Court dismisses appeal against administrative fine for failing to submit fire safety documentation.

Lieta Nr.120029314

102AA-0018-15/09

SPRIEDUMS

Liepājā, 2015.gada 25.februārī

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente V.Vaiteika

tiesneši S.Mertena, K.Stārasts

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

numurs 42103066916, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 179. 3 panta

sakarā ar SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2014.gada 19.novembra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

Ko ns t a t ē ja :

2014.gada 12.jūnijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības

nodaļas inspektore A.Korņējeva sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AC 005900 par to, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” nav

izpildījusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas likumīgās prasības – nav sniegusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

2014.gada 20.maija vēstulē Nr.22/8-1.16/519 pieprasīto ar ugunsdrošību saistīto dokumentāciju: sertificēta skursteņslaucītāja aktu par dūmvadu un

ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli; ugunsdrošības instrukciju, kura tiek izsniegta dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, īrniekiem vai

nomniekiem; elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus koplietošanas telpām.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.panta 3.punkts, atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK

179.3 pantā (lietas 7.lapa).

Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektores

A.Korņējevas 2014.gada 11.jūlija lēmumu Nr.12M/42 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saukta pie

administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu tūkstoš euro apmērā (lietas 10.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ar sūdzību vērsās augstākā iestādē un ar Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestāde) priekšnieka A.Vasiļevska 2014.gada 28.augusta lēmumu Nr.7 “Par apstrīdēto

administratīvo aktu” (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka Iestāde SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” 2014.gada 8.aprīļa ierakstītā vēstulē Nr.22/8-1.16/365 un 2014.gada

20.maija ierakstītā vēstulē Nr.22/8-1.16/519 pieprasīja iesniegt ar ugunsdrošību saistīto dokumentāciju atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma

10.panta prasībām.

Atsaucoties uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pantu, Iestāde secinājusi, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” nav izpildījusi

Iestādes likumīgās prasības, jo nav iesniegusi pieprasītos dokumentus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma /adrese A/, ugunsdrošību. Iestāde atsaukusies uz

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.panta otro daļu, Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi”

(turpmāk – Noteikumi Nr.82) 18.2, 18.3punktu un 18.3 2.apakšpunktu.

Iestāde atsaukusies uz Noteikumu Nr.82 190.punktu, likuma “Par amatniecību” 7.pantu, Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumu

Nr.762 “Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” pielikuma tabulas 7.24.apakšpunktu un norādījusi,

ka Latvijas Amatniecības kameras prezidijs saskaņā ar likuma “Par amatniecību” 11.pantu un Noteikumiem Nr.762 2011.gada 31.maijā pieņēma

noteikumus “Noteikumi par amatniecības prakses sertifikātu piešķiršanas kārtību, reģistrēšanu un anulēšanu”, kuros 1. un 2.punktā ir noteikts, ka

noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām piešķir, reģistrē un anulē amatniecības prakses rezultātus; persona var pretendēt uz amatniecības

prakses sertifikāta saņemšanu, ja tā ir ieguvusi amatnieka karti konkrētu amatniecības darbu veikšanai atbilstoši Noteikumiem Nr.762.

Iestāde norādījusi, ka Satversmes tiesas spriedums Nr.2005-10-3 nav attiecināms uz Iestādes konstatētajiem pārkāpumiem konkrētajā

nekustamajā īpašumā, kā arī secinājusi, ka ne Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, ne Noteikumos Nr.82 nav paredzēti izņēmuma gadījumi, kas ļautu

neievērot minēto normatīvo aktu prasības, minot likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantu.

Ņemot vērā Noteikumu Nr.82 182.punktu, Iestāde secinājusi, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” nenodrošina Ugunsdrošības un

ugunsdzēsības likuma 9.panta otrajā daļā, Noteikumu Nr.82 18. 3 2.apakšpunktā, 182.punktā noteiktās prasības, kas jāievēro nekustamā īpašuma

/adrese A/, koplietošanas telpās, kuras apsaimnieko SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”.

Iestāde norādījusi, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” arguments par Latvijas APK 179.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

91.pantam nav pamatots. Noteiktais sods atbilst samērīguma principam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami

tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Iestādes amatpersona, uzliekot naudas sodu Latvijas APK 179. 3panta sankcijā paredzētajā apmērā – tūkstoš

euro, ņēma vērā atbildību mīkstinošus apstākļus, sods atzīstams par piemērotu un pamatotu izdarītajam pārkāpumam.

Iestāde, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 65.pantu, norādījusi, kādā kārtībā var iesniegt likumprojektu, kā arī norādījusi, ka

ikviens, kurš uzskata, ka ir aizskartas viņa pamattiesības, var vērsties Satversmes tiesā (lietas 15.-17.lapa).

Par Iestādes Lēmumu SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” iesniegusi sūdzību Liepājas tiesā, lūdzot to atcelt un izbeigt lietu, kā arī vērsties ar

pieteikumu Satversmes tiesā par Latvijas APK 179.pantā paredzēto sankciju, ciktāl tās piemērojamas juridiskām personām, atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 91.pantam. SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” norādījusi, ka Lēmums nav pamatots ar tiesību normām, kas ļautu pieprasīt

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam lēmumā norādīto informāciju. SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” uzskatījusi, ka nelikumīgas (likumā

neparedzētas) publisko tiesību personas prasības privātpersonai nav jāpilda.

SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” norādījusi, ka ar Lēmumu administratīvais sods piemērots par sertificēta skursteņslauķa akta

neiesniegšanu, bet valstī nevienai personai nav deleģētas tiesības sertificēt skursteņslauķus. Šī prasība neesot izpildāma un līdz ar to nav likumīga un par to

nepamatoti piemērota administratīvā atbildība.

SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” norādījusi, ka par īrniekiem paredzēto ugunsdrošības instrukciju neizsniegšanu neesot pamata vērsties

pret SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”, jo pēc konkrētās adreses /adrese A/ nav spēkā esošu īres līgumu un ēkas īpašniekam nav tiesiski iespējams

izsniegt instrukcijas personām, kas bez likumīga pamata mitinās šajā ēkā. Bez tam, Iestāde nav ņēmusi vērā Satversmes tiesas sniegtās tiesību normu

interpretācijas, uzskatot, ka Iestāde jau iejaucas civiltiesiska strīda risināšanā, kura izskatīšana jau notiek tiesā (par personu izlikšanu no dzīvojamām

telpām).

SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” uzskatījusi, ka nepamatoti piemērots arī administratīvais sods par elektroinstalācijas izolācijas pretestības

rādījumu neiesniegšanu, jo elektropiegāde ir papildpakalpojums, par kuru izīrētājs un īrnieks papildus vienojas īres līgumā, un šādas vienošanās šo

personu starpā nav noslēgtas, līdz ko prasība veikt instalācijas pretestības rādījumus nav pamatota. Bez tam, esot arī neatbilstoša Satversmes 91.pantam

atšķirības Latvijas APK konkrētā panta sankcijā, kas paredz piemērot atšķirīga lieluma sodus fiziskām un juridiskām personām (lietas 2.-3.lapa).

Par SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzību Iestāde iesniedza tiesā paskaidrojumu, norādot, ka to neatzīst un lūdzot noraidīt pilnībā,

atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem (lietas 24.-28.lapa).

Ar Liepājas tiesas 2014.gada 19.novembra spriedumu (turpmāk arī – Spriedums) Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” sūdzība noraidīta. Tiesa nav konstatējusi Latvijas APK 289. 1 2 panta pirmajā daļā noteiktos obligātos apstākļus iestādes lēmuma

atcelšanai. Saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta trešo daļu pirmās instances tiesa pievienojusies Lēmumā ietvertajai argumentācijai.

Tiesa norādījusi, ka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas izriet, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, nostiprinātas 2013.gada 11.novembrī, pamatojoties uz 2013.gada 30.septembra pirkuma līgumu, kā

arī īpašumā reģistrēts apgrūtinājums – dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr.13 ar termiņu līdz 2018.gada 15.maijam. Jebkura īpašuma forma

nedod neierobežotas īpašnieka tiesības uz to izlietošanu, un to īpašniekiem ir jāievēro un jāpilda visu likumdevēja izdoto normatīvo aktu prasības, kas

attiecas uz īpašuma tiesību īstenošanu un ar tām saistīto pienākumu izpildi.

Tiesa atsaukusies uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 1., 2., 2. 1 un 21.pantu un norādījusi, ka ugunsdrošības uzraudzības pasākumu

īstenošanu valsts ir deleģējusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Ar likumu ir noteikts, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to

daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to

daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.

Tiesa atsaukusies uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.panta otro daļu un 10.pantu, Noteikumu Nr.82 1.punktu, 18.1., 18.2., 18.3.,18. 3

1., 18. 2., 18.3 3.apakšpunktu un norādījusi, ka Latvijas APK 179. 3 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs ir formāls un neprasa konkrētu

seku iestāšanos. Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatējams, ka Iestāde, pildot tai ar likumu uzliktos pienākumus, ir nosūtījusi SIA „Kurzemes

namu apsaimniekotājs” pieprasījumus par informācijas sniegšanu. Šos pieprasījumus SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir pilnībā ignorējusi, un

minētais ir pietiekams pamats administratīvā pārkāpuma konstatēšanā SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” apzinātā (tīša) bezdarbībā. Fakts, ka SIA

„Kurzemes namu apsaimniekotājs” nav izpildījusi ar likumu deleģētas personas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas likumīgas

prasības un nav atbildējusi uz to pieprasījumiem, kas nosūtīti ierakstītos pasta sūtījumos, ir apstiprināts gan ar Iestādes sūtītām vēstulēm – 2014.gada

31.marta vēstuli Nr.22/8-1-16/324 (Latvijas Pasta sūtījuma Nr.RR423448265LV); 2014.gada 8.aprīļa vēstuli Nr.22/8-1.16/365 (Latvijas Pasta

sūtījuma Nr.RR423448265LV); 2014.gada 20.maija vēstuli Nr.22/8-1.16/519 (Latvijas Pasta sūtījuma Nr.RR423350368LV); gan ar Protokolā

norādīto pārkāpuma būtību, kā arī ar SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” 2014.gada 27.jūlija un 2014.gada 5.septembra sūdzībās fiksētām ziņām.

Izvērtējot pierādījumus, tiesa konstatējusi, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” kā nekustamā īpašuma īpašniece nav izpildījusi Iestādes

amatpersonas likumīgās prasības - nav sniegusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2014.gada 20.maija vēstulē Nr.22/8-1./6/519 pieprasīto ar

ugunsdrošību saistīto dokumentāciju, tādējādi ir izdarīts Latvijas APK 179. 3 pantā paredzētais administratīvais pārkāpums, SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” ir vainīga minētā pārkāpuma izdarīšanā, par ko arī sodāma.

Tiesa norādījusi, ka Latvijas APK 33., 34.pantā noteiktie atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti, SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” pamatoti ir piemērojams Latvijas APK 179. 3 panta soda sankcijā paredzētais administratīvais sods – naudas sods 1000 euro apmērā,

kas ir tuvāk soda sankcijas zemākajai robežai (lietas 31.-33.lapa).

Par Spriedumu SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” iesniegusi apelācijas sūdzību, lūdzot to atcelt, kā arī vērsties ar pieteikumu Satversmes

tiesā par Latvijas APK 179.pantā paredzēto sankciju, ciktāl tās piemērojamas juridiskām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

91.pantam. Papildus Liepājas tiesai iesniegtajā sūdzībā norādītajiem argumentiem SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” norāda turpmāk minēto.

Tiesa nav vērtējusi SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” argumentu, ka Sākotnējais lēmums atzīstams par spēkā neesošu administratīvo aktu,

jo tas nesatur piemēroto tiesību normu uzskaitījumu – šīs tiesību normas ir uzskaitītas vien Lēmumā, tomēr tas nenovērš Sākotnējā lēmuma trūkumus.

Tiesa nav vērtējusi arī to, ka administratīvais sods ir piemērots par sertificēta skursteņslauķa akta neiesniegšanu. Latvijas Republikā nevienai

personai nav deleģētas publiskās tiesības sertificēt skursteņslauķus. Lēmumā ir ietverta atsauce uz privāto tiesību subjekta – Latvijas Amatniecības

kameras – amatniecības reģistru, kurā ir tiesības reģistrēties amatniekiem, kā arī privāto tiesību subjekta izdotiem iekšējiem noteikumiem par amatniecības

prakses sertifikātiem. Iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tā izdevējam un tā pakļautībā esošām personām, bet nevar būt saistoši trešajām personām.

Pat publisko tiesību subjekts ārēju normatīvo aktu ir tiesīgs izdot vien gadījumā, ja likumā ir ietverts atbilstošs deleģējums. Nedz likuma “Par amatniecību”

11.pants, nedz Noteikumi Nr.762 šādu deleģējumu Latvijas Amatniecības kamerai nedod. Līdz ar to secināms, ka Lēmumā ietvertā prasība nav likumīga

un izpildāma, un administratīvā atbildība piemērota nepamatoti.

SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” norāda, ka tiesai ir jāvērtē arī izteiktās šaubas par Latvijas APK 179.panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91.pantam. SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” lūdza tiesu vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, tomēr tiesa to nav darījusi,

neievērojot iesniegto lūgumu (lietas 35.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir

atstājams negrozīts, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Latvijas APK 7.panta pirmā daļa nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktā kārtībā. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Kā pierādījumus

var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu

iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības

esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 179. 3 pantu

par informācijas nesniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Novērtējusi pierādījumus izskatāmajā lietā, tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” vaina administratīvā pārkāpuma, par

kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 179. 3 pantā, ir pierādīta ar tiem pierādījumiem, kurus gan pirmās instances tiesa, gan Iestāde analizējusi savā

nolēmumā, un apelācijas instances tiesa pievienojas šiem secinājumiem, atzīstot, ka atbilstoši Latvijas APK 289. 13 panta trešajai daļai to atkārtota

izvērtēšana nav lietderīga.

Papildus tiesas kolēģija uzsver turpmāk minēto.

SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” norāda, ka Sākotnējais lēmums atzīstams par spēkā neesošu administratīvo aktu, jo tas nesatur

piemēroto tiesību normu uzskaitījumu.

Attiecībā uz iepriekš minēto, tiesas kolēģija norāda, ka, pieņemot Sākotnējo lēmumu, Iestāde ir ievērojusi Latvijas APK normas un saskaņā ar

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 9.punktu ir norādījusi, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru

atbildība ir paredzēta Latvijas APK 179.3 pantā. Turklāt Protokolā ir norādīts, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir pārkāpusi Ugunsdrošības un

ugunsdzēsības likuma 10.panta 3.punktu. Bez tam SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saskaņā ar Latvijas APK 279.pantu ir realizējusi savas

procesuālās tiesības un apstrīdējusi Sākotnējo lēmumu augstākai iestādei, kura Lēmumā ir atsaukusies uz tiesību normām, kas norāda uz SIA “Kurzemes

namu apsaimniekotājs” vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tādējādi iepriekš minētais SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” arguments atzīstams par nepamatotu.

Apgabaltiesa norāda – tā kā pirmās instances tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu ir pievienojusies Lēmumā ietvertajam

pamatojumam, pirmās instances tiesai nebija atkārtoti jāvērtē SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” arguments par to, ka administratīvais sods ir

piemērots par sertificēta skursteņslauķa akta neiesniegšanu. Iestāde savā Lēmumā minēto argumentu ir izvērtējusi un pamatojusi, norādot, ka Noteikumu

Nr.82 190.punkts noteic – krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados pārbauda sertificēts skursteņslaucītājs un par to

sastāda aktu. Turklāt pirmās instances tiesa ir vērtējusi SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” argumentu attiecībā uz pienākumu deleģēšanu, kas saistīts

ar ugunsdrošības prasību ievērošanu, norādot, ka valsts šo pienākumu ir deleģējusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Iestāde pareizi norādījusi, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” Iestādei bija jāiesniedz sertificēta

skursteņslauķa akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. Iestāde Lēmumā arī atsaukusies uz tiesību normām, norādot kārtību, kādā

persona var iegūt skursteņslauķa sertifikātu.

Apelācijas sūdzībā norādītā atsauce uz Satversmes tiesas 2005.gada 14.decembra spriedumu lietā Nr.2005-10-3 nav pamatota, jo minētās lietas

faktiskie un juridiskie apstākļi atšķiras no konkrētās lietas. Satversmes tiesas spriedumā minētas atziņas par pašvaldības tiesībām iekļaut teritorijas

plānojumā teritoriju, kamēr vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek izskatīts strīds par īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu. Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka

minētajā Satversmes tiesas spriedumā izdarītie secinājumi nav attiecināmi uz konkrēto gadījumu.

Par Latvijas APK 179. 3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu [..] juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz

septiņtūkstoš simt euro.

Konkrētajā lietā nav konstatējami Latvijas APK 33. un 34.pantā minētie atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Apgabaltiesa atzīst, ka

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” piemērotais naudas sods 1000 euro apmērā ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam, sods piemērots

sankcijā minētajā apmērā, nosakot to tuvāk panta sankcijā paredzētajai minimālai soda robežai.

Tiesas kolēģija nekonstatē procesuālus pārkāpumus Iestādes un pirmās instances tiesas rīcībā, kas ļautu apšaubīt kāda pierādījuma ticamību vai

attiecināmību par SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Iestāde Lēmumā atbilstoši Latvijas APK

243.pantam pareizi novērtējusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētais Spriedums ir atstājams negrozīts, bet

apelācijas sūdzība noraidāma.

Attiecībā par SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” argumentu par to, ka tiesai ir jāvērtē izteiktās šaubas par Latvijas APK 179.panta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam, tiesas kolēģija norāda, ka, saskaņā ar Satversmes likuma 16.pantu šāda jautājuma izskatīšana ir Satversmes

tiesas kompetencē, un tas nav skatāms administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.

Turklāt konkrētajā lietā SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 179. 3 panta. Pat tādā

gadījumā, ja SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir kļūdījusies, norādot Latvijas APK pantu, apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar Satversmes likuma

17.panta pirmās daļas 9.punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu [..] atbilstību Satversmei [..] ir tiesai, izskatot civillietu,

krimināllietu vai administratīvo lietu.

Tiesas kolēģija norāda, ka tai ir tiesības, nevis pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, bez tam tikai tādā gadījumā, ja tā saskata

normatīvo aktu neatbilstību vai kolīziju. Apgabaltiesa nesaskata Latvijas APK 179. 3 panta neatbilstību Satversmei, tādējādi tiesas kolēģija neredz

pamatojumu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā. Vienlaikus apelācijas instances tiesa izskaidro, ka gadījumā, ja SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” tomēr uzskata, ka ir aizskartas tās pamattiesības, tai ir tiesības pašai vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 11.punktu.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.22 pantu, apelācijas tiesas kolēģija

N o s p r i e d

Liepājas tiesas 2014.gada 19.novembra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams no 2015.gada 25.februāra.

Tiesnese referente: V.Vaiteika

Tiesnese: S.Mertena

Tiesnesis: K.Stārasts