Court reduces fine for trucking company due to retroactive administrative code amendments lowering penalty amounts.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42651108

A5520-09/33

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2009.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,

piedaloties pieteicējas SIA „Stiga RM” pārstāvei I.R.,

Atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Autotransporta

inspekcijas pārstāvei I.T.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

SIA „Stiga RM” (turpmāk arī – Pieteicēja) pieteikuma par Autotransporta

inspekcijas (turpmāk arī - Atbildētājs) 2008.gada 4.jūlija lēmuma Nr.274

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 28.martā Pieteicējai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.BA408839 (turpmāk arī - Protokols) par to, ka autovadītājs A.D.

vadīja SIA „Stiga RM” piederošo transportlīdzekli Scania R480, ar reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī –Transportlīdzeklis) pa maršrutu

Dzērumi - Inčukalns ar zāģbaļķu kravu (kravas pavaddokuments - pavadzīme

Nr.ACN 107422).

Tika konstatēts pārkāpums, ka A.D. vada Transportlīdzekli nelieto

tahogrāfu darba un atpūtas laika uzskaitei. A.D. uzrādīja darba un atpūtas laika

nedēļas pārskatu, bet nevarēja uzrādīt dokumentālu pamatojumu, kas apliecinātu

pārvadājumu atbilstību attiecīgajiem izņēmumiem.

Tika pārkāpts Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.561/2006

(turpmāk arī - Regula Nr.561/2006) 10.panta 2. un 3.punkts un izdarīts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.4 panta

divpadsmitajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

[1.1] 2008.gada 12.maijā ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.11J/BA 408839 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) Pieteicējai uzlikts

naudas sods Ls 700 apmērā, pamatojoties uz LAPK 149.4 panta divpadsmito

daļu.

[1.2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam Pieteicēja 2008.gada 2.jūnijā

iesniedza sūdzību. 2008.gada 4.jūlijā Atbildētājs pieņēma lēmumu Nr.274

(turpmāk arī - Lēmums), ar kuru nolēma Sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam Pieteicēja iesniedza pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot to ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja norāda, ka 2007.gada 1.novembrī Atbildētājs veica SIA

„Stiga RM” komersanta pārbaudi par laika posmu no 2007.gada 24.janvāra līdz

2007.gada 1.novembrim, par to tika sastādīts komersanta kontroles akts Nr.92/J,

kurā tika konstatēts, ka:

1) pārbaudes laikā uzrādīti pārskati par transportlīdzekļu vadītāju darba

laiku kalendārajām nedēļām un ka pēc Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punktā

minētajām prasībām automašīnām (/reģistrācijas numurs/, /reģistrācijas

numurs/, /reģistrācijas numurs/, /reģistrācijas numurs/, /reģistrācijas numurs/,

/reģistrācijas numurs/, /reģistrācijas numurs/) tahogrāfu palaišanas mehānismi

netiek darbināti. Tahogrāfus autovadītāji nedarbina.

2) pārbaudes laikā tahogrammas netika uzrādītas, kā arī pēc

pārbaudītajiem pārskatiem un transportlīdzekļu vadītāju darba laikiem

pārkāpumi netika konstatēti;

3) transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiki tiek fiksēti pēc darba

uzskaites tabeles pa mēnešiem;

4) transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku režīmu kontrole

periodiski tiek veikta;

5) valsts tehniskās apskates tiek veiktas regulāri vienu reizi gadā,

tahogrāfi pārbaudīti vienu reizi divos gados.

[2.1.1] Pieteicēja norāda, ka Atbildētājs komersanta aktā atzinis, ka veids,

kādā SIA „Stiga RM” uzskaita un kontrolē autovadītāju darba un atpūtas laikus,

nelietojot tahogrāfu, bet gan reģistrējot tos pārskatā par transportlīdzekļa

vadītāja darba laiku kalendārai nedēļai, ir atbilstošs tiesību normām un

pārkāpumi netika konstatēti.

[2.1.2] Pieteicēja norāda, ka SIA „Stiga RM” radās tiesiskā paļāvība, ka

veids kādā uzskaita transportlīdzekļu darba un atpūtas laiku ir pareizs un pilnībā

atbilstošs normatīvo aktu prasībām.

[2.2] Pieteicēja norāda, ka Protokols bez tiesiska pamata ir sastādīts bez

Pieteicējas klātbūtnes, līdz ar to ir pārkāpts LAPK 248.1 pants. Pieteicēja

uzskata, ka konkrētajā gadījumā Atbildētājam nebija tādu objektīvu apstākļu,

kas būtu par attaisnojumu protokola sastādīšanai bez Pieteicējas klātbūtnes.

[2.3] Pieteicēja norāda, ka Protokolā nav norādīta identificējama

Protokola sastādīšanas vieta, līdz ar to Pieteicēja uzskata, ka administratīvā

pārkāpuma lieta ir jāizbeidz, jo administratīvais pārkāpums nav fiksēts tādā

veidā, lai to varētu identificēt.

[2.4] Pieteicēja norāda, ka Atbildētājs nav informējis Pieteicēju par LAPK

270.pantā noteikto lietas izskatīšanas termiņu pagarināšanu un attiecīga lēmuma

pieņemšanu. Protokolā bija norādīts, ka Pieteicējai uz lēmuma pieņemšanu

jāierodas 2008.gada 16.aprīlī, Pieteicēja uzskata, ka neizskatot administratīvā

pārkāpuma lietu dienā, par kuru Pieteicēja bija informēta ir pārkāptas Pieteicējas

LAPK un Satversmē nostiprinātās tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

[2.5] Pieteicēja norāda, ka pieņemot Sākotnējo lēmumu ir pārkāptas

LAPK 270.panta pirmās un otrās daļas prasības, jo nav ievēroti lietas

izskatīšanas termiņi.

[2.6] Pieteicēja norāda, ka Sākotnējā lēmumā nav nekādas norādes

attiecībā uz to, kāpēc nav ņemti vērā Pieteicējas paskaidrojumā minētie

argumenti attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika

uzskaitīšanas kārtību. Lēmumā šādi Sākotnējā lēmuma trūkumi vispār nav

analizēti.

[2.7] Pieteicēja norāda, ka viens no strīda objektiem ir tas, vai SIA „Stiga

RM” ir uzskatāma par mežsaimniecības uzņēmumu Regulas Nr.561/2006

13.panta 1.punkta b) apakšpunkta izpratnē.

[2.7.1] Pieteicēja ir uzrādījusi Atbildētājam Zemkopības ministrijas

2008.gada 29.aprīļa vēstuli Nr.10-6/S-75 „Par termina „mežsaimniecības

uzņēmums” skaidrojumu”, kurā norāda, ka termina „mežsaimniecības

uzņēmums” skaidrojums normatīvajos aktos nav atrunāts, kā arī nav noteiktas

prasības uzņēmuma atzīšanas par mežsaimniecības uzņēmumu. Zemkopības

ministrija, kuras kompetencē ir arī mežsaimniecības uzraudzība, uzskata, ka par

mežsaimniecības uzņēmumu būtu uzskatāms uzņēmums, kurš veic jebkuru

sistemātisku, patstāvīgu mežsaimniecības darbību par atlīdzību.

[2.7.2] Pieteicēja norāda, ka Atbildētājs kā iestāde, kurai nav kompetences

mežsaimniecības nozarē, pieņemot Lēmumu ir pilnībā ignorējusi Zemkopības

ministrijas sniegto skaidrojumu, ja neskaita tā citēšanu.

[2.7.3] Pieteicēja uzskata ka SIA „Stiga RM” ir mežsaimniecības

uzņēmums, jo uzņēmuma ir nostiprinātas īpašumtiesības uz 27 īpašumiem, kas

lielākoties sastāv no meža zemēm, uz personu, kuras īpašumā ir meža zeme,

attiecas Meža likums. Katram no šiem īpašumiem ir Valsts meža dienestā

reģistrēts meža apsaimniekošanas plāns.

[2.7.4] Pieteicēja norāda, ka SIA „STIGA RM” ieņēmumi no

mežsaimniecības sastāda lielāko daļu no visiem ieņēmumiem.

[2.8] Pieteicēja norāda, ka Atbildētājs ir piemērojis nepareizu tiesību

normu un nepareizi piemēro tiesību normas, jo:

1) Atbildētājs savu Lēmumu pamato ar Regulas Nr.3821/85 3.panta

pirmās daļas un 15.panta 2.punkta prasības.

2) Pieteicēja uzskata, ka uz konkrēto gadījumu attiecas Regulas

Nr.3821/85 2.panta 2.punkts, kas nosaka, ka dalībvalstis var noteikt, ka šī

regula neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas minēti Regulas Nr.561/2006

13.panta 1. un 3.punktā.

[2.9] Pieteicēja norāda, ka ir mežsaimniecības uzņēmums, kas veica

iekšzemes pārvadājumu, kas atbilst Regulas 13.panta b) apakšpunktā minētajam,

nekur lietā nav strīds, ka pārvadājums veikts 100 km rādiusā no

Transportlīdzekļa bāzes vietas.

[2.10] Pieteicēja norāda, ka Protokolā ir norādīts, ka Pieteicējas

darbinieks nevarēja uzrādīt dokumentus, kas apliecina pārvadājuma attiecīgos

izņēmumus, bet nekur lietā nav norādīts, kādiem tieši dokumentiem bija jābūt.

Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā tika uzrādīti visi nepieciešami

dokumenti.

[2.11] Pieteicēja norāda, ka saskaņā ar SIA „Stiga RM” valdes locekļa

A.R. 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.3 un Nr.4, kravas kokvedēju vadītāji

darba un atpūtas laiku un informāciju par pārvadājumiem reģistrē pārskatā par

transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārai nedēļai, SIA „Stiga RM” ir

noteiktas vairākas bāzes vietas, lai nodrošinātu tādu transportlīdzekļu stāvvietu

transportlīdzekļa vadītāja ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikā, gaidot citu

transportlīdzekļa vadītāju vai tehnisko palīdzību, kas ir droša un piemērota

transportlīdzekļa novietošanai.

[2.12] Pieteicēja norāda, ka par bāzes vietu izmantošanu Pieteicējai ir

noslēgti līgumi ar SIA „Virši A” un SIA „Sumata”.

[3] Atbildētājs Pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu un

noraidāmu, pamatojot to ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Atbildētājs norāda, ka kontroles laikā no Pieteicēja netika saņemti

dokumenti, kas apliecinātu SIA „Stiga RM” atbilstību izņēmumam, saskaņā ar

Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.279 „Noteikumi par

izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada

15.marta Regulu, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu

saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr.3821/85 un Padomes

Regulu Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu Nr.3820/85” 7.punktu.

[3.2] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka Protokola

kopija vienlaicīgi ar aicinājumu uz lietas izskatīšanu nosūtīts 2008.gada 2.aprīlī.

[3.3] Atbildētājs norāda, ka ar Sākotnējo lēmumu tika precizēta

transportlīdzekļa kontroles vieta, līdz ar to Protokolā pieļautās neprecizitātes tika

novērstas.

[3.4] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka

Pieteicējas lieta tika izskatīta bez Pieteicējas klātbūtnes pēc pašas Pieteicējas

lūguma.

[3.5] Atbildētājs norāda, ka administratīvais pārkāpums izdarīts 2008.gada

28.martā, savukārt, Sākotnējais lēmums pieņemts 2008.gada 12.maijā, līdz ar to

soda uzlikšanas termiņš nav pārkāpts un lēmuma atcelšanai nav pamata.

[3.6] Atbildētājs norāda, ka attiecībā uz personu saukšanu pie

administratīvās atbildības iestādei nav jāizdara nekādi lietderības apsvērumi, ja

ir konstatēts pats pārkāpuma fakts, lietderības apsvērumi izdarāmi attiecībā uz

soda noteikšanu par izdarīto pārkāpumu. Pieteicējai uzlikts minimālais sods, tas

atzīstams par samērīgu un atbilstošu pārkāpumam, jo šajā gadījumā minimālā

soda samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs.

[3.7] Atbildētājs norāda, ka Transportlīdzekļa vadītājs nevarēja uzrādīt

nevienu no 29 reģistrācijas diagrammām, saskaņā ar Regulas Nr.3821/85 3.panta

pirmo punktu.

[3.8] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka Pieteicēja

dod norādījumus Transportlīdzekļu vadītājiem neizmantot uzstādīto reģistrācijas

kontrolierīci, bet izmantot pārskatu par kalendāro nedēļu, līdz ar to ir pārkāpts

Regulas Nr.561/2006 10.panta 2.punkts.

[3.9] Atbildētājs norāda, ka Atbildētāja izpratnē par mežsaimniecības

uzņēmumu uzskatāms uzņēmums, kas veic meža apsaimniekošanas pasākumus,

kas ietver ūdens saglabāšanas, klimata regulēšanas un citu meža ekoloģisko

īpašību pastiprināšanu vides stāvokļa uzlabošanai, meža atjaunošanu, kopšanu,

tā ražības un kvalitātes paaugstināšanu, meža aizsardzību pret kaitēkļiem,

slimībām un citiem bojātājiem, meža apsardzību pret ugunsgrēkiem un meža

patvaļīgu izmantošanu, meža apsaimniekošanai nepieciešamo objektu būvi un

uzturēšanu.

[3.10] Atbildētājs norāda, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas Enerģētikas

un transporta ģenerāldirektorāta skaidrojumu, par bāzes vietu uzskatāma vieta,

kur uzņēmums reģistrēts, tātad, uzņēmuma juridiskā adrese. Ja uzņēmumam ir

filiāles visā valsts teritorijā un filiāle ir tā vieta, kur parasti atrodas transports un

kur parasti sākas un beidzas pārvadājumi maršruti, tad filiāles atrašanās vieta var

tikt uzskatīta par bāzes vietu. No „Lursoft” datu bāzes ir redzams, ka Pieteicējai

nav reģistrētu filiāļu.

[4] Tiesas sēdē Pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

sūdzībā minētajiem argumentiem

Autotransporta inspekcijas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā un Lēmumā norādītajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa konstatē lietā šādus faktiskos apstākļus.

[5.1] 2007.gada 7.maijā starp Pieteicēju un akciju sabiedrību „VIRŠI-A”

noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietošanu (lietas 84.lapa).

[5.2] 2007.gada 15.oktobrī starp Pieteicēju un sabiedrību ar ierobežotu

atbildību „Sumata” noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietošanu (lietas

82.lapa).

[5.3] 2007.gada 15.oktobrī Pieteicēja izdevusi rīkojumu Nr.3 „Par

braukšanas un atpūtas laika uzskaiti” (lietas 76.lapa).

[5.4] 2007.gada 15.oktobrī Pieteicēja izdevusi rīkojumu Nr.4 „Par kravas

kokvedēju bāzes vietām” (lietas 79.lapa).

[5.5] 2008.gada 4.februārī Pieteicējai uz transportlīdzekli izsniegta

licences kartīte sērija KV Nr.379826 (lietas 48.lapa).

[5.6] Laika posmā no 2008.gada 24.marta līdz 2008.gada 31.martam A.D.

pildījis pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā

(lietas 49.lapa).

[5.7] 2008.gada 28.martā noformēta pavadzīme Nr.ACN 107422, kurā kā

nosūtītājs norādīta akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, saņēmējs –

sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rettenmeier Baltic Timber”, pārvadātājs –

Pieteicēja (lietas 47.lapa).

[5.8] 2008.gada 28.martā sastādīts kravas pārvadājumu kontroles akts

Nr.75153, kurā konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs nelieto tahogrāfu (lietas

46.lapa).

[5.9] 2008.gada 28.martā sastādīts Protokols (lietas 45.lapa) par to, ka

A.D. vadīja SIA „Stiga RM” piederošo transportlīdzekli Scania R480, ar

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa maršrutu Dzērumi - Inčukalns ar

zāģbaļķu kravu (kravas pavaddokuments - pavadzīme Nr.ACN 107422).

Tika konstatēts pārkāpums, ka A.D. vada Transportlīdzekli, nelieto

tahogrāfu darba un atpūtas laika uzskaitei. A.D. uzrādīja darba un atpūtas laika

nedēļas pārskatu, bet nevarēja uzrādīt dokumentālu pamatojumu, kas apliecinātu

pārvadājumu atbilstību attiecīgajiem izņēmumiem.

Tādējādi Pieteicēja pārkāpusi Regulas Nr.561/2006 10.panta 2. un

3.punktu, izdarot administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK

149.4panta 12.daļā.

[5.10] 2008.gada 2.aprilī Pieteicējai nosūtīts aicinājums uz lietas

izskatīšanu, pievienojot tam protokola kopiju (lietas 56.lapa).

[5.11] 2008.gada 16.aprīlī Atbildētājs saņēma Pieteicējas iesniegumu

Nr.1-7/178 (lietas 57.-58.lapas), kurā cita starpā lūgts administratīvo lietu

izskatīt bez Pieteicējas klātbūtnes.

[5.12] 2008.gada 12.maijā pieņemts Sākotnējais lēmums (lietas 69.lapa),

kurā konstatēts, ka Pieteicēja ir pārkāpusi Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punktu

un 15.panta 2.punktu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.4panta

divpadsmitajā daļā. Saskaņā ar LAPK 275.panta pirmās daļas 1.punktu

Pieteicējai uzlikts naudas sods Ls 700 apmērā.

[5.13] 2008.gada 4.jūlijā pieņemts Lēmums (lietas 90.-96.lapas).

[6] Tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka Pieteicēja 2007.gada 15.oktobrī

izdevusi rīkojumu Nr.3 „Par braukšanas un atpūtas laika uzskaiti”, tāpat nav

strīda, ka autovadītājs A.D. vadīja SIA „Stiga RM” piederošo Transportlīdzekli

un darba un atpūtas laika uzskaiti veica, izmantojot pārskatu par

transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā (lietas 49.lapa). Tiesas

vērtējumā, no lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesas

sēdē izriet, ka lietā ir strīds par to, vai Pieteicēja ir izdarījusi LAPK 149.4panta

divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Bez tam Pieteicēja

uzskata, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un lietas izskatīšanas laikā

ir pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta divpadsmito daļu (šeit un turpmāk –

redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) par norīkojuma došanu

lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba

un atpūtas laika režīmu, vai darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas

attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces

lietošanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu (..) juridiskajai personai

– no septiņsimt līdz tūkstoš latiem.

No iepriekšminētā, kontekstā ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem

secināms, ka tiesai jāpārbauda vai Atbildētājs ir pierādījis, ka Pieteicēja minētajā

gadījumā (veicot zāģbaļķu kravas pārvadāšanu) ir devusi norīkojumu, kura

rezultātā tika izdarīts darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu

reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas

noteikumu pārkāpums, proti vai konkrētajā situācijā Pieteicējai vajadzēja

izmantot tahogrāfu, vai arī Pieteicēja varēja izmantot pārskatu par

transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā nevis tahogrāfu.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var

saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam

ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)

likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši panta otrajā daļā

noteiktajam šos faktus, cita starp, konstatē ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu un citiem dokumentiem.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka par pierādījumiem šajā lietā var kalpot

sprieduma [5.1] – [5.11] punktos minētie dokumenti.

Atbilstoši LAPK 244.pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus

novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka

pieteikums nav pamatots, tomēr administratīvā soda apmērs ir grozāms.

[7] Vispirms tiesa pārbaudīs, vai Pieteicēja ir devusi norīkojumu

transportlīdzekļu vadītājiem neizmantot uzstādīto reģistrācijas kontrolierīci

(tahogrāfu), bet izmantot pārskatu par kalendāro nedēļu transportlīdzekli. Kā jau

tiesa secināja sprieduma [6] punktā, tad lietā nav strīda, ka Pieteicēja 2007.gada

15.oktobrī izdevusi rīkojumu Nr.3 „Par braukšanas un atpūtas laika uzskaiti”,

tāpat nav strīda, ka autovadītājs A.D. vadīja SIA „Stiga RM” piederošo

Transportlīdzekli un darba un atpūtas laika uzskaiti veica, izmantojot pārskatu

par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā. Tiesa secina, ka

minētais pienākums transportlīdzekļa vadītājam darba un atpūtas laika uzskaiti

veikt izmantojot pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra

nedēļā izriet no 2007.gada 15.oktobrī izdotā rīkojuma Nr.3 „Par braukšanas un

atpūtas laika uzskaiti”, attiecīgi secināms, ka Pieteicēja ir devusi rīkojumu

transportlīdzekļa vadītājam darba un atpūtas laika uzskaiti veikt izmantojot

pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesas vērtējumā, ir jāpārbauda vai

konkrētajā gadījumā 2008.gada 28.martā Pieteicējai, veicot kravas pārvadājumu,

transportlīdzekļa vadītājam darba un atpūtas laika uzskaitei bija jāizmanto

tahogrāfs (kā uzskata Atbildētājs) vai arī varēja izmantot pārskatu par

transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā (kā uzskata Pieteicēja).

[7.1] Digitālā kontrolierīce (tahogrāfs) ir elektroniska kontroles ierīce,

kas ieraksta un saglabā transportlīdzekļa apkalpes locekļa aktivitātes digitālā

formātā, kā piemēram, transportlīdzekļa ātrumu, atrašanās vietu, kustības un

stāvēšanas ilgumu

(http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=89&action=print).

Tahogrāfs ir transportlīdzekļa tehnisko izmaiņu reģistrācijas līdzeklis, kas

ir paredzēts nepārtrauktai indikācijai, kustības ātruma, transportlīdzekļa

nobraukuma, vadītāja darba un atpūtas laika periodu reģistrācijai automātiskā

režīmā (www.tahograf.lv).

[7.2] Tiesa konstatē, ka prasība uzstādīt un izmantot tahogrāfus izriet no

Regulas Nr.3821/85 (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma

konstatēšanas laikā) 3.panta 1.punkta, kas nosaka, ka reģistrācijas kontrolierīces

uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto

pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, izņemot transportlīdzekļus, kas minēti

Regulas Nr.561/2006 3.pantā.

Regulas Nr.561/2006 3.pants noteic, ka šī regula neattiecas uz:

a) transportlīdzekļiem, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem,

ja minētajā pakalpojumā ietvertā maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus;

b) transporta līdzekļiem, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz

40 kilometrus stundā;

c) transportlīdzekļiem, kas pieder vai ko bez transportlīdzekļa vadītāja

nomā bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienesti, ugunsdzēsības dienesti vai

sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, ja pārvadājuma veikšana izriet no šo

dienestu uzdevumiem un ir to kontrolē;

d) transportlīdzekļiem, ko izmanto ārkārtas situācijās un glābšanas

operācijās, tostarp transportlīdzekļiem, ko izmanto humānās palīdzības kravu

nekomerciāliem pārvadājumiem;

e) specializētiem transportlīdzekļiem, ko izmanto medicīnas vajadzībām;

f) specializētiem avārijas transportlīdzekļiem, kas darbojas 100 km

rādiusā ap to bāzes vietu;

g) transportlīdzekļiem, ko testē uz ceļa tehniskās attīstības, remonta vai

uzturēšanas nolūkā, kā arī jauniem un pārbūvētiem transportlīdzekļiem, kas vēl

nav ekspluatācijā;

h) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām ar maksimālo

pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 7,5 tonnas, un kas tiek izmantoti

nekomerciāliem kravu pārvadājumiem;

i) komerciāliem transportlīdzekļiem, kam ir vēsturisks statuss saskaņā ar

tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie tiek ekspluatēti, un kas tiek izmantoti

nekomerciāliem pasažieru vai kravu pārvadājumiem.

Tiesa konstatē, ka uz izskatāmo gadījumu neattiecas neviens no citētajā

tiesību normā noteiktajiem izņēmumiem.

[7.3] Regulas Nr.3821/85 3.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstis var

noteikt, ka šī regula neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas minēti Regulas

Nr.561/2006 13.panta 1. un 3.punktā.

Noteikumu Nr.279 2.punkts noteic, ka Regulu (EK) Nr.561/2006

nepiemēro un papildus regulas (EK) Nr.561/2006 3.pantā minētajiem

izņēmumiem ar transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites

reģistrācijas kontrolierīci var neaprīkot transportlīdzekļus, ja tiek veikts

iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas minēts regulas (EK)

Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „a”, „b”, „c”, „d”, „g”, „h”, „i”, „j”, „k”, „l”,

„m”, „n”, „o” un „p” apakšpunktā.

Atbilstoši Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b” apakšpunktam,

nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1.pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var

savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā

pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9.pantu un piemērot šādus izņēmumus

saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz

pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez transportlīdzekļa

vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības un

zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību,

pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa

no to komercdarbības.

Pieteicējas ieskatā, minētais apstiprina, ka transportlīdzekļa vadītājam nav

pienākums lietot tahogrāfu un, galvenokārt, pamato savu viedokli ar argumentu,

ka SIA „Stiga RM” ir mežsaimniecības uzņēmums, kas veic pilnu mežu

apsaimniekošanas pasākumu ciklu, kā arī pārvadā preces, kas saistītas ar to

komercdarbību (konkrētajā gadījumā zāģbaļķus) nepārsniedzot 100 km attālumu

no transportlīdzekļa bāzes vietas.

[7.4] Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerālās pārvaldes

2009.gada 30.aprīļa un 2009.gada 22.jūnija skaidrojumos par Regulā

Nr.561/2006 noteikto izņēmumu piemērošanu (turpmāk – Skaidrojumi) (lietas

105.-112.lapa) minēts, ka atbrīvojuma nepareiza pielietošana, piemēram, tādos

gadījumos, kad šādus izņēmuma transportlīdzekļus izmantoja parastām

komerciālā transporta operācijām, ir viennozīmīgi aizliegta. Izņēmums tiek

piešķirts tikai attiecībā uz paša mežrūpniecības uzņēmuma uzņēmējdarbību.

Līdz ar to jebkuri citi parasti komerciālie koka izstrādājumu pārvadājumi, kas

nav cieši saistīti ar paša darbību mežrūpniecībā, šo izņēmumu nevar izmantot.

Baļķu pārvadājumi no koka ciršanas vietas uz kokzāģētavu ir komerciālais

pārvadājuma pakalpojums, ko sniedz pārvadātājs, kurš pārvadā šādus koka

izstrādājumus no viena klienta citam klientam par atlīdzību. Šādu

komercpārvadājuma veidu nevar uzskatīt par daļu no paša darbības

mežrūpniecībā.

Tā kā lietā ir strīds par tiesību normu tulkojumu, tiesas ieskatā, minētie

skaidrojumi ir pieļaujami kā pierādīšanas līdzeklis, lai noskaidrotu likumdevēja

gribu.

Lai atzītu, ka transportlīdzekļa vadītājs darba un atpūtas laika uzskaites

reģistrācijai var neizmantot tahogrāfu, ir jākonstatē visi Regulas Nr.561/2006

13.panta 1.punkta „b” apakšpunktā norādītie obligātie priekšnosacījumi

skaidrojumu kontekstā, proti: Pieteicēja ir mežsaimniecības uzņēmums;

pārvadājamā prece (zāģbaļķi) ir saistīta ar iesniedzējas pašas komercdarbību;

pārvadājums veikts 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas.

[7.5] Tiesa no 2008.gada 28.martā noformētās pavadzīmes Nr.ACN

107422 konstatē, ka Pieteicēja konkrētajā gadījumā bijusi kā kokmateriālu

(zāģbaļķu) pārvadātājs, bet nosūtītājs un saņēmējs bijušas trešās personas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr.120

„Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un

licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu” (turpmāk –

Noteikumi Nr.120) 1.punktu noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību „Autotransporta direkcija” (turpmāk – institūcija) izsniedz,

anulē vai uz laiku aptur speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai

ar autotransportu (turpmāk – speciālā atļauja (licence)) un licences kartītes

autotransporta līdzekļiem. Noteikumu Nr.120 5.punkts noteic, ka institūcija

izsniedz speciālo atļauju (licenci) (..) šādu veidu autotransporta

komercpārvadājumiem: (..) 5.3. kravas komercpārvadājumiem ar kravas

automobiļiem Latvijas teritorijā (..). Tiesa konstatē, ka Pieteicējai saskaņā ar

Noteikumiem Nr.120 ir izsniegta licences kartīte KV Nr. 379826 (lietas

48.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Pieteicēja konkrētajā gadījumā ir

sniegusi pārvadājuma pakalpojumu, kas ir vērtējams kā komercpārvadājums un

ko nevar uzskatīt par daļu no pašas Pieteicējas darbības mežsaimniecībā.

Attiecīgi tiesa uzskata, ka transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums lietot

tahogrāfu, bet Pieteicējas darbībās ir saskatāms Regulas Nr.3821/85 3.panta

1.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK

149.4panta divpadsmitajā daļā.

[8] Tiesa atzīst par pamatotu Pieteicējas norādīto, ka administratīvā

pārkāpuma konstatēšanas un lietas izskatīšanas laikā Atbildētāja amatpersonas

nav rīkojušās konsekventi un ir pieļāvušas procesuālos pārkāpumus, tomēr,

tiesas vērtējumā, lai minētais būtu par pamatu Lēmuma atzīšanai par prettiesisku

un atcelšanu nepieciešams konstatēt, lai procesuālie pārkāpumi būtu būtiski,

proti tādi, kas varēja ietekmēt administratīvā procesa galarezultātu pēc būtības.

[8.1] LAPK 248.panta pirmā daļa noteic, ka protokolā par administratīvo

pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja

vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja

personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību,

normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas,

kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Atbilstoši LAPK 274.panta pirmajai daļai

un otrās daļas 5.punktam, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija

(amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Lēmumā norāda lietas izskatīšanā

konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka protokolā norādītajai pārkāpuma būtībai

un lietā konstatētajiem apstākļiem ir jāsakrīt ar administratīvā pārkāpuma lietā

pieņemtajā lēmumā norādīto pārkāpuma būtību un apstākļiem.

Protokolā norādīts, ka Pieteicēja pārkāpusi Regulas Nr.561/2006 10.panta

2. un 3.punktu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta

atbildība LAPK 149.4panta divpadsmitajā daļā.

Tiesa atzīst, ka no Protokola satura nevar viennozīmīgi secināt, ka

transportlīdzekļa vadītāja pienākums lietot tahogrāfu izriet no tā, ka tiek veikts

komercpārvadājums. Tiesas ieskatā, protokolā bija jānorāda, ka Pieteicēja ir

pārkāpusi Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punktu, nevis Regulas Nr.561/2006

10.panta 2. un 3.punktu.

Tiesas vērtējumā, Sākotnējā lēmumā un Lēmumā pamatoti ir ietverta

atsauce uz Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpumu, taču Protokolā

nostiprināto pārkāpuma apstākļu labojums nav atrunāts, kā arī nav precīzi

formulēta pārkāpuma būtība, proti, ka LAPK 149.4panta divpadsmitajā daļā

paredzētā pārkāpuma sastāvs Pieteicējas darbībās ir konstatējams tieši tādēļ, ka

veikts komercpārvadājums, un nav vērtējams, ka tas būtu saistīts ar paša

uzņēmuma darbību mežrūpniecībā.

Attiecīgi, tiesas ieskatā, nav būtiski apstākļi, vai Pieteicēja ir vērtējama kā

mežsaimniecības uzņēmums, kā arī nav nepieciešams vērtēt vai konkrētais

pārvadājums veikts 100km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas.

[8.2] Tiesa noraida kā nepamatotu Pieteicējas argumentu, ka Lēmums

atceļams, jo no Protokola skaidri neizriet Protokola sastādīšanas vieta (Rīga-

Ērgļi 22.km). Tiesas izpratnē, minētā neprecizitāte neietekmē Lēmumu pēc

būtības, jo minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs izriet no citiem faktiskiem

apstākļiem, nevis no tā, kurā vietā tika sastādīts Protokols. Attiecīgi nav pamata

minēto neprecizitāti vērtēt kā būtisku procesuālo pārkāpumu.

[8.3] Pieteicēja norāda, ka Atbildētājs nav informējis Pieteicēju par LAPK

270.pantā noteikto lietas izskatīšanas termiņu pagarināšanu un attiecīga lēmuma

pieņemšanu. Protokolā bija norādīts, ka Pieteicējai uz lēmuma pieņemšanu

jāierodas 2008.gada 16.aprīlī, Pieteicēja uzskata, ka neizskatot administratīvā

pārkāpuma lietu dienā, par kuru Pieteicēja bija informēta ir pārkāptas Pieteicējas

LAPK un Satversmē nostiprinātās tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Attiecīgi

Pieteicēja secina, ka pieņemot Sākotnējo lēmumu ir pārkāptas LAPK 270.panta

pirmās un otrās daļas prasības, jo nav ievēroti lietas izskatīšanas termiņi.

LAPK 270.panta pirmā daļa nosaka, ka lietas par administratīvajiem

pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta

izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas

materiālus, savukārt, otrā daļa paredz, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta

pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta

izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā

paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet

ne ilgāk par 30 dienām.

Tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka Pieteicējai protokols tika

sastādīts 2008.gada 28.martā, savukārt, Sākotnējais lēmums pieņemts 2008.gada

16.maijā, tas ir vairāk nekā 30 dienu laikā no protokola sastādīšanas. Minētais,

tiesas vērtējumā norāda, ka Atbildētājs ir pārkāpis LAPK 270.pantā noteiktos

lietas izskatīšanas termiņu, jo lietā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka termiņš

tika pagarināts un kādi būtu bijuši minētā termiņa kavējuma iemesli, tomēr,

tiesas ieskatā, minētais termiņa kavējums nav uzskatāms par būtisku procesuālu

pārkāpumu, jo likumdevējs LAPK 37.panta pirmajā daļā ir paredzējis, ka

administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, [...]. Attiecīgi kontekstā ar iepriekš citēto tiesa secina, ka, lai

arī Atbildētājs ir izdarījis procesuālu pārkāpumu, tomēr ņemot vērā, ka

likumdevējs ir paredzējis ka administratīvo sodu var uzlikt četru mēnešu laikā

(bet ne vēlāk) no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kā arī apstākli, ka tiesa

nesaskata kādu iemeslu dēļ minētais termiņa kavējums ietekmēja vai varēja

ietekmēt administratīvā akta saturu.

[8.4] Pieteicēja norāda, ka Protokols bez tiesiska pamata ir sastādīts bez

Pieteicējas klātbūtnes, līdz ar to ir pārkāpts LAPK 248.1pants. Pieteicēja uzskata,

ka konkrētajā gadījumā Atbildētājam nebija tādu objektīvu apstākļu, kas būtu

par attaisnojumu protokola sastādīšanai bez Pieteicējas klātbūtnes.

Tiesa konstatē, ka Atbildētājs nav norādījis par iemesliem, kāpēc

Protokols tika sastādīts bez Pieteicējas pārstāvja klātbūtnes, līdz ar to secināms,

ka Atbildētājs ir rīkojies neatbilstoši. Tiesa uzskata, ka Atbildētājs pārkāpis

LAPK 248.1 pantā noteikto, jo no lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka nebija

objektīvu iemeslu, lai protokols tiktu sastādīts bez Pieteicējas pārstāvja

klātbūtnes, tomēr ņemot vērā, ka Protokols ir nosūtīts Pieteicējam pa pastu

ierakstītā sūtījumā, kā arī minētais nav traucējis Pieteicējai izmantot LAPK

260.pantā noteikts tiesības, tai skaitā sniegt savus paskaidrojumus, kā arī tika

informēts par lietas izskatīšanas vietu un laiku, tad tiesa nesaskata minētajā

gadījumā būtisku procesuālu pārkāpumu.

[8.5] Tiesa jau iepriekš norādīja, ka procesuālo tiesību normu pārkāpums

ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu, tas ir, jānoskaidro minētā

procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratīvā akta saturu. Attiecībā uz

privātpersonu procesuālais pārkāpums kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad, ja tas

ietekmēja vai varēja ietekmēt administratīvā akta saturu (skat. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 17.augusta sprieduma

lietā Nr.SKA-386 [7] un [8] punktu).

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka Autotransporta inspekcijas

amatpersonu iepriekšminētie pieļautie procesuālie pārkāpumi nevar tikt atzīti par

būtiskiem un tie nevar būt par pamatu Pieteicējas atbrīvošanai no

administratīvās atbildības.

Tāpat tiesa secina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts ka Pieteicēja ir

izdarījusi LAPK 149.4panta 12.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tāpat tiesa nekonstatē nevienu no LAPK 239.pantā uzskaitītajiem

apstākļiem, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

[9] Procesuālās ekonomijas dēļ tiesa nevērtēs pārējos sūdzībā minētos

iebildumus, jo tie nevar izmainīt tiesas nolēmumu pēc būtības.

[10] Tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, uzliekot

administratīvo sodu Pieteicējai, jo piemērota minimālā sankcija – Ls 700. Līdz

ar to soda apmērs Atbildētājam nebija jāpamato ar apstākļiem, kas ņemami vērā

saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu (pārkāpuma raksturs, mantiskais stāvoklis,

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi).

[11] Vienlaikus tiesa konstatē, ka 2009.gada 25.februārī ir stājušies spēkā

2009.gada 22.janvāra grozījumi LAPK, ar kuriem izslēgta LAPK 149. 4panta

12.daļa, taču atbildība par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika

reģistrēšanas noteikumu pārkāpšanu noteikta LAPK 149.38pantā.

Atbilstoši LAPK 149.38panta desmitajai daļai par transportlīdzekļa, kas

aprīkots ar digitālo tahogrāfu, vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja digitālā

tahogrāfa kartes vai ar cita transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa karti –

uzliek naudas sodu (..) pārvadātājam no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Tādējādi tiesa secina, ka šobrīd Pieteicējas izdarītais administratīvais

pārkāpums būtu kvalificējams pēc LAPK 149.38panta desmitās daļas.

Ar likuma grozījumiem ir pārskatīts arī piemērojamās sankcijas apmērs,

samazinot sodu par iesniedzējas izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 8.panta otro daļu aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir,

tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Tādējādi,

šobrīd izskatot lietu un nosakot sodu, tiesas pienākums ir ņemt vērā ar

grozījumiem noteikto atbildības apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par iespējamu piemērot Pieteicējai minimālo

naudas sodu, kādu paredz LAPK 149.38panta desmitā daļa, proti, Pieteicējai

piemērotais naudas sods samazināms no Ls 700 uz Ls 50 apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta

pirmās daļas 5.punktu, 281.1panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

grozīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” piemēroto

administratīvo sodu, nosakot, ka par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.38panta desmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” ir piemērojams administratīvais

sods Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _______________ A.Vīksne

Jelgavā, 2009.gada 30.novembrī