Bankruptcy law: Court rejects claim for clawback of payments to a member during insolvency proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the administrator's claim for the recovery of €3,294.92 paid to a shareholder during the debtor's insolvency proceedings. The administrator argued these payments violated bankruptcy rules, but the court found the funds were compensation for agricultural produce delivered under a specific plan approved by the debtor's legal protection process. The court ruled that the debtor was not in a position to choose between creditors and that the payments were logically necessary to maintain the incentive for suppliers to continue delivering goods during the plan's execution.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 99.pants; Maksātnespējas likuma 64.pants; Maksātnespējas likuma 72.pants: Payments made to a shareholder for goods delivered under a legal protection process plan do not constitute preferential transfers subject to clawback if the debtor lacked the ability to choose among creditors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0131-22/13
ECLI:LV:ZAT:2022:0530.C73542620.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2022.gada 30.maijā
Zemgales apgabaltiesa:
tiesnese referente Anita Misiuna,
tiesnese Daina Baltā,
tiesnesis Aigars Sniedzītis
ar tiesas sēdes sekretāri Annu Goļcu
piedaloties lietas izskatīšanā prasītājas pārstāvim administratoram Edijam Jansonam, atbildētāja /pers. A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, civillietu maksātnespējīgās /Nosaukums A/ prasībā pret
/pers. A/ par naudas līdzekļu piedziņu sakarā ar maksātnespējīgās /Nosaukums A/apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2021.gada 21.oktobra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Maksātnespējīgās/Nosaukums A/ administrators Edijs Jansons 2020.gada 18.septembrī cēla Zemgales rajona tiesā prasību pret /pers. A/ par
naudas līdzekļu piedziņu.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem un argumentiem.
Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 17.janvāra spriedumu civillietā Nr.C73267020 pasludināts /Nosaukums A/ maksātnespējas process, par
maksātnespējas procesa administratoru iecelts Edijs Jansons.
Pārbaudot /Nosaukums A/ grāmatvedības dokumentus, konstatēts, ka 2019.gada 2.septembrī prasītāja atbildētājam ir izmaksājusi naudas
līdzekļus 3294, 92euro, kā maksājuma mērķi norādot “PPR Nr./numurs/”.
Atbildētājs ir prasītājas biedrs, kuram pieder 21 paja.
No kreditoru prasījumu reģistra konstatējams, ka minēto naudas līdzekļu samaksas dienā /Nosaukums A/ bija neizpildītas saistības pret vairākiem
kreditoriem, saistību izpildes termiņš bija iestājies.
Tādējādi konstatējami Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas 2.punktā norādītie priekšnoteikumi, saskaņā ar kuriem naudas summas, ko
parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ir
atmaksājamas, ja parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies
pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums atmaksāt /Nosaukums A/ saņemtos 3294, 92euro.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 64.panta pirmās daļas 1.punktu, 72.panta pirmās daļas 1.punktu,
99.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja naudas līdzekļus 3294, 92euro, noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus
procentus no simta gadā.
[2] Atbildētājs/pers. A/ iesniedza tiesā paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīti šādi iebildumi pret prasību.
[2.1] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedumu prasītājai ir pasludināts tiesiskās aizsardzības process (turpmāk– TAP), vienlaicīgi
apstiprināts arī TAP pasākumu plāns. Plānā uzskaitīti visi kreditori (gan tie, kam saistību izpildes termiņš jau iestājies, gan tie, kam tas iestāsies TAP
laikā). Plāna 4.pielikumā ir norādīta prasījumu dzēšanas kārtība un laiks (termiņš). Prasītāja saskaņā ar apstiprināto plānu TAP laikā turpināja savu
saimniecisko darbību. Tā kā plānā viens no kreditoru prasījumu segšanas avotiem bija paredzēta komisijas naudas iekasēšana no graudu pirkšanas-
pārdošanas darījumiem, tad, atbalstot un veicinot plāna izpildi, arī prasītājas biedri nodeva (pārdeva) tai graudus/rapsi, kas tālāk tika pārdoti pircējiem,
AS“/Nosaukums B/” u.c., no attiecīgajiem darījumiem nopelnot komisijas naudu. 2018.gada novembrī kreditoriem tika izmaksāti paredzētie naudas
līdzekļi.
[2.2] Atbildētājam izmaksātā naudas summa ir saimnieciskās darbības rezultāts, un nevienā brīdī graudaugu pārdevējiem izmaksātās naudas
summas nav bijušas iekļautas TAP plānā kā ieņēmumi, no kuriem tiek dzēsti parādi kreditoriem.
[2.3] Šādu prasītājas darbību TAP plāna ietvaros atbalstīja arī tās biedru kopsapulce 2018.gada 7.decembrī, kad tika nolemts turpināt prasītājas
darbību.
[2.4] Atbildētājs prasītājai, pildot savus kā prasītājas biedra pienākumus, arī prasītājas kopsapulces lēmumu, 2019.gada 5.augustā pārdeva preci,
par šo darījumu noformējot divus dokumentus:
1) Pavadzīme-rēķins Nr./numurs/, prece - rapsis 5,975 tonnas, darījuma summa 2180,88 euro (bez PVN), apmaksas termiņš 13.08.2019.;
2) Pavadzīme-rēķins Nr./numurs/, prece - kvieši 27,466 tonnas, darījuma summa 4412,04 euro (bez PVN), apmaksas termiņš 02.09.2019.
[2.5] Prasītāja šo no atbildētāja nopirkto preci realizējusi tālāk, par ko attiecīgi saņēma naudas līdzekļus. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no
atbildētāja produkcijas tālākā pircēja un savstarpējo norēķinu veikšanas ieskaita veidā (prasītājas rēķini par graudu/rapša pirmapstrādi, procenti par
aizdevumu un aizdevuma pamatsumma) prasītāja, pildot savas saistības pret atbildētāju, 2019.gada 2.septembrī izmaksāja atbildētājam 3294,92 euro.
[2.6] Atbildētājs ir darbojies prasītājas interesēs, pildot gan savu kā biedra pienākumu, gan arī biedru kopsapulcē nolemto, ar mērķi palīdzēt
prasītājai nopelnīt komisijas naudas par starpnieka pakalpojumu graudu tirdzniecībā, tādējādi veicinot prasītāja TAP plāna izpildi.
[2.7] Atbildētājs nav uzskatāms arī par ieinteresēto personu attiecībā pret prasītāju.
[3] Ar Zemgales rajona tiesas 2021.gada 21.oktobra spriedumu prasība noraidīta.
Spriedumā konstatēti šādi fakti un norādīti šādi motīvi.
[3.1] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedumu apstiprināts /Nosaukums A/ TAP pasākumu plāns (lieta Nr.C73298018), bet ar
Zemgales rajona tiesas 2020.gada 17.janvāra spriedumu /Nosaukums A/ pasludināts maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa
administratoru iecelts Edijs Jansons.
[3.2] Ņemot vērā to, ka prasība pamatota ar Maksātnespējas likuma 99.pantu, tiesai ir jākonstatē nepieciešamie priekšnosacījumi naudas
atprasīšanai, proti: 1) maksājums ir izdarīts pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas; 2)
maksājums izdarīts parāda segšanai; 3) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku; 4) nav pildītas citas saistības, kuru izpildes
termiņš jau bija iestājies.
/Nosaukums A/ 2019.gada 2.septembrī veica maksājumu /pers. A/ 3294,92 euro, kā maksājuma mērķi norādot „ PPRNr./numurs/” (lietas
8.lapa).
Lietā nepastāv strīds, ka /Nosaukums A/ strīdus summu atbildētājam izmaksāja sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
[3.3] Maksātnespējas likumu 99.panta kārtībā maksātnespējas procesa administratoram piešķirtas tiesības atprasīt parādnieka naudas līdzekļus,
neapstrīdot darījumus. Tomēr šīs normas noteikumi attiecināmi tikai uz parādnieka parādiem.
Būtiski iegūt pierādījumus tam, ka darījumi, pamatojoties uz kuriem ir veikti maksājumi atbildētājam 2019.gada 2.septembrī, ir samazinājuši
kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā. Būtiski ir izvērtēt, vai maksājumi ir veikti kreditora parāda segšanai un vai
maksājumu veikšana ir pretēja kreditoru kopuma interesēm, neievērojot kreditoru vienlīdzības principu.
[3.4] 2018.gada 22.jūnija /Nosaukums A/ TAP pasākumu plānā norādīts, ka parādnieka ieņēmumi TAP laikā cita starpā tiks gūti no saimnieciskās
darbības, proti, lauksaimniecības produkcijas – graudu, rapša un citu graudaugu iepirkuma un pārdevuma (komisijas maksas) 350000 euro apmērā. Šī
summa tiek plānota saskaņā ar prognozējamo graudu iepirkuma apjomu, kas ideālā variantā varētu pieaugt.
/Nosaukums A/ TAP pasākumu plāns apstiprināts ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 18.augusta spiedumu. TAP pasākumu plāns bija saskaņots
ar kreditoru kopumu un tiesa, to apstiprinot, bija izvērtējusi plāna atbilstību Maksātnespējas likuma 40.pantam. Atzīts, ka plānā izmantotās metodes un
pasākumu kopums, tai skaitā graudu iepirkšana ar mērķi pārdot tālāk, gūstot peļņu no komisijas maksas, atbilst kreditoru kopuma interesēm. Darījums ar
atbildētāju noslēgts un tā izpilde notika prasītājas TAP pasākumu plāna īstenošanas laikā kreditoru kopuma interesēs. Prasītājas veiktie maksājumi nav
uzskatāmi par parāda samaksu, bet tie ir prasītājas maksājumi atbildētājai saistībā ar pašas prasītājas TAP pasākumu plāna īstenošanu un prasītājas
mērķis bija gūt no darījuma naudas līdzekļus, ar ko norēķināties ar kreditoru kopumu.
[3.5] No pavadzīmes-rēķina /numurs/ secināms, ka 2019.gada 5.augustā /pers. A/ piegādājis prasītājai 27,466 tonnas graudu par 5029,73 euro.
Prasītāja graudus vēl lielākā apjomā piegādāja AS“/Nosaukums B/”, izrakstot rēķinus, un šādas piegādes notika regulāri.
Preci (graudus) faktiski ieguva (nopirka) AS “/Nosaukums B/”, nevis prasītāja, kam darījumā ir tikai starpnieka loma. Samaksa par graudiem
veikta nevis no parādnieka mantas vai naudas līdzekļiem, bet gan no AS “/Nosaukums B/” naudas. Darījuma slēgšanas mērķis un tā sekas ir prasītājas
peļņas gūšana, paturot no graudu realizācijas komisijas maksu, līdz ar to darījuma rezultātā prasītājas manta nav samazinājusies.
Darījuma mērķis un graudu pirkuma maksas ieskaitīšana atbildētāja kontā nav uzskatāma paratbildētāja interešu lobēšanu attiecībā pret citiem
kreditoriem, kas būtu atzīstama par Maksātnespējas likuma 99.pantā noteiktās naudas atprasīšanas priekšnoteikumu. Nav pamata uzskatīt, ka, veicot
maksājumu atbildētājam, būtu pārkāpts kreditoru vienlīdzības princips.
[3.6] Ievērojot Senāta 2016.gada 6.maija spriedumā civillietā Nr.SKC-81/2016 paustās atziņas, secināms, ka par vienlīdzības pārkāpumu ir
pamats runāt tikai tad, ja kreditors atrodas salīdzinošos apstākļos ar citiem kreditoriem.
Darījumi ir notikuši un ar to veiktie maksājumi ir veikti atšķirīgos apstākļos no darījumiem pirms TAP pasākuma plāna apstiprināšanas, līdz ar ko
atbildētājs neatrodas vienādos apstākļos ar prasītājas kreditoriem, kuri nav saistīti ar TAP pasākuma plāna ietvaros īstenotajām darbībām.
[3.7] Maksātnespējas 40.panta piektās daļas noteikumi norāda uz to, ka likumdevējs garantējis personām, kas veicina maksātspējas atjaunošanu,
ka tās necieš zaudējumus, bet spēs atgūt ieguldītos līdzekļus no parādnieka mantas, kas savukārt, izslēdz tiesības parādniekam atprasīt maksājumus no
šīm personām Maksātnespējas likuma 99.panta kārtībā.
Lai gan prasītājas TAP pasākumu plānā nav norādīts uz priekšrocībām, ko iegūtu graudu vai citas produkcijas piegādātāji, atzīt, ka par piegādāto
produkciju tiem nepienāktos samaksa, jo pastāv citi kreditori, pret kuriem saistības radušās jau iepriekš, būtu neloģiski un šāda likuma interpretācija
nesekmētu TAP pasākumu plāna izpildi, kura mērķis ir veicināt prasītājas maksātspējas atjaunošanu un norēķināšanos ar kreditoru kopumu.
[3.8] Darījumi, kuru rezultātā parādniece (prasītāja) ir ieguvusi finanšu līdzekļus TAP pasākumu plāna īstenošanai nav apstrīdami, kā arī nav
atprasāmi naudas līdzekļi Maksātnespējas likuma 99.panta kārtībā, ja pastāv atšķirīgi apstākļi sakarā ar to, ka maksājumi ir veikti TAP pasākumu plāna
īstenošanas laikā.
Prasītājas un atbildētāja veiktie darījumi un ar to saistītie maksājumi ir veikti prasītājas interesēs TAP pasākumu plāna īstenošanas ietvaros,
nepārkāpjot kreditoru vienlīdzības principu vai patvaļīgas rīcības aizlieguma principu. Tā kā kreditoru kopuma intereses nav aizskartas un maksājumi nav
veikti parāda samaksai, iztrūkst nepieciešamie kritēriji Maksātnespējas likuma 99.panta piemērošanai.
[3.9] Tā kā konstatēts patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tad nav izšķirošas tiesiskas nozīmes apstāklim vai atbildētājs ir atzīstams par
ieinteresēto personu prasītājas maksātnespējas procesā.
[4] /Nosaukums A/ administratorsnbsp; iesniedza apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2021.gada 21. oktobranbsp; spriedumu.
Apelācijas sūdzības motīvi ir šādi.
[4.1] Lietā nav strīda, ka /Nosaukums A/ 2019.gada 2.septembrī atbildētājam izmaksāja naudas līdzekļus 3294,92 euro.
Lai arī tiesa atzina, ka ir nodibināti divi no trim nepieciešamajiem priekšnosacījumiem prasības apmierināšanai, tomēr tā veikusi maksājuma un
dažādu papildu apstākļu izvērtēšanu, atkāpusies no Maksātnespējas likuma 99.pantā noteiktā, kas noveda pie nepareizas lietas izspriešanas.
Tiesa, interpretējot Maksātnespējas likuma 99.pantu, nepamatoti piemēroja Maksātnespējas likuma 40.pantu.
Tiesas veiktā TAP normu un tiesiskās aizsardzības procesa laikā noslēgto darījumu analīzei nav nozīmes izskatāmajā lietā. Tiesa kļūdaini izpratusi
Maksātnespējas likuma 40.pantā ietverto normu jēgu un mērķi.
Neviena Maksātnespējas likuma norma neatceļ pienākumu (nenosaka izņēmumus no pienākuma) veikt naudas summu atmaksu Maksātnespējas
likuma 99.pantā noteiktajos gadījumos. Izskatāmajā lietā konstatējams, ka maksājums ir veikts vienam kreditoram, bet nav veikts citiem kreditoriem, kuri
atrodas salīdzināmos apstākļos, proti, arī to saistības ir iestājušās tiesiskās aizsardzības plāna izpildes laikā.
Atbildētajam nav piešķirtas nekādas priekšrocības ne TAP pasākumu plānā, ne ar normatīviem aktiem.
[4.2] Nepamatots ir tiesas ieskats, ka atbildētāja neatrodas vienādos apstākļos ar citiem kreditoriem tā iemesla dēļ, ka atbildētājs ir
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs.
Neviens normatīvais akts neparedz kooperatīvo sabiedrību un to biedru izņēmumu statusu maksātnespējas gadījumā.
Likumdevējs nav izveidojis šādu īpašu statusu kooperatīvajām sabiedrībām un Maksātnespējas likuma normas pret kooperatīvajām sabiedrībām un
tās biedriem ir piemērojamas.
Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr.357 “Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi”, uz kuriem spriedumā atsaucas tiesa,
paredz kritērijus, lai sabiedrība iegūtu atbilstības statusu, kā arī kārtību, kādā tā iegūstama.
Civillietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus, ka prasītājai būtu piešķirts atbilstības statuss. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma
190.panta otrās daļas prasības.
Pretēji tiesas paustajam viedoklim kooperatīvo sabiedrību mērķis un tā sasniegšana nevar būt pretēja kreditoru kopuma interesēm.
Neviens normatīvais akts neparedz kooperatīvo sabiedrību un to biedru izņēmumu statusu to maksātnespējas gadījumā. Tieši pretēji, darījumi ar
biedriem kā ieinteresētajām personām ir vērtējami īpaši kritiski.
[4.3] Tiesas secinājumi, ka nav pārkāpts kreditoru vienlīdzības princips un patvaļīgas rīcības aizlieguma princips, ir kļūdaini.
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.
Savukārt šā likuma 6.pantā noteikti vispārējie principi, kas piemērojami juridiskās personas maksātnespējas procesā, tostarp kreditoru vienlīdzības
princips.
Naudas līdzekļu atprasīšana uz Maksātnespējas likuma 99.panta pamata notiek, neapstrīdot darījumus, ar kuru pamatots maksājums, un kuri paši
par sevi sākotnēji var arī nebūt bijuši vērsti uz zaudējumu nodarīšanu. No civillietas materiālos esošā kreditoru prasījumu reģistra un tiesiskās aizsardzības
pasākumu plāna konstatējams, ka saistību izpildes termiņš citiem kreditoriem bija iestājies pirms saistību izpildes termiņa atbildētājam. Tajā skaitā arī
tādiem kreditoriem, kuru saistību izpildes termiņš bija iestājies tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas laikā.
[4.4] Apstāklis, ka TAP plānunbsp; ir apstiprinājusi tiesa un tajā paredzētās metodes un pasākumi atbilst Maksātnespējas likuma prasībām, nedod
pamatu uzskatīt, ka jebkura TAP veiktā darbība atbilst kreditoru kopuma interesēm.
[4.5] Nav strīda, ka gan darījums starp pusēm, gan maksājums atbildētājam ir veikts TAP pasākumu plāna īstenošanas laikā.
Apgalvojums, ka tas ir noticis kreditoru kopuma interesēs, ir nepamatots.
Tiesas spriedums nesatur analīzi, kas dotu pamatu tiesai izvirzīt šādu apgalvojumu. Civillietas materiāli nesatur arī pierādījumus par labumu, kādu
prasītāja būtu guvusi no darījuma ar atbildētāju.
[4.6] Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz apgabaltiesu piedzīt no /pers. A/ par labu /Nosaukums A/ naudas līdzekļus 3294,92 euro.
[5] /pers. A/ iesniedza paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, paužot viedokli, ka tā ir nepamatota un noraidāma.
Atbildētājs paskaidro, ka Maksātnespējas likuma 99.pants, ar ko prasītājs pamato savu prasījumu, nav attiecināms uz darījumu, kas pušu starpā
noslēgts prasītājas TAP laikā. Turklāt TAP nav pārkāpts neviens no Maksātnespējas likuma 6.pantā uzskaitītajiem principiem.
Analogas prasītājas prasības sakarā ar iesniegtajām kasācijas sūdzībām tika izskatītas Augstākās tiesas Senātā (lietā Nr. C69343820, SKC-
903/2021 un lieta Nr. C73494220, SKC-1269/2021). Minētajās lietās prasības celtas uz tiem pašiem pamatiem kā konkrētajā lietā un Senāts, izskatot
lietas, atzinis, ka uz izmaksātajām summām Maksātnespējas likuma 99.pantā noteiktais pamatojums nav attiecināms, summas izmaksātas likumā
noteiktajā kārtībā, pildot prasītājas TAP pasākumu plānu.
Strīdus jautājuma izskatīšanā jau ir izveidojusies judikatūra.
[6] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 16.decembra lēmumu lietā ierosināta apelācijas tiesvedība sakarā ar
/Nosaukums A/ apelācijas sūdzību, nosakot, ka lieta tiks skatīta rakstveida procesā 2022.gada 24.februārī, epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai
un Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
[7] Zemgales apgabaltiesā /Nosaukums A/ administrators E.Jansons iesniedza pieteikumu, lūdzot lietu skatīt mutvārdu procesā attālināti, izmantojot
Microsoft Teams videokonferenču platformu.
[8] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2022.gada 10.februāra lēmumu mainīta civillietas izskatīšanas forma, noteikts lietu
izskatīt mutvārdu procesā 2022.gada 10.martā, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu.
[9] /Nosaukums A/ administrators iesniedza Zemgales apgabaltiesā paskaidrojumus un atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumiem, kuros
papildus uzsvērti šādi apstākļi.
[9.1] Kooperatīvās sabiedrības biedrs ir ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieci /Nosaukums A/.
Senāts ir atzinis, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs ir atzīstams par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma
72.panta izpratnē.
[9.2] Lielākajai daļai maksātnespējīgo subjektu – juridisko personu – saimnieciskā darbība norit līdz maksātnespējas procesa
pasludināšanai. Līdz ar to arī maksājumu tiek veikti līdz pat maksātnespējas procesa pasludināšanai. Maksātnespējas likuma 99.pantā ietverts regulējums
šādu īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktu maksājumu atprasīšanai.
[9.3] Nav pamata atsaukties uz TAP. Tas nevar būt aizsegs nevienlīdzīgai attieksmei pret kreditoriem, pārkāpjot Maksātnespējas likumā
nostiprinātos principus.
Motīvu daļa
[10] Novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā,
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /Nosaukums A/ prasība pret /pers. A/ par naudas līdzekļu piedziņu ir noraidāma.
[11] Lietā nodibināti un netiek apstrīdēti turpmāk norādītie apstākļi:
– /pers. A/ ir /Nosaukums A/ biedrs, kuram pieder 21 paja;
– ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedumu apstiprināts /Nosaukums A/ TAP pasākumu plāns;
–ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 17.janvāra spriedumu /Nosaukums A/ pasludināts maksātnespējas process un par maksātnespējas
procesa administratoru iecelts Edijs Jansons;
–2019.gada 5.augustā /Nosaukums A/ un atbildētājs /pers. A/ noslēdza darījumus, saskaņā ar kuriem atbildētājs piegādāja
(pārdeva)/Nosaukums A/ rapsi par 2486, 20euro, ko apstiprina pavadzīme rēķins Nr./numurs/, un pārtikas kviešus par 5029, 73euro, ko apstiprina
pavadzīme-rēķins Nr./numurs/;
–veicot savstarpējo norēķinu ieskaitu, /Nosaukums A/ no /pers. A/ par piegādāto lauksaimniecības produkciju izmaksājamās summas
ieturēja aizdevuma summu, maksu par produkcijas pirmapstrādes pakalpojumiem un 2019.gada 2.septembrī pārskaitīja 3294, 92euro, apmaksājot
preču pārdevuma darījumu saskaņā ar preču pavadzīmi-rēķinu Nr. /numurs/.
[12] Strīds apelācijas instances tiesānbsp; ir par konstatēto faktisko apstākļu novērtēšanu, proti, vai konstatētie apstākļi dod pamatu atprasīt no
atbildētāja naudas summu, pamatojoties Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 1.punku un 99.panta pirmās daļas 2.punktu.
[12.1] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas 2.punktu naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai
pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ir atmaksājamas, ja parāds samaksāts
ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes
termiņa.
Atbilstoši šai tiesību normai kreditora pienākums atmaksāt parādniekam naudas summas, kuras parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo
sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ja tiek konstatēts, ka 1) parāds samaksāts ieinteresētajai
personai attiecībā pret parādnieku; 2) nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.
Lai šo tiesību normu piemērotu, visām tās sastāvu veidojošām pazīmēm jāpastāv kumulatīvi.
[12.2] Ievērojot judikatūras un tiesu prakses atziņas, Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas nosacījumus, ir pamats secinājumam, ka
atbildētājs kā /Nosaukums A/biedrs ir ieinteresētā persona Maksātnespējas likuma 72.panta izpratnē (sk., piemēram, Senāta 2021.gada 28.maija
sprieduma lietā Nr. SKC-593/2021 (C69267420) 8.2.punktu).
[12.3] Noskaidrojams, vai naudas līdzekļu 3294, 92euro izmaksa atbildētājam 2019.gada 2.septembrī ir vērtējama kā pret ieinteresēto
personu izpildītā saistība Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.
Lai izšķirtu pušu strīdu par to, vai pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas 2.punkta
piemērošanai, nav pamata aprobežoties tikai ar minētās tiesību normas gramatisko iztulkošanas metodi. Tiesas kolēģija bez ievērības nevar atstāt lietā
nodibinātos apstākļus par to, ka naudas summa, ko prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja, izmaksāta TAP plāna ietvaros.
[12.3.1] 2018.gada 22.jūnija TAP pasākumu plāns apstiprināts ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedumu, tas tika
saskaņots ar kreditoriem.
No TAP pasākumu plāna (lietas 25.–37.lapa) konstatējams, ka /Nosaukums A/ paredzēja gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, proti,
lauksaimniecības produkcijas– graudu, rapša un citu graudaugu iepirkuma un pārdevuma (komisijas maksas) kopsummā 350000 euro. Šī summa
plānota saskaņā ar prognozējamo graudu iepirkuma apjomu, kas ideālā variantā varētu arī pieaugt (6.punkts).
TAP pasākumu plāns paredzēja arī to, ka parādniece, nesaskaņojot ar uzraugošo personu, drīkst slēgt visa veida darījumus, tajā skaitā ar
saimniecisko darbību saistītus darījumus, izņemot tos, kas var pasliktināt parādnieka finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm.
Kooperatīvās sabiedrības mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedriem saimnieciskās efektivitātes paaugstināšanai. Savukārt par sabiedrības biedru
var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus. No minētā izriet, ka darījumi, kas noslēgti starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedru, atbilst
normālai saimnieciskai darbībai.
Pildot saistības pret parādnieci TAP laikā, atbildētājs rīkojās atbilstoši TAP pasākumu plānam.
[12.3.2] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja 2019.gada 5.augustā /Nosaukums A/ kopumā par 7515, 93euro (ar PVN) piegādātā
lauksaimniecības produkcija atsavināta tālāk un par to kooperatīvā sabiedrība saņēma samaksu.
Prasījumu dzēšanai starp pusēm 2019.gada 6.augustā, 30.augustā sastādīti savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akti (lietas 53.–55.lapa) un pēc
savstarpējo norēķinu veikšanas, ieturot no saņemtajiem līdzekļiem maksu par pirmapstrādi, (aizdevuma maksājumus), /Nosaukums A/ izmaksāja
atbildētājam 3294,92 euro.
Minētie lietā nodibinātie apstākļi dod tiesai pamatu secināt, ka atbildētājs naudas summu no prasītājas saņēma TAP pasākumu plāna ietvaros
saskaņā ar noslēgtajiem darījumiem. Nav pamata uzskatīt, ka notikušo darījumu rezultātā būtu samazinājusies prasītājas manta.
[12.4] No tiesiskās vienlīdzības un tiesiskās noteiktības principiem izriet tiesas pienākums faktoloģiski un tiesiski līdzīgus strīdus izspriest līdzīgi.
Līdzīgās lietās Kurzemes apgabaltiesa ar 2021.gada 8.aprīļa spriedumu (lieta Nr.C69343820) un Zemgales apgabaltiesa ar 2021.gada 27.augusta
spriedumu (lieta Nr.C73494220) noraidīja /Nosaukums A/ prasības par naudas līdzekļu, kas atbildētājiem tika izmaksāti par lauksaimniecības
produkcijas piegādi /Nosaukums A/ TAP laikā, piedziņu.
Izskatot lietu sakarā ar prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka naudas summa, kas celtās prasības ietvaros
tiek pieprasīta no atbildētājas, viņai izmaksāta likumā noteiktā kārtībā apstiprināta TAP procesa ietvaros. Norādīja, ka parādnieces kreditori, piekrītot
TAP plānam, kas kā vienu no būtiskākajiem līdzekļu iegūšanas avotiem paredzēja komisijas maksas, ko parādniece var iegūt tikai, turpinot būt par
starpnieci starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (kooperatīvās sabiedrības biedriem) un lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem,
akceptējuši šādu darījumu atbilstību gan saimnieciskās darbības praksei TAP ietvaros, gan arī pašu interesei iegūt līdzekļus savu pieteikto kreditoru
prasījumu apmierināšanai likumā paredzētajā kārtībā. Senāts spriedumā arī norādīja, ka TAP plānā akceptētā saimnieciskās darbības turpināšana,
nemaksājot kooperatīva biedriem par saražoto un piegādāto lauksaimniecības produkciju, nebūtu īstenojama un, sekojoši, netiktu sasniegts arī mērķis
iegūt papildu līdzekļus (komisijas maksas) kreditoru prasījumu apmierināšanai (sk. Senāta 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-903/2021
(Nr.C69343820) 9.2.punktu).
Savukārt civillietā Nr.C73494220 Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 27.augusta spriedumu.
[12.5] Iepriekšminētajos, tiesas konstatētajos apstākļos ir pamats secināt, ka atbildētājam izmaksāto naudas summu 3294,92 euro par izaudzēto
un prasītājai nodoto (pārdoto) lauksaimniecības produkciju nav pamata uzskatīt par parādu Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas 2.punkta
izpratnē, līdz ar to nav arī konstatējams šajā tiesību normā paredzētais priekšnoteikums naudas summas atmaksāšanai.
[13] Tas, ka naudas līdzekļu izmaksas dienā, 2019.gada 2.septembrī, /Nosaukums A/ bija neizpildītas saistības pret vairākiem kreditoriem, pret
kuriem saistības ir iestājušās TAP laikā un nav iekļautas TAP plānā (t.sk. Valsts ieņēmumu dienests, SIA “Citadele līzings un faktorings”, SIA “OP
finance”), neapliecina administratora norādīto, ka atbildētāja atradās salīdzināmos apstākļos ar citiem kreditoriem, tostarp minētajiem, kad parādnieks
nevar izdarīt izvēli par labu vienam kreditoram, neveicot maksājumus citiem kreditoriem.
Apstākļos, kad no saņemtās komisijas maksas TAP pasākumu plāna ietvaros bija paredzēts rēķināties ar kreditoriem, būtu neloģiski izdarīt
secinājumu, ka piegādātājiem nepienāktos samaksa par piegādāto preci, jo pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka visi darījumu, kas noslēgti TAP plāna
realizācijas laikā būtu pakļauti anulēšanai un visas saņemtās naudas izmaksas būtu atprasāmas, izveidotos situācija, ka subjekts nebūtu motivēts pieteikt
TAP un sabiedrības biedri nevēlētos atbalstīt TAP pasākumu plānu, piegādājot saražoto produkciju.
[14] Ņemot vērā minētos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata piemērot Maksātnespējas likuma 99.panta pirmās daļas
2.punktu naudas līdzekļu pieprasīšanai no atbildētājas. Līdz ar to prasītājas prasība pret atbildētāju par naudas līdzekļu piedziņu noraidāma kā
nepamatota.
[15] Vērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, konstatējams, ka tiesa pareizi nodibināja lietas būtiskos apstākļus, identificējot arī tos aspektus,
kurus administrators atstāja bez ievērības, ceļot prasību. Tiesa pareizi ir veikusi subsumciju, neattiecinot lietā konstatētos apstākļus uz Maksātnespējas
likuma 99.panta pirmās daļas 2.punktu.
[16] Tā kā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu administratori ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts
ienākumos prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, nesamaksātie tiesas izdevumi par labu
valstij no prasītājas nav piedzenami un tos uzņemas valsts.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt maksātnespējīgās /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par naudas līdzekļu piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā.
Sprieduma sastādīšanas datums – 2022.gada 30.maijs.
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese D.Baltā
Tiesnesis A.Sniedzītis
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Dokumenta oriģināls elektroniski glabājas Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS) lietas kartītē.