Small claims court dismisses defendant's failure to appear and orders plaintiff to receive money and interest.

Lietas Nr. C29440816

Lietas arhīva Nr. C-4408-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 6.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 5.aprīlī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par

naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas pamatparādu EUR 928,01, likumiskos procentus EUR 33,54, līgumsodu EUR 86,03 un tiesāšanās

izdevumus, kā arī atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasība pamatota uz likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantu 13.pantu, Civillikuma 1716., 1717., 1753., 1756., 1765., 1770., 1779., 1786.pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Atbildētāja /pers. A/, kurai uz deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese/, 2016.gada 13.aprīlī nosūtīts maza apmēra prasības pieteikums

paskaidrojumu sniegšanai, paskaidrojumus ne noteiktajā termiņā, ne arī līdz lietas izskatīšanas brīdim nav sniegusi, nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neatzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2016.gada

21.jūlijā, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir apmierināma.

Atbildētājai, pamatojoties uz 2005.gada 27.septembra izziņu par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, pieder dzīvoklis /adrese/ (lietas 14.lapa).

2005.gada 20.septembrī starp Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Avota nami” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 15.-18.lapa).

Ar 2010.gada 29.decembra Uzņēmumu reģistra lēmumu RP SIA “Avota nami” tika reorganizēta, saplūšanas rezultātā izveidots jauns komersants

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 29.12.2010. reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un atbild par un Rīgas pašvaldības SIA “Avota nami” saistībām (lietas

19.lapa).

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līguma 3.punktu atbildētājai jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un pakalpojumiem; līguma 3.6.punkts noteic, ka par maksājumu kavējumiem maksājams līgumsods 1% apmērā (lietas 15., 16.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma ievada 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Prasītājs aprēķinājis parādu par laika periodu no 2014.gada augusta līdz 2016.gada martam.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma

13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai gan uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līguma, gan uz likuma pamata ir

pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

No prasītājas iesniegtā parāda aprēķina konstatējams, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2014.gada augusta līdz 2016.gada martam ir EUR 928,01 (lietas 11.-13.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 16.marta rēķins Nr. 23422380/03981 par summu EUR 1047,58 kurā iekļauts parāds uz 2016.gada

1.martu EUR 860,27, likumiskie procenti EUR 33,54 un līgumsods EUR 86,03(lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.

2014.gada 30.decembrī u n 2015.gada 11.septembrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par prasītāja nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu (lietas 44.-51.lapa).

Atbildētāja nav pienācīgi pildījusi savus pienākumus, kurus viņai kā dzīvokļa īpašniecei uzliek likums “Par dzīvokļa īpašumu” un “Dzīvokļa īpašuma

likums”, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams pamatparāds EUR 928,01.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā); līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punkts paredz, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,

kā arī maksājumu par pakalpojumiem kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 1% apmērā no kopējās parāda

summas (lietas 16.lapa).

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 0,3 % apmērā par laika periodu no 2014.gada septembra līdz 2016.gada martam EUR 86,03 apmērā, kas

nepārsniedz 10% no pamatparāda apmēra, ko tiesa atzīst par pamatotu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja par maksājumu kavējumu ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada janvāra EUR 33,54, ko tiesa atzīst

par pamatotu (lietas 12.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa

nekonstatē, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējusi parāda un aprēķināto procentu un līgumsoda apmēru, kā

arī nav iesniegusi pierādījumus, ka saistības pilnā apmērā būtu izpildītas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātā pamatparāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Prasītāja, iesniedzot tiesā prasību, ir samaksājusi valsts nodevu EUR 157,14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kas piedzenami

no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, pamatparādu

EUR 928,01, līgumsodu EUR 86,03, likumiskos procentus EUR 33,54 un tiesāšanās izdevumus EUR 161,84, kopā piedzenot EUR 1209,42

(viens tūkstotis divi simti deviņi euro, 42 centi).

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma 2016.gada 6.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka