Court convicts driver of negligent homicide and false testimony, rejecting false witness claim as non-culpable mistake.

Lietas Nr. 11200049814

arhīva Nr. K13-0032/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2016. gada 6. maijā

Dobeles rajona tiesa:

Tiesnesis A. Škutāns

piedaloties prokuroram R. Košinskim

aizstāvim M. Bitem

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas

( KL redakcijā līdz 03.12.2015. ), un

k o ns t a t ē ja :

/pers. C/ vadīja transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus un tā rezultātā izraisīja cilvēka nāvi.

/datums/augustā ap plkst. 02.40 Dobeles novada Dobeles pilsētā, tumšā diennakts laikā, pie ieslēgta mākslīgā ielu apgaismojuma, pa sausu

ar asfaltbetona segumu klātu Meža prospektu, brauktuves platums 6,00 metri, bez nomalēm, virzienā no Sanatorijas ielas uz Liepu ielu, /pers. C/ ar

pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu ātrumu, vadīja automašīnu “/TL marka/”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/.

Iepretim ēkai /adrese/ pilsētā, /pers. C/, pieļaujot noziedzīgu pašpaļāvību, neizvēloties ceļa segumam un meteoroloģiskajiem apstākļiem

atbilstošu braukšanas ātrumu, aiz Priežu ielas, zaudēja kontroli pār automašīnas vadību, nespēja novadīt automobili savā kustības joslā, sānslīdē šķērsoja

horizontālo ceļa apzīmējumu – balto nepārtraukto līniju un iebrauca pretējā virziena braukšanas joslā, kur iepretim iebraucamajam ceļam uz Ķestermeža

estrādi, pirms izgaismotas gājēju pārejas, ar automašīnas /TL marka/ virsbūves kreiso priekšējo spārnu, pārvietojoties sānslīdē, uzbrauca pa brauktuves

kreiso malu virzienā uz Liepu ielu ejošajam gājējam /pers. D/, kā rezultātā viņš negadījuma vietā no gūtajām traumām mira. Pēc uzbraukuma gājējam

automašīna /TL marka/ šķērsoja brauktuvi sānslīdē uz labo pusi, uzbrauca apmalei, pēc kā pārvietojās pa zālāju un ar automašīnas priekšgala labo pusi

ietriecās kokā.

/pers. C/ pārkāpa spēkā esošo “Ceļu satiksmes noteikumu” punktus: 4. punktu, kas nosaka, ka Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, […]; 10. punktu, kas nosaka, ka Ceļu satiksmes

dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus; 38.4. punktu,

kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk

aizsargātie ( gājēji un velosipēdisti ); 112. punkta prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos

ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus ( īpaši

redzamību braukšanas virzienā ); 314.1. punktu, kas nosaka, ka 920. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija – sadala robežas bīstamās vietās, brauktuves

posmus, kuros aizliegts iebraukt.

Ceļa satiksmes negadījumā cieta gājējs /pers. D/, kurš guva sekojošus miesas bojājumus:

galvas rajonā: ādas nobrāzumus, sisti – plēstas brūces; asinsizplūdumu galvas ādas muskuļu lēvera iekšējā virsmā pieres – deniņu labajā

pusē; pieres – deniņu kaula impresijas veida lūzumu labajā pusē ar lūzuma līniju pāreju uz galvaskausa velves un pamatnes kauliem un smadzeņu apvalku

bojājumiem; difūzus, saplūstošus, apmetņveida asins izplūdumus zem smadzeņu mīkstajiem apvalkiem, smadzeņu sasitumu;

krūšu kurvja rajonā: plaušu un sirds sasitumus, krūšu kaula lūzumu ar asins izplūdumiem apkārtējos audos; daudzu ribu lūzumus pa

vairākām anatomiskajām līnijām ar asins izplūdumiem apkārtējos audos, piesienas pleiras un plaušu audu bojājumiem; asiņu uzkrāšanos abu pleiru

dobumos;

vēdera rajonā: labās nieres sasitumu, ādas nobrāzumus;

ekstremitāšu rajonā: kreisās pēdas locītavas vaļēju, šķembainu lūzumu ar asins izplūdumiem apkārtējos audos; ādas nobrāzumus uz

ķermeņa un ekstremitātēm; ādas nobrāzumus.

Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un iestājušies /datums/cietu – trulu

priekšmetu iedarbībā, kustībā esošas automašīnas un gājēja sadursmes rezultātā, cietušajam atsitoties pret automašīnas korpusa priekšmetiem un

detaļām. Gūtie miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. D/ nāves iestāšanos un minēto ceļu satiksmes negadījumu.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma ( turpmāk – KL ) 260. panta otrajā daļā.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma ( turpmāk – KPL ) 96. panta ceturto daļu par cietušajiem kriminālprocesā atzina /pers. D/ nepilngadīgos

bērnus /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, kurus kā nepilngadīgas personas pārstāv māte /pers. H/, kura ir pilnvarojusi cietušo intereses pārstāvēt zvērinātam

advokātam Jānim Meijam.

