Court dismissed partial claim for damages but allowed debt collection and court costs for apartment owner association.

Lietas Nr. C20399111

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2013.gada 29.oktobrī

Liepājas tiesa

tiesnese Indra Pelnēna

sekretāre Kristiāna Sēliete

piedaloties dzīvokļu īpašnieku biedrības „/nosaukums/” pilnvarotai pārstāvei /pers. A/, atbildētājai /pers. B/, atbildētājas pilnvarotajam

pārstāvim /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības „/nosaukums/” pārstāvja iesniegto prasību pret /pers. B/ par

īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja:

atbildētājai /pers. B/, pamatojoties uz 2000.gada 12.jūnija pirkuma līgumu, ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, īpašuma

tiesības reģistrētas zemesgrāmatā 20.06.2000.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar biedrību /nosaukums/ atbildētāja nav noslēgusi.

Biedrības /nosaukums/ pārstāvis prasības pieteikumā norāda, ka atbildētāja kopš 2010.gada 1.decembra nav veikusi maksājumus

par pamatpakalpojumiem, neskatoties uz to, ka atbildētājai ir nodrošināta īpašuma apsaimniekošana un iespēja lietot visus

pamatpakalpojumus.

Parāds no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 31.jūlijam sastāda Ls 184,75, likumiskie procenti par maksājumu kavējumiem par

periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.jūlijam sastāda Ls 5,61. Norādīts, ka regulāri katru mēnesi atbildētājai tiek sūtītas

maksājumu kvītis un tādējādi viņa tiek informēta par mēneša maksājuma apmēru. Bez jebkāda pamatojuma norādītā summa netiek

apmaksāta.

Bez tam, prasītājam sakarā ar juridiskās palīdzības pakalpojumiem ir radušies zaudējumi Ls 35 apmērā, ko lūdz piedzīt no

atbildētājas.

Lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 184,75, likumiskos procentus par maksājumu kavējumiem Ls 5,61, zaudējumus Ls 35

apmērā, kā arī lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus – nomaksātās valsts un kancelejas nodevas un atzīt prasītājam tiesības saņemt

likumiskos 6 % gadā no nesamaksātas parāda pamatsummas.

Prasība pamatota uz LR Civillikuma 1., 3., 1652.,1765., 1770., 1779. pantu, likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 8.,12., 271 ., 272 .pantu,

„Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.,13.,16.pantu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja atbilstoši iesniegtajam prasības pieteikumam, neuzturēja prasību daļā

par zaudējumu piedziņu Ls 35 apmērā.

Paskaidroja, ka atbildētājai pieder dzīvoklis /adrese/, kas ir reģistrēts kā viņas īpašums zemesgrāmatā. Daudzdzīvokļu mājas

apsaimniekošanai 2006.gada 6.septembrī nolemts izveidot apsaimniekošanas biedrību, kas 2007.gada 15.janvārī reģistrēta biedrību

un nodibinājumu reģistrā. 2007.gada 26.aprīlī daudzdzīvokļu māja /adrese/nodota biedrības apsaimniekošanā. Uz doto brīdi biedrība

ir vienojusies, ka māju apsaimnieko SIA /nosaukums/. Pārstāve norādīja, ka atbildētāja nepilda likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 8.

panta prasības par to, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā, kā arī šī paša likuma 12.panta prasības, ka dzīvokļu īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas, tās iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa

lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir vai nav izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un, vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Nepilda arī iepriekš minētos pienākumus

„Dzīvokļa īpašuma likumā” noteiktajā kārtībā.

Paskaidroja, ka parāds ir par siltumenerģiju, ko atbildētāja nepiekrīt samaksāt. 2009.gadā apsaimniekotājs pasūtīja mājas tehnisko

apsekošanu, šāda dokumenta sagatavošanai nav nepieciešama kopīpašnieku sapulce un vairākuma piekrišana. Tika konstatēts, ka

dzīvokļos Nr.46 un Nr.51 uzstādīti skaitītāji, savukārt, dzīvokļos Nr. 30.,50.,53.,56. ir atvienoti radiatori. 2010.gada 11.novembrī

biedrības /nosaukums/ valdes loceklei tika iesniegts dokuments, ka dzīvoklī Nr.67 ir atvienoti radiatori. Līdz pat šai dienai lietā nav

pierādījumu, ka radiatori dzīvoklī atvienoti likumīgi, saņemot dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu. Pie šādiem apstākļiem

atbildētājas rīcība neatbilst „Enerģētikas likuma” 50.pantam, likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 3. un 14.pantam, Civillikuma 1068.pantam,

jo šāda darbība nav saskaņota ar mājas kopīpašniekiem.

Paskaidroja, ka sākotnējā norēķinu sistēma par apkuri bija netaisnīga, jo daļa norēķinājās pēc alokatoriem, daļa pēc

kvadrātmetriem. Atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem nācās daudz pārmaksāt un norēķinu sistēma bija netaisnīga un likumam

neatbilstoša, tāpēc informējot visus kopīpašniekus, maksa tika aprēķināta atbilstoši dzīvokļu kvadratūrai.

Lūdz prasību uzturētajā daļā apmierināt, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus pēc lietas materiālos esošajām kvītīm.

Lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no piespriestās summas.

Atbildētājas /pers. B/ pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka nevēlas maksāt par pakalpojumu, ko nav

saņēmis. Kad apsaimniekotājs piestādīja rēķinus par apkuri pēc dzīvokļa kvadratūras un neņēma vērā alokatorus, brīdinājuši

apsaimniekotāju, ka viņiem radiatori ir atvienoti.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pārstāves un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem un

tos novērtējusi atrod, ka biedrības /nosaukums/ prasība par īpašuma apsaimniekošanas parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma, daļā par zaudējumu piedziņu tiesvedība izbeidzama, jo prasītājs no prasības atteicies.

Lietā nav strīdu, ka pamatojoties uz 2000.gada 12.jūnija pirkuma līgumu, /pers. B/ ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/,

īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā 20.06.2000 (lietas 7.lapa).

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar biedrību „Krusta-1” atbildētāja nav noslēgusi.

Tiesa konstatējusi, ka dzīvojamā māja Liepājā, /adrese/ir biedrības /nosaukums/ pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, biedrība

reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2007.gada 15.janvārī (lietas 8.-10.lapa), tās mērķis ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/

apsaimniekošana. Šobrīd īpašumu pilnvarots apsaimniekot SIA /nosaukums/ (lietas 58.,70.,35.-45.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un šī likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī

zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

No lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja ir veikusi visus maksājumus, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pušu starpā pastāv strīds tikai par dzīvokļa apkuri un zudumiem siltumapgādes sistēmā, par

ko atbildētāja veic daļējus maksājumus.

Atbildētāja prasību neatzīst, norādot, ka viņas dzīvoklī radiatori ir atvienoti un nav pilna maksa par apkuri jāmaksā.

Tiesa nepiekrīt atbildētājas pārstāvja /pers. C/ viedoklim, ka sakarā ar to, ka atbildētājas dzīvoklim netiek piegādāta apkure

(sildelementi ir atvienoti), maksa par apkuri Ls 184,75 tiek prasīta nelikumīgi. Lietā konstatēts un starp pusēm nav strīdu, ka

2010.gadā atbildētājas dzīvoklī atvienoti apkures sildelementi, minēto apliecina atbildētājas pārstāvja paskaidrojumi, rakstveida

pierādījumi lietā (23.lapa).

Lai izšķirtu strīdu par to, vai atbildētājai ir jāmaksā maksājumi par apkuri, tiesai jākonstatē, vai sildelementi dzīvoklī ir atvienoti

likumīgi, jo saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu pēc tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā uz strīdus perioda sākumu 2010.gada decembri) 3.panta otrā daļa nosaka, ka uz

kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067. - 1072.panta noteikumi. Šīs normas un tajās noteiktie

aprobežojumi ir saistoši arī atbildētājai /pers. B/, jo viņas īpašumā ietilpst ne tikai atsevišķais dzīvokļa īpašums, bet arī kopīpašumā

esošā daudzdzīvokļu mājas un zemes domājamā daļa.

Civillikuma 1068.pants paredz, ka rīkoties ar kopīpašumu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu

kopīpašnieku piekrišanu. Tulkojot šo normu kopsakarībā ar speciālajām tiesību normām, kas ietvertas likumā „Par dzīvokļa īpašumu”,

tiesa atzīst, ka siltumapgādes sistēma kā nedalāma ir uzskatāma par daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļu, jo tā paredzēta visas

mājas kopīgai apsildīšanai un pilnībā kalpo mājas ekspluatācijai. Siltumelementi (radiatori, stāvvadi) pēc sava mērķa daudzdzīvokļu

mājā ir domāti visas mājas kopējās siltumapgādes nodrošināšanai, tā ir projektēta un būvēta kā vienota sistēma. Šīs sistēmas

nesankcionēta pārbūve viennozīmīgi apdraud visas mājas apkures sistēmas normālu ekspluatāciju.

Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 14.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks nedrīkst bojāt viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas

un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas. Savukārt, panta trešā daļa paredz, ka bez citu dzīvokļu

īpašnieku piekrišanas īpašnieks ir tiesīgs būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt

savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja tiek pārplānotas un pārbūvētas

dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešama pārējo dzīvokļu

īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformējama sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā

kārtībā, un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki.

Tiesa nevar atzīt par pamatotiem atbildētājas pārstāvja apgalvojumus, ka dzīvokļa atslēgšana no kopējās siltumapgādes sistēmas

2010.gadā notikusi likumīgā veidā, jo atbildētājas pārstāvis neiesniedza atbilstošu dokumentāciju centralizētās apkures slēgšanai

atbildētājas /pers. B/ dzīvoklī likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētājas pārstāvja norāde, ka faktiski apkures pakalpojums nav saņemts, ir atstājama bez ievērības, jo tā saņemšana ir bijusi

atkarīga no pašas atbildētājas izvēles.

Atbildētājas dzīvoklī ir fiksēta patvarīga atslēgšanās no centralizētās apkures un dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt par apkuri un

ar pirkuma līgumu uzņemtajām saistībām nebeidzas ar patvaļīgu atslēgšanos no centralizētās dzīvokļa apkures.

Pie šādiem apstākļiem prasība daļā par apkures maksas parāda Ls 184,75 piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Šis regulējums pilnībā atbilst Civillikuma 1071.pantam, kas nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas

uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Tiesa uzskata, ka šāda norēķinu kārtība atbilst Civillikuma 1. un 5.panta nosacījumiem un ir taisnīga attiecībā uz visiem attiecīgās

dzīvojamās mājas siltuma patērētājiem.

Tiesa konstatējusi, ka parāds par siltumenerģiju periodu no 2010.gada decembra līdz 2011.gada 31.jūlijam sastāda Ls 184,75

(lietas 13.lapa), prasība šinī daļā ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1765.panta 1.daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa secina, ka pamatoti prasītāja pārstāvis lūdzis piedzīt no atbildētājas likumiskos 6 % apmērā gadā no nokavētā maksājuma

summas, jo apsaimniekošanas līgums, kurā būtu pielīgti procenti par maksājumu kavējumiem, starp pusēm nav noslēgts.

Tiesa konstatējusi, ka likumiskie procenti par maksājumu kavējumiem par periodu no 2011.gada janvāra līdz 2011.gada 31.jūlijam

aprēķināti Ls 5,61, kas ir samērīgi un no atbildētājas puses nav apstrīdēti.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.daļu izbeidzama tiesvedība daļā par zaudējumu Ls 35 piedziņu no

atbildētājas, jo prasītājs no prasības atteicies (lietas 136.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie

izdevumi.

No atbildētājas /pers. B/ par labu biedrībai /nosaukums/ piedzenama nomaksātā valsts nodeva Ls 50 apmērā (lietas 5.lapa), ar

lietas izskatīšanu (pavēstu nosūtīšanu) saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā (lietas 6.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā

lietā kopā ir Ls 12,94. Tā kā prasītājs ir samaksājis minētos izdevumus Ls 3,30 apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.

panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 9,64 apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no

nesamaksātās parāda pamatsummas (Ls 184,75) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot parāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Minēto izdevumu samaksas dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

dzīvokļu īpašnieku biedrības /nosaukums/ pārstāvja prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai /nosaukums/, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par īpašuma

Krusta ielā 1 - 67 apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem Ls 184,75 (vienu simtu astoņdesmit četrus latus 75 santīmus) par

periodu no 2010.gada decembra līdz 2011.gada 31.jūlijam, likumiskos 6 % gadā par maksājumu kavējumiem par periodu no

2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.jūlijam Ls 5,61 (piecus latus 61 santīmus), nomaksāto valsts nodevu Ls 50 (piecdesmit latus),

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (trīs latus 30 santīmus).

Daļā par zaudējumu piedziņu no /pers. B/ Ls 35 apmērā tiesvedību izbeigt.

Atzīt dzīvokļu īpašnieku biedrībai /nosaukums/ tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (Ls 184,75) līdz

sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu Ls 9,64 (deviņus latus 64 santīmus).

Noteikt /pers. B/termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai

Liepājas tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzība iesniedzama Liepājas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts ) I. Pelnēna