Court annuls prison disciplinary decision but denies damages claim due to lack of procedural misconduct. The plaintiff argued the decision was unjust and caused moral harm. The court found the penalty unjustified but noted no procedural violations occurred during the review process. Consequently, the annulment stands while the damages request is rejected. This case establishes that annulment does not automatically grant compensation without proven procedural errors. The ruling clarifies the conditions under which administrative bodies can be held liable for moral damages. It highlights the distinction between substantive injustice and procedural illegality in administrative law. The decision emphasizes strict adherence to procedural requirements for awarding damages. Finally, it underscores the importance of evidence in proving administrative misconduct. The outcome balances individual rights with institutional accountability in disciplinary proceedings.

NORAKSTS

Lieta Nr.42697708

A00434-10/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 8.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējam A.M.,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes

pārstāvei O.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.M.

pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2008.gada 22.augusta lēmuma Nr.1/17-

M/3375/3407 atcelšanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 22.augusta

lēmumu Nr.1/17-M/3375/3407 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Jēkabpils cietuma

priekšnieka v.i. 2008.gada 17.jūlija lēmums par soda piemērošanu notiesātajam (turpmāk –

sākotnējais lēmums), ar kuru A.M. (turpmāk – pieteicējs) piemērots disciplinārsods –

izteikts rājiens.

Lēmumā norādīts, ka atbildētājs veica pārbaudi un pieprasīja dokumentus no

Jēkabpils cietuma administrācijas. Izvērtējot dokumentus, atbildētājs konstatēja, ka

disciplinārsods piemērots pamatoti.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2008.gada 1.septembrī pieteicējs vērsās

Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma

atlīdzināšanu Ls 10000 apmērā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Ziņojumā minētie fakti ir apmelojoši. Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieks

tādējādi pieteicējam atriebjas par to, ka pieteicējs vērsās tiesā pret Jēkabpils cietuma

administrāciju sakarā ar pieteicēja pretlikumīgu atlaišanu no katla mašīnista amata.

[2.2] Piemērotais disciplinārsods pieteicējam liedz saņemt augstāko režīma pakāpi,

kā arī uzturēšanās režīma mīkstināšanu.

[2.3] Atbildētājs nav izskatījis pieteicēja sūdzību pēc būtības.

[2.4] Pieteicējam ir tiesības uz morālā kaitējuma Ls 10000 atlīdzinājumu, kas

viņam nodarīts ar Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieka rīcību.

[3] 2008.gada 30.oktobrī atbildētājs iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā

norāda, ka pieteikums nav pamatots Lēmumā minēto apsvērumu dēļ.

Papildus atbildētājs norāda, ka nav pamata izskatīt jautājumu par morālā kaitējuma

atlīdzināšanu, jo attiecībā uz šo prasījumu pieteicējs nav ievērojis iepriekšēju ārpustiesas

izskatīšanas kārtību.

[4] 2009.gada 8.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja 2009.gada

28.septembra iesniegums, kurā pieteicējs norāda, ka viņam nav pretenzijas pret Jēkabpils

cietuma priekšnieka vietnieku un viņa sastādīto ziņojumu, kas bija pamatā sākotnējā

lēmuma pieņemšanai. Atbildētāja neprofesionalitātes un nolaidības dēļ pieteicējam ir

nodarīts morālais kaitējums.

[5] 2009.gada 12.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja

2009.gada 5.oktobra iesniegums, kurā norādīts, ka saistībā ar tiesvedību šajā

administratīvajā lietā Jēkabpils cietuma administrācija izdara uz pieteicēju spiedienu.

[5.1] Ierodoties Jēkabpils cietumā no 2009.gada 9.septembra tiesas sēdes, pieteicējs

vairāk kārt ir disciplināri sodīts un ievietots soda izolatorā no 2009.gada 18.septembra līdz

2009.gada 2.oktobrim.

[5.2] 2009.gada 29.septembrī pieteicējam tika pastiprināts uzturēšanās režīms.

