas uz zemesgabala ar kadastra

apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, īpašuma tiesības nostiprinātas Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/personām, kurām dzīvojamā

mājā esošie dzīvokļi nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, arī atbildētājam. Dzīvojamā māja nav ierakstīta zemesgrāmatā.

Norāda, ka prasītāja kā dzīvojamās mājas valdītāja, pamatojoties uz 2016.gada 29.augustā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā

SIA) ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” kā pārvaldnieku noslēgto iepirkuma līgumu Nr.PA/2016/45, ar 2016.gada 1.decembri pārvaldniekam uzdeva

pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Secina, ka Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktie dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir attiecināmi arī uz atbildētāju.

Saskaņā ar pārvaldnieka sagatavoto tāmi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksa mēnesī ir 1,03 EUR/m2, t.sk., 0,50

EUR/m2 dzīvojamā mājā veicamo būvdarbu uzkrājumiem. Pēc Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas datiem atbildētāja dzīvokļa

Nr./numurs/ platība ir 58,3 m2. Pēc pārvaldnieka sniegtās informācijas parāds par dzīvokli par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada

1.aprīlim ir 1088,84 EUR, ko veido: 1) apsaimniekošanas maksa (0,53 EUR/m2 jeb 37,39 EUR mēnesī (ar PVN)) - 431,71 EUR; 2) atkritumu

izvešana - 61,22 EUR; 3) koplietošanas elektroenerģija - 23,21 EUR; 4) aukstais ūdens un kanalizācija - 160,98 EUR; 5) īpašuma apdrošināšana -

3,28 EUR; 6) uzkrājuma fonds - 378,95 EUR; 7) likumiskie nokavējuma procenti - 29,49 EUR.

Tāpat norāda, ka ar 2017.gada 22.augusta vienošanos par prasījuma tiesību nodošanu pārvaldnieks nodeva prasītājai prasījuma tiesības pret

atbildētāju par apsaimniekošanas maksas un citu maksājumu parāda piedziņu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Prasītāja norāda, ka dzīvojamā māja nav nodota ekspluatācijā. Ogres novada pašvaldības Ogres būvvalde sniegusi informāciju, ka arhīva lietā nav

ne dzīvojamās mājas būvprojekta, ne būvatļaujas, kā arī nav akta par dzīvojamās mājas pieņemšanu ekspluatācijā. Lai dzīvojamo māju ierakstītu

zemesgrāmatā un uzsāktu tās privatizāciju, nepieciešams veikt darbības dzīvojamās mājas nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Prasītāja kā dzīvojamās mājas tiesiskā valdītāja jau ir apmaksājusi projektēšanas darbus - izstrādāts un saskaņots dzīvojamās mājas būvprojekts.

Saskaņā ar Ogres būvvaldes izsniegto būvatļauju dzīvojamās mājas nodošanai ekspluatācijā nepieciešams veikt būvdarbus atbilstoši izstrādātajam

būvprojektam.

Ņemot vērā, ka īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodoto dzīvokļu īpašniekiem īpašuma tiesības reģistrētas Nekustamo īpašumu valsts

kadastra informācijas sistēmā, kā arī to, ka dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai neietver būvdarbu veikšanu, valsts līdzekļu izlietojums

privātīpašumā esoša objekta būvniecībai nav pieļaujams, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams veidot finanšu līdzekļu uzkrājumu būvniecības

darbu finansēšanai.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu ir noteikta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtība. Dzīvokļu īpašnieki, arī

atbildētājs nav apstrīdējuši pārvaldnieka veiktos aprēķinus, nav iesnieguši iebildumus pārvaldnieka tāmei. Līdz ar to spēkā ir pārvaldnieka sastādītā tāme.

Ar prasītājas 2017.gada 28.aprīļa vēstuli Nr.1.17/4761 atbildētājs brīdināts, ja netiks samaksāts parāds par dzīvokli, tad prasītāja izmantos

tiesības celt prasību tiesā par parāda piedziņu. Atbildētājs vēstuli ir saņēmis, ko apliecina VAS „Latvijas Pasts” paziņojums, bet parādu nav samaksājis.

Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1088,84 EUR apmērā un ar tiesāšanos saistītos izdevumus 166,63 EUR, nosakot, ka naudas

samaksa veicama prasītājas AS „Citadele banka” norēķinu kontā Nr.LV07PARX0003805160002, AS „Swedbank” norēķinu kontā

Nr.LV17HABA0551032309150 vai valsts kases norēķinu kontā Nr.LV38TREL9120351000000.

Prasība un prasības precizējumi pamatoti uz likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto un astoto daļu, 73.8

panta pirmo daļu, 73.9 panta pirmo un sesto daļu, 74.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra

noteikumu Nr.20 ,,Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 11.punktu (lietas 5.-7., 68.lapa).

Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedumu vienkāršotās procedūras lietā VAS ,,Privatizācijas aģentūra” prasība pret /pers. A/ par

naudas piedziņu apmierināta. No /pers. A/ par labu VAS ,,Privatizācijas aģentūra” piedzīts parāds 1088,84 EUR un tiesas izdevumi 166,63 EUR, kopā

piedzenot 1255,47 EUR.

Tiesas spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir dzīvokļa Nr./numurs, adrese A/ īpašnieks, kas šo dzīvokli ieguvis īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai.

No pušu paskaidrojumiem secināts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese A/ nav pabeigta dzīvokļu privatizācija.

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka prasītāja nav pierādījusi savas tiesības izvirzīt prasības pret atbildētāju, jo 1994.gada 26.septembra

pieņemšanas nodošanas akts norāda tikai to, ka prasītāja ir pārņēmusi privatizējamo VAS ,,Ogres mežrūpniecība”, kuras bilancē atradās strīdus

dzīvojamā māja, bet iesniegtajam aktam nav pievienots pamatlīdzekļu inventāra saraksts, kas apstiprinātu faktu, kas tiek nodots prasītājai. 1995.gada

21.jūlija pieņemšanas nodošanas akts apliecina, ka privatizējamā VAS „Ogres mežrūpniecība” nodod nepabeigtu celtniecības objektu privātai AS

„Ogres mežrūpniecība”, tas apstiprina faktu, ka no 1995.gada 21.jūlija nepabeigtā dzīvojamā māja nav prasītājas valdījumā.

Tiesa, izvērtējot prasītājas iesniegtos pierādījumus saistībā ar atbildētāja iebildumiem, devusi priekšroku prasītājas sniegtajam pamatojumam.

No 1994.gada 26.septembra akta konstatēts, ka privatizējamā VAS ,,Ogres mežrūpniecība” nodota prasītājas valdījumā.

Lai gan no privatizējamās VAS ,,Ogres mežrūpniecība” un AS ,,Ogres mežrūpniecība” 1995.gada 21.jūlijā kopīgi sastādītā nodošanas -

pieņemšanas akta redzams, ka nepabeigto celtniecību - dzīvojamo māju /adrese B, nosaukums/ (tagad - /adrese A/) AS ,,Ogres mežrūpniecība”

pārņēmusi savā bilancē, kā arī no namīpašuma kartītes, kas sastādīta 1995.gada 16.novembrī, redzams, ka dzīvojamās mājas /adrese B, nosaukums/

īpašnieks ir AS ,,Ogres mežrūpniecība”, fakts, ka dzīvojamā māja /adrese B, nosaukums/ būtu privatizēta likumā noteiktā kārtībā un par tās īpašnieku

būtu kļuvusi AS ,,Ogres mežrūpniecība”, tiesas ieskatā nav pierādīta, jo par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāma vienīgi tā persona, kas par tādu ir

ierakstīta zemesgrāmatā.

No atbildētāja puses nav iesniegti pierādījumi, ka dzīvojamā māja /adrese B, nosaukums/ (/adrese A/) būtu kļuvusi par kādas privātpersonas

īpašumu, kas ar īpašnieka tiesībām tālāk varētu ar to rīkoties. Arī fakts, ka dzīvojamo māju administrators nodevis bezpeļņas organizācijai dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvās sabiedrības ,,Brīvības 133” apsaimniekošanā, nav vērā ņemams.

Izvērtējot 2002.gada 3.aprīļa nodošanas - pieņemšanas aktu par dzīvojamās mājas nodošanu apsaimniekošanā bezpeļņas organizācijai dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai ,,Brīvības 133”, tiesa secinājusi, ka šāda darbība no administratora puses neatbilda tiesību normas prasībām, tātad

nav bijusi likumīga, jo nav arī konstatējamas īpašuma tiesības uz šo ēku. Turklāt, ja ēka tiešām būtu maksātnespējīgās AS ,,Ogres mežrūpniecība”

īpašums, administratoram tā būtu jāpārdod izsolē vai jānodod pašvaldībai. Ne viens, ne otrs fakts lietā neparādās.

Vienlaikus secināts, ka 2000.gada 14.novembrī, kad māja atradās AS ,,Ogres mežrūpniecība” bilancē, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas

komisija ar lēmumu Nr.21-dz/p nodevusi atbildētājam dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kas nozīmē, ka šai mājai notika privatizācija

(privatizācijas pirmais posms), attiecīgi tā nevarēja būt privātpersonas AS ,,Ogres mežrūpniecība” īpašumā.

Turklāt, pat ja pieņem, ka minētā ēka tika uz laiku nodota apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku izveidotai sabiedrībai - bezpeļņas organizācijai

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai ,,Brīvības 133”, nav konstatējams, ka pašlaik ēka atrastos dzīvokļu īpašnieku izveidotas sabiedrības

pārvaldīšanā, jo, ieskatoties Uzņēmuma reģistrā, tiesa konstatējusi faktu, ka minētā bezpeļņas organizācija ir likvidēta.

Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas tiesības pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese A/ līdz šīs dzīvojamās mājas pilnīgai privatizācijai vai

brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki būs izveidojuši dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, un tai likumā noteiktā kārtībā tiks nodotas mājas apsaimniekošanas tiesības.

Līdz ar to kā nepamatotu tiesa noraidījusi atbildētāja argumentu, ka dzīvojamo māju no 2002.gada 3.aprīļa, kad likvidējamās maksātnespējīgās AS

„Ogres mežrūpniecība” administrators nodeva dzīvojamas mājas apsaimniekošanu bezpeļņas organizācijai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai

„Brīvības 133”, pārvalda un apsaimnieko dzīvojamās mājas iedzīvotāji paši.

Tiesa konstatējusi, ka pārvaldnieks aprēķinājis maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastādījis dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņojis dzīvokļa īpašniekam par maksas apmēru noteiktam laika periodam.

Tiesa atzinusi, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksa mēnesī ir 1,03 EUR/m2, t.sk., 0,50 EUR/m2 dzīvojamā mājā

veicamo būvdarbu uzkrājumiem. Minētais izriet arī 2016.gada 9.decembra akta par prasītājas valdījumā esošās dzīvojamās mājas /adrese A/ nodošanu

un pārņemšanu pārvaldīšanā 3.punkta.

Tiesa norādījusi, ka lietā nav pierādījumu, ka dzīvokļu īpašnieki, t.sk., atbildētājs būtu apstrīdējuši pārvaldnieka veiktos aprēķinus, nav iesnieguši

iebildumus pārvaldnieka tāmei. Attiecīgi tiesa piekritusi prasītājai, ka šādā gadījumā spēkā ir pārvaldnieka sastādītā tāme.

Līdz ar to tiesa uzskatījusi, ka atbildētājam, neskatoties uz to, ka ar viņu nav noslēgts līgums par maksājumu veikšanu par dzīvokli, saskaņā ar

spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir jāveic maksājumi par dzīvokli, un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams aprēķinātais parāds 1088,84

EUR (lietas 83.-91.lapa).

Par minēto spriedumu atbildētāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu

pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Zemgales rajona tiesa, izspriežot lietu, ir pieļāvusi būtiskus Civilprocesa likuma 427.panta pārkāpumus,

kas noveda pie nepareizas civillietas izspriešanas. Tiesa nav noskaidrojusi visus apstākļus, kas saistīti ar strīdu starp abām pusēm.

Izklāstot lietas apstākļus, norāda, ka tiesa konstatēja, ka no 1994.gada 26.septembra akta redzams, ka privatizējamā VAS „Ogres mežrūpniecība”

nodota prasītājas valdījumā, līdz ar to prasītāja ir valdītāja par strīdus dzīvojamo māju.

Nepiekrīt tiesas apstākļu novērtējumam attiecībā par 1995.gada 21.jūlija aktu, ar kuru privatizējamā VAS „Ogres mežrūpniecība” strīdus īpašumu,

nepabeigto namīpašumu /adrese B, nosaukums/ ir nodevusi valdījumā AS „Ogres mežrūpniecība”.

