Court voids waste management permit due to missing statutory planning compliance arguments in the decision.

Lietas Nr. A420217324

A42-00607-25

ECLI:LV:ADRJJTN:2025:0702.A420217324.9.S

Jelgavā 2025. gada 2. jūlijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M. Birkmanis,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, pieteicēju – /Persona A/ un SIA ,,JELGAVAS TIPOGRĀFIJA” –

pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Caicam, atbildētājas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās

iestādes – Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes – pārstāvei /Persona C/, trešās personas SIA ,,Refonda”

pārstāvim /Persona D/ un zvērinātam advokātam Jānim Mooram,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /Persona A/ un SIA ,,JELGAVAS TIPOGRĀFIJA” pieteikumā par

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 22. augusta lēmuma Nr. 9/11 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) domes (turpmāk – dome) 2024. gada 22.

augusta lēmumu Nr. 9/11 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) trešajai personai SIA ,,Refonda” atļauts uzsākt jaunu

atkritumu apsaimniekošanas darbību – metāllūžņu, bīstamo atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu

atkritumu (turpmāk – EEIA) savākšanu, šķirošanu un uzglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos par atkritumu

apsaimniekošanu noteiktās prasības, /Adrese A/ (turpmāk – īpašums).

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] 2024. gada 12. jūlijā saņemts trešās personas iesniegums un 2024. gada 30. jūlijā papildinformācija,

kurā lūgts pašvaldību saskaņot jaunas atkritumu apsaimniekošanas darbības uzsākšanu īpašumā. Īpašums ir

reģistrēts zemesgrāmatā uz trešās personas vārda.

[1.2] Plānotais apsaimniekojamais kopējais atkritumu (dažāda veida metāllūžņi, svina akumulatori, EEIA)

apjoms plānots līdz 30 000 tonnām gadā, paredzot, ka vienlaicīgi uzglabāšanas laukumā atrodas līdz 1214 tonnām

pieņemto atkritumu. Apsaimniekojamais nebīstamo atkritumu daudzums gadā 29 700 tonnas, norises vietā

vienlaicīgi uzglabājamas 1206 tonnas. Apsaimniekojamais bīstamo atkritumu daudzums gadā 300 tonnas, norises

vietā vienlaicīgi uzglabājamas 8 tonnas.

[1.3] Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punktu un Jelgavas pilsētas teritorijas

plānojumu (apstiprināts ar Jelgavas pilsētas domes 2017. gada 23. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 17-23

,,Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana”) (turpmāk – teritorijas

plānojums) īpašumam noteiktā atļautā izmantošana ir ,,Rūpnieciskās apbūves teritorija”, kurā viens no teritorijas

galvenajiem izmantošanas veidiem ir ,,Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve”.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu un Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktu.

[2] Tiesā saņemts līdzpieteicēju – /Persona A/ (turpmāk – /Persona A/) un SIA ,,JELGAVAS

TIPOGRĀFIJA” (turpmāk – tipogrāfija) (abi kopā turpmāk – pieteicēji) – pieteikums par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēju īpašumiem blakus atrodas strīda īpašums.

[2.2] Pārsūdzētajā lēmumā nav nevienas atsauces uz atzinumiem vai citiem izpētes dokumentiem, kas

apstiprinātu pieteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību atbilstību un pieņemamību. Nav arī nevienas norādes

par sabiedrības līdzdalību pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas procesā.

[2.3] Pārsūdzētā lēmuma pamatošanai izmantotais Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās

daļas 2. punkts ir jāvērtē, ievērojot šā likuma mērķi – aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību. Šādi lēmumi ir

jāpieņem atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

[2.4] Domei ir pienākums nodrošināt sabiedrības līdzdalību plāna izstrādāšanas procesā. Vides aizsardzības

likums atsevišķi izdala atkritumu apsaimniekošanas jomu kā tādu, kuras pārraudzībā, plānošanas dokumentu

izstrādē un lēmumu pieņemšanā ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība.

[2.5] Viduslatvijas reģionā (kas ietver Jelgavas valstspilsētu, Jelgavas novadu un Dobeles novadu),

salīdzinot ar 22 līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem, šis būtu trešais lielākais apsaimniekoto atkritumu

apjoma rādītājs.

[2.6] Īpašumā paredzēts uzglabāt arī bīstamos atkritumus. Nav izslēgts, ka tie var nonākt saskarsmē ar vidi

un tālāk izplatīties uz pieteicēju īpašumiem.

[2.7] Pieteicēju rīcībā ir ierobežota informācija. Pieteicēji nebija pieaicināti pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas procesā un tiem netika sniegta nekāda informācija par plānotajām atkritumu apsaimniekošanas

darbībām.

[2.8] Ņemot vērā apsaimniekoto atkritumu lielo apjomu, ir paredzams, ka paredzētās darbības pieteicējiem

kā kaimiņiem radīs tiešu ietekmi trokšņu, smaku, putekļu un vides ainavas degradācijas veidā. Šāda ietekme var ne

vien negatīvi skart vidi, bet arī radīt fizisku un emocionālu diskomfortu un ietekmēt veselību.

[2.9] Publiskajā telpā ir pieejama informācija par trešās personas prettiesiskām darbībām, kas rada negatīvu

ietekmi uz vidi un aizskar sabiedrības intereses, tostarp arī divi dienesta ziņojumi par trešajai personai piederošu

objektu apskati, kur konstatēti pārkāpumi.

[2.10] Trešās personas pašu kapitāls ilgstoši ir bijis negatīvs, līdz ar to ir risks, ka tai nebūs nepieciešamo

līdzekļu, lai novērstu radīto kaitējumu videi un kompensētu pašvaldībai, pieteicējiem un citiem cietušajiem

nodarītos zaudējumus.

[2.11] Trešās personas darbības īpašumā paaugstinās putekļu koncentrāciju vidē un radīs negatīvas ietekmes

risku attiecībā uz tipogrāfijas iekārtu funkcionālo darbību, radot zaudējumus. Izmaiņas gaisa kvalitātē un putekļu

izplatīšanās var atstāt arī negatīvu ietekmi uz tipogrāfijai piederošo saules paneļu parku, kas atrodas blakus

īpašumam. Tas var ietekmēt tipogrāfijas ekonomiskās intereses.

[2.12] Atkritumu uzglabāšana un citas darbības īpašumā samazinās pieteicēju blakus esošo īpašumu vērtību,

turklāt, ja K. Auzas īpašums vairs nebūs piemērots dzīvošanai, /Persona A/ būs spiests atsavināt savu īpašumu

kādam komersantam, lai tas viņa īpašumā nodarbotos ar saimniecisko darbību.

[2.13] Īpašumā esošais Ziediņu ceļš šobrīd tiek izmantots piekļuvei pieteicēju īpašumiem. Pieteicēji bija

vērsušies domē ar lūgumu risināt jautājumu par šī ceļa saglabāšanu, taču dome lūgumu ir noraidījusi, norādot uz

iespēju risināt ceļa jautājumus ar servitūta nodibināšanu civiltiesiskā kārtībā, kas, iespējams, nebūs efektīvs

risinājums, jo galīgais nolēmums tiks pieņemts vienīgi pēc vairākiem gadiem, turklāt nav zināms tā rezultāts, un K.

Auzam varētu rasties nepieciešamība izbūvēt jaunu ceļu.

[2.14] Pārsūdzētais lēmums ir lakonisks, būtībā uz vienas lapas, nesniedzot pietiekami skaidru informāciju

par pamatojumu. Pārsūdzētā lēmuma pamatojumā ir jābūt norādei vai atsaucei uz papildu izvērtējumu saturošu

atzinumu un/vai konsultācijām ar sabiedrību, un/vai atkritumu apsaimniekošanas plānu. Tomēr šādas norādes un

atsauces nav ietvertas.

[2.15] Tā kā pārsūdzētais lēmums nesatur atsauces uz atkritumu apsaimniekošanas plānu, tas liek apšaubīt

pārsūdzētā lēmuma atbilstību attiecīgajam plānam.

[2.16] Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona Jelgavas valstspilsētas, Dobeles un Jelgavas

novadu atkritumu apsaimniekošanas plānā 2023.–2027. gadam (turpmāk – plāns) nav nevienas norādes par jauna

atkritumu apsaimniekotāja darbības uzsākšanu (atbilstoši šajā gadījumā iecerētajam), īpašumā plānoto atkritumu

šķirošanu un uzglabāšanu, kā arī citām pārsūdzētajā lēmumā norādītajām darbībām. Ir pamats uzskatīt, ka

pārsūdzētais lēmums nesaskan ar plānā norādītajiem attīstības virzieniem un pasākumiem. Arī plāna izstrādē rīkotās

sabiedriskās apspriešanas ietvaros par to nekas netika minēts. Plāna izstrādes procesā ne pieteicējiem, ne citiem

sabiedrības locekļiem netika sniegta nekāda informācija par īpašumā paredzēto atkritumu apsaimniekošanu un

attiecīgi šī jautājuma sakarā netika nodrošināta iespēja izteikt savus viedokļus.

[2.17] Pieteicēji pieļauj, ka dome atsauksies uz Jelgavas pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumiem un to tapšanas procesu, kura ietvaros pieteicējiem bija nodrošināta iespēja paust savu viedokli

sabiedriskajā apspriešanā teritorijas plānojuma izstrādes procesā, taču šajos noteikumos ir ietverts plašs dažāda

veida apbūves objektu uzskaitījums.

[3] Paskaidrojumā dome pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētā lēmuma argumentiem. Papildus

norāda turpmāk minēto.

[3.1] Trešās personas iecere izmantot īpašumu atkritumu apsaimniekošanai atbilst teritorijas plānojumā

atļautajai izmantošanai un šādas darbības veikšanai īpašumā nav šķēršļu.

[3.2] Metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana ir darbība, kurai nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi

izvērtējums. Savukārt secību, kādā saņemamas atļaujas no institūcijām pirms jaunas atkritumu apsaimniekošanas

darbības uzsākšanas, normatīvie akti nenosaka. Proti, tie nenosaka, ka sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums ir

jāveic pirms pašvaldības atļaujas saņemšanas. Tāpat arī neizriet pašvaldības pienākums iesaistīt sabiedrību lēmuma

par atļaujas saņemšanu pieņemšanā, kā arī par minētā lēmuma pieņemšanu nav rīkojama publiskā vai sabiedriskā

apspriešana.

[3.3] Paredzētās darbības vides jautājumu novērtēšana un sabiedrības iesaiste ir dienesta kompetencē.

Dienesta publisko datu reģistru tīmekļvietnē tika publicēts informatīvais paziņojums par ietekmes uz vidi sākotnējo

izvērtējumu plānotajai darbībai, norādot termiņu atsauksmju vai priekšlikumu par paredzēto darbību iesniegšanai

dienestam.

[3.4] Savukārt pēc ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanas, lai uzsāktu plānoto darbību, pieteicējai

ir jāiesniedz dienestā iesniegums B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai nepieciešamās atļaujas

saņemšanai. Šajā posmā notiek sabiedrības iesaiste, informējot par konkrētu plānoto darbību. Savukārt atkritumu

apsaimniekošanas jomā veicamo darbību kontroli un atbilstību vides normatīvo aktu prasībām veic Vides

aizsardzības likumā noteiktās vides valsts kontroles iestādes.

[3.5] Pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem pamatpakalpojumus. Savukārt pašvaldības

lēmuma par jaunu sadzīves atkritumu savākšanas, šķirošanas iekārtu un infrastruktūras objektu izvietošanu savā

administratīvajā teritorijā pieņemšana neizriet no pašvaldības autonomās funkcijas, bet ir saistīta ar pašvaldības

kompetenci izlemt jautājumus par savā administratīvajā teritorijā pieļaujamām darbībām atkritumu

apsaimniekošanā atbilstoši teritorijas plānojumam. Šāds lēmums nav pakļauts speciālajam normatīvajam

regulējumam par atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādi un uz to nav attiecināmas noteikumos

izvirzītās prasības atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādes gaitai, tai skaitā sabiedrības iesaistei

lēmuma pieņemšanā.

[3.6] Pašvaldības lēmumam par jauna atkritumu infrastruktūras objekta izvietošanu pašvaldības teritorijā

faktiski jāaprobežojas ar apstiprinājumu, ka paredzētā darbība atbilst teritorijas plānojumam.

[4] Trešā persona paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, norāda turpmāk minēto.

[4.1] Pārsūdzētajā lēmumā akceptētā trešās personas iniciētā iecere atbilst teritorijas plānojumā atļautajai

izmantošanai.

[4.2] Īpašums ticis iegādāts noteiktu mērķu īstenošanai un jau 2024. gada 21. jūnijā Jelgavas valstspilsētas

pašvaldības iestādes ,,Centrālā pārvalde” Arhitektūras un pilsētbūvniecības departaments izskatījis trešās personas

2024. gada 13. jūnija iesniegumu Nr. 13/06/2024 ,,Par vietas atbilstību teritorijas plānojumam” un izziņā Nr. 2.1-

26.2/3200 apstiprināja, ka īpašumā norādītais plānotais darbības veids ir atļauts, ievērojot teritoriālajā plānojumā

noteikto izmantošanas veidu.

[4.3] Pēc iesnieguma iesniegšanas domē tika uzsāktas nepieciešamās darbības, gatavojot nepieciešamo

dokumentāciju ar mērķi vērsties Valsts vides dienestā (turpmāk – dienests) ar iesniegumu ietekmes uz vidi

sākotnējam izvērtējumam. Veiktas darbības un gatavots iesniegums atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai

saņemšanai.

[4.4] Domei nav jāuzņemas dienesta kompetence un attiecīgi jāvērtē vides jautājumi. Pašvaldības

kompetence ir izlemt jautājumus par savā administratīvajā teritorijā pieļaujamām darbībām atkritumu

apsaimniekošanā atbilstoši teritorijas plānojumam. Pārsūdzētais lēmums faktiski ir akcepts tam, ka trešās personas

iecere atbilst atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem. Lietderības apsvērumu

izdarīšana par to, kādas intereses šajā gadījumā ir prioritāras, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, neietilpa pašvaldības

kompetencē.

[4.5] Trešajai personai ir saistošas speciālās tiesību normas, kuras paredz atbildību atkritumu

apsaimniekošanas jomā un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu. Dienests triju darbdienu laikā pēc paredzētās

darbības iesnieguma saņemšanas sagatavo informatīvo paziņojumu par paredzēto darbību. Informatīvs paziņojums

par sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu, ievērojot 2024. gada 30. septembra iesniegumu, ticis publicēts dienesta

tīmekļvietnē. Trešā persona piekrīt, ka ir nepieciešams samērot gan īpašuma attīstītāja, gan sabiedrības intereses.

[5] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvis uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem

argumentiem, savukārt domes pārstāve neatzina pieteikumu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un

paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Trešās personas pārstāvji pieteikumu uzskatīja par nepamatotu,

pamatojoties uz paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds, vai pārsūdzētā lēmuma pamatojums ir pietiekams, kas ļautu uzsākt jaunu atkritumu

apsaimniekošanas darbību – EEIA savākšanu, šķirošanu un uzglabāšanu – īpašumā, ievērojot normatīvajos aktos

par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prasības.

[7] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldība pieņem

lēmumus par jaunu sadzīves vai ražošanas atkritumu savākšanas, dalītas vākšanas, šķirošanas, sagatavošanas

pārstrādei un reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un infrastruktūras objektu, kā arī atkritumu poligonu

izvietošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem

plāniem.

No minētās tiesību normas izriet, ka pašvaldība atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

reģionālajiem plāniem lemj, vai tās administratīvajā teritorijā ir izvietojama jauna attiecīgā iekārta un

infrastruktūras objekts, kā arī atkritumu poligons.

[8] Pārsūdzētais lēmums ir pamatots ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Proti, pašvaldība

atzina, ka trešās personas pieteiktā jaunu atkritumu apsaimniekošanas darbība atbilst teritorijas plānojumam,

saskaņā ar kuru īpašumā noteiktā atļautā izmantošana ir „Rūpnieciskās apbūves teritorija”, kurā viens no teritorijas

galvenajiem izmantošanas veidiem ir „Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve”.

Pārsūdzētajā lēmumā nav ietverts pamatojums atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta

pirmās daļas 2. punktam, proti, tajā nav izvērtēta paredzētās darbības atbilstība atkritumu apsaimniekošanas valsts

plānam un reģionālajiem plāniem.

[9] Dome un trešā persona uzskata, ka pārsūdzētajā lēmumā ietverts pietiekams pamatojums, jo atbilstība

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem nozīmē atbilstību atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

reģionālajam plānam.

Tiesas ieskatā šāds uzskats ir kļūdains, jo atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās

daļas 2. punktā noteiktajam pašvaldībai jālemj, vai vispār ir pieļaujama jaunas atkritumu apsaimniekošanas vietas

darbība pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tas ir izdarāms atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts

plānam un reģionālajam plānam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 397 „Noteikumi par atkritumu

apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu” 2. punktam

atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj informāciju par atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna mērķi un

pasākumiem šo mērķu sasniegšanai, kā arī kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus un atkritumu

apsaimniekošanas raksturojumu valstī. Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 4.7. apakšpunktam reģionālajā plānā

iekļauj izvērtējumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, arī par papildus nepieciešamo infrastruktūru

dalītai atkritumu savākšanai un par pasākumiem tās darbības uzlabošanai, par papildus nepieciešamām jaunām

atkritumu dalītās savākšanas sistēmām, par papildus nepieciešamām jaunām atkritumu reģenerācijas vai

apglabāšanas vietām un iekārtām un par esošo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas vietu un iekārtu slēgšanu.

Tādējādi pārsūdzētajā lēmumā domei vispirms bija jāizvērtē Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā

2021.–2028. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 (pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-20212028-gadam) un Viduslatvijas

atkritumu apsaimniekošanas reģiona Jelgavas valstspilsētas, Dobeles un Jelgavas novadu atkritumu

apsaimniekošanas reģionālajā plānā 2023.–2027. gadam (pieejams: https://www.jelgava.lv/wp-

content/uploads/2024/11/Vidusslatvijas_AAR_dalas___RAAP_2023-2027_gadam__-1.pdf) norādītā informācija par

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un jaunu atkritumu apsaimniekošanas darbību uzsākšanu. Secīgi

tikai pēc tam būtu vērtējams kā, piemēram, trešās personas izvēlētā darbība ir kvalificējama un vai tā ir pieļaujama

īpašumā saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Pārsūdzētajā lēmumā nav iepriekš minētās informācijas analīzes un atbilstības secinājuma. Šādos apstākļos

nav pamata uzskatīt, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

reģionālajam plānam.

[10] Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta

tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā.

Šī norma ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas nošķir iestādes un tiesas kompetenci administratīvajā procesā.

Proti, līdztekus citām normām (piemēram, Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmajai daļai, 253. panta

trešajai un sestajai daļai) tā atspoguļo administratīvā procesa tiesā būtību un tiesas kompetences robežas

administratīvā akta tiesiskuma kontrolē, – to, ka tiesa īsteno kontroli pār iestādes izdotu privātpersonai nelabvēlīgu

administratīvo aktu, nevis iestājas iestādes vietā un pati izdod šādu administratīvo aktu. Līdz ar to atbilstoši

administratīvās tiesas kompetencei Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa liedz tiesai spriedumā mainīt

iestādes lēmuma pamatojumu, ar to šīs normas izpratnē saprotot lēmuma pamatu – apstākļus, uz kuriem balstīts

iestādes lēmums (Senāta 2024. gada 30. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-92/2024,

ECLI:LV:AT:2024:0930.A420269220.12.S, 7. punkts un tajā minētā judikatūra).

Katrā gadījumā pamatojuma saturam un apjomam ir jākalpo tā patiesajai jēgai – ļaut vispirms jau pašam

akta adresātam uzzināt un saprast, kādēļ iestādes rīcība un lēmums ir tieši tāds, kā tas atspoguļojas lemjošajā daļā,

un kā iestāde pie tā nonākusi. Savukārt, ja strīds nonācis tiesā, tas ļauj tiesai pārbaudīt un novērtēt lēmuma

tiesiskumu. Nav izslēdzams, ka tiesas procesa laikā atsevišķos gadījumos var tikt novērsti trūkumi pamatojumā, bet

vienlaikus ir jāraugās, cik būtiski ir šie trūkumi, vai nav atzīstams, ka pamatojuma lēmumā būtībā nav vispār

(Senāta 2022. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-46/2022, ECLI:LV:AT:2022:0420.A420565812.12.S, 12.

punkts).

Izskatāmajā gadījumā dome arī tiesvedības laikā nav sniegusi paskaidrojumus vai izteikusi viedokli par

trešās personas ieceres atbilstību atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajam plānam. Šādos

apstākļos atzīstams, ka pārsūdzētā lēmuma pamatojuma trūkums ir būtisks, jo tas faktiski iztrūkst vispār. Tādējādi

ir pamats atzīt, ka pārsūdzētais lēmums ir patvaļīgs un tādēļ atceļams.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēji 2024. gada 20. septembrī par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājuši valsts nodevu

30 euro (lietas 8. lapa). Tā kā pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējiem ir piespriežama

samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.–251. pantu, 253. panta pirmo

daļu, 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt pilnībā /Persona A/ un SIA ,,JELGAVAS TIPOGRĀFIJA” pieteikumu;

atcelt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 22. augusta lēmumu Nr. 9/11 ar tā pieņemšanas

dienu;

piespriest no atbildētājas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības par labu /Persona A/, personas kods /Personas

kods A/ un SIA ,,JELGAVAS TIPOGRĀFIJA”, reģ. Nr. 43603009384, samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no tā sastādīšanas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis M. Birkmanis