Tiesas sēdē /pers. C/ ( turpmāk – apsūdzētais ) savu vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatzina. Par lietas apstākļiem

liecināja, ka /datums/vakarā, mājās bijušas problēmas ar elektrību. Tad devies pie mātes uz Kaķeniekiem, lai pārnakšņotu. Braucis no savām mājām

Sanatorijas ielā uz Meža prospektu pilsētas virzienā. Braucis 50 km/h pa savu braukšanas joslu. Pēkšņi bijis trieciens. Neatceroties kur un kā, tad

automašīna atsitusies pret koku. Iestājies šoks, piegājis pie cietušā. Redzējis, ka viņa stāvoklis ir slikts. Apsēdies pieturā uz soliņa un domājis, ka kādam

jāpiezvana. Iedevis savu telefonu cilvēkam, kurš atradies notikuma vietā. Cilvēku nav pazinis. Tas cilvēks izsaucis ātro palīdzību. Sarunas laikā pa

telefonu esot rupji atbildējis. Zinot kāda ir attieksme pret viņu, kā arī bijis šoka stāvoklis, izdomājis doties prom. Dzirdējis sirēnas un uzskatījis, ka var

doties prom, jo visu esot izdarījis.

Norādīja, ka braucis pa labo pusi, asfalts bijis sauss un apgaismots. Uz brauktuves neviens nav atradies. Tad kaut kas pazibējis. Gaisa spilvens

esot trāpījis pa žokli un bijušas asinis. Kad trāpījis gaisa spilvens nevar pateikt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 1. punktu pēc prokurora lūguma, tiesa nolasīja /pers. C/ /datums/sniegtās liecības. Savās liecībās

/pers. C/ liecināja, ka /datums/laika posmā no plkst. 24.00 līdz aptuveni plkst. 02.00 atradies savā dzīves vietā /adrese/. Alkoholiskos dzērienus nav

lietojis. Sakarā ar to, ka mājās nav bijusi elektrība, nolēmis braukt pie saviem vecākiem uz Kaķeniekiem. Braucis ar automašīnu /TL marka/v/n /TL

numurs/, kopā ar viņu brauca draudzene /pers. I/. Ar draudzeni dzīvojot kopā. Uz Kaķeniekiem braukuši pa Meža prospekta ielu Dobelē, virzienā no

Priežu ielas uz Liepu ielu. Braucis nepārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Aiz iebraucamā ceļa uz Ķestermeža estrādi, precīzi cik tālu nevarot pateikt,

pēkšņi pamanījis, ka automašīnas priekšā izskrien cilvēks, kā bija ģērbies nevarot pateikt. Cilvēks skrējis no labās puses, taču to nevarot apgalvot. Tad

notikusi sadursme ar cilvēku, taču kur minētā persona pēc sadursmes palikusi, vai to uzsvieda uz automašīnas nezinot, jo tas bijis ļoti pēkšņi. Pēc

sadursmes automašīna atradās ceļa labajā pusē un atdūrās pret koku. Pēc notikušā bijis šoka stāvoklis, redzējis, ka ielas kreisajā pusē guļ cilvēks.

Piegājis pie cilvēka, redzējis, ka cilvēks elpo, izlēmis, ka jāizsauc ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cilvēkam asiņojusi galva. Zvanījis no sava

telefona Nr. /numurs/, kas runājis pa telefonu neatceroties, iespējams viņa draudzene. Pēc tam sadzirdējis sirēnas un būdams šoka stāvoklī aizgājis no

notikuma vietas. Aizgājis viens pats, kur palikusi draudzene nezinot. Ātrāk saistībā ar notikušo ierasties policijā nav varējis, jo bijis šoka stāvoklī, kā arī

saasinājās viņa nervu slimības – veģitatīvā distonija. Pa ielu, virzienā no Priežu ielas uz Liepu ielu, braucis ar ātrumu aptuveni 50 km/h, taču ne ātrāk kā

50 km/h. Nevienā brīdī, kad braucis pa ceļu virzienā no Priežu ielas uz Liepu ielu viņa automašīnu “nesanesa”, automašīna pirms uzbraukuma neslīdēja, uz

ceļa turējās stabili, brauca taisni. Ceļa segums bija asfaltēts, to, vai bija lietus nevarot pateikt, neatceroties. Transportlīdzeklis atradies jau aiz krustojuma,

pāri gājēju pārejai, kad pamanījis cilvēku, taču cik liels attālums bija, kad pamanījis cilvēku, nezinot. Cilvēks iespējams skrējis no labās puses uz kreiso

pusi, viņa automašīnas virzienā. Kurā brīdī sācis bremzēt nevarot pateikt, iespējams tajā brīdī, kad ieraudzījis skrienam cilvēku. Tajā brīdī notikusi

