Landlord wins eviction and debt collection case against tenant after lease expired and city council refused renewal.

Lietas Nr. C69465319

Lietas arhīva Nr. C-1427-20/34

ECLI:LV:KURT:2020:0311.C69465319.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2020. gada 11. martā

Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis I.Ķiploks

ar tiesas sēdes sekretāri A.Buncleri,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. A/ par izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019. gada 16. decembrī prasītāja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” cēlusi Kurzemes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ izlikšanu

no dzīvokļa un parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2016. gada oktobra atbildētājs lieto dzīvokli, kas sastāv no vienas istabas ar kopējo platību 18,9 m2 un

atrodas Liepājā, /adrese/. Māju /adrese / apsaimnieko prasītāja. Atbildētājs lieto dzīvojamās telpas, izmanto komunālos pamatpakalpojumus. Terminētais

īres līgums ar atbildētāju noslēgts 2018. gada 12. janvārī uz termiņu līdz 2018. gada 9. novembrim, pēc tam 2018. gada 28. decembrī uz termiņu līdz

2019. gada 28. maijam. Atbilstoši līguma nosacījumiem atbildētājam līdz katra mēneša 30. datumam jāsamaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Ar Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2019. gada 18. jūlija lēmumu Nr. 1272 nolemts nepagarināt īres līgumu atbildētājam uz dzīvokli /adrese/

un ierādīt dzīvojamo platību Sociālajā dzīvojamā mājā. Tā kā atbildētājam nav spēkā esoša īres līguma par dzīvokli /adrese/, tad viņam nav pamata

aizņemt minēto dzīvojamo telpu.

Atbildētājam par laika periodu no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 30. novembrim izveidojies parāds par īri un pamatpakalpojumiem 180,97

euro, par samaksas kavējumu aprēķināti likumiskie 6% gadā – 1,23 euro.

Prasītāja 2019. gada 25. novembrī izsniedza atbildētājam brīdinājumu labprātīgi līdz 2019. gada 28. novembrim atbrīvot dzīvojamo telpu. 2019.

gada 28. novembrī atbildētājs iesniedzis prasītājai iesniegumu, kurā norādījis, ka dzīvojamo telpu neatbrīvos.

2020. gada 26. februārī tiesā saņemts prasītājas pieteikums par prasības apjoma precizēšanu (lietas 36. lapa), kurā norādīts, ka parāds kopš

2019. gada 30. novembra ir samazinājies. Laika periodā no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. janvārim atbildētājam izrakstīti rēķini

kopsummā par 42,46 euro. Atbildētājs veicis samaksu 60 euro apmērā, līdz ar to apmaksāti rēķins par 42,46 euro, aprēķinātie likumiskie procenti un

daļēji arī dzēsts parāds. Uz 2020. gada 31. janvāri parāds sastāda 164,66 euro.

Prasītāja lūdz tiesu izlikt atbildētāju un viņam piederošās mantas no dzīvokļa /adrese /; piedzīt no atbildētāja parādu 164,66 euro, samaksātos

tiesāšanās izdevumus 143,20 euro un atzīt prasītājas tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus no parāda. Lūdz tiesu izskatīt

prasību bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes (lietas 41. lapa).

Prasība pamatota uz Civillikuma 2141., 1587., 1756., 1765. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 4., 9., 10., 11.1, 12. pantu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, paskaidrojumus par prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu nav sniedzis. No lietas materiāliem

redzams, ka atbildētājs par uzsākto tiesvedību, procesuālām tiesībām, pienākumiem, lietas izskatīšanas vietu un laiku informēts Civilprocesa likuma 56.

panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas dokumentus un pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu (lietas 31., 34. lapa). Atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktam un otrajai daļai uzskatāms, ka atbildētājs tiesas dokumentus saņēmis. Lūgums atlikt tiesas sēdi

nav saņemts.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu lieta izskatāma bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018. gada 12. janvārī starp prasītāju un atbildētāju, pamatojoties uz Liepājas pilsētas Domes Dzīvokļu

komisijas 2017. gada 9. novembra lēmumu Nr. 2103, noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums (terminēts) par dzīvojamo telpu /adrese/. Līgums noslēgts

uz laiku līdz 2018. gada 9. novembrim (lietas 7.-8. lapa). 2018. gada 28. decembrī, pamatojoties uz Liepājas pilsētas Domes Dzīvokļu komisijas

2018. gada 29. novembra lēmumu Nr. 2242, īres līgums (terminēts) pagarināts un noslēgts uz laiku līdz 2019. gada 28. maijam (lietas 9.-10. lapa).

Dzīvojamās telpas īres līguma 2. punktā noteikts, ka par lietošanā nodotajām telpām īrnieks līdz katra mēneša 30. datumam maksā izīrētājam īres

maksu, par ūdeni un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, elektroenerģiju mājas koplietošanas telpās un siltumenerģiju.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav pildījis dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos īrnieka pienākumus. No prasības pieteikumam pievienotā parāda

aprēķina (lietas 15., 16., 37., 38. lapa) redzams, ka par dzīvojamo telpu /adrese/ par laika periodu no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31.

janvārim izveidojies parāds 164,66 euro.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī

nenorādot termiņu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo

telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Tiesa konstatē, ka Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisija 2019. gada 18. jūlijā nolēmusi nepagarināt atbildētājam dzīvojamās telpas īres līgumu

par dzīvokkli /adrese/ un ierādīt dzīvojamo platību Sociālajā dzivojamā mājā (lietas 12. lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs brīdināts par parādu, kā arī lūgts atbrīvot dzīvojamo telpu līdz 2019. gada 29. novembrim (lietas 13.

lapa).

Tā kā tiesai nav iesniegti pierādījumi par parāda samaksu un to, ka atbildētājs atbrīvojis dzīvojamo telpu, tad prasība pilnībā apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi - samaksātā valsts nodeva par prasības

celšanu tiesā 140 euro un 3,20 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1765. pantu prasītājai ir tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātā parāda par laiku līdz

sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis

kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041. pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 2041. pantu, Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1765. pantu, likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Izlikt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) un viņam piederošās mantas no dzīvokļa /adrese/.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas Nr.42103004583) parādu par

laiku no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. janvārim 164,66 euro un 143,20 euro tiesas izdevumus, kopā 307,86 euro (trīs simti septiņi euro

un 86 centi), ieskaitot AS “SEB banka” kontā LV70UNLA0050003813922.

Noteikt SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda 164,66 euro (viens simts sešdesmit

četri euro un 66 centi) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes tiesā.

Tiesnesis I.Ķiploks