Secina, ka AS „Ogres mežrūpniecība” ir privātā struktūra, kurai nav nekāda sakara ar valsti. Līdz ar to prasītājai nav tiesību slēgt kaut kādus

līgumus ar SIA „Nekustamā īpašuma pārvalde” par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Ja prasītāja vēlās izvirzīt prasības pret

atbildētāju, ir jāpierāda fakts, ka tā ir strīdus dzīvojamās mājas valdītāja.

Līdz ar to tiesa, izdarot secinājumus par noslēgtā līguma par /adrese A/ pārvaldīšanu no SIA ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” puses likumību, nav

balstījusies uz pierādījumiem, kas atrodas civillietā.

Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka atbildētājs nav pierādījis faktu, ka dzīvojamā māja nav privātīpašums. 2008.gadā dzīvojamās mājas iedzīvotāji

(16 dzīvokļu īpašnieki) iegādājās no privātās personas zemi, uz kuras atradās nepabeigta, ekspluatācijā nenodotā dzīvojamā māja. Zemes īpašuma

tiesības kā kopīpašums 17 fiziskām personām ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota

ēka atzīstama par tās daļu. Līdz ar to ēka /adrese A/ ir kopīpašnieku īpašums un prasītājai uz to nav nekādu tiesību.

Uzsver, ka kopīpašnieki dzīvojamo māju no 2002.gada 3.aprīļa pārvaldīja un apsaimniekoja paši. No 2002.gada 3.aprīļa līdz 2016.gada

1.decembrim prasītāja neizrādīja interesi par dzīvojamo māju. Līdz ar to 2016.gada 29.augustā, kad noslēgts līgums starp prasītāju un SIA ,,Nekustamā

īpašuma pārvalde”, prasītāja bija zaudējusi visas tiesības pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Līdz ar to prasītājai nav prasījuma tiesību pret

atbildētāju.

Uzskata, ka tiesa nevērtēja apstākļus par vispārējā noilguma iestāšanos. Tiesa nav pareizi konstatējusi apstākļus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

paātrināto privatizāciju, un nav pareizi atsaukusies uz tiesību normām.

Šajā sakarā norāda, ka dzīvojamā mājā ar likumdošanas pārkāpumiem noticis paātrinātais dzīvokļu privatizācijas process. Atbildētājs privatizējis

dzīvokli, līdz ar to kļuvis par dzīvokļu īpašnieku līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Apelatora ieskatā strīdus gadījumā saistību tiesības balstās nevis uz likuma, bet gan uz līguma pamata, jo likuma ,,Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9 panta otrā daļa izvirza striktu prasību noslēgt līgumu. Prasītāja nav noslēgusi līgumu ar atbildētāju par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet tiesa secinājusi, ka atbildētājam ir radies pienākums veikt visus maksājumus, kurus pieprasa prasītāja.

Norāda, ka atbildētājs paskaidrojumos ir apstrīdējis faktu, ka prasītāja pieprasījusi piedzīt maksājumus par pakalpojumiem, bet nav sniegusi

nekādus aprēķinus. Neskatoties uz to, tiesa secinājusi, ka atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis un tāpēc šis fakts nav jāpierāda. Sakarā ar to, ka tiesa nav

vērtējusi maksājumus pa pozīcijām, netika noskaidroti apstākļi par maksājumu pamatotību.

Uzskata, ka atbildētājam nav jāpiedalās pie sveša īpašuma (valsts īpašuma) ierakstīšanas zemesgrāmatā izdevumu (rezerves uzkrājums) segšanas.

Nav noskaidrots juridisks pamatojums, kāpēc atbildētājam jāmaksā apsaimniekošanas maksa 0,50 EUR/m2, jo nav pierādīts fakts, ka šī maksa atbilst

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9 panta piektās daļas prasībām. Arī nav noskaidrots juridisks pamatojums, kāpēc

atbildētājam jāmaksā maksājums par sveša īpašuma apdrošināšanu pie nosacījuma, ka viņš nekad tam nav piekritis. Kā arī nav noskaidrots juridisks

pamatojums, kāpēc atbildētājam jāmaksā papildus apsaimniekošanas maksa 21% PVN likme, jo minētā likuma 73.9 panta septītā daļa nosaka, ka šī

maksa netiek apliekta ar PVN.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesu: 1) atcelt pilnībā Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedumu, ar kuru tiesa

nosprieda prasītājas prasību apmierināt un piedzīt parādu par pakalpojumiem; 2) izskatīt civillietu pēc būtības un prasību noraidīt; 3) atmaksāt nomaksāto

valsts nodevu (lietas 94.-97.lapa).

Prasītāja VAS ,,Privatizācijas aģentūra” iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumu par atbildētāja pārstāvja apelācijas sūdzību, norādot, ka

apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, bet spriedumu, ar kuru apmierināta prasītājas prasība, par objektīvi pamatotu ar lietā

konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

Vērš tiesas uzmanību uz to, ka apelācijas sūdzībā nav norādīts neviens no Civilprocesa likuma 427.pantā minētajiem gadījumiem, kad apelācijas

instances tiesai neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu būtu jāatceļ pirmās instances tiesas spriedums. Atbildētājs nepamatoti atsaucies uz

Civilprocesa likuma 427.pantu.

Atspēkojot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, paskaidrojumu iesniedzēja norāda, ka dzīvojamā māja jau no 1994.gada 26.septembra bija

prasītājas valdījumā. Īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju 2018.gada 27.martā nostiprinātas Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/Latvijas valstij prasītājas personā, kā rezultātā atbildētājam vairs nav pamata uzskatīt, ka prasītāja nav dzīvojamās mājas īpašniece.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, prasītāja kā dzīvojamās mājas

valdītāja, pamatojoties uz 2016.gada 29.augustā ar SIA ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” noslēgto iepirkuma līgumu Nr.PA/2016/45, pārvaldniekam ar

2016.gada 1.decembri uzdeva pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju.

Atzīmē, ka atbildētāja apgalvojums, ka dzīvojamās mājas privatizācijas process bijis nelikumīgs, nav pamatots, jo Centrālās dzīvojamo māju

privatizācijas komisijas 2000.gada 14.novembrī pieņemtais lēmums Nr.21-dz/p, ar kuru atbildētājam dzīvoklis Nr./numurs/ nodots īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, ir spēkā esošs un to neviens nav apstrīdējis. Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā dzīvokļa īpašnieks ir norādīts

atbildētājs.

Šajā sakarā norāda, ka atbildētājs nekad nav apstrīdējis privatizācijas procesu, bet gan tieši pretēji ir veicis visas darbības, lai Valsts zemes

dienesta Kadastra reģistrā reģistrētu savas īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādīto, ka atbildētājam nav pienākums maksāt pārvaldniekam maksājumus par dzīvokli, jo ar viņu nav noslēgts

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, ka prasītāja pieprasījusi piedzīt maksājumus par pakalpojumiem, bet nav sniegusi nekādus

aprēķinus savam prasījumam, vērš uzmanību uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9 panta sesto daļu, no kā secina, ka

Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktie dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir attiecināmi arī uz atbildētāju.

Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, uzskata, ka atbildētājam uz spēkā esošo normatīvo aktu pamata ir

pienākums norēķināties ar pārvaldnieku par sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar dzīvokli.

Nepiekrīt apgalvojumam, ka prasītāja nav iesniegusi tiesā aprēķinus savam prasījumam, jo prasības pieteikumam ir pievienota pārvaldnieka

sagatavotā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu tāme un detalizēts parāda aprēķins.

Līdz ar to paskaidrojumu iesniedzēja uzskata, ka Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedums ir tiesiski pamatots, savukārt atbildētāja

iesniegtā apelācijas sūdzība kā nepamatota ir noraidāma (lietas 105.-106.lapa).

Motīvu daļa

Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos dokumentus, apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un prasība ir apmierināma pilnīgi.

Atbildētāja/pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedumu savā apelācijas sūdzībā pārsūdzējis pilnā

apjomā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus,

kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko ir pamats

pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, kā to paredz Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa.

Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, pamatojoties uz 2018.gada 7.februāra

Ogres novada būvvaldes aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ar zemesgrāmatu tiesneša 2018.gada 27.marta lēmumu reģistrētas Latvijas valsts

VAS ,,Privatizācijas aģentūra” personā īpašumtiesības uz ēku ar kadastra Nr./kadastra numurs/, ar adresi /adrese A/ (lietas 70.lapa).

Līdz ar to ir pierādīts, ka 2016.gada 29.augustā, kad starp VAS ,,Privatizācijas aģentūra” kā valdītāju un SIA ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” kā

pārvaldnieku tika noslēgts iepirkuma līgums Nr.PA/2016/45 par privatizācijas aģentūras valdījumā esošo māju pārvaldīšanu, VAS ,,Privatizācijas

aģentūra” nebija zaudējusi valdījuma tiesības uz ekspluatācijā nenodoto dzīvojamo māju, jo pretējā gadījumā tās īpašumtiesības zemesgrāmatā netiktu

reģistrētas.

Tādējādi pretēji apelācijas sūdzībā apgalvotajam, prasītāja ir pierādījusi, ka tā ir bijusi strīdus dzīvojamās mājas valdītāja un bijusi tiesīga noslēgt

līgumu ar SIA ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” par strīdus dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Nepamatota ir apelatora atsauce uz Civillikuma 968.pantu, norādot, ka ar zemes, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, iegādāšanos no privātas

personas 2008.gadā dzīvokļu īpašnieki kā zemes kopīpašnieki iegūtu īpašuma tiesības uz ēku /adrese A/.

Pirmās instances tiesa pareizi norādījusi, ka 2000.gada 14.novembrī, tātad laikā, kad atbildētāja ieskatā māja atradās AS ,,Ogres mežrūpniecība”

bilancē, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ar lēmumu Nr.21-dz/p ir nodevusi atbildētājam dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, kas nozīmē, ka tā nevarēja būt privātpersonas –AS ,,Ogres mežrūpniecība” īpašumā.

Prasītājas īpašuma tiesības uz ēku /adrese A/ vairs nav apspriežamas, jo īpašumtiesību reģistrācija zemesgrāmatā nav apstrīdēta, kā rezultātā ir

pierādītas tās tiesiska valdījuma tiesības un tiesības slēgt mājas pārvaldīšanas līgumu, deleģējot apsaimniekotājai veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un tiesības aprēķināt un saņemt no nekustamajā īpašumā esošo dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un

īrniekiem pārvaldīšanas maksu, īres maksu, kā arī maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašumu lietošanu.

Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā par dzīvokļa Nr./numurs, adrese A/, kadastra apzīmējums Nr./kadastra numurs/, īpašnieku

reģistrēts atbildētājs, dzīvokļa platība – 58,30 m2 (lietas 32.lapa).

No izdrukas no Personu datu pārlūka izriet, ka atbildētājs deklarējis savu dzīvesvietu /adrese A/ (lietas 38.lapa).

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka nav pamata apšaubīt prasītājas tiesības pārvaldīt dzīvojamo māju

/adrese A/ līdz šīs dzīvojamās mājas pilnīgai privatizācijai vai brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki būs izveidojuši dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, un tai likumā

noteiktā kārtībā tiks nodotas mājas apsaimniekošanas tiesības.

Atbildētāja apgalvojums, ka dzīvojamās mājas privatizācijas process bijis nelikumīgs, nav pamatots, jo Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas 2000.gada 14.novembrī pieņemtais lēmums Nr.21-dz/p, ar kuru atbildētājam dzīvoklis Nr./numurs/nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, ir spēkā esošs un to neviens nav apstrīdējis (lietas 13.lapa).

Līdz ar to prasītāja pamatoti savos rakstveida paskaidrojumos par atbildētāja pārstāvja apelācijas sūdzību norādījusi, ka Valsts zemes dienesta

Kadastra reģistrā dzīvokļa īpašnieks ir norādīts atbildētājs, kurš nekad nav apstrīdējis privatizācijas procesu, bet gan tieši pretēji ir veicis visas darbības,

lai Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā reģistrētu savas īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Lietā iesniegtajam pierādījumam – 1995.gada 21.jūlija aktam, ar kuru privatizējamā VAS ,,Ogres mežrūpniecība” strīdus īpašumu ir nodevusi

valdījumā AS ,,Ogres mežrūpniecība”, uz kuru apelācijas sūdzībā atsaucies apelators, nav nekādas tiesiskas sekas.

Secīgi nekādas tiesiskas sekas nerada 2002.gada 3.aprīļa nodošanas pieņemšanas akts, ar kuru likvidējamās maksātnespējīgās AS ,,Ogres

mežrūpniecība” administrators Aivars Rubīns nodeva apsaimniekošanā Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai ,,Brīvības 133” strīdus

daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (lietas 62.lapa).

Minētais pamatots ar to, ka ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.214 ,,Par valsts īpašuma objektu nodošanu

pašvaldībām” atļauts Privatizācijas aģentūrai kā valsts īpašuma valdītājai nodot attiecīgo pašvaldību īpašumā valsts īpašuma objektus, tai skaitā,

privatizējamo VAS ,,Ogres mežrūpniecība” nepabeigtās celtniecības objektu, dzīvojamo māju /adrese B, nosaukums/ (lietas 57.lapa).

Ogres novada pašvaldība, konstatējot, ka valsts atbildīgā institūcija ir veikusi valsts dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, atzinusi, ka likums nepieļauj, ka valsts nodod pašvaldībai privatizācijas pabeigšanas procesa organizēšanai šādus

paātrinātā privatizācijas kārtībā privatizētus dzīvokļus, kā rezultātā minētā Ministru kabineta rīkojuma izpilde nav realizējama (lietas 63.lapa).

Tā kā minētais Ministru kabineta rīkojums netika izpildīts, spēkā ir Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta rīkojums Nr.396-r ,,Par valsts īpašuma

objektu nodošanu privatizācijai”, ar kuru VAS ,,Ogres mežrūpniecība” nodota privatizācijai.

Secīgi spēkā ir 1994.gada 26.septembra akts par privatizējamās VAS ,,Ogres mežrūpniecība” nodošanu prasītājas valdījumā (lietas 10.lapa).

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka paātrināta dzīvokļa privatizācija dzīvojamā mājā nevarēja notikt, jo dzīvojamā māja nebija pakļauta privatizācijai

sakarā ar to, ka nebija nodota ekspluatācijā, norādot, ja privatizācija notikusi, tad tiesai vajadzēja konstatēt, ka privatizācija notikusi nelikumīgi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantam, tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Šīs civillietas izskatīšanas priekšmets nav dzīvokļa privatizācijas likumības pārbaude. Kā redzams no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas 2000.gada 14.novembra lēmuma Nr.21-dz/p, tad pats atbildētājs ar iesniegumu vērsies privatizācijas komisijā, lūdzot nodot īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai dzīvokli Nr./numurs/ (lietas 13.lapa).

Atbildētājs savas īpašuma tiesības reģistrējis Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā, tādējādi atzīstot sevi par vienīgo dzīvokļa īpašuma īpašnieku.

Ne šīs civillietas ietvaros, ne citā procesā atbildētājs dzīvokļa privatizācijas likumību nav apstrīdējis, kā rezultātā tiesai šīs lietas ietvaros šādi

jautājumi nebija jārisina.

Ņemot vērā, ka ir pierādītas prasītājas valdījuma un īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju /adrese A/, tad, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 5.panta pirmajai daļai, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu

pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Saskaņā ar minētā likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā

noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt

dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet

nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.

Minētā likuma 50.panta astotā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot

dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Atbildētājs nav pierādījis, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības būtu nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai

personai. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka no 2002.gada dzīvojamās mājas kopīpašnieki strīdus dzīvojamo māju pārvaldīja un apsaimniekoja paši, taču

nekādi pierādījumi šim apgalvojumam par kopīpašnieku veiktajām apsaimniekošanas darbībām nav iesniegti.

Valsts dzīvojamās mājas valdītājam, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Dzīvojamās mājas pārvaldniece ir aprēķinājusi maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastādījusi tāmi ar ieņēmumu un

izdevumu pozīcijām dzīvojamās mājas /adrese A/ apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumiem, nosakot īres/apsaimniekošanas maksas apmēru 1,03

EUR/m2 mēnesī, tai skaitā, uzkrājumu fondu 0,50 EUR/m2 (lietas 21.lapa).

N o 2017.gada 22.augusta vienošanās par prasījuma tiesību nodošanu redzams, ka SIA ,,Nekustamā īpašuma pārvalde” nodeva prasītājai

prasījuma tiesības pret atbildētāju par apsaimniekošanas maksas un citu maksājumu parāda piedziņu, kas saistīts ar dzīvokļa lietošanu (lietas 23.lapa).