[5.3] No 2009.gada 5.oktobra pieteicējam ir liegts apmeklēt suvenīru cehu.

[5.4] 2009.gada 21.septembrī, kad pieteicējs soda izolatorā septiņas diennaktis

izcieta pirmo disciplinārsodu, Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieks uzspieda pieteicējam

rakstīt iesniegumu Administratīvajai rajona tiesai par to, ka pieteicējam nav nekādu

pretenziju par piemēroto disciplinārsodu, pretenzijas ir vienīgi pret atbildētāju. Atsakoties

pildīt cietuma priekšnieka vietnieka norādījumus, pieteicējam tika piemērots jauns

disciplinārsods – septiņas diennaktis soda izolatorā.

2009.gada 28.septembrī pieteicējs piekrita šādu iesniegumu uzrakstīt, lai tiktu

izlaists no soda izolatora un viņam vairs nepiemērotu disciplinārsodus.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā un tā

papildinājumā ietvertajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā

noradītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa konstatē, ka pieteikumā pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 26.septembra lēmumu

pieteikums pieņemts par Lēmuma atcelšanu.

Tiesa konstatē, ka ar sākotnējo lēmumu pieteicējam piemērots Latvijas Sodu

izpildes kodeksa (turpmāk – LSIK) 70.panta pirmās daļas 2.punktā minētais sods.

Atbilstoši LSIK 71.panta piektajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā sākotnējā lēmuma

pieņemšanas brīdi), ja notiesātajam gada laikā pēc soda uzlikšanas nav uzlikts jauns sods,

tas uzskatāms par dzēstu.

No minētās tiesību normas tiesa secina, ka uz šo brīdi lēmums par disciplinārsoda

piemērošanu ir spēku zaudējis administratīvais akts, jo tas jau ir izpildīts, proti, pieteicējs

piemēroto disciplinārsodu jau ir izcietis. Ņemot vērā faktu, ka tiesa nevar atcelt lēmumu,

kas ir jau izpildīts, tiesai ir pamats izvērtēt tikai Lēmuma tiesiskumu, nelemjot par tā

atcelšanu. Turklāt gan pārbaudot Lēmuma atcelšanas nepieciešamību, gan izvērtējot tā

prettiesiskumu, tiesai ir jāpārbauda pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskums, tātad

pārbaudes priekšmets ir identisks.

Līdz ar to tiesa nodibina, ka prasījuma priekšmets lietā ir par Lēmuma atzīšanu par

prettiesisku.

[8] Tiesa konstatē šādus lietas apstākļus.

[8.1] 2008.gadā 15.jūlijā /amats/ sastādīja ziņojumu par notiesātā soda izciešanas

režīma pārkāpumu (lietas I sējums, 44.lapa) par to, ka plkst.15:20 pieteicējs smēķēja

neatļautā vietā, suvenīru ceha darba telpā, pārkāpjot Iekšējās kārtības noteikumu

45.4.apakšpunktu.

Ziņojumā pieteicējs paskaidro, ka šo faktu noliedz, jo nav smēķējis, uzskata, ka

cietuma administrācija viņam atriebjas un veic represijas.

[8.2] 2008.gada 16.jūlijā notiesātais V.J.Z. sniedza paskaidrojumu Jēkabpils

cietuma Drošības daļas priekšniekam (lietas I sējums, 57.lapa) par to, ka 2008.gada

15.jūlijā ap plkst.15:00 Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. apmeklēja suvenīru cehu, kurā

atradās pieteicējs, J.V.Z. un notiesātais S.P. V.J.Z. strādāja, sarunājās ar S.P. un dzirdēja, kā

Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. pieteicējam izteica aizrādījumu par smēķēšanu darba

telpā.

[8.3] 2008.gada 15.jūlijā notiesātais S.P. sniedza paskaidrojumu Jēkabpils cietuma

priekšniekam (lietas I sējums, 58., 67.lapa) par to, ka 2008.gada 15.jūlijā ap plkst.15:00 uz

suvenīru cehu atnāca Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. un ieraudzīja, ka pieteicējs smēķē,

teica, lai pieteicējs nāk uz dienesta telpu rakstīt paskaidrojumu par smēķēšanu darba vietā.

