Court allows pension claim by allowing study period to count despite prior foreign pension receipt.

Lietas Nr. A420402514

Lietas arhīva Nr. AA43-0731-16/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 25.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Kaļiņina,

tiesnese S.Liniņa un tiesnese U.Mihailova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu – vecuma pensijas piešķiršanu, sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2015.gada 27.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējam /pers. A/ no 2012.gada 2.janvāra piešķirta Krievijas Federācijas vecuma pensija. Pieteicējs 2014.gada 30.jūlijā vērsās Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra), pieprasot arī Latvijas Republikas vecuma pensiju no 2014.gada 1.augusta.

[2] Aģentūra pensijas piešķiršanu pieteicējam atteica, jo nav likuma „Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteiktā nepieciešamā minimālā

apdrošināšanas stāža (15 gadi), lai pieteicējam būtu tiesības arī uz Latvijas vecuma pensiju. Aģentūra atzina, ka nav ņemams vērā pieteicēja darba stāžs,

kas uzkrāts pirms 2001.gada 31.decembra, jo pieteicējs saņem Krievijas Federācijas pensiju.

Administratīvais process aģentūrā noslēdzās ar 2014.gada 15.oktobra lēmumu Nr.11-6/6711 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums).

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – Latvijas vecuma pensijas

piešķiršanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicējam ir tiesības saņemt vecuma pensiju no dažādām valstīm, ja ir pietiekams apdrošināšanas stāžs.

[3.2] Likumā „Par valsts pensijām” paredzēts speciāls regulējums, kas paredz, ka ārvalstu pensiju saņēmējam Latvijas vecuma pensija

piešķirama uz vispārējiem pamatiem ar vienu izņēmumu: laika periodi, kas ņemti vērā, piešķirot ārvalsts pensiju, nav iekļaujami kopējā apdrošināšanas

stāžā un nav ņemami vērā, piešķirot Latvijas pensiju.

[3.3] Saeimas apstiprinātajā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumā par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – sadarbības

līgums) nav aizlieguma Latvijas vecuma pensijas piešķiršanai gadījumā, ja persona jau izmantojusi savas tiesības saņemt Krievijas vecuma pensiju.

Likuma „Par valsts pensijām” paredzētā apdrošināšanas stāža atzīšanas kārtība ir piemērojama bez ierobežojumiem, izņemot nosacījumu, lai katrs

konkrētais apdrošināšanas periods nebūtu ņemts vērā, piešķirot Krievijas vecuma pensiju.

[3.4] Pieteicēja mācību laiks Latvijas Tehniskajā universitātē ir pierādīts ar dokumentiem. Turklāt strīdīgais mācību periods nav ņemts vērā,

piešķirot Krievijas valsts pensiju. Minētais fakts ir pieradīts ar Krievijas Federācijas pensiju fonda izziņām. Ieskaitot minēto mācību periodu pieteicēja

kopējā apdrošināšanas stāžā, izpildās likuma „Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļa noteiktais prasījums pēc stāža.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 27.februāra spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts. Spriedums pamatots ar turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[4.1] No sadarbības līguma, kas stājās spēkā 2011.gada 19.janvārī,

10.panta pirmās daļas un 25.panta pirmās daļas tiesību normām izriet, ka personai vecuma pensiju par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz

1991.gada 1.janvārim, piešķir tā valsts, kuras teritorijā vecuma pensijas pieprasīšanas brīdī ir pensijas pieprasītāja dzīvesvieta, turklāt, aprēķinot pensiju,

tiek ņemti vērā abās līgumslēdzējas pusēs uzkrātie apdrošināšanas (darba) stāži. Ja līgumslēdzēja puse konstatē, ka tās teritorijā uzkrātais apdrošināšanas

stāžs ir pietiekošs vecuma pensijas piešķiršanai, tad tiek ņemts vērā tikai tas. Savukārt vecuma pensiju, kas uzkrāta pēc 1991.gada 1.janvāra, aprēķina

un izmaksā tā valsts, kuras teritorijā ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs.

Pieteicējs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā, ir Krievijas Federācijas pilsonis, līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas,

vispārīgā gadījumā vecuma pensijas izmaksa pieteicējam būtu Latvijas Republikas pienākums. Tomēr, kā izriet no lietā esošās izziņas, Krievijas

Federācija no 2012.gada 2.janvāra pieteicējam ir piešķīrusi vecuma pensiju par trīs periodiem laika posmā no 1974.gada 5.augusta līdz 2001.gada

31.decembrim. No minētā secināms, ka pēc sadarbības līguma spēkā stāšanās pieteicējs izvēlējās saņemt Krievijas Federācijas pensiju.

Krievijas Federācija nav ņēmusi vērā periodu no 1969.gada 1.septembra līdz 1974.gada 2.jūnijam, kad pieteicējs studēja Latvijas Tehniskajā

universitātē.

[4.2] No sadarbības līguma 11.panta pirmās un otrās daļas secināms, ka aģentūrai nebija tiesiska pamata neņemt vērā periodu līdz 2002.gada

1.janvārim Latvijas vecuma pensijai nepieciešamā apdrošināšanas stāža noteikšanai, jo ne sadarbības līgums, ne normatīvie akti to neparedz. Sadarbības

līguma būtība ir novērst situācijas, kad par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem persona saņem vienlaicīgi vairāku valstu pensijas. Tāpēc

vērtējams ir tas, vai, lemjot par Latvijas pensijas piešķiršanu, ir ņemami vērā pieteicēja apdrošināšanas periodi līdz 2002.gada 1.janvārim, kas nav ņemti

vērā, piešķirot Krievijas pensiju.

[4.3] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta 4.apakšpunktu līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam

pielīdzināts mācību laiks augstākajās mācību iestādēs.

Tādējādi pieteicēja mācību laiks Latvijas Tehniskajā universitātē no 1969.gada 1.septembra līdz 1974.gada 2.jūnijam, ir apdrošināšanas stāžam

pielīdzinātais periods, kas bija jāņem vērā, nosakot pieteicēja apdrošināšanas stāžu un tiesības saņemt vecuma pensiju.

Ievērojot minēto, aģentūra nepamatoti atteica pieteicējam piešķirt Latvijas vecuma pensiju, līdz ar to pieteicēja pieteikums par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu ir pamatots, un aģentūrai ir pienākums piešķirt pieteicējam vecuma pensiju.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu aģentūra iesniedza apelācijas sūdzību, kurā nepiekrīt pirmās instances tiesas piedāvātajai

sadarbības līguma normu interpretācijai un, minot pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, tostarp arī atsaucoties uz sadarbības līguma 11.panta otro

daļu, lūdz pieteicēja pieteikumu noraidīt.

[6] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību pieteicējs paudis viedokli, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Pieteicējs piekrīt pirmās instances

tiesas spriedumā ietvertajai tiesību normu interpretācijai. Papildus paskaidrojumā pieteicējs norāda arī uz Administratīvās apgabaltiesas nolēmumiem lietās

Nr.A420476413 un Nr.A420421913.

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka aģentūras apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir apmierināms.

[9] Lietā ir strīds par to, vai, aprēķinot pieteicēja darba stāžu Latvijas vecuma pensijas piešķiršanai, bija jāņem vērā mācību periods pēc vidējās

izglītības iegūšanas no 1969.gada 1.septembra līdz 1974.gada 2.jūlijam, kas netika ņemts vērā, aprēķinot Krievijas Federācijas vecuma pensiju.

[10] Atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.2 punktam (šeit un turpmāk normas redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā

lēmuma pieņemšanas laikā), nosakot tiesības uz valsts pensijas piešķiršanu un pārrēķinu, saskaņā ar šo likumu neņem vērā apdrošināšanas periodus, ja

tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

[11] Pieteicējs pieprasīja Latvijas Republikas valsts vecuma pensiju 2014.gada 30.jūlijā (no 2014.gada 1.augusta), t.i., pēc tam, kad sadarbības

līgums bija stājies spēkā.

Minētā līguma 25.pants noteic, ka gadījumos, ja tiesības uz vecuma pensiju radās pēc sadarbības līguma stāšanās spēkā, tad pensiju piešķir un

izmaksā šādā kārtībā:

par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāti vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, pensiju saskaņā ar

Līgumu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas dzīves vieta;

par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir uzkrāti pēc 1991.gada 1.janvāra, katra Līgumslēdzēja Puse

saskaņā ar Līgumu aprēķina un izmaksā pensiju, kas atbilst tam apdrošināšanas (darba) stāžam, kas uzkrāts tās teritorijā.

Pēc Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu izvēles un uz iesnieguma pamata viņiem var piešķirt pensiju saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem,

kuras pilsoņi viņi ir, nepiemērojot sadarbības līguma noteikumus. Šāda izvēle ir galīga un nav pārskatāma.

[12] Pieteicējs ir apliecinājis, ka ir informēts par sadarbības līguma 25.panta regulējumu (lietas 56.lapas reverss), kurā ir ietverts arī nosacījums

nepiemērot sadarbības līguma noteikumus. Tas nozīmē, ka, piešķirot pieteicējam Latvijas Republikas vecuma pensiju, sadarbības līguma noteikumi,

tostarp arī aģentūras apelācijas sūdzībā minētā 11.panta otrā daļa, nav piemērojami.

[13] Pieteicējs 2014.gada 30.jūlija iesniegumā apstiprina, ka kopš 2012.gada 2.janvāra saņem Krievijas Federācijas vecuma pensiju. Taču tās

aprēķinā nav ņemts vērā pieteicēja apdrošināšanas stāžs no 1969.gada 1.septembra līdz 1974.gada 2.jūlijam, kad pieteicējs mācījies Latvijas Tehniskajā

universitātē (lietas 33.lapa).

[14] Atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta 4.apakšpunktam ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem

apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam

pielīdzinātie periodi, un konkrēti – mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk

par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz

specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi.

Ievērojot, ka pieteicējam kā ārvalstniekam, piešķirot Krievijas vecuma pensiju, netika ņemts vērā apdrošināšanas stāžs no 1969.gada 1.septembra

līdz 1974.gada 2.jūlijam, kad pieteicējs mācījies Latvijas Tehniskajā universitātē, minētais stāžs ir ņemams vērā, piešķirot pieteicējam Latvijas vecuma

pensiju, kā tas ir noteikts likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.2 punktā. Proti, aprēķinot pieteicējam Latvijas Republikas vecuma pensiju, ir

jāņem vērā tie pieteicēja uzkrātie apdrošināšanas periodi, kas nav ņemti vērā, piešķirot Krievijas Federācijas vecuma pensiju un ir par pamatu Latvijas

Republikas valsts vecuma pensijas piešķiršanai.

[15] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 11.pantu un pārejas noteikumu 8. 1 un 8.2 punktu no 2014.gada 1.janvāra tiesības uz vecuma

pensiju ir personām, kuras sasniegušas 62 gadu un trīs mēnešu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Aģentūras iesniegtā izziņa (lietas 22.lapa) apstiprina, ka no 2002.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.jūlijam pieteicēja uzkrātais darba stāžs ir

desmit gadi un septiņi mēneši. Pierēķinot minētajam apdrošināšanas stāžam mācību laiku Latvijas Tehniskajā universitātē, secināms, ka tas ir pietiekams,

lai pieteicējam no 2014.gada 1.augusta piešķirtu Latvijas valsts vecuma pensiju. Tas nozīmē, ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms un aģentūrai ir

pienākums izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ievērojot šajā spriedumā ietverto apgabaltiesas pamatojumu.

[16] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ņemot vērā, ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms un pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu par pieteikumu 28,46 euro, par labu pieteicējam no

Latvijas Republikas ir piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Uzlikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pienākumu izdot administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu /pers. A/, ievērojot

apgabaltiesas spriedumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, samaksāto valsts nodevu

28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I. Kaļiņina

Tiesnese S.Liniņa

Tiesnese U.Mihailova