Court convicted defendant of violence and threats, ordering imprisonment and partial compensation.

Lietas Nr. 19210080825

K69-0610-25/4

ECLI:LV:KURT:2025:0924.19210080825.4.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā /Datums AA/

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Madars Plepis,

piedaloties prokurorei Diānai Šķinķei,

aizstāvei Antrai Čirkšei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 168.1 panta un 132.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību, proti:

ar Kurzemes rajona tiesas /Datums S/ lēmumu lietā Nr./Numurs/ /Persona A/ noteikti pagaidu aizsardzības

pret vardarbību līdzekļi, tostarp, aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī /Adrese B/, kā arī aizliegums atrasties

minētajam mājoklim tuvāk par 50 metriem.

Ar minēto tiesas lēmumu /Persona A/ iepazīstināts /Datums Z/, ko viņš apliecinājis ar savu parakstu.

Neskatoties uz tiesas noteiktajiem aizliegumiem, zinot par kriminālatbildību to nepildīšanas gadījumā,

/Persona A/ /Datums Y/, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz plkst.20.00,

ieradās un uzturējās mājoklī /Adrese B/ līdz /Datums F/ plkst.7.45, kad Valsts policijas darbinieki viņu aizturēja.

Ar šādām savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[2] Turklāt /Persona A/ izteica draudus nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie

draudi var tikt izpildīti, proti:

/Datums X/ ap plkst.7.30 /Persona A/, atrodoties /Adrese B/, savstarpēja konflikta laikā ar /Persona B/, dusmu

vadīts, /Persona B/ izteica draudus, lietojot frāzes, ka izmetīs viņu no dzīvokļa un iznīcinās, ar mērķi iebiedēt un

radīt iespaidu, ka izteiktie draudi tiks īstenoti, atvēzēja dūri un pagrūda /Persona B/.

Ņemot vērā to, ka /Persona A/ jau iepriekš pret /Persona B/ bija pielietojis vardarbību un draudus, bija

agresīvi noskaņots pret viņu, /Persona B/ viņam izteiktos draudus uztvēra kā reālus un pamatoti baidījās par savu

veselību, uzskatot, ka /Persona A/ izteiktie draudi var tikt izpildīti un viņam var tikt nodarīts smags miesas

bojājums.

Ar šādām savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] /Persona A/ savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi, par viņa vainu norādītos

pierādījumus un noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju neapstrīdēja, tiesas sēdē izteica lūgumu neizdarīt pierādījumu

pārbaudi daļā par vainu. Cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 3000,00euro par morālo aizskārumu atzina

daļēji, proti, 100,00 euro apmērā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu,

kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā.

Ņemot vērā lietas dalībnieku viedokļus, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma neveikt

lietā pierādījuma pārbaudi, jo tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam celtajās apsūdzībās, viņa darbības

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 168.1 panta un 132.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi

un viņš ir sodāms.

Ievērojot apstākli, ka kaitējuma kompensācijas apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko

kvalifikāciju, tiesa nolēma veikt pierādījumu pārbaudi daļā par pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas apmēru,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrajai daļai.

Ņemot vērā minēto, ka lieta tiek izskatīta neizdarot pierādījumu pārbaudi attiecībā uz apsūdzību, atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, pierādījumu analīze un to uzskaitījums attiecībā uz apsūdzībā

norādītiem apstākļiem nav nepieciešams.

[4] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta un ņem vērā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Krimināllikuma 168.1 panta sankcijā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma 132.panta pirmās daļas sankcijā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam

gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /Persona A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā

mazāk smagi noziegumi. /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā

vērsts pret ģimenes interesēm, tāpat tika apdraudētas personas neaizskaramības intereses, tiesības būt pasargātam

no jebkāda veida vardarbības no savstarpēji saistītu personu puses. Saskaņā ar Krimināllikuma 168.1pantā noteikto

kriminālatbildība iestājas par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu. Savukārt /Persona A/ izdarītais noziedzīgais

nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā vērsts pret personas veselības saglabāšanas

interesēm. Vērtējot šī noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu secināms, ka ir tikušas aizskartas cietušā

intereses, cietušajam bija pamats baidīties par savu veselību, uzskatot, ka /Persona A/ izteiktie draudi var tikt

izpildīti un viņam var tikt nodarīts smags miesas bojājums.

[5] Par /Persona A/ personību noskaidrots, ka ir Latvijas Republikas pilsonis,faktiskā dzīvesvieta Liepājā,

pašlaik nestrādā, pastāvīgu ienākumu nav, ieguvis vidējo izglītību, šķīries, apgādībā divas personas, veselības

problēmu nav, ir atsevišķi psihiskās uzvedības traucējumi. Tāpat apsūdzētais tiesas sēdē informēja, ka izcieš

iepriekš piemērotos sodus – sabiedrisko darbu un probācijas uzraudzību. Vēlas doties strādāt uz ārzemēm, lai

nopelnītu iztiku.

Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais vairākkārt pārkāpis piemērotos drošības līdzekļus. Iepriekš

vairākkārt sodīts administratīvi, tāpat sodīts vairākkārt krimināli – gan Latvijas Republikā, gan ārvalstīs. Pēdējo

reizi sodīts ar Dienvidkurzemes prokuratūras /Datums N/ prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma

168.1 panta ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā /Datums T/. Ar

Kurzemes rajona tiesas /Datums W/ lēmumu /Persona A/ noteikts galīgais sods pēc Dienvidkurzemes prokuratūras

/Datums N/ prokurora priekšraksta par sodu un Kurzemes rajona tiesas /Datums U/ sprieduma ar probācijas

uzraudzību uz 2 gadiem, sabiedrisko darbu uz 180 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5

gadiem. Lēmums stājies spēkā /Datums V/. Sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta.

Tāpat tiesa konstatē, ka pirms šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas /Persona A/ ar Kurzemes rajona tiesas

/Datums U/ spriedumu iepriekš sodīts arī par Krimināllikuma 262.panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 130 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem, kā arī

sodīts par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un sodīts ar

sabiedrisko darbu uz 140 stundām.

Galīgais sods /Persona A/ noteikts ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 gadiem.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka šos konkrētos noziedzīgos nodarījumus /Persona A/ izdarījis neizciesta soda

laikā.

[5.1] Nosakot /Persona A/ piemērojamo sodu veidu, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību raksturojošās ziņas,

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus, kā arī noziedzīgo nodarījumu smagumu un sekas.

Prokurore tiesas sēdē lūdza apsūdzētajam /Persona A/ noteikt sodu pēc Krimināllikuma 168.1 panta īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā uz 2 mēnešiem un pēc Krimināllikuma 132.panta pirmās daļas brīvības atņemšanas

veidā uz 4 mēnešiem.

Aizstāve lūdza minētos sodus mīkstināt.

[5.2] Izvērtējot lietā noskaidroto apsūdzētā raksturojošo informāciju tiesa secina, ka apsūdzētā attieksme pret

likumu ievērošanu ir nihilistiska, apsūdzētais savas personīgās vajadzības nostāda augstāk par likuma ievērošanu,

turklāt noziedzīgie nodarījumi tiek izdarīti ignorējot sabiedrības intereses un šajā gadījumā ignorētas ģimenes

intereses. Turklāt viens no /Persona A/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vērsts pret cietušā dzīvības un

veselības saglabāšanas interesēm, .jo draudi nodarīt smagu miesas bojājumu rada reālas briesmas personas

veselībai un dzīvībai.

Apsūdzētais /Persona A/ noziedzīgos nodarījumus izdarījis neizciesta soda laikā, kā arī noziedzīgie

nodarījumi izdarīti neilgi pēc tam, kad ar Dienvidkurzemes prokuratūras/Datums N/ prokurora priekšraksta par

sodu /Persona A/ sodīts par Krimināllikuma 168.1 pantā izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Minētais priekšraksts par

sodu stājies spēkā /Datums T/. Lai arī prokurora priekšraksts par sodu nebija vēl stājies spēkā noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas brīdī, tomēr apsūdzētajam bija zināms par tajā noteikto soda veidu un mēru, tā izciešanas

nosacījumiem un kārtību, kā arī tā pārkāpšanas sekām, taču apsūdzētais pretēji tam, trīs dienas pēc šī prokurora

priekšraksta par sodu pieņemšanas, turpinājis pārkāpt citu personu intereses un izdarīja jaunus noziedzīgus

nodarījumus.

Līdz ar to, tiesa uz sprieduma pasludināšanas brīdi secina, ka /Persona A/ turpinājis izdarīt analogu

noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 168.1 panta, lai arī viņš vēl faktiski par to nebija ticis sodīts, taču

viņam bija zināms par viņam piemēroto soda veidu un mēru un tā pārkāpšanas sekām.

Tiesa būtisku nozīmi piešķir faktam, ka jauni noziedzīgi nodarījumi tikuši pastrādāti neizciesta soda laikā.

Vērtējot noziedzīgo nodarījuma apstākļus, proti, /Persona A/, zinot, ka viņamar Kurzemes rajona tiesas

/Datums S/ lēmumu lietā Nr./Numurs/ noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, tostarp, aizliegums

atgriezties un uzturēties mājoklī /Adrese B/, kā arī aizliegums atrasties minētajam mājoklim tuvāk par 50 metriem,

viņš mērķtiecīgi atkārtoti devies uz minēto adresi, tādējādi /Persona A/ ignorējis nolēmumu par pagaidu aizsardzību

pret vardarbību.

Tāpat /Persona A/ cietušajam izteica draudus nodarīt smagu miesas bojājumu. Ņemot vērā arī tiesas sēdē

noskaidroto, ka apsūdzētais jau iepriekš pret cietušo bija izturējies vardarbīgi, kā arī to, ka viņš turpina pārkāpt

viņam piemērotos drošības līdzekļus arī lietas iztiesāšanas laikā, tiesa secina, ka apsūdzētajam piemīt nihilistiska

attieksme pret sabiedrībā pastāvošo tiesisko kārtību, viņš savas intereses nostāda augstāk par sabiedrības drošību un

citu personu tiesībām uz veselības neaizskaramību, drošu dzīvi sabiedrībā, kā arī mieru un drošību savā dzīvesvietā.

Tiesa nonāk pie pārliecības, ka apsūdzētais šobrīd ikdienā neprot vai nevēlas izvēlēties tiesiskas uzvedības

modeli, nerēķinās ar savas darbības sekām un ignorē likuma prasības, kā arī apdraud citu personu, ģimenes un

sabiedrības locekļu intereses.

[5.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem

vieglākiem sodiem.

Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 168.1 panta sankcijā paredzētais sods sabiedriskais darbs šajā lietā neatbilst

soda mērķim, ņemot vērā nodarījumu raksturu, apsūdzētā personību un sabiedrībai radīto apdraudējumu. Bez tam

kā redzams iepriekš piemērotais sods – sabiedriskais darbs nav atturējis /Persona A/ no jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Arī Krimināllikuma 168.1 panta sankcijā paredzētais naudas sods /Persona A/ nav nosakāms, jo tas nebūtu

adekvāti izdarītā nozieguma raksturam un vainīgā personībai, kā arī neatbilstu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā

norādītajam soda mērķim.

[5.4] Tiesa secina, ka probācijas uzraudzības soda piemērošana nav lietderīga un neatbilst soda mērķim, jo

apsūdzētais līdzšinējā rīcībā nav izrādījis ne mazāko gatavību mainīt savu uzvedību vai ievērot valstī noteiktās

normas. Kā arī iepriekš piemērotais sods – sabiedriskais darbs, nav atturējis /Persona A/ no jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, kasliecina, ka apsūdzētais nav izdarījis nekādus secinājumus.

Turklāt, tiesas ieskatā ņemams vērā fakts, ka, ievērojot Valsts policijas /Datums R/, /Datums Q/ un /Datums

P/ sniegto informāciju, /Persona A/ vairākkārt pārkāpis viņam noteikto drošības līdzekli – pieteikšanās noteiktā

laikā policijas iestādē šajā kriminālprocesā, kā arī citos kriminālprocesos.

Turklāt no krimināllietas materiāliem secināms, ka kriminālprocess, kas uzsākts /Datums O/, ir uzsākts pēc

Krimināllikuma 168.1panta par to, ka /Datums O/ apsūdzētais plkst.6.50 atradies pie nama /Adrese A/, pie nama

kāpņutelpas, kur atrodas dzīvokļi Nr./Numuri/.

Minēto apsūdzētais apliecināja arī tiesas sēdē, ka devies pie mātes, bet nav vēlējies satikties ar cietušo.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka apsūdzētais ir pārkāpis noteikto drošības līdzekli šajā kriminālprocesā, tas ir,

aizliegumu tuvoties noteiktām personām un vietām.

Lai arī no Sodu reģistrā redzamās informācijas secināms, ka /Datums O/ uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts,

tomēr, tas nemaina faktu, ka šajā kriminālprocesā tika pārkāpts piemērotais drošības līdzeklis. Tiesas ieskatā, tas ir

būtisks pārkāpums, tam nav gadījuma raksturs un tas tieši norāda uz apsūdzētā personības iezīmēm, proti, ka,

viņam ir nihilistiska attieksme pret noteikto ierobežojumu un pienākumu ievērošanu. Tiesas ieskatā, kamēr persona

nav nonākusi pie secinājuma, ka viņam uzliktie pienākumi un ierobežojumi ir jāpilda un jāievēro, tikmēr probācijas

uzraudzības sods nav piemērojams arī par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

/Persona A/ ir demonstrējis vienaldzību pret iepriekš piemērotā soda izpildi, proti, sabiedriskā darba soda

izciešanu un piemēroto drošības līdzekļu izpildi. Tiesas ieskatā, šāda apsūdzētā attieksme liecina, ka viņš nav

izpratis iepriekš piemērotā soda veida jēgu un nav bijis gatavs pildīt ar to saistītos pienākumus, kā arī ar drošības

līdzekļiem saistītos pienākumus. Lai arī uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi nebija stājies

spēkāDienvidkurzemes prokuratūras /Datums N/ prokurora priekšraksts par sodu ar kuru /Persona A/ sodīts pēc

Krimināllikuma 168.1 panta, taču viņam bija zināms par tajā noteikto soda veidu un mēru, tā izciešanas

nosacījumiem un kārtību, kā arī tā pārkāpšanas sekām. Līdz ar to minētais norāda, ka probācijas uzraudzības sods,

kas pēc būtības ir saistīts ar pienākumu patstāvīgu izpildi konkrētā gadījumā nebūs efektīvākais soda mērķa

sasniegšanai.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka /Persona A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

168.1pantā, piemērojams sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, savukārt par /Persona A/ izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, arī to,

ka tas pastrādāts narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, kā arī to, ka radīts kaitējums cietušajam,

piemērojams sods brīvības atņemšanas veidā, jo iepriekš piemērotais sods nav sasniedzis soda mērķi, kā arī

navatturējis /Persona A/ no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, turpretī /Persona A/ pārkāpis viņam

piemērotos drošības līdzekļus un ignorējis gan ar iepriekš piemērotā soda, gan ar viņam piemēroto drošības

līdzekļu saistītos pienākumus.

[5.5] Senāts jau iepriekš ir uzsvēris nepieciešamību tiesas spriedumā sniegt individualizētu nosakāmā soda

izvērtējumu, tajā skaitā izvērtējot gan personību raksturojošās ziņas, gan noziedzīgā nodarījuma raksturu un

kaitējumu, kā arī citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme individualizēta soda noteikšanā (Senāta 2022. gada 5.

jūlija lēmuma lietā Nr. SKK-1/2022,ECLI:LV:AT:2022:0705.11816006914.4.L, 13.1. punkts).

Ievērojot minēto, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā, ka apsūdzētais, neskatoties uz agrāko sodāmību un

iepriekš piemērotajiem drošības līdzekļiem, turpina rīkoties prettiesiski, ignorē tiesas noteiktos aizliegumus un rada

reālus draudus citu personu drošībai. Tāpēc tiesa secina, ka soda mērķis nav sasniedzams, piemērojot vieglākus

soda veidus, kas paredzēti Krimināllikuma 168.1 panta sankcijā, kā arī piemērojot probācijas uzraudzību attiecībā

uz abiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams soda veids, kas saistīts ar

brīvības atņemšanu par abiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tiesa ir pārliecināta, ka brīvības atņemšanas sods pildīs gan audzinošo, gan preventīvo funkciju – sodīt

apsūdzēto par izdarīto, atturēt no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un panākt, lai apsūdzētais pilda

likumus, tajā skaitā tiesas spriedumu, kā arī aizsargāt sabiedrības drošību, tādējādi sasniedzot soda mērķi.

[6] Nosakot apsūdzētajam soda mēru par noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētā /Persona A/ darbībās abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otro daļu, konstatē vienu atbildību mīkstinošu apstākli, proti, to, kaapsūdzētais atzinis vainu un izdarīto

nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par /Persona A/ atbildību pastiprinošu apstākli

abos noziedzīgajos nodarījumos atzīstams, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, un

saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli abos

noziedzīgajos nodarījumos atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko, psihotropo vai toksisko

vielu ietekmē.

Nosakot sodu par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais ir

izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai

pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Tiesa uzskata, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvs apsūdzētā veiktajās darbībās, norāda uz to, ka soda

sankcijai jābūt pietiekami bargai, lai apsūdzētais izdarītu secinājumus, kā arī turpmāk atturētos no jaunu noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka nav pamata apsūdzētajam noteikt mazāku soda mēru, kā to lūdz aizstāve. Nesamērīgi mīksta

soda noteikšana šajā gadījumā neveicinās soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprinās ne vainīgās personas,

ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā

tas vairākkārt norādīts arī Augstākās tiesas lēmumos (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 30.septembra lēmums lietā

Nr. SKK-306/2014 (Nr. 11519004512); 2015.gada 21.decembra lēmums lietā Nr. SKK743/2015 (Nr.

11096214814)).

[6.1] Konstatējot vienu atbildību mīkstinošu apstākli un divus atbildību pastiprinošus apstākļus, tiesa uzskata,

ka par Krimināllikuma 168.1 pantā izdarīto noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ sods nosakāms ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 mēnešiem, proti,tā mēru nosakot virs vidējās soda mēra robežas, kas ir samērīgs sods par apsūdzētā

izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat, konstatējot vienu atbildību mīkstinošu apstākli un divus atbildību pastiprinošus apstākļus, tiesa

uzskata, ka par Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ sods nosakāms

ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, tā mēru nosakot virs likumā noteiktā minimālā apmēra un zem vidējā

apmēra, kas ir samērīgs sods par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[6.2] Sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības tiesa nosaka saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu, piemērojot

apsūdzētajam labvēlīgāko – daļējo saskaitīšanu. Nosakot galīgo sodu, tiesa ņem vērā norādītos atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī to, ka apsūdzētais sadarbojies ar tiesu, nodrošinot efektīvāku

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, tiesa arī ņem vērā apsūdzētā izteikto nožēlu par izdarīto un

vēlmi risināt savas problēmas, tādējādi, iespējams, arī laboties un dzīvot likumpaklausīgu dzīvi.

Līdz ar to /Persona A/ pēc noziedzīgu nodarījumu kopības galīgais sods nosakāms ar brīvības atņemšanu uz 5

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /Persona A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ieskaitāms

aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no /Datums F/ plkst.07.45 līdz /Datums E/ un no /Datums D/ līdz

/Datums C/, kas atbilst 3 mēnešiem un 2 brīvības atņemšanas dienām.

Bez tam, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta 5.1 daļu notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā

norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš, kad ir noteikts sods par vairākiem

noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņi.

Ievērojot minēto, /Persona A/ galīgais sods, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi – brīvības

atņemšana1 mēnesis 28 dienas. Soda izciešana skaitāma no /Datums B/.

Tiesas ieskatā noteiktie sodi apsūdzētajam par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem uzskatāmi par

individualizētiem un humāniem un tieši šādi sodi veicinās arī soda prevencijas uzdevuma izpildi. Tiesa uzskata, ka

šādi sodi ir atzīstami par samērīgiem un atbilst Krimināllikuma 35.pantā norādītajam soda mērķim.

[7] Apsūdzētajam /Persona A/ /Datums J/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ņemot vērā, ka nav

mainījušies drošības līdzekļa piemērošanas pamats un apstākļi, proti, vēl joprojām pastāv augsts risks, ka

apsūdzētais var izdarīt jaunus noziegumus un izvairīties no sprieduma izpildes, apcietinājums saglabājams līdz

sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu, personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums,

ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas

morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances

tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs

par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām — tikai jānorāda. (..).

Civillikuma 1635.pantā noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras

rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja,

ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Cietušais /Persona B/ pieteica kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu 3000,00euro. Tiesas sēdē

cietušais norādīja, ka no apsūdzētā /Persona A/ viņš jau ilgstoši cieš gan emocionāli, gan fiziski. Cietušais

piedzīvojis bailes iet uz veikalu, pa ielu un tās saglabājušās vēljoprojām. Minētais negatīvi ietekmējis attiecības ar

dzīvesbiedri. Tāpat nācās apmeklēt policijas iestādi, lai informētu policiju par apsūdzētā mēģinājumiem sazināties

ar viņu. Apsūdzētā darbības ir redzējuši arī kaimiņi, kas radījušas cietušajam neērtības. Notikušais esot ietekmējis

cietušā psihisko veselības stāvokli, tas ir, cietušajam radušās grūtības gulēt, izveidojusies trauksmes sajūta, kā arī

atrodoties uz ielas, cietušais jūtas nedroši, izjūt bailes par savu veselību un dzīvību.

Tiesa uzskata, ka cietušā /Persona B/ pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija ir

apmierināma daļēji, proti nevis 3000,00 euro, bet gan 740,00 euro apmērā.

Likumdevējs ir noteicis tiesai tiesības lemt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru pēc sava ieskata, jo

jautājuma komplicētības un individualitātes dēļ likumā nav iespējams uzskaitīt visus gadījumus, kad kompensācija

ir piešķirama, un noteikt tās apmēru katrā konkrētā gadījumā. Vienlaikus likumdevējs norādījis vairākus kritērijus

kompensācijas apmēra noteikšanai un kaitējuma kompensācija uzskatāma par atbilstīgu nodarījumam tikai tad, ja

šie kritēriji ir izvērtēti.

[8.1] Kompensācijas apmēra noteikšanas kritēriji ir norādīti Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā,

kas noteic, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā: 1) radīto mantisko

zaudējumu apmēru; 2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; 3) nodarītās fiziskās ciešanas,

paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas

traumas.

/Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas, saskaņā ar

Krimināllikuma 7.pantu, atzīstams par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu.

Noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajam /Persona B/ ir nodarītas morālas ciešanas, bet fiziskas ciešanas

nav nodarītas.

[8.2] Vērtējot morālā aizskāruma publiskumu, tiesa konstatē, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums nav

uzskatāms par īpaši publisku.

[8.3] Vērtējot morālā aizskāruma dziļumu, tiesa ņem vērā ciešanu pakāpes: 1.vieglas ciešanas – īslaicīgas,

bez paliekošām sekām; 2.vidēja smaguma ciešanas – raksturojas ar ietekmi uz indivīda psihisko un fizisko

labklājību; 3.smagas ciešanas – raksturojas ar simptomātiku, kuras novēršanai nepieciešama profesionāla

iejaukšanās; 4.sevišķi smagas ciešanas – noved pie personības transformācijas (psihiskas saslimšanas); 5.ciešanas,

kuras izraisa pilnīgu personas sabrukumu (sk. /Datums I/ Augstākas tiesas tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse

par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” 18.3 punktu).

Ņemot vērā cietušā sniegtās liecības tiesas sēdē, tiesa konstatē, /Persona B/ noziedzīgā nodarījuma rezultātā

nodarītas vieglas ciešanas – īslaicīgas, bez paliekošām sekām.

Tiesa nekonstatē, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā /Persona B/ būtu radīta kāda psihiska saslimšana.

Morālā kaitējuma kompensācija /Persona B/ pienākas saistībā ar vieglām psihiskām ciešanām – bailēm satikt

apsūdzēto /Persona A/ jebkurā vietā – veikalā, uz ielas, pat dzīvesvietā, kā arī bailēm, ka apsūdzētais var savus

draudus izpildīt un nodarīt viņam fiziskas ciešanas.

[8.4] Morālā kaitējuma kompensācijai ir jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tai ne

tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu

aizskārumu izdarīšanas nākotnē.

Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka noteiktā summa būs taisnīgs

apmierinājums cietušajam un, ka tas dos pamatu samierināšanai starp aizskāruma nodarītāju un cietušo kā starp

saprātīgiem cilvēkiem.

Tiesai nav šaubu, ka /Persona B/ ir nodarīts morāls aizskārums un viņam ir tiesības saņemt kompensāciju par

šo aizskārumu.

Tiesa atzīst, ka, nosakot kompensācijas par morālo aizskārumu lielumu, ir jāņem vērā /Datums H/ Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojumā par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā

21.punktā rekomendēto, tostarp par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu nosakāmo

atlīdzību no 200,00 līdz 1500,00 latiem, t.i. no 284,57 līdz 2134,31euro, taču ievērojot nosacījumus, ka kopš

minētās tiesu prakses pagājuši vairāk kā 10 gadi un valstī kopumā ir vērojama ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju

labklājības līmeņa celšanās, ko apliecina tādi faktori kā minimālā mēnešalga, iztikas minimums, iedzīvotāju vidējie

ieņēmumi, kas ik gadu palielinās. Pie šādiem apstākļiem, ja /Datums H/ morālo kaitējuma kompensāciju par

draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu noteica 1 līdz 7,5 minimālo mēnešalgu (tobrīd

minimālās mēnešalgas apmērs sastādīja 200 lati) ietvaros, tad /Datums G/, kad valsts noteiktā minimālā mēnešalga

bija 740,00euro, kompensācijas apmērs nosakāms robežās no 740,00 līdz 5550,00 euro.

Tiesa, vērtējot morālā aizskāruma dziļumu, konstatēja, ka cietušajam noziedzīgā nodarījuma rezultātā

nodarītas vieglas ciešanas, kas raksturojas ar ietekmi uz indivīda psihisko labklājību, neietekmējot fizisko

labklājību. Līdz ar to, morālā kompensācija kopā nosakāma 740,00 euroapmērā, kas piedzenama no apsūdzētā

/Persona A/, bet pārējā daļā kompensācija par morālo aizskārumu2260,00 euro kriminālprocesā nav nosakāma.

[8.5] Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

[9] Kriminālprocesa 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no

notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus (..).

Krimināllietā konstatēti procesuālie izdevumi 365,10 europar aizstāves Antras Čirkšes valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Lai arī apsūdzētajam nav darbavietas, tomēr apsūdzētais ir darbspējīga persona, kurš ilgstoši nav atrisinājis

savas ikdienas problēmas, lai gūtu legālus ienākumus. Tiesa nekonstatē likumā noteiktos apstākļus, kuru dēļ

apsūdzētais /Persona A/ būtu atbrīvojams no šo procesuālo izdevumu samaksas, tādēļ, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 368.panta pirmo daļu, tie pilnā apmērā piedzenami no apsūdzētā valsts labā, nosakot termiņu to labprātīgai

atlīdzināšanai.

[10] Kriminālprocesā nav mantas, kurai uzlikts arests.

[11] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu, lietai pievienotos dokumentus ar tajos iekļauto

saturisko informāciju – trīs kompaktdiskus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – turpināt glabāt pie

krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 514.panta pirmo un otro daļu,

520., 523., 524., 527. – 531.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt viņu

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un

sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un pēc noziedzīgu nodarījumu kopības

galīgo sodu /Persona A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /Persona A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ieskaitīt

aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no /Datums F/ plkst.07.45 līdz /Datums E/ un no /Datums D/ līdz

/Datums C/, kas atbilst 3 (trīs) mēnešiem un 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām.

/Persona A/ galīgais sods, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi ir brīvības atņemšana uz 1 (vienu)

mēnesi 28 (divdesmit astoņām) dienām.

Soda izciešanu skaitīt no /Datums B/.

/Persona A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – atstāt spēkā līdz spriedums stājas spēkā.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona B/ morālā kaitējuma kompensāciju 740,00euro apmērā, nosakot

termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājuma apliecinošs

dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Pārējā daļā morālā kaitējuma kompensāciju 2260,00 euro kriminālprocesā nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

sniegšanu kriminālprocesā 365,10euro, nosakot termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Lietai pievienotos dokumentus ar tajos iekļauto saturisko informāciju – 3 (trīs) kompaktdiskus, kas glabājas

pie krimināllietas materiāliem, – turpināt glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 (desmit) darbdienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams no /Datums A/.

Tiesnesis M. Plepis