Court partially allowed management fee claim against apartment owner for unpaid services and costs.

Lietas Nr. C30434415

Lietas arhīva Nr. C-2066-16/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

R ī g2 ā0 , 1 6 . g a d a 2 . m a r t ā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa – tiesnesis A.Celms,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/ un

k o n s t a t ē j a

Tiesā saņemta /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, (turpmāk arī – Prasītājs) maza apmēra

prasība pret, /pers. B/ personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, (turpmāk arī – Atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Dzīvojamā ēka /adrese/ ir daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem. No 2000.gada

24.maija Atbildētājiem pieder dzīvoklis Nr.6, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/,82 m2 platībā kā arī 5682/282392 domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas.

2008.gada 5.jūnijā dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki un Prasītājs noslēdza daudzdzīvokļu mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu saskaņā, ar kuru prasītājs ieguva nama /adrese/ pārvaldības tiesības un uzņēmās nodrošināt dzīvokļu

īpašniekus ar siltumenerģijas piegādi, elektroenerģijas piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, siltummezgla un ūdens apgādes sistēmas

uzraudzību, koplietošanas telpu apkuri, sadzīves pakalpojumu izvešanu, grāmatvedības un bankas pakalpojumiem. Minēto daudzdzīvokļu mājas /adrese/

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu parakstīja arī Atbildētājs, no kā secināms, ka līguma saturs atbildētājam ir zināms.

A r 2010.gada 30.marta daudzdzīvokļu mājas /adrese/ dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.02/2010 nolemts apstiprināt

apsaimniekošanas maksu Ls 0,3849 jeb EUR 0,548 par vienu kvadrātmetru. Saskaņā ar 2008.gada 5.jūnija daudzdzīvokļu mājas /adrese/ kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu pārvaldnieks (prasītājs) līdz katra mēneša piektajam datumam iesniedz īpašniekam sagatavotu

rēķinu par pašreizējā mēneša apsaimniekošanas pakalpojumu, individuālā siltummezgla ierīkošanu un atkritumu izvešanu, kā arī par iepriekšējā mēnesī

sniegtiem komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju un ūdeni kā arī par apkuri ievietojot rēķinu atbildētāja dzīvokļa pastkastītē. Saskaņā ar

iepriekš minētā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma punktu 4.5. rēķina apmaksa veicama līdz katra mēneša 16. datumam. Laika posmā līdz

2013.gada aprīlim atbildētājs piekrita ar 2010.gada 30.marta daudzdzīvokļu mājas /adrese/ dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopsapulces protokolu

Nr.02/2010 nolemtajai apsaimniekošanas maksai Ls 0,3849 jeb EUR 0,548 par vienu kvadrātmetru un veica izrakstīto rēķinu apmaksu bez

nokavējumiem, taču ar 2013.gada aprīli nemotivēti un pretēji šajā punktā minētajam protokolam beidza maksāt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

maksu, līdz ar ko ir uzkrājies parāds.

Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas:

1. galveno parādu 782,72 EUR

2. nokavējuma procentus 606,94 EUR

3. valsts nodevu 208,45 EUR

4. ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR

5. ar lietas vešanu saistītos uzdevumus 250 EUR

Tāpat Prasītāja lūdz noteikt tai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās

un nesamaksātās pamatparāda summas.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 25021.pantu, nosūtīja Atbildētājai prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī

informēja, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tiesā saņemtajos paskaidrojumos Atbildētājs, paskaidro, ka prasību neatzīst, esot veicis maksājumus Prasītājam, savukārt Prasītājs nav

pildījis savus pienākumus un izturējies neadekvāti pret Atbildētāju.

M o t ī v u d a ļ a

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Tiesa atrod, ka pušu starpā nav strīds par to, ka dzīvoklis Nr.6, /adrese/ pieder Atbildētājam. Tāpat tiesa neatrod, ka Atbildētājs savos

paskaidrojumos būtu norādījis, ka 2008.gada 5.jūnija līgumu nav slēdzis vai apstrīdējis to.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām Atbildētājai ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Saskaņā ar likuma “Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību

nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai”.

Civillikuma 1512.pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Tiesa secina, ka Atbildētājam bija jāveic samaksa par Prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr, neskatoties uz to, ka Atbildētājs ir veicis rēķinu

apmaksu, no lietas materiāliem tas nav redzams.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa atzīst, ka Prasītājs no savas puses ir izpildījis Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas prasības, iesniedzot Atbildētājam sūtītu Atbildētāja

neapmaksātu rēķinu, kuram iestājies saistību izpildes termiņš, un negatīvu faktu, proti to, ka rēķins ir apmaksāts, pierādīt nav iespējams.

Savukārt, Atbildētājs nav iesniedzis maksājuma uzdevumus vai cita veida pierādījumus, ka maksājumi būtu tikuši veikti, un tieši, Atbildētājs ir

iesniedzis pierādījumus, ka ir veicis maksājumus par pakalpojumiem, bet nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu apmaksājis maksājumu uzdevumu parādā

daļas.

No Prasītāja iesniegtās aprēķina (lietas lapa 51) redzams, ka Atbildētājs nav pilnīgi veicis rēķinu apmaksu kā rezultātā izveidojies parāds, kas ir arī

prasības galvenais parāds.

Atbildētājs pieļāva samaksas termiņa nokavējumus, jo neievēroja rēķinu apmaksas termiņus. Līdz ar to prasība apmierināma daļā par parāda

piedziņu.

Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus.

Tā kā līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tad tiesa konstatē, ka līguma noteiktajiem soda procentiem ir līgumsoda

funkcija un daba, jo tie paredzēti par maksājumu kavējumu, tātad par saistību neizpildi īstā laikā (termiņā), un lemjot par tā apmēra noteikšanu,

piemērojamas Civillikuma normas, kas regulē līgumsoda noteikšanu un aprēķināšanu.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procentiem ir jābūt samērīgiem, tie nevar kļūt par nepamatotu iedzīvošanās iespēju sakarā ar cita subjekta kļūdām,

neizdarībām, vai pat apzinātu pārkāpumu. Civillikuma 1.pantā ietvertais princips ir spēkā civiltiesībās kopumā, kas ir jāievēro jebkuras subjektīvās

tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē.

Savukārt pārējos atbildētāja argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnesim ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Atbilstoši Civillikuma 1764.pantā noteiktajam, par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Tādejādi tiesa atzīst, ka samērīgs un taisnīgs sods par maksājuma termiņa kavējumu ir 10 procentu apmērā no parāda pamatsummas, līdz ar to

prasība šajā daļā ir apmierināma daļēji un no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami nokavējuma procenti 78,27 EUR apmērā.

Civilprocesa 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas piektais punkts nosaka, ka ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. [..]

Ņemot vērā minēto, ka prasība apmierināma par galvenā parāda piedziņu un daļēji par nokavējuma procentu piedziņu, tad Prasītāja labā no

Atbildētāja piedzenama valsts nodevas summa 71,14 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus – advokāta pakalpojumu izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa paredz, ka - tiesāšanās izdevumi – ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Civilprocesa likuma 44.pants pirmā daļa paredz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanas apmēru, un tieši, panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunkts notiec, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz

8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Ņemot vērā minēto un to, ka prasība apmierināma par galvenā parāda piedziņu un daļēji par nokavējuma procentu piedziņu, atlīdzināmo izdevumu

apmērs par advokāta palīdzību ir 46,96 EUR.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 35., 41., 74., 93., 189., 193., 199., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā

dzīves vieta /adrese/, parādu 782,72 EUR (septiņi simti astoņdesmit divi eiro un septiņdesmit divi centi) apmērā.

Piedzīt /PERS.b/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā

dzīves vieta /adrese/, nokavējuma procentus 78,27 EUR (septiņdesmit astoņi eiro un divdesmit septiņi centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā

dzīves vieta /adrese/, samaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens eiro un četrpadsmit centi) apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri eiro un septiņdesmit centi) apmērā.

Piedzīt /pers.B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā

dzīves vieta /adrese/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 46,96 EUR (četrdesmit seši eiro un deviņdesmit seši centi) apmērā.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no tā spēkā stāšanās dienas. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā.

Tiesnesis A.Celms