Cehā atradās arī notiesātais V.J.Z.

[8.4] 2008.gada 17.jūlijā Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. pieņēma sākotnējo

lēmumu (lietas I sējums, 43.lapa).

[8.5] 2008.gada 31.jūlijā Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. sastādīja izziņu (lietas I

sējums, 56.lapa), kurā norādīts, ka 2008.gada 15.jūlijā, veicot apgaitu pa cietuma teritoriju

plkst.15:20 Jēkabpils cietuma priekšnieka v.i. iegāja suvenīru ceha darba telpās, kur

konstatēja, ka pieteicējs smēķē. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem suvenīru cehā ir

aizliegts smēķēt. Bez pieteicēja suvenīru cehā atradās arī notiesātie V.J.Z. un S.P., kuri

notiekošo redzēja. Pieteicējam tika sastādīts ziņojums par soda izciešanas režīma

pārkāpumu. Neskatoties uz minēto, pieteicējs turpina strādāt suvenīru cehā un nekāda

rakstura represijas pret viņu netiek veiktas.

[8.6] 2008.gada 22.augustā atbildētājs pieņēma Lēmumu (lietas I sējums, 5.lapa).

[9] Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzītos

argumentus un pierādījumus lietā, pēc savas iekšējas pārliecības tiesa atzīst, ka pieteikums

daļēji ir pamatots un apmierināms, bet daļā noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 154.panta pirmā un otrā daļa

noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem (..). Nekādiem pierādījumiem

nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Par pierādīšanas līdzekļiem administratīvajā procesā var kalpot paskaidrojumi,

liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, eksperta atzinums, personu

apvienības viedoklis.

Pārbaudot atbildētāja izvirzītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ar tiem nav pierādīts

fakts, ka pieteicējs būtu smēķējis neatļautā vietā. Tiesa lielāku ticamību piešķir pieteicēja

sniegtajam notikuma izklāstam šādu apsvērumu dēļ.

[11] APL 161.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā procesa dalībnieka

paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai

iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti

pierādījumi.

Atbildētājs norāda, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2006.gada 30.maija

noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējas kārtības noteikumi”

45.4.apakšpunktu, proti, atrodoties suvenīru ceha darba telpā, smēķējis neatļautā vietā.

Pārkāpuma izdarīšanas fakts atbildētāja ieskatā ir pierādīts ar Jēkabpils cietuma priekšnieka

vietnieka [8.1] ziņojumu un notiesāto [8.2], [8.3] paskaidrojumiem. Atbildētājs uzskata, ka

minētie pierādījumi atspēko pieteicēja izvirzītos argumentus, noliedzot pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka [8.2] paskaidrojumā notiesātais nenorāda, ka būtu redzējis

pārkāpuma izdarīšanas faktu, vien min, ka dzirdējis pieteicējam izteikto aizrādījumu. Līdz

ar to tiesa uzskata, ka šāds paskaidrojums nevar apstiprināt pieteicēja izdarīto pārkāpumu.

Minētais apliecina faktu, ka starp pieteicēju un Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieku

bijusi vārdu pārmaiņa.

[12] Savukārt, lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtētu [8.1] ziņojumu un [8.3]

paskaidrojumu, kā arī lai šiem dokumentiem piešķirtu pierādījumu spēku, uz tiesas sēdi kā

liecinieki tika izsaukti Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieks V.R. un notiesātais S.P.

[12.1] S.P. tiesas sēdē atteicās sniegt liecību, pamatojoties uz APL 164.panta

4.punktu. Liecinieks norādīja, ka viņa liecības varētu vērsties pret viņu pašu, jo nav

nekādas garantijas, ka viņš atkal nenokļūs Jēkabpils cietumā. Kaut arī šobrīd liecinieks

atrodas Liepājas cietumā, viņš pieļauj iespēju būt pārvietotam uz Jēkabpils cietumu. Tāpat

liecinieks nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai uztur [8.3] paskaidrojumā rakstīto (tiesas

sēžu protokols, lietas II sējums, 87.lapa).

Tiesas sēdē S.P. tika brīdināts par atbildību, kas iestājas saskaņā ar Krimināllikumu

par apzināti nepatiesu liecību vai par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa

atzinusi par neattaisnojošiem (lietas II sējums, 85.lapa).

Uzklausot S.P. argumentus, tiesa atbrīvoja liecinieku no liecības sniegšanas.

Situācijā, kad S.P. tiesas sēdē atsakās apstiprināt [8.3] paskaidrojumā rakstīto, tiesai

rodas pamatotas šaubas par šāda paskaidrojuma iegūšanas līdzekļiem. Turklāt [8.3]

paskaidrojums var kalpot kā pierādījums tikai tad, ja tas ir nostiprināts ar likumā noteiktiem

pierādīšanas līdzekļiem. Konkrētā gadījumā šis pierādījums būtu pieļaujams, ja tiesas sēdē

S.P., būdams brīdināts par liecinieka atbildību, to apstiprinātu. Tā kā liecinieks no liecības

sniegšanas atteicās, tiesa [8.3] paskaidrojumu neatzīst par pierādījumu administratīvajā

lietā.

[12.2] Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieks V.R. tiesas sēdē liecināja, ka, pildot

cietuma priekšnieka pienākumus, aizturēja pieteicēju par smēķēšanu darba vietā, izsauca

viņu uz dienesta kabinetu, sastādīja ziņojumu, piedāvāja pieteicējam uzrakstīt

paskaidrojumu. Mutiski pieteicējs piekrita pārkāpumam, taču rakstiski to neatzina.

Liecinieks personīgi redzēja, ka pieteicējs suvenīru cehā smēķēja. Pieteicējam blakus bija

divi notiesātie, kuri nesmēķēja, bet visu redzēja. Pēc ziņojuma sastādīšanas liecinieka

pakļautībā esošais darbinieks izsauca notiesātos Z. un P., kas pārkāpumu redzēja, un

paņēma no viņiem paskaidrojumus. P. paskaidrojumu rakstīja liecinieka klātbūtnē. P. teica

lieciniekam, ka redzējis, kā pieteicējs smēķē. Liecinieks lūdza P., lai viņš arī uzraksta to,

ko redzēja. P. paskaidrojumu rakstīja labprātīgi.

Atgriežoties no tiesas sēdes, pieteicējs tika ievietots karantīnas kamerā, kur viņš

izteica lūgumu parunāt ar liecinieku. Pieteicējs teica, ka apmaiņā pret divām cigaretēm viņš

uzrakstīs tiesai iesniegumu par to, ka viņam nav nekādu pretenziju pret liecinieku. Šo [4]

iesniegumu (lietas I sējums, 81.lapa) pieteicējs rakstīja labprātīgi (tiesas sēžu protokols,

lietas II sējums, 87.-88.lapa).

Novērtējot liecinieka V.R. liecību, tiesa konstatē tajā pretrunas ar citiem lietā

noskaidrotiem apstākļiem, kā arī pamatu apšaubīt to patiesumu un objektivitāti.

[12.2.1] Liecinieks apgalvo, ka abi notiesātie redzējuši, kā pieteicējs smēķē. Taču

no [8.2] paskaidrojuma neizriet, ka notiesātais V.J.Z. šādu faktu būtu redzējis.

[12.2.2] Tiesa konstatē, ka laikā, kad pieteicējs uzrakstīja [4] iesniegumu, viņš

izcieta disciplinārsodu soda izolatorā (lietas II sējums, 34.lapa). Laika posmā no 2009.gada

18.septembra līdz 2009.gada 24.septembrim pieņemti lēmumi, ar kuriem pieteicējam

piemēroti pieci disciplinārsodi par vienveidīgiem disciplīnas pārkāpumiem (lietas II

sējums, 27.-37.lapa). Gan [5] iesniegumā (lietas I sējums, 83.lapa), gan tiesas sēdē (tiesas

sēžu protokols, lietas I sējums, 108.lapa) liecinieks apstiprināja, ka [4] iesniegumu rakstījis,

lai tiktu izlaists no soda izolatora un viņam pārtrauktu piemērot disciplinārsodus.

