Court dismissed appeal against property tax assessment based on tenant's share of common land and building parts.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to revoke a municipal council decision regarding property tax calculation. The council determined the tenant was liable for taxes on their proportional share of the land and common areas, rejecting claims of double taxation or factual errors. The court upheld the decision by confirming the tenant's rights extended to these specific common elements and finding no evidence of procedural violations.
Legislator headnote
AI generateds. 2.4, 2.7 of the Law on Property Tax; A tenant is liable for property tax on their proportional share of the land and common parts of a building, and the tax authority cannot demand payment twice for the same period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420222315
Lietas arhīva Nr. AA43-1322-16/19
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016. gada 20. decembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente K. Krastiņa,
tiesneses S. Gintere un S. Liniņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Liepājas
pilsētas domes priekšsēdētāja 2015. gada 10. maija lēmuma Nr.329148/2.1.11/327950 atcelšanu daļā, ar kuru /pers. B/
nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināts par dzīvoklim /adrese/ piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma
(koplietošanas telpu) domājamo daļu, kā arī mantisko zaudējumu 38,46 euro apmērā un personiskā kaitējuma 110 euro
apmērā atlīdzināšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 21. oktobra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Liepājas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli
(turpmāk – NĪN) 2015. gadam Nr.15-7611 (turpmāk – paziņojums) /pers. B/ par 2015. gadu aprēķināts NĪN 25,32 euro, tai
skaitā 12,18 euro par mājokli /adrese/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk – dzīvoklis) un 13,14 euro par tam piekrītošo
zemi /adrese/, 85 m2 platībā. Tāpat minētajā paziņojumā norādīts, ka /pers. B/ ir izveidojies NĪN parāds 0,15 euro apmērā
un nokavējuma nauda 0,01 euro apmērā.
Izskatot /pers. B/ apstrīdēšanas iesniegumu, pašvaldības Nodokļu administrācija ar 2015. gada 25. marta lēmumu
Nr.326943/2.5.4/325280 (turpmāk – sākotnējais lēmums) paziņojumu atstāja negrozītu.
/pers. B/ sākotnējo lēmumu apstrīdēja Liepājas pilsētas domē (turpmāk – dome).
[2] Ar domes priekšsēdētāja 2015. gada 10. maija lēmumu Nr.329148/2.1.11/327950 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais
lēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīti šādi argumenti.
[2.1] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta ceturto daļu NĪN par nekustamo īpašumu maksā
katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).
[2.2] Ar domes 2006. gada 30. novembra lēmumu Nr.628 dzīvojamās ēkas /adrese/, pārvaldīšanas tiesības nodotas
Dzīvokļu īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/. Dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/ ar /pers. B/ noslēdza
dzīvojamās telpas īres līgumu, un dzīvoklis tika nodots /pers. B/ lietošanā.
Saskaņā ar īres līguma 7.2. apakšpunktu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta piekto daļu /pers. B/ kā īrniecei
(lietotājai) papildus proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai ir jāmaksā zemes nomas maksa par dzīvoklim
piekritīgo zemes un kopīpašuma daļu, kas atbilstoši īres līguma 5.2.1. apakšpunktam ir nodota /pers. B/ lietošanā.
[2.3] Pašvaldība nav nodevusi tai piederošos dzīvokļus dzīvojamā mājā /adrese/ valdījumā apsaimniekotājam, līdz ar
to saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta septīto daļu /pers. B/ ir NĪN maksātāja ne tikai par
dzīvokli, bet arī par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala daļu, kā arī par tam piekritīgo pārējo kopīpašuma daļu.
[2.4] NĪN par 2015. gadu aprēķināts pamatoti un atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās
daļas 1. punkta „a” apakšpunktā noteiktajai NĪN likmei, kā arī Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai uz 2015. gada
1. janvāri par dzīvokļa un zemesgabala kadastrālo vērtību.
[2.5] /pers. B/ NĪN par dzīvokli nemaksā vairākkārt, jo maksāšanas paziņojums par NĪN netiek nosūtīts mājas
pārvaldniekam. Maksāšanas paziņojumi tiek nosūtīti dzīvokļu īpašniekiem vai, gadījumā, ja dzīvokļa īpašums pieder
pašvaldībai, – īrniekiem.
[3] 2015. gada 8. jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. B/ pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā,
mantisko zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas pamatots šādi.
[3.1] Paziņojumā nepamatoti kā NĪN objekti norādīti mājoklis un zemesgabals 85 m2, jo īres objekts ir dzīvoklis ar
kopējo platību 45,60 m2. NĪN aprēķins neatbilst proporcionalitātei starp dzīvokļa platību 45,60 m2 un domes mājokļa
(3335/12630) un zemesgabala (5662/12630) domājamām daļām.
Kopīpašums ir bezķermeniska lieta (lietu tiesības) un ir sadalīts domājamās daļās. Bezķermeniskas lietas (lietu tiesības)
nevar būt īres vai nodokļu priekšmets. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta ceturto daļu
pašvaldībai ir pienākums pašai apmaksāt NĪN par savā valdījumā esošo mājokli un zemesgabala domājamo daļu.
[3.2] Ēkas kadastrālā vērtība ir nepamatoti paaugstināta un domei jāvēršas Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu ēkas
kadastra datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā.
[3.3] Pašvaldība nelikumīgi aprēķina NĪN soda naudu, jo NĪN paziņojums saņemts 2015. gada 17. februārī, NĪN
apmaksa veikta 2015. gada 20. februārī.
[3.4] Pieteicēja lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 13,12 euro par zemes nodokļa samaksu par 2015. gadu, 25,32
euro par zemes un mājokļa nodokli, kas samaksāti kā īres maksa. Tāpat pieteicēja lūdz atlīdzināt personisko kaitējumu 28
euro stundā par piedalīšanos tiesas procesā un 82 euro par dokumentu sastādīšanu.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 21. oktobra spriedumu /pers. B/ pieteikums par Lēmuma atcelšanu
daļā, ar kuru pieteicējai NĪN aprēķināts par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma (koplietošanas telpu)
domājamo daļu, kā arī mantisko zaudējumu 38,46 euro apmērā un personiskā kaitējuma 110 euro apmērā atlīdzināšanu,
noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Lietā ir strīds par to, vai dome pamatoti aprēķinājusi pieteicējai NĪN par 2015. gadu ne tikai par dzīvokli, bet arī
par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma (koplietošanas telpu) domājamo daļu.
[4.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta astotā daļa paredz, ka NĪN par daudzdzīvokļu dzīvojamo
māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai
piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas NĪN maksājumus
iekasē no šīs dzīvojamās mājas (tās daļu) īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju
(tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz
nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) papildus noteiktajai īres maksai, nomas maksai vai daudzdzīvokļu mājas
apsaimniekošanas maksai. Pašvaldībai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā
uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, ir tiesības piemērot šā panta
8.1 daļu.
Savukārt minētā panta 8.1 daļa noteic, ka NĪN par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta
zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā
pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tās daļu) īrnieki un nomnieki, kuriem īres un nomas līgumi slēgti ar
pašvaldību, vai personas, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai, vai dzīvokļu īpašumu tiesiskie valdītāji (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā), vai šā panta
septītajā daļā noteiktie nodokļa maksātāji, ja pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas
gada 1. novembrim, ir noteikusi šādu maksāšanas kārtību.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 63. punktu grozījumu šā likuma 2. panta
astotajā daļā un 2. panta 8.1 daļu par pašvaldības tiesībām noteikt NĪN maksāšanas kārtību par 2014. gadu pašvaldība
īsteno, izdodot saistošos noteikumus, kurus pieņem likuma „Par pašvaldībām” 46. panta kārtībā un kuri piemērojami no
2014. taksācijas gada.
Dome, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 9.1 punktu, 2. panta 8.1 daļu,
3. panta 1.4 daļu un 9. panta otro daļu, 2014. gada 18. septembrī ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.15 „Par nekustamā
īpašuma nodokļa piemērošanu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā 2015. gadā”. Šo saistošo noteikumu 3. punkts
paredz, ka NĪN par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un
pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
(tās daļu) īrnieki un nomnieki, kuriem īres un nomas līgumi slēgti ar pašvaldību, vai personas, kuras īpašuma tiesības uz
dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vai dzīvokļu īpašumu tiesiskie valdītāji (līdz
nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā).
[4.3] Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem pašvaldības īpašumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/
zemesgrāmatā neierakstītie dzīvokļu īpašumi ar tiem piekrītošajām kopīpašuma 3335/12630 domājamām daļām no
dzīvojamās mājas un palīgceltnes un 5662/12630 zemesgabala kopīpašuma domājamās daļas.
Saskaņā ar 2008. gada 26. jūnijā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 15. – 16. lapa) pieteicējai lietošanā
nodots dzīvoklis. Saskaņā ar minētā līguma 5.2.1. apakšpunktu pieteicējai ir tiesības netraucēti lietot īrētās telpas,
labierīcības, iekārtas un citas ierīces, kā arī mājas koplietošanas telpas un piemājas teritoriju. Savukārt līguma
5.2.6. apakšpunkts paredz, ka pieteicēja izmanto dārzu, pagalmu, pagrabu un šķūnīti.
Apstāklim, ka pieteicēja faktiski neizmanto kādu no lietošanā nodotajām telpām vai teritorijas kādu daļu, jo nav tādas
vajadzības, nav nozīmes nodokļa aprēķinam. Nodokļa aprēķinā šādus apstākļus neņem vērā, t.i., vai lietotājs īpašumu vai tā
daļu faktiski lieto (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 15. maija rīcības sēdes lēmuma
lietā Nr. SKA-599/2014 9. punktu).
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta piektajai daļai īrnieks proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas
platībai maksā arī likumā noteikto NĪN maksājumu.
Ņemot vērā minēto un to, ka atbilstoši īres līgumam vienlaikus ar dzīvojamo telpu pieteicējas lietošanā ir nodota
piemājas zeme un ēkas koplietošanas telpas, pieteicējai ir pienākums maksāt NĪN ne tikai par dzīvokli, bet arī par dzīvoklim
piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma (koplietošanas telpu) domājamo daļu.
[4.4] Nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka NĪN maksa tiek iekasēta divkārtīgi. Atbildētāja paskaidrojumos tiesai ir
norādījusi, ka pašvaldība maksāšanas paziņojumu par NĪN nosūta tikai nodokļu maksātājam. Pieteicēja arī nav iesniegusi
dokumentus, kas apliecinātu, ka apsaimniekotājs būtu izsniedzis rēķinu par NĪN samaksu. Līdz ar to minētais pieteicējas
arguments nav pamatots.
[4.5] Tiesa, pārbaudot tiesisko regulējumu, atzina, ka pieteicējas norādītie apstākļi (dzīvoklī ir krāsns apkure, nav
karstā ūdens, kanalizācijas sistēmas un griestu apdare ir avārijas stāvoklī) dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības aprēķinā
netiek ņemti vērā un tādēļ šo apstākļu dēļ dzīvokļa kadastrālo vērtību nav pamata samazināt.
[4.6] Pieteicēja norāda, ka paziņojumā ir nelikumīgi aprēķināta soda nauda, jo paziņojumu saņēma 2015. gada
17. februārī un 2015. gada 20. februārī veica tā apmaksu.
Dome norādīja, ka paziņojumā norādītais parāds nav saistāms ar 2015. gada maksājumiem, bet tas ir izveidojies par
iepriekšējā periodā savlaicīgi noteiktajā apmērā neveiktajiem maksājumiem, proti, parāds izveidojies par NĪN samaksu par
mājokli 2014. gadā.
Tiesa konstatēja, ka paziņojumā ir iekļauta informatīva norāde, ka pieteicējai ir parāds 0,15 euro apmērā, kā arī
aprēķināta nokavējuma nauda, kas uz 2015. gada 31. janvāri ir 0,01 euro. Nokavējuma nauda pieteicējai aprēķināta saskaņā
ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa
nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru
nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļu likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Tādēļ pieteicēja nepamatoti uzskata, ka viņai prettiesiski aprēķināta soda nauda par 2015. gadu.
[4.7] Pieteicēja lūdz atlīdzināt mantisko zaudējumu 38,46 euro un personisko kaitējumu 110 euro apmērā.
Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem
zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko
rīcību.
No minētā secināms, ka zaudējuma (kaitējuma) atlīdzinājumu var prasīt vienīgi saistībā ar prettiesisku administratīvo
aktu vai iestādes veiktu prettiesisku faktisko rīcību.
Tiesa nekonstatēja domes rīcības prettiesiskumu, līdz ar to iztrūkst arī pamats atlīdzinājuma piedziņai, un pieteikums
daļā par mantisko zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 26. janvāra papildspriedumu izbeigta tiesvedība lietas daļā par
pieteicējas prasījumu par pienākuma uzlikšanu domei vērsties Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu veikt Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ēku raksturojošo datu aktualizāciju par laiku no 1998. gada 20. novembra līdz
2015. gada jūnijam un prasījumu par pieteicējai aprēķinātās soda naudas kā parāda 0,01 euro apmērā atcelšanu.
Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 26. janvāra papildspriedums ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamenta 2016. gada 12. aprīļa lēmumu atstāts negrozīts.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 21. oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā
papildus lietā minētajiem (par to, ka pieteicējai pienākums maksāt NĪN par strīdus objektu tiek uzlikts dubultīgi; par
paaugstināto dzīvokļa kadastra vērtību; par nepamatotu soda naudas NĪN parādam noteikšanu) norādīti šādi argumenti.
[6.1] Pirmās instances tiesa nav pieņēmusi spriedumu par visiem pieteikumā izteiktajiem prasījumiem; tāpat tiesa nav
vērtējusi visus pieteikumā norādītos pieteicējas argumentus.
[6.2] Tiesas spriedumā nekorekti ir norādīts strīdus priekšmets. Strīdus priekšmets lietā ir domes darbība – NĪN
aprēķināšana par mājokļa objekta (3335/12630) un zemesgabala (5662/12630) domājamām daļām 85 m2, un bezdarbība –
atteikums aprēķināt NĪN par reālo īres objektu – dzīvokli, un likumdevēja prasību nepildīšana.
[6.3] Spriedumā tiesa būtiski sagroza gan lietas faktiskos apstākļus, gan īres priekšmetu, kā rezultātā nepamatoti
norādīts NĪN objekts un platība. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets nav visa māja, bet gan dzīvoklis. Tiesa nav
ņēmusi vērā, ka lietu tiesības (domājās daļas) nevar būt īres vai nodokļu priekšmets.
[6.4] Fakts, ka apsaimniekotājs būtu izsniedzis rēķinus par NĪN samaksu, ir vispārzināms un pieteicējai nav pienākums
to pierādīt.
[6.5] Pieteicēja lūdz apgabaltiesu sprieduma motīvu daļā norādīt, vai tiesa atzīst vai neatzīst to, ka dome NĪN par zemi
un mājokli aprēķina proporcionāli strīdus dzīvokļa dzīvojamās telpas platībai 45,6 m2.
[6.6] Apelācijas instances tiesā pieteicēja ir iesniegusi lūgumu par blakus lēmuma taisīšanu par domes prettiesisko
rīcību par normatīvo aktu neievērošanu, divas reizes liekot pieteicējai maksāt NĪN; uzlikt domei pienākumu aprēķināt NĪN
atbilstoši dzīvokļa platībai; grozīt ar pieteicēju noslēgto īres līgumu; sūtīt NĪN rēķinus mājas pārvaldniekam.
[7] Dome rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst, un papildus lietā
sniegtajiem norādīts, ka pieteicēja nav vairākkārt apmaksājusi NĪN par dzīvokli, šis fakts nav vispārzināms. Domes rīcībā
nav neviens maksāšanas paziņojums, kas nosūtīts ēkas apsaimniekotājam par NĪN samaksu, paziņojums sūtīts tikai
pieteicējai.
Jautājums par nomas maksas apmēru ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā. Domes rīcībā nav informācijas, kas
apsaimniekotājs mainījis apsaimniekošanas maksas apmēru, līdz ar to grozījumu veikšana īres līgumā nav pamatota.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245. un 304. panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā kopsakarā ar apelācijas sūdzības un
procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumu argumentiem, atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un
pieteikums apelācijas kārtībā pārskatāmajā lietas daļā ir noraidāms.
Kā norādīts šā sprieduma [5] punktā, ar Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 26. janvāra papildspriedumu izbeigta
tiesvedība lietas daļā par pieteicējas prasījumiem: par pienākuma uzlikšanu domei vērsties Valsts zemes dienestā ar
ierosinājumu veikt ēkas /adrese/ raksturojošo datu aktualizāciju; par pieteicējai aprēķinātās soda naudas kā parāda 0,01 euro
apmērā atcelšanu.
Administratīvās rajona tiesas papildspriedumā ietvertais tiesas lēmums stājās spēkā 2016. gada 12. aprīlī, Augstākās
tiesas Administratīvo lietu departamentam pirmās instances tiesas lēmumu atstājot negrozītu.
Ievērojot minēto un Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo un daļu, Administratīvā apgabaltiesa izskata lietu
pēc būtības sakarā ar pieteicējas apelācijas sūdzību apjomā, kādā to izskatīja pirmās instances tiesā – par Lēmuma
atcelšanu daļā, ar kuru pieteicējai NĪN aprēķināts par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma
(koplietošanas telpu) domājamo daļu, mantisko zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu.
Līdz ar to apgabaltiesa nevērtē pieteicējas argumentus par soda naudas NĪN parādam 2015. gadā noteikšanu un par
ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, pieteicējasprāt, paaugstināto kadastrālo vērtību, jo šie prasījumi ir galīgi izlemti ar Augstākās
tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 12. aprīļa lēmumu un par tiem nav ierosināta apelācijas tiesvedība.
[10] Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251. panta piektajā daļā noteiktos
apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju kopsakarā ar administratīvā
procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to
Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances
tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.
[11] Pieteicējas apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem.
[11.1] Pieteicēja norāda, ka pirmās instances tiesa nepareizi lietā noteica pieteikuma priekšmetu, jo pieteicēja pieteikumu
iesniedza par domes darbību, domes bezdarbība un likumdevēja prasību nepildīšanu.
Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta 1.1 daļai maksāšanas paziņojums
par NĪN ir administratīvais akts.
Pārbaudot pieteicējas pieteikuma saturu, kurā ir izteikti iebildumi par maksājama NĪN par 2015. gadu apmēru, un
ievērojot Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļās 1. punktu (pieteikumu var iesniegt par administratīvā akta
izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par
spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku), apgabaltiesa atzīst, ka
pirmās instances tiesas tiesnese pareizi noteica pieteikuma priekšmetu lietā. Tiesiskas sekas maksājamā NĪN veidā pieteicējai
izraisa tieši Lēmums kā galīgais administratīvais akts lietā par NĪN 2015.gadam noteikšanu.
Pieteicējas interpretācija par administratīvās lietas pieteikuma priekšmetu ir nepareiza un nav balstīta administratīvi
procesuālajās tiesību normās.
[11.2] Pieteicēja norāda, ka pirmās instances tiesa nav izlēmusi visus pieteicējas prasījumus.
Apgabaltiesa norāda, ka šis jautājums jau tika vērtēts lietas ietvaros, un ar Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 21.
decembra lēmumu atcelts Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 10. novembra lēmums daļā, kurā atteikts taisīt
papildspriedumu par /pers. B/ prasījumu par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas domei vērsties Valsts zemes dienestā ar
ierosinājumu veikt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ēku raksturojošo datu aktualizāciju par laiku no
1998. gada 20. novembra līdz 2015. gada jūnijam un prasījumu par /pers. B/ aprēķinātās soda naudas kā parāda 0,01 euro
apmērā atcelšanu; /pers. B/ pieteikums par papildsprieduma taisīšanu par šiem prasījumiem nodots jaunai izskatīšanai
Administratīvajai rajona tiesai.
Administratīvā rajona tiesa minētos prasījumus ir izskatījusi, taisot Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 26. janvāra
papildspriedumu lietā.
Apgabaltiesa, pārbaudot pieteicējas pieteikumu, nekonstatē citus pieteicējas prasījumus, kas nebūtu izspriesti ar
Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 21. oktobra spriedumu un 2016. gada 26. janvāra papildspriedumu.
[11.3] Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, tajos esošos pierādījumus un procesa dalībnieku sniegtos
argumentus, apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi visus tos argumentus, kuri konkrētās lietas ietvaros
ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.
Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir
pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir
jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa
nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē,
atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 12.septembra
sprieduma Nr.SKA-280/2006 8.punktu, 2011.gada 22.septembra sprieduma Nr.SKA-311/2011 20.punktu).
[11.4] Pieteicējas norāde, ka tiesa ir sagrozījusi lietas faktus, ir nepamatota.
Ar īres līgumu pieteicējai lietošanā tika nodots dzīvoklis, kā arī pielīgtas tiesības lietot īrētās telpas, kā arī mājas
koplietošanas telpas un piemājas teritoriju (īres līguma 5.2.1.punkts, lietas 16.lapa). Līdz ar to dome pamatoti norāda, ka
pieteicējai saskaņā ar īres līgumu ir piešķirtas arī mājas koplietošanas telpu un zemes koplietošanas tiesības.
Īres līguma priekšmets ir dzīvoklis, savukārt, ievērojot to, ka dzīvojamā mājā nav sadalīta reālajās daļās un dzīvoklis
nav atsevišķs īpašuma tiesību objekts, dzīvoklim ir piekritīgas domājamas daļas no kopīpašuma – dzīvojamas mājas.
[11.5] Pieteicējas apgalvojums, ka viņai prasa maksāt NĪN divas reizes, gan nosūtot maksāšanas paziņojumus viņai,
gan caur mājas pārvaldnieku/apsaimniekotāju, ir nepierādīts un tādēļ nepamatots.
Fakts, ka apsaimniekotājs būtu piestādījis pieteicējai rēķinus par NĪN samaksu, pretēji pieteicējas norādei, nav
vispārzināms. Dome noliedz, ka būtu pieprasījusi NĪN samaksu par 2015. gadu apsaimniekotājam, un pieteicēja nav
pierādījusi, ka apsaimniekotājs viņai būtu prasījis apmaksāt NĪN par 2015. gadu.
[11.6] Pārbaudot pierādījumus lietā, apgabaltiesa atzīst, ka dome pamatoti pieteicējai NĪN par dzīvokli (/adrese/,
platība 45,6 m2, kadastra apzīmējums /numurs A/) noteica par 456/12630 domājamām daļām no ēkas, kadastra apzīmējums
/numurs C/, un no zemes, kadastra apzīmējums /numurs B/.
Apgabaltiesa konstatē, ka zemesgabala /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs B/, kopēja platība ir 2343 m2.
Pieteicējas lietošanā esošajam dzīvoklim ir piekritīgas 456/12630 daļas no zemes vienības (kadastra dati, lietas 18.lapas
otrais atvērums). Attiecīgi, proporcionāli pieteicējas lietošanā esošā dzīvokļa platībai – 45,6 m2, proporcionālā zemes
vienības daļā sastāda 85 m2 (noapaļojot), ko iegūst: 456 (dzīvoklim piekritīga domājamā daļa) x 2343 (kopējā zemesgabala
platība) / 12639 (kopējais koplietošanas daļu skaits) = 84,59, noapaļojot - 85 m2.
[11.7] Ievērojot to, ka Lēmums ir atzīstams par tiesisku, apgabaltiesa nekonstatē lietā pamatu taisīt blakus lēmumu par
domes rīcību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidī t /pers. B/ pieteikumu par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja 2015. gada 10. maija lēmuma
Nr.329148/2.1.11/327950 atcelšanu daļā, ar kuru /pers. B/ nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināts par dzīvoklim /adrese/
piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma (koplietošanas telpu) domājamo daļu, kā arī mantisko zaudējumu 38,46 euro
apmērā un personiskā kaitējuma 110 euro apmērā atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente K. Krastiņa
Tiesneses S. Gintere
S. Liniņa