Prasītāja brīdinājusi atbildētāju par parāda samaksu, nosūtot viņam 2017.gada 28.aprīļa vēstuli Nr.1.17/4761 (lietas 25.-26.lapa).

Līdz ar to pamatoti pirmās instances tiesa atzinusi, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksa mēnesī ir 1,03 EUR/m2, t.sk.,

0,50 EUR/m2 dzīvojamā mājā veicamo būvdarbu uzkrājumiem. Minētais izriet arī no 2016.gada 9.decembra akta par prasītājas valdījumā esošās

dzīvojamās mājas /adrese A/ nodošanu un pārņemšanu pārvaldīšanā 3.punkta (lietas 19.-20.lapa).

No parāda summas aprēķina par laika posmu no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada 1.aprīlim redzams, ka apsaimniekošanas maksas parāds ir

431,71 EUR, par atkritumu izvešanu - 61,22 EUR, elektrību koplietošanas telpās - 23,21 EUR, par auksto ūdeni un kanalizāciju - 160,98 EUR, par

īpašuma apdrošināšanu - 3,28 EUR, par uzkrājumu fondu - 378,95 EUR, likumiskie nokavējuma procenti - 29,49 EUR. Kopējā parāda summa

norādīta 1088,84 EUR (lietas 69.lapa).

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka (..) gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Tādējādi apelācijas instances tiesa atzīst, ka ir pamats apmierināt prasītājas prasību par parāda 1088,84 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja, tai

skaitā, piedzenot likumiskos nokavējuma procentus.

Neatbilst patiesībai apelatora apgalvojums, ka nav sniegti aprēķini prasījumam un nav izvērtēta izvirzīto maksājumu pamatotība.

Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tad pārvaldnieks aprēķinājis maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastādījis

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņojis dzīvokļa īpašniekam par maksas apmēru noteiktam laika posmam, un no

atbildētāja iebildumi nav saņemti, tāmes un aprēķini nav apstrīdēti, kā rezultātā pieprasītā maksa ir pamatota ar lietā iesniegtiem dokumentiem un

aprēķiniem.

No parāda aprēķina redzams, ka maksa par atkritumu izvešanu tiek aprēķināta tikai no 2017.gada maija, par elektrību koplietošanas telpās,

ūdensapgādi un kanalizāciju no 2017.gada jūlija, likumiskie nokavējuma procenti - no 2017.gada augusta (lietas 69.lapa).

Līdz ar to pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus, devusi lietā esošajiem pierādījumiem pareizu juridisku novērtējumu un

taisījusi pamatotu un likumīgu spriedumu, to pamatojot ar apstākļiem, kas nodibināti pārbaudot iesniegtos pierādījumus, un piemērojusi atbilstošās

materiālo un procesuālo tiesību normas, kā rezultātā atbildētāja pārstāvja apelācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tā kā prasītājas prasība tiek apmierināta pilnībā, no atbildētāja par labu prasītajai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai, tiesas izdevumi ir: 1) valsts nodeva; 2) kancelejas nodeva; 3) ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi.

Iesniedzot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 93 EUR apmērā (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30

EUR (lietas 9.lapa), kā arī, iesniedzot prasības precizējumus, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 70,33 EUR (lietas 73.lapa), kopā 166,63 EUR.

Minētā summa piedzenama no atbildētāja prasītājas labā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 440.11, 440.12 pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

valsts akciju sabiedrības ,,Privatizācijas aģentūra” prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valsts akciju sabiedrībai ,,Privatizācijas aģentūra” parādu 1088,84 EUR par laika posmu no 2017.gada janvāra līdz

2018.gada aprīlim un tiesas izdevumus 166,63 EUR, kopā piedzenot 1255,47 EUR (viens tūkstotis divi simti piecdesmit pieci euro 47 centi), ieskaitot

piedzītās summas prasītājas AS „Citadele banka” norēķinu kontā Nr.LV07PARX0003805160002, AS „Swedbank” norēķinu kontā

Nr.LV17HABA0551032309150 vai valsts kases norēķinu kontā Nr.LV38TREL9120351000000.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā 2018.gada 27.septembrī.

Tiesnese referente I.Skudra

Tiesneses S.Maršāne

I.Belicka