sadursme, bija dzirdams “būkšķis” līdzīgs tādam, it kā ar bumbu iemet pa automašīnu. Citas skaņas trieciena rezultātā nebija. To, vai sadursmes brīdī

cilvēks tika uzmests uz automašīnas motora pārsega, nezinot, jo nav redzējis. Pēc sadursmes automašīna uzbrauca uz apmales labajā pusē un iebrauca

kokā. Kurā automašīnas pusē jutis trieciena skaņu pēc sadursmes ar cilvēku, nevar pateikt. Pēc trieciena kokā automašīnai /TL marka/ nostrādāja

drošības spilveni, viņa drošības spilvens pie stūres, vai nostrādāja blakussēdētājam, nezinot. Pirms sadursmes ar cilvēku ielas apgaismojums bija ļoti

slikts, laterna, kas atradās kreisajā pusē apgaismoja tikai gājēju pāreju, taču, kas notika aiz gājēju pārejas nebija iespējams redzēt, jo bija tumšs,

gaismas stari nosedza pārredzamību. Braukšanas laikā, pirms uzbraukuma gājējam, viņaprāt, esot bijis piesprādzējies. Pirms uzbraukuma gājējam,

nezinot kā viņš skrējis, cik viņš ātri skrējis, nezinot, jo viss noticis pēkšņi, principā, redzējis tikai viņa siluetu. Pirms uzbraucis minētai personai pa labo

ceļa malu gājis vēl viens cilvēks, kuru apbraucis. To, cik tālu viņš atradies līdz tam cilvēkam, kuram uzbraucis, nezinot. Kā arī cilvēks, kuru apbraucis

nezinot, vai bijis aizgājis jau līdz gājēju pārejai, viņu apbraucis un nav pievērsis uzmanību. Viņu apbraucis pirms gājēju pārejas. Taču, cik metri bijuši līdz

gājēju pārejai, nevarot pateikt. No sadursmes, kas notika ar cilvēku, kuram uzbraucu, izvairīties nebija iespējams, jo tas notika pēkšņi, pamanījis pēdējā

brīdī. Precizēja, ka braucis ar ātrumu ne ātrāk kā 50 km/h, nevis kā iepriekš minēts, aptuveni 50 km/h.

Saskaņā ar KPL 501. panta 1. punktu, pēc prokurora lūguma, tiesa nolasīja /pers. C/ /datums/kā aizdomās turētā sniegtās liecības, no kurām

redzams, ka paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām, kuras sniedza aizturētā statusā. Papildus norādījis, ka pirms uzbraukuma gājējam, braucis ar

ieslēgtām tuvām gaismām un automašīnai esot mehāniskā ātrumkārba.

Saskaņā ar KPL 501. panta 1. punktu, pēc prokurora lūguma, tiesa nolasīja /pers. C/ /datums/sniegtās liecības, no kurām redzams, ka

/datums/pirms ceļu satiksmes negadījuma, kad vadījis automašīnu /TL marka/ ar v/n /TL numurs/, tā bija tehniskā kārtībā, ikgadējā tehniskā apskate bija

izieta. Automašīna bija aprīkota ar labām vasaras riepām. Nekādu tehnisku problēmu ar auto pirms negadījuma nebija. No kuras puses gājējs parādījies

uz brauktuves, nevarot pateikt.

Neraugoties uz apsūdzētā vainas noliegšanu, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina KL 260. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

ir pierādīta ar tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītiem pierādījumiem.

Ar cietušās /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē cietusī liecināja, ka /datums/vīrs atbraucis mājās no darba. Svinējuši 19 gadu

kopdzīves jubileju. Ar bērniem aizgājusi gulēt ap plkst. 22.00. Vakarā vīrs izgājis no mājām un gājis uz Ķestermežu. Esot gājis pa savu braucamo daļu un

automašīna esot viņu notriekusi. Brāļa draugs /pers. J/ esot gājis mājās un redzējis notikušo. Viņš izsaucis ātro palīdzību. Pa nakti atnākusi /pers. K/ un

pateikusi, ka notikusi avārija. Notikuma vietā atpazinusi vīra līķi. Viņai sniegta medicīniskā palīdzība, jo pacēlies asinsspiediens. Vīrs esot strādājis un

apgādājis ģimeni. Ģimenē ir trīs nepilngadīgi bērni. Esot bijis centīgs un mīlošs. Tagad viena pati uztur ģimeni. Esot griezusies apdrošināšanas kompānijā

un pieprasījusi morālā kaitējuma kompensāciju.

Ar cietušā pārstāvja tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē cietušā pārstāvis liecināja, ka cietušo ieskatā lietā ir pietiekoši pierādījumi

apsūdzētā vainas konstatēšanai. /pers. C/ vadījis automašīnu /TL marka/brīdī, kad notriekts /pers. D/. Lietā ir virkne protokolu, