Court dismissed appeal against fine for property management company failing to clear snow from roof.

Lieta Nr.1A29005117/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321 (turpmāk - iesniedzēja) sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - iestāde) 2017.gada 31.janvāra lēmumu

Nr.D57-AK-17-5-25,

konstatēja

2016.gada 30.novembrī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV210983 par to, ka 2016.gada 9.novembrī plkst.11.39

Rīgā, Patversmes ielā 5 k-1, nekustamā nama Patversmes ielā 5 k-1 Rīgā pārvaldnieks-apsaimniekotājs nav nodrošinājis minētā nama jumta attīrīšanu no

sniega un lāstekām, kā arī bīstamo vietu norobežošanu. Pārkāpti Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 12.1.3.apakšpunkts,

27.punkts.

Ar Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas 2016.gada 15.decembra lēmumu Nr.D57 IZ-16-2309 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības uzliekot

naudas sodu 20 EUR.

Minēto lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2017.gada 31.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-17-5-25 atstāts negrozīts 2016.gada

15.decembra lēmums Nr.D57 IZ-16-2309.

2017.gada 6.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 12.1.3.apakšpunktā

minēto nosacījumu neievērošanu šādu apstākļu dēļ.

Nekustamā īpašuma Patversmes ielā 5 k-1, Rīgā pārvaldnieks ir iesniedzēja, par ko lietā nepastāv strīds.

Iesniedzēja norāda, ka nepiekrīt lēmumā norādītajam, pārsūdz to pilnībā, jo visas pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā sniega un lāsteku tīrīšana no

dzīvojamās mājas jumta tiek veiktas atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 prasībām.

Izvērtējot iestādes lēmumā norādītos motīvus, iesniedzēja tos pilnībā noraida, jo iesniedzēja no savas puses nav pieļāvusi prettiesisku darbību vai

bezdarbību, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība.

Iesniedzēja norāda, ka sētnieks dzīvojamajai mājai piesaistītās teritorijas uzkopšanu veic divas reizes dienā – laika periodā no plkst.6.00-10.00 un

15.00-17.00. Saskaņā ar 2016.gada 30.novembrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu administratīvais pārkāpums konstatēts 2016.gada

9.novembrī plkst.11.39. Sētniekam apsekojot 2016.gada 9.novembrī no plkst.6.00-10.00 dzīvojamajai mājai piesaistīto teritoriju netika konstatēta

situācija, kas būtu pretrunā ar noteikumu Nr.146 prasībām, t.i., teritorijas bīstamās vietas tika norobežotas. Atbildīgais sētnieks veica dzīvojamai mājai

piesaistītās teritorijas uzkopšanu atbilstoši Noteikumu Nr.146 prasībām. Ņemot vērā nepastāvīgos laika apstākļus, lāstekas izveidojās īsā laika periodā.

Uzreiz no dzīvojamās mājas jumta sniegu un lāstekas nebija iespējams notīrīt, tamdēļ bīstamo teritoriju norobežoja ar brīdinošām lentām, kas varēja būt

arī norautas, kā arī, kā jau tika norādīts, dzīvojamās mājas jumts no sniega un lāstekām tika attīrīts pēc iespējas ātri tās pašas dienas laikā.

Iesniedzēja vērš tiesas uzmanību, ka būtisks un vērā ņemams apstāklis ir ziemas laikā esošie nepastāvīgie laika apstākļi administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.ZV210983 pārkāpuma fiksēšanas laikā, jo iespējams, ka sniegs un lāstekas uz dzīvojamās mājas jumta 2016.gada 9.novembrī varēja

sakrāties neilgi pirms plkst.11.39, kad pašvaldības policijas darbinieki fiksēja faktu par sniega un lāsteku esamību uz dzīvojamās mājas jumta.

Ņemot vērā minētos apstākļus un to, ka iesniedzēja regulāri veic dzīvojamās mājas apsekošanu, t.sk. 2016.gada 9.novembra rītā iesniedzēja

veikusi dzīvojamās mājas un tai pieguļošas teritorijas kārtējo apsekošanu, arī dzīvojamās mājas jumta, kuras laikā tika konstatēts, ka uz dzīvojamās

mājas jumta pēc vakardienas plkst.17.00, t.i., iepriekšējās dienas pēdējās apsekošanas, ir sasnidzis sniegs un izveidojušās lāstekas, teritorija

nekavējoties tika norobežota ar brīdinājuma lentu un pieteikts pacēlājs jumta tīrīšanai. Tātad minētās darbības no iesniedzējas puses tika veiktas pirms

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma izdarīšanas. Līdz ar to iesniedzēja pilnībā noraida iestādes norādītos motīvus, par to, ka

iesniedzēja nav ievērojusi Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 12.1.3.apakšpunkta prasības.

Iestāde pieņemot lēmumu, nav ņēmusi vērā iesniedzējas norādītos apstākļus un argumentus. Iestāde neizpildīja Latvijas APK prasības, proti,

vispusīgi pilnīgi un objektīvi neizpētīja visus lietas apstākļus kopumā un nenoskaidroja cēloņus un apstākļus, neievēroja principu, ka visas personas ir

vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā, kā arī nenoskaidroja citus apstākļus.

Pie šādiem apstākļiem nevar atzīt par tiesisku un pamatotu iestādes lēmumu. Lūdz pilnībā atcelt iestādes lēmumu.

2017.gada 21.martā tiesā saņemti iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka iepazīstoties ar sūdzībā minētajiem apsvērumiem, secina,

ka tie pēc būtības ir identiski Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas 2016.gada 15.decembra lēmuma Nr.D57 IZ-16-2309 pārsūdzības motivācijai, proti, strīds ir

par administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm. Iestāde uz pārsūdzībā minētajiem apsvērumiem jau ir sniegusi viedokli, iekļaujot to savā

lēmumā, līdz ar ko nav nepieciešamība to atkārtot. Iestādes ieskatā, lēmums tika pieņemts objektīvi un vispusīgi izvērtējot visus lietā esošos materiālus.

Iestāde iesniedzējas sūdzību neatzīst un uzskata, ka ieņemtais lēmums ir atstājams spēkā.

Ar 2017.gada 8.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam termiņam -

2016.gada 8.augustam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas dalībnieku

lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta septītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar 2015.gada 28.aprīļa Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie

noteikumi” 12.1.3.apakšpunktu saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas būvēs (neatkarīgi no to funkcionālās nozīmes un izmantošanas veida)

nodrošina sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām,

ūdens notekcaurulēm un balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošināma bīstamo vietu norobežošana,

steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus. Pasākumi sniega, ledus un

lāsteku novākšanai no brauktuves jāveic līdz plkst.7.00, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta naktī (no plkst.21.00 līdz plkst.7.00), vai vienas stundas

laikā, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta dienā (no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00).

Minēto noteikumu 27.punktā noteikts, ka par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām

personām – līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi sniega notīrīšanu no būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens

notekcaurulēm un balkoniem.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka iesniedzēja regulāri veic dzīvojamās mājas apsekošanu un sniegs uz dzīvojamās mājas jumta varēja sakrāties un

lāstekas izveidoties neilgi pirms tam, kad pašvaldības policijas darbinieki fiksēja faktu par ledus esamību un dzīvojamās mājas jumta.

Kā redzams no lietas materiālos esošās informācijas īpašuma Patversmes ielā 5 k-1, Rīgā, kadastra Nr.0100 016 016 2014, pārvaldnieks -

lietotājs ir iesniedzēja.

No apskates protokola un tam pievienotajām foto izdrukām redzams, ka uz ēkas jumta, pāri dzegai pārkāries sniegs un lāstekas. Lāsteku garums

jumta daļā (virs arkas), kas atrodas Patversmes ielas pusē, vietām sasniedz līdz metram. Tāpat no foto izdrukām redzams, ka ir norobežota ieeja arkā,

vienā no ēkas pusēm, taču tādā veidā, ka krītot lāstekām var radīt kaitējumu gan cilvēkiem, gan to mantai. Apskates laikā pasākumi sniega un lāsteku

novākšanai netiek veikti.

Turklāt tiesnese vērš iesniedzējas uzmanību, ka ņemot vērā ledus fizikālās īpašības nav iespējama tā pēkšņa izveidošanās tādos apmēros kā tas

redzams no lietas materiāliem. Līdz ar to iesniedzējai bija iespēja savlaicīgi konstatēt izveidojušos situāciju un novērst to.

Tiesneses ieskatā iesniedzējas sūdzībā norādītie apstākļi neatbrīvo iesniedzēju no atbildības par to, ka no ēkas jumts nebija pienācīgā kārtā

atbrīvots no sniega un lāstekām, kā arī nebija veikta bīstamo vietu norobežošana.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas

pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 12.1.3.apakšpunkta prasību neievērošanu.

Tāpat iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā soda mērķim. Turklāt tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes

2017.gada 31.janvāra lēmums Nr.D57-AK-17-5-25 ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 5.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu,

289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 31.janvāra

lēmumu Nr.D57-AK-17-5-25.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 31.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-17-5-25.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska