Court partially allows debt collection against guarantor after rejecting signature forgery defense due to lack of evidence.

Lietas Nr.C39136015

Lietas arhīva Nr. C-0408-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2016.gada 7.septembrī

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis J.Grīnbergs

ar sekretāri P.Strazdiņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS /Nosaukums A/ (turpmāk prasītājs) cēlis tiesā prasību, kurā lūdz piedzīt no /pers. B/ (turpmāk atbildētāja) parādu 3487,38

EUR, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 2657,63 EUR, nesamaksātajiem procentiem 389,51 EUR, nokavējuma

līgumsoda 53,48 EUR, līgumsoda 10% no transportlīdzekļa vērtības 265,76 EUR un ar transportlīdzekļa meklēšanu saistītajiem

izdevumiem 121 EUR, un tiesāšanās izdevumus; piedzīt parādu no galvotāja /pers. C/ (turpmāk atbildētājs) gadījumā, ja piedziņa daļēji

vai pilnīgi nebūs iespējama no atbildētājas /pers. B/; noteikt tiesības prasītājam saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās

neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar apstākļiem, ka 2014.gada 2.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju ticis noslēgts Finanšu līzinga līgums (turpmāk

līgums). Saskaņā ar līguma 2.1.punktu, lai saņemtu līzingu, atbildētāja apņemas nodot prasītājam īpašuma tiesības uz transportlīdzekli

MERCEDES BENZ V220, pārdodot transportlīdzekli prasītājam. Prasītājs apņēmies samaksāt atbildētājai transportlīdzekļa pirkuma

cenu. Līguma 2.2. punkts nosakot, pēc tam, kad prasītājs ieguvis transportlīdzekli īpašumā, prasītājs piešķirot atbildētājai tiesības turēt,

lietot (nomāt) un izpirkt transportlīdzekli, bet atbildētāja apņemas pieņemt transportlīdzekli līzingā-nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī

samaksāt līguma maksājumus atbilstoši līguma noteikumiem. Līzinga summa 2700 EUR bijusi jāsamaksā saskaņā ar grafiku līdz

2017.gada 2.augustam. Transportlīdzekļa pirkuma summa pārskaitīta uz atbildētājas norēķinu kontu bankā.

Saskaņā ar līguma 5.punktu par aizdevuma izmantošanu noteikta fiksēta procentu likme 2,89% mēnesī. Atbildētājai ticis piešķirts

labvēlības periods 2 mēnešus. Procentus, kas aprēķināti labvēlības perioda laikā, atbildētāja maksājot pēc labvēlības perioda beigām ik

mēnesi vienādos maksājumos vienlaicīgi ar procentiem, kas aprēķināti pēc labvēlības perioda. Atbildētājai ik mēnesi bija jāmaksā

līzinga maksa, kas sastāvējusi no pamatsummas un līzinga procentiem. Saskaņā ar līguma 14.2. punktu, prasītājs esot tiesīgs piemērot

par līgumā noteikto maksājumu kavējumu līdz saistību izpildei vai līdz līguma izbeigšanai līgumsodu 0,5% apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu, taču ne vairāk par 10% no nesamaksātās transportlīdzekļa vērtības, bet pēc līguma

izbeigšanas - likumiskos procentus.

2014.gada 2.jūnijā saistību pastiprināšanai starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts galvojuma līgums. Galvojuma līgums nosakot, ka

galvinieks atbild par klienta saistību pret prasītāju, kas izriet no līzinga līguma pilnā galvenā parāda, tā blakus prasījumu, klienta vainas

vai nokavējuma dēļ nodarīto zaudējumu un tiesas izdevumu apmērā. Galvinieks neatsaucami uzņemas atbildēt prasītājam kā pats

parādnieks par klienta parādu, kas varētu rasties no līzinga līguma, galvojuma summas apmērā.

Atbildētāja kavējusi no līzinga līguma izrietošo saistību izpildi un nepilnīgas izpildes dēļ prasītājs 2014.gada 28.novembrī

nosūtījis paziņojumu par atkāpšanos no līguma un lūdzis atbildētāju veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu septiņu dienu laikā no

paziņojuma nosūtīšanas dienas. Kopējā parāda nesamaksāšanas gadījumā, prasītājs lūdzis atbildētāju nodot transportlīdzekli. Pēdējais un

vienīgais maksājums no atbildētājas saņemts 2014.gada 22.septembrī par summu 150,26 EUR. Ņemot vērā, ka atbildētāja

transportlīdzekli nenodeva līgumā noteiktajā kārtībā, prasītājam radušies papildus izdevumi par transportlīdzekļa meklēšanas

pakalpojumiem- 121 EUR. Atbildētājas un /pers. C/ parādsaistību apjoms pret prasītāju esot 3487,38 EUR.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā pilnībā. Paskaidrojumos atsaucās uz prasības pieteikumā jau norādīto. Bez

tam, paskaidroja, ka automašīna neesot atdota joprojām un prasītājam esot informācija, ka tā atrodoties Nīderlandē. Uzskata, ka /pers.

C/ ir personiski pats slēdzis līgumu, jo tādu kārtību ievērojot prasītāja pārstāvji. Pie līguma slēgšanas tiekot personai lūgts uzrādīt

personas apliecinošu dokumentu, parakstīt tās kopiju un pārstāvja klātbūtnē parakstīt arī līgumu. Ka tas tā arī šoreiz noticis, apliecinot

arī iesniegtā /pers. C/ pases kopija.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nebija ieradušies. Tiesa nolēma skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes. Tiesa konstatēja, ka atbildētājiem

par tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 56.1 pantu ir

uzskatāms, ka tiesas sūtītos dokumentus viņi ir saņēmuši, par tiesas sēdes laiku un vietu ir informēti un tiesai nav darīti zināmi

attaisnojoši neierašanās iemesli.

Atbildētājs /pers. C/ rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka prasību neatzīst, uzskatot to par pilnībā nepamatotu, jo viņa rīcībā

neesot prasības pieteikumā minētais galvojuma līgums, proti, 2014.gada 2.jūnijā saistību pastiprināšanai starp prasītāju un viņu netika

slēgts galvojuma līgums.

Iepriekš tiesas sēdē atbildētājs paskaidroja, ka prasību neatzīst, neesot parakstījis galvojuma līgumu. Atbildētāja /pers. B/ esot

bijusi viņa darba devēja, nekādu galvojumu viņa neesot lūgusi viņam dot. Vēlēšoties lietā lūgt nozīmēt ekspertīzi.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

2014.gada 2.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts finanšu līzinga līgums par transportlīdzekļa MERCEDES BENZ

V220 iegādi. Puses vienojušās par līzinga summu 2700 EUR, līzinga termiņu- 2017.gada 2.augusts, procentu likmi 40,83 % gadā un

līzinga kopējām izmaksām- 4639,32 EUR. Līgums paredz atbildētājas pienākumu veikt noteiktu ikmēneša maksājumu.

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka prasītājs no savas puses līgumu ir izpildījis, savukārt atbildētāja savas saistības nav pildījusi- ilgstoši

nav veikusi ikmēneša maksājumus. 2014.gada 28.novembrī prasītājs, izmantojot līguma 15.3.punktā pielīgtās tiesības, paziņojis

atbildētājai par atkāpšanos no līguma, lūdzis nodot prasītājam transportlīdzekli. Tiesa šādu prasītāja rīcību uzskata par tiesisku. Arī

atbildētāja to lietā nav apstrīdējusi.

Atbildētāja ir ignorējusi līguma 15.4 punktu un nav nodevusi līzinga priekšmetu- automašīnu tā īpašniekam- prasītājam. Prasītājs ir

piesaistījis trešās personas pakalpojumus automašīnas atrašanai un piespiedu atsavināšanai, taču nesekmīgi. Kā norāda prasītāja

pārstāve, viņu rīcībā ir informācija, ka automašīna atrodas ārpus Latvijas teritorijas. Šī atbildētājas prettiesiskā rīcība nav arī ļāvusi

prasītājam veikt līguma 15.7. punktā pielīgto automašīnas pārdošanu, lai no iegūtiem līdzekļiem segtu atbildētājas parādsaistības.

No prasītāja iesniegtā aprēķina izriet, ka pēc līguma izbeigšanas, uz prasības iesniegšanas dienu tiesā, atbildētājai bijušas

neizpildītas saistības pret prasītāju 3487,38 EUR apmērā, ko veido neapmaksātā līzinga maksājumu pamatsumma 2657,63 EUR,

līgumiskie procenti 389,51 EUR, divu veidu līgumsods kopā 319,26 EUR un ar transportlīdzekļa meklēšanu saistītie izdevumi 121

EUR.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk CL) 1587., 1943., 1946. pantiem, līguma dalībniekiem ir pienākums pildīt līgumiskās saistības,

aizņēmējam ir pienākums līgumā noteiktā termiņā atdot aizņemto un maksāt līgumā paredzētos procentus. Pienākums maksāt

līgumiskos procentus par sveša kapitāla lietošanu izriet arī no CL 1753., 1756.pantiem. Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja norādīto

pamatparāda un līgumisko procentu aprēķinu. Tādejādi tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas pamatparādu 2657,63 EUR un

līgumiskos procentus 389,51 EUR.

Tiesa atzīst par daļēji pamatotu prasījumu par aprēķinātā līgumsoda piedziņu, un tieši, līgumsodu piedzen 265,78 EUR apmērā.

CL 1716. pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpilda vai neizpilda pienācīgi. CL 1720. pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši

tā bijis norunāts. Saskaņā ar pušu noslēgtā līzinga līguma 14.2.punktu par līgumā noteikto maksājumu kavējumu atbildētājai ir

pienākums maksāt līgumsodu 0,5% dienā.

Atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tādejādi viņai iestājas pienākums maksāt līgumsodu. Tomēr CL 1716.panta

trešā daļa paredz, ka līgumsods var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 % no pamatparāda apmēra. Tādejādi tiesa

prasītāja aprēķināto un norādīto kopējo līgumsodu samazina līdz 10 % no parāda summas.

Tiesa konstatē tiesisku pamatu piedzīt arī no atbildētājas ar transportlīdzekļa meklēšanu saistītos izdevumus 121 EUR, kas ir kā

prasītājam radušies papildus zaudējumi saistībā ar līguma nepildīšanu. No līguma 15.7.punkta izriet, ka atbildētājai būtu jāsedz

izdevumi, kas saistīti ar automašīnas pārņemšanu un pārdošanu. No CL 1770., 1775.,1779.pantiem izriet pienākums atlīdzināt

zaudējumus, kuru izdarīšanā persona ir vainojama. Tiesa jau konstatēja, ka atbildētājas rīcība- automašīnas neatdošana īpašniekam ir

prettiesiska un tādēļ prasītāja izdevumi, lai sev piederošo mantu atrastu ir vērtējams kā tam radies mantisks pametums, kas automašīnas

prettiesiskam turētājam ir jāatlīdzina.

Starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ 2014.gada 2.jūnijā noslēgts galvojuma līgums, kurā /pers. C/ uzņēmies atbildēt par

atbildētājas /pers. B/ saistību pret prasītāju pēc aplūkotā finanšu līzinga līguma.

Saskaņā ar CL 1692.pantu, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistību, pēdējo

neatbrīvojot no saistību izpildes. Galvojums ir akcesoriska saistība, tās mērķis ir nodrošināt kreditoram galvenās saistības izpildījumu.

CL 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Tiesa konstatē, ka tādejādi ir pamats visas atbildētājas /pers. B/ pret prasītāju esošās parādsaistības piedzīt no galvinieka /pers. C/.

Tiesa uzskata, ka galviniekiem iestājas subsidiāra atbildība, jo tas atbilst judikatūrai (Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta

spriedums lieta Nr. SKC–115/2012).

Tiesa nesaskata par pamatu, balstoties uz atbildētāja iebildumiem, atbrīvot viņu no galvinieka saistības.

Atbildētājs apgalvo, ka galvojuma līgumu nav parakstījis, taču nekādi pierādījumi par to lietā netika iesniegti. Tiesa ieskatā, šāds

apgalvojums konkrētā lietā pats par sevi vien ir nepietiekošs, lai tiesa prezumētu, ka perona nav stājusies attiecīgā darījumā (to

parakstījusi). Lai arī pēc atbildētāja lūguma tiesa ieguva galvojuma līguma oriģinālu, atbildētājs turpmākos procesuālos soļus, lai

apstrīdētu sava paraksta īstenumu uz galvojuma līguma nav spēris- nav pieteicis lūgumu nozīmēt rokraksta ekspertīzi un uz nākošo tiesas

sēdi nav ieradies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem un savu vēlmi turpināt īstenot savas procesuālās tiesības, lai paraksta

iespējamo viltošanu pierādītu.

Tiesa ņem vērā arī prasītāja puses norādīto pie kādiem apstākļiem tiek klātienē ar personu slēgts līgums, un tieši, ka persona

iesniedz savu personu apliecinošu dokumentu un pati uz tā veic uzrakstu, ka kopija atbilst oriģinālam. Ņemot vērā, ka prasītājs ir

iesniedzis tiesai šādu atbildētāja /pers. C/ pases kopiju (ar attiecīgu 2014.gada 2.jūnijā veiktu uzrakstu), tiesai nav nekāda pamata

apšaubīt, ka līguma slēgšanā pats atbildētājs ir piedalījies, jo pretējā gadījumā netiek izskaidrota viņa pases kopijas nokļūšana pie

kreditora.

Atbildētājs lietā nav arī apstrīdējis galvojuma līguma spēkā esamību. CPL 178.panta otrā daļa nosaka, ka pret rakstveida

pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību,

ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

Pēc prasītāja pieteikuma, vadoties no CPL 195.panta un CL 1756.panta atzīstamas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar CPL 41.pantu, tā kā tiesa prasību apmierina no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi:

proporcionāli apmierinātās prasības daļai valsts nodeva 372,10 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar CPL 204.1 pantu tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 190., 193.pantiem, tiesa nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, p.k. /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. C/, p.k. /personas kods/, par

labu /Nosaukums A/reģ. Nr.50103541751, konts AS “Citadele banka” LV05PARX0013561030001, 3810,70 EUR (trīs tūkstoši astoņi

simti desmit eiro un 70 centi), ko veido pamatparāds 2657,63 EUR, līgumiskie procenti 389,51 EUR, līgumsods 265,76 EUR,

zaudējumi 121 EUR un tiesas izdevumus 376,80 EUR. Pārejā daļā par līgumsoda 53,48 EUR piedziņu prasību noraidīt.

Atzīt /Nosaukums A/tiesības saņemt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. C/ likumiskos

nokavējuma procentus 6 (seši) procenti gadā no neatmaksātā pamatparāda līdz sprieduma izpildei (noslēguma izsoles dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2016.gada 21.septembris

Tiesnesis: J.Grīnbergs