Court allows utility company claim for unpaid electricity usage and meter tampering damages under utility regulations.

Lieta Nr.C33272022

Nr.C-2720-22/30

ECLI:LV:RIRT:2022:0401.C33272022.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2022.gada 1.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Sadales tīkls” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 29.decembrī tiesā saņemts prasītājas AS “Sadales tīkls” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par parāda piedziņu pret

atbildētāju /pers. A/, kas pamatots ar rēķinos neiekļauto elektroenerģijas patēriņu un plombējuma atjaunošanu pirmsuzskaites ķēdēs objektā /adrese/,

par periodu no 01.07.2017. līdz 22.09.2020.

Prasītāja AS “Sadales tīkls” pamatojoties uz 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” 54., 57., 68., 109., 112., 115.punktu, Civillikuma 1402., 1635., 1757., 1756., 1765., 1775., 1779., 1784., 1811.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas /pers. A/ parādu 708,72 euro, likumiskos procentus 44,86 euro, valsts nodevu 113,04 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,47 euro.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Civillikuma 1402. pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 54.punkts noteic, ka lietotājs ir

civiltiesiskā kārtībā mantiski atbildīgs par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā, plombu tīšu bojāšanu vai viltošanu, savās

telpās un teritorijā uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu vai sistēmu pirmsuzskaites ķēžu, plombu, kā arī automatizētās uzskaites sistēmu

un sakaru līniju saglabāšanu un to tehnisko stāvokli.

Minēto noteikumu 57.punkts noteic, ja pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka lietotāja vainas dēļ ir pazudis vai bojāts

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts vai bojāts plombējums, lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta

atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu, kā arī samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

Minēto noteikumu 68.punkts noteic, ja sistēmas operatoram vai tirgotājam ar lietotāju nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi objektam,

līgums zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu, par izlietotās elektroenerģijas samaksu laika periodā, kurā līgums nav bijis spēkā, ir atbildīgs šā

objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Minēto noteikumu 109.punkts noteic, ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pievienojums

pirmsuzskaites tīklam vai lietotājs elektroenerģiju lieto bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta un minēto darbību dēļ ir samazināts

elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu un

pieprasa lietotājam un lieciniekiem sniegt paskaidrojumus.

Minēto noteikumu 112.punkts noteic, ka ievērojot dokumentēto lietotāja komercuzskaites mēraparāta stāvokli un pārkāpuma faktu, kā arī

liecinieku un lietotāju paskaidrojumus, ja tādi tiek sniegti, un ekspertīzes atzinumu (ja bija nepieciešams veikt ekspertīzi), sistēmas operators pārrēķina

elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjomu par laikposmu no pēdējās sistēmas operatora

veiktās lietotājam uzstādītā komercuzskaites mēraparāta pārbaudes dienas līdz pārkāpuma atklāšanas dienai (pieņemtais patvaļīga elektroenerģijas

patēriņa laiks). Pārrēķinātais elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjoms nav lielāks, kā veicot

pārrēķinu pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā.

Minēto noteikumu 115.punkts noteic, ka saskaņā ar veikto pārrēķinu sistēmas operators izraksta lietotājam rēķinu, kurā norāda maksājumu

pārrēķinu, maksājamo summu un samaksas termiņu. Lietotājam ir pienākums laikus un rēķinā norādītajā apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ir noteikts procentu kā atlīdzības došanas pienākums sakarā ar atmaksas nokavējumu, proti, ar procentiem

jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, „taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..]”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka “pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 113,04 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,47 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr.40003857687 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: Nr.LV30UNLA0050010406568, AS “SEB banka”), parādu 708,72 euro, likumiskos procentus 44,86 euro par laika periodu no 2020.gada

3.decembra līdz 2021.gada 23.decembrim, valsts nodevu 113,04 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kopā 872,09 euro (astoņi

simti septiņdesmit divi euro, 09 centi).

Atzīt AS „Sadales tīkls” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda 708,72 euro par laiku no sprieduma spēkā

stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2022.gada 1.aprīļa var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, pilns spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 29.aprīlī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa