Legislator Case Law & Legislation
SKA-0984-17 AI generated

Supreme Court dismisses appeal as land division request requires prior land survey project approval.

Case Number SKA-0984-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia dismissed the appeal against a lower court's refusal to accept a petition for land boundary changes. The applicants sought to divide state-owned land adjacent to their homes, but the local authority had only provided a non-binding informational response rather than a formal administrative act. The court ruled that such a response does not constitute an administrative act subject to judicial review under the Administrative Procedure Law. Consequently, the petition was inadmissible because the proper legal procedure for land survey projects had not yet been initiated.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 1. p. 3. p., 191. p. 1. p., 323. p. 1. p. 3. p., 324. p. 1. p.; An informational response from an authority regarding the feasibility of land division does not constitute an administrative act and thus does not create a right to judicial review until a formal decision on a land survey project is made.

Keywords

AI generated
administrative act definition land survey project boundary change procedure inadmissible petition judicial review scope

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 1. p. 3. p.
Administratīvā procesa likums 191. p. 1. p.
Administratīvā procesa likums 323. p. 1. p. 3. p.
Administratīvā procesa likums 324. p. 1. p.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 680091016

SKA-984/2017

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 25.maijā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Līvija Slica,

tiesnesis Andris Guļāns,

tiesnese Ieva Višķere,

rakstveida procesā izskatīja biedrības „Bulduru priedes”, /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2017.gada 17.februāra lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Biedrība „Bulduru priedes” (turpmāk – biedrība) vērsās Jūrmalas novada domē ar iesniegumu izvērtēt iespēju veikt zemes gabala sadalīšanu

(robežu maiņu). Jūrmalas pilsētas dome sniedza atbildi, ka zemes gabala sadalīšana nav iespējama.

Nepiekrītot minētajam domes lēmumam, vairāki pieteicēji, tostarp biedrība, /pers. A/ un /pers. B/, vērsās tiesā, lūdzot atzīt domes lēmumu par

prettiesisku un uzlikt pienākumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu par iespēju veikt zemes vienības robežu maiņu.

[2] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2017.gada 13.februāra lēmumu atteicās pieņemt pietecēju biedrības, /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu.

Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Dzīvojamās mājas, kas atrodas uz zemes gabala /adrese/, (turpmāk – zemes gabals), dzīvokļu īpašnieki ir vēlējušies iegūt savā īpašumā mājai

pieguļošo valsts zemi. Tomēr, saskaroties ar privatizācijas šķēršļiem, dzīvojamās mājas pārvaldnieks – biedrība – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

vārdā veica darbības to novēršanai, proti, zemes gabala reālas sadales ierosināšanu, uz kuru saņēma atteikumu, kam pieteicēji nepiekrīt. Mērķis ir zemes

gabala reāla sadale, mainot tā un apkārtējo zemes gabalu robežas.

[2.2] Tā kā saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 1.panta 2.punktu zemes robežu pārkārtošana ir zemes ierīcība, bet saskaņā ar minētā likuma

3.pantu zemes ierīcība ietver zemes ierīcības projekta izstrādi un zemes lietošanas veida noteikšanu, tad minētais jautājums ir risināms ar zemes ierīcības

projekta izstrādi, kā to noteic Zemes ierīcības likuma 8.panta pirmās daļas 3.punkts, un ievērojot kārtību, kāda tam noteikta tiesību normās.

Konkrētajā gadījumā pašvaldība nav saņēmusi izvērtēšanai dokumentus, kas būtu nepieciešami konkrēta projekta izstrādes nosacījumu

sagatavošanai. Pašvaldība tos arī nav pieteicējiem pieprasījusi, sagatavojot konceptuālu atteikumu. Pašvaldība savā 2016.gada 23.decembra atbildē

tiesai norādīja, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts zemes ierīcības procesa ietvaros, taču sakarā ar neiespējamību īstenot pieteicēju ieceri un sadalīt zemes

gabalu dokumenti nav pieprasīti un par nosacījumu izsniegšanu nav lemts.

Tiesā arī iesniegtas izdrukas no pašvaldības mājaslapas, kurā ir redzami iesniegumu veidi saistībā ar zemes gabalu robežu izmaiņām, proti, dome

izskata gan iesniegumus par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu un darba uzdevuma izsniegšanu, kas ir maksas pakalpojums, gan arī

iesniegumus par iespējamu zemes gabalu sadali, kā rezultātā tiek sagatavota atbildes vēstule par iespējām mainīt zemes vienības robežas.

Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts, nevis izskatot zemes ierīcības projekta priekšlikumu, bet gan konceptuāli vērtējot strīdus zemes gabala sadales

iespējamību vispār. Tātad šāda atbilde nodrošina privātpersonai iespēju gūt apstiprinājumu vai noliegumu nekustamā īpašuma robežu pārkārtošanas

iespējamībai, nepieprasot visu nepieciešamo dokumentu kopumu. Pārsūdzētais lēmums pēc savas būtības nedaudz atbilst uzziņai, jo faktiski pašvaldība ar

šādu atbildi, pārbaudot visus būtiskos apstākļus, norāda privātpersonai uz to, ka tai ir tiesības uz nekustamā īpašuma dalīšanu, robežu pārkārtošanu.

Nodalot iesniegumu veidus, pašvaldība faktiski privātpersonai dod iespēju ar salīdzinoši nelieliem resursiem noskaidrot, vai tās iecere vispār ir iespējama,

vai tās tālākajā realizācijā ir ieguldāmi līdzekļi.

Tomēr konkrētajā situācijā ir pieņemts privātpersonai nelabvēlīgs lēmums. Tas nozīmē, ka arī tad, ja pieteicēji iesniegtu nepieciešamos dokumentus,

pašvaldības atbilde paliktu nemainīga, proti, jau šobrīd ir konstatēts un pastāv šķērslis jebkādu tālāku darbību veikšanai. Minētais ir pamats iesniegto

pieteikumu vērtēt kā tādu, kas satur prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, balstoties uz tiem apsvērumiem, kas skar zemes ierīcības

projekta izstrādes priekšnoteikumus, neskatoties uz to, ka zemes ierīcības projekta izstrādes priekšlikumu pieteicēji vēl nav pašvaldībā iesnieguši.

[2.3] Pārbaudot pieteikuma pieņemšanas priekšnoteikumus, ir izmantojami tie kritēriji, kas noteikti Zemes ierīcības likumā, jo arī pieteicēju mērķis

nav tikai atbildes vai viedokļa saņemšana, bet gan tiesību uz zemes ierīcības veikšanu iegūšana.

Zemes ierīcības likuma 5.pants noteic to subjektu loku, kam vispār ir tiesības ierosināt zemes ierīcības projektu. Tā kā dzīvojamā māja ir

nostiprināta zemesgrāmatā kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, tad dzīvokļu īpašnieku kopībai, ko pārstāv biedrība, vispārīgi ir tiesības ierosināt

zemes ierīcības projekta izstrādi kā būvju īpašniekiem pēc saskaņošanas ar zemes īpašniekiem saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 5.panta 1.punktu. Tā

kā tiesā nav iesniegta visu kopīpašnieku piekrišana, biedrības kā patstāvīga subjekta pieteikums ir atsakāms pieņemt.

Subjektīvo tiesību neesības dēļ atsakāms pieņemt ir arī /pers. A/ un /pers. B/ pieteikums, jo minētās personas kā fiziskas personas nav tiesīgas

vērsties tiesā dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Savukārt, vēršoties tiesā savā vārdā, arī šīs personas neizpilda prasību par saskaņojuma esību ar strīdus

zemes gabala kopīpašniekiem. Turklāt šīs personas nepārstāv dzīvojamās mājas īpašniekus tādā apjomā, kas tiem piešķirtu tiesības pieprasīt zemes

gabala sadali un nodalīšanu dzīvojamās mājas vajadzībām. Atsevišķu dzīvokļu vajadzībām likums zemes gabala nodalīšanu neparedz.

Tādējādi biedrības, /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumi ir atsakāmi pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas

8.punktu.

[3] Par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu minētajā daļā biedrība, /pers. A/ un /pers. B/ iesniedza blakus sūdzību, norādot turpmāk

minētos argumentus.

[3.1] Lēmums ir nepamatots un nesamērīgs. Administratīvajā procesā iestādē sākotnēji iesniedzējs bija tikai biedrība. Pārsūdzības gaitā iestāde

mainīja savu viedokli un attiecināja administratīvo aktu konkrēti uz /pers. A/ un /pers. B/, vismaz viņi bija iestādes galīgā administratīvā akta adresāti.

Pieteicēji ir absurdā situācijā, viņiem atņemts statuss, kādu baudīja iestādē, liegtas administratīvā akta pārsūdzības tiesības.

[3.2] Ar konkrēto administratīvo procesu pieteicēji vēlas atrisināt jautājumu, kas ir priekšnoteikums tālākai zemes ierīcības projekta uzsākšanai.

Iestāde ir izveidojusi atsevišķu, vienkāršotu procedūru jautājuma risināšanai par iespēju veidot, sadalīt vai apvienot zemes gabalus, kas ir nodalīta pilnīgi

atsevišķi no zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanas. Jautājums par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu var būt aktuāls tikai pēc konkrētā

jautājuma atrisināšanas pieteicējam labvēlīgā veidā.

Tiesa ir jautājumu sarežģījusi, nevietā piemērojot visas tās tiesību normas un nosacījumus, kas pastāv zemes ierīcības projekta izstrādes veikšanai.

Runa ir nevis par zemes ierīcības projekta uzsākšanas akcepta saņemšanu konkrētā procesa rezultātā, bet gan par to, lai vispār rastos reāla iespēja un

jēga uzsākt zemes ierīcības projekta izstrādes procesu.

[3.3] Atsakot pieņemt pieteikumu, paliks neizvērtēts tiesiskums domes pieņemtajiem administratīvajiem aktiem.

Motīvu daļa

[4] Saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 3.panta 1.punktu zemes ierīcība ietver zemes ierīcības projekta izstrādi. Zemes ierīcības projektu izstrādā

zemes vienību (arī kopīpašumā esošu) sadalīšanai (8.panta pirmās daļas 3.punkts). Zemes ierīcības projektu ierosina zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki

attiecībā uz saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir patstāvīgi īpašuma

objekti (5.panta 1.punkts). Zemes ierīcības projekta izstrādi kopīpašumā esošas zemes vienības sadalīšanai atsevišķos īpašumos ierosina visi tā

kopīpašnieki vai kāds no viņiem, lai sev piederošo domājamo daļu nodalītu atsevišķā īpašumā (14.pants).

Gan Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.288 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”, kas bija spēkā līdz 2016.gada

2.jūnijam, gan šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi Nr.505 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi” paredz, ka

zemes ierīcības projekta izstrādes un apstiprināšanas process sastāv vairākām secīgām darbībā, no kurām pirmā ir Zemes ierīcības likuma 5. un 14.panta

minēto personu iesniegums vietējā pašvaldībā par projekta izstrādi, kuram pievienots grafiskais pielikums ar kartogrāfisko materiālu, kurā ir shematiski

attēlota projektētā teritorija. Izskatījusi šo iesniegumu pašvaldība vai nu izsniedz ierosinātājam projekta izstrādes nosacījumu vai, ja normatīvie akti

nepieļauj projekta izstrādi, atsaka izsniegt projekta izstrādes nosacījumus, pieņemot attiecīgu lēmumu.

Lietā nav strīda, ka pieteicēji nav vērsušies iestādē ar iesniegumu par zemes ierīcības projekta izstrādi. Proti, minētajās tiesību normās paredzētajā

kārtībā nav ticis ierosināts zemes ierīcības projekta izstrādes process un iestāde nav par šādu iesniegumu lēmusi.

Pieteicēji šajā gadījumā ir izmantojušie pašvaldības piedāvāto iespēju lūgt izskatīt iespēju zemes vienības sadalīšanai, uz ko iestāde ir sniegusi

atbildi, norādot, ka zemes gabala sadalīšana nav iespējama. Augstākā iestāde šo atbildi ir atstājusi negrozītu, norādot, ka lēmums ir pārsūdzams.

Normatīvie akti neparedz, ka šādas konceptuālas piekrišanas saņemšana zemes gabala robežu maiņai ir priekšnoteikums zemes ierīcības projekta

izstrādes ierosināšanai. Līdz ar to, pretēji pieteicēju norādītajam un administratīvās rajona tiesas tiesneša secinātajam, nav konstatējams, ka sniegtā

atbilde būtu šķērslis turpmāku darbību veikšanai. Atbilde pati par sevi nerada tiešas tiesiskas sekas un nav pieteicējiem saistoša. Tā sniedz iespēju pirms

konkrēta procesa uzsākšana vienkāršotā veidā noskaidrot iestādes viedokli attiecīgajā jautājumā, proti, kā konkrēto faktisko situāciju no tiesību viedokļa

vērtē iestāde. Tomēr atbilde ir informatīva un, lai gan var norādīt uz iespējamu jautājuma iznākumu, tā neliedz pieteicējiem turpmāk īstenot savas tiesības

normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Gadījumā, ja pieteicēji iesniegs iesniegumu par zemes ierības projekta izstrādi, bet iestāde atteiks izsniegt

projekta izstrādes nosacījumus, pamatojoties uz atbildes vēstulē minēto viedokli, pieteicēji varēs pārsūdzēt šo pašvaldības lēmumu, kas būs pieteicējiem

saistošs administratīvais akts.

Ievērojot minēto, iestādes atbilde nerada pieteicējiem tiešas tiesiskas sekas un tādējādi nav uzskatāma par administratīvo aku Administratīvā

procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Lēmumā ietvertā norāde par iespēju pārsūdzēt lēmumu administratīvajā tiesā ir kļūdaina. Minētais ir pamats

atteikumam pieņemt pieteikumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa

kārtībā.

[5] Ievērojot minēto, tiesneša lēmums ir atceļams un jautājums izlemjams pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 324.panta pirmo daļu,

Augstākā tiesa

nolēma

atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 17.februāra lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu;

atteikt pieņemt biedrības „Bulduru priedes”, /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās

daļas 1.punktu;

biedrības „Bulduru priedes”, /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese L. Slica

Tiesnesis A. Guļāns

Tiesnese I. Višķere