Tiesas ieskatā ar iepriekš minētajiem lietas apstākļiem neapstiprinās liecinieka

norāde, ka [4] iesniegumu pieteicējs rakstījis pēc savas iniciatīvas apmaiņā pret divām

cigaretēm. Savukārt pieteicēja [5.4] apsvērumi loģiski izriet no lietā konstatētajiem

faktiem.

[12.2.3] Tiesas ieskatā liecībā norādītais, ka [8.3] paskaidrojums rakstīts pēc

liecinieka pakļautībā esošā darbinieka pieprasījuma, liecinieka klātbūtnē, kad liecinieks

mutiski ir saņēmis notiesātā apgalvojumu, ka redzējis pieteicēju smēķējam, un izteicis

notiesātajam lūgumu uzrakstīt to, ko redzējis, ir par pamatu apšaubīt [8.1] ziņojumā

ietverto faktu patiesumu.

Tiesa ņem vērā apstākli, ka liecinieks ir Jēkabpils cietuma augsta amatpersona un

notiesātie atrodas viņa tiešā pakļautībā. Tiesa uzskata, ka šādas sociālās attiecības nebalstās

uzticībā un patiesumā, bet gan pakļauto vēlmē nekonfliktēt ar augstāk stāvošu personu.

Minētais netieši izriet no V.R. liecības.

Proti, paskaidrojumus no notiesātajiem pieņēmis liecinieka pakļautībā esošais

darbinieks. Tādējādi liecinieks apliecina savu varas pozīciju, uzsverot amatpersonas

pakļautību viņam, nevis norādot uz formālo amatpersonas statusu. Līdz ar ko tiesai ir

pamats uzskatīt, ka liecinieka pieminētā amatpersona atrodas liecinieka ietekmē un ir

ieinteresēta savus amata pienākumus veikt atbilstoši liecinieka norādījumiem.

Savukārt apstāklis, ka [8.3] paskaidrojums rakstīts liecinieka klātbūtnē, kad

liecinieks pirms tam ir veicis dialogu ar notiesāto un norādījis, kas viņam rakstāms, ir

apliecinājums liecinieka rīcības neobjektivitātei un centieniem nodrošināties ar

pierādījumiem, kas attaisnotu un apstiprinātu [8.1] ziņojumā norādītos faktus.

[13] Tiesas sēdē pieteicējs apgalvoja, ka laika periodā, kad viņš apmelots

smēķēšanā neatļautā vietā, viņš vispār nesmēķēja (tiesas sēžu protokols, lietas I sējums,

70.lapa). Lai pārbaudītu pieteicēja apgalvojumu, tiesa izprasīja no Jēkabpils cietuma

informāciju par cietuma veikalā iegādātajām precēm.

No pieteicēja personīgās naudas uzskaites kartes (lietas I sējums, 86.-90.lapa) un

cietuma veikala čekiem (lietas I sējums, 91.-99.lapa) tiesa konstatē, ka laika periodā no

2008.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 30.jūlijam pieteicējs cietuma veikalā ik mēnesi

iegādājies tabakas izstrādājumus. Tomēr jūlijā iegādātās 11 cigarešu paciņas ir daudz

mazāks skaits, salīdzinot ar pārējiem mēnešiem.

Turklāt tiesa konstatē, ka pietiecējs vienmēr iegādājies dažādus tabakas

izstrādājumus. Līdz ar ko tiesa secina, ka cigaretes nebija paredzētas tikai pieteicēja

personīgam patēriņam.

Minētais savukārt apliecina, ka pat situācijā, ja pieteicējs nesmēķētu, viņš turpinātu

veikalā iegādāties tabakas izstrādājumus.

Arī tiesas sēdē pieteicējs apliecināja, ka cietumā cigaretes kalpo savstarpējiem

norēķiniem un kā vērtīgs ieguldījums nākotnei (tiesas sēžu protokols, lietas II sējums,

86.lapa).

Tādējādi tiesa uzskata, ka cigarešu iegāde cietuma veikalā nevar ne apstiprināt, ne

noliegt faktu, vai pieteicējs konkrētajā laika periodā ir smēķējis.

[14] Pamatojoties uz [11], [12] secināto, tiesa atzīst, ka Jēkabpils cietuma

priekšnieka vietnieka [8.1] ziņojums ir neobjektīvs pierādījums un neapliecina, ka

pieteicējs būtu pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, jo citi lietā noskaidrotie apstākļi liek

apšaubīt tā patiesumu.

Tā kā sākotnējais lēmums pieņemts, pamatojoties uz vienpusējiem pierādījumiem,

bet Lēmumā atzīts, ka pierādījumi novērtēti pareizi, tiesa secina, ka Lēmums ir prettiesisks

administratīvais akts.

[15] Saskaņā ar APL 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par

mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam

nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. APL 93.panta pirmā un otrā

daļa noteic, ka, iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības

apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu. Ja (..) kaitējumu nodarījusi augstāka

iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības

pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs, vēršoties ar pieteikumu tiesā, norādījis uz savām

tiesībām saņemt morālo kaitējumu Ls 10000 apmērā, kas viņam nodarīts ar Jēkabpils

cietuma priekšnieka vietnieka rīcību.

Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka ar prasījumu par morālo kaitējumu nav

vērsies pie atbildētāja, jo uzskatīja, ka atbildētājs atcels sākotnējo lēmumu. Taču, neveicot

lietas apstākļu pārbaudi, atbildētāja nolaidības dēļ pieteicējam ir radīts morālais kaitējums

(tiesas sēžu protokols, lietas I sējums, 71.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā pieteicējs ir precizējis prasījumu,

uzskatot, ka morālo kaitējumu viņam nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā.

Novērtējot lietā savāktos pierādījumus, tiesa [11] – [14] atzina, ka disciplinārsods

pieteicējam piemērots nepamatoti. Turklāt, tiesas ieskatā, spriedumā konstatētie apstākļi

varēja pieteicējam radīt morālo kaitējumu.

Taču tiesa neuzskata, ka atbildētājs, izskatot sākotnējo lēmumu un novērtējot lietas

apstākļus, apstrīdēšanas procesā būtu pieļāvis pārkāpumus. Tiesa nekonstatē, ka atbildētājs

nebūtu veicis lietas apstākļu pārbaudi. Savas kompetences robežās atbildētājs ir ieguvis

informāciju un izvērtējis to. Apstāklis, ka atbildētājs pierādījumus novērtējis pretēji tiesas

vērtējumam, nav uzskatāms par pārkāpumu.

Tā kā lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs apstrīdēšanas procesā būtu rīkojies

prettiesiski, tiesa atzīst, ka pieteicējam nav pamata prasīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu

par apstrīdēšanas procesā pieļautajiem pārkāpumiem.

Tomēr tiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka atbilstoši APL 93.panta trešajai daļai (..)

atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana

pēc būtības ((..) ir stājies spēkā tiesas spriedums (..)). Atbilstoši LSIK 71.panta piektajai

daļai tiesas spriedums šajā lietā nav pārsūdzams, tas stājas spēkā ar tā sastādīšanas dienu.

Tādējādi ir uzskatāms, ka attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības ir

pabeigta un pieteicējs var vērsties pie atbildētāja ar atlīdzinājuma prasījumu par morālo

kaitējumu, kas viņam nodarīts ar prettiesisko sākotnējo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Sodu

izpildes kodeksa 71.panta piekto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atzīt par prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2008.gada 22.augusta lēmumu

Nr.1/17-M/3375/3407.

Noraidīt Artūra Mūrniekam pieteikumu par morālā kaitējuma Ls 10000 apmērā

atlīdzinājumu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2010.gada 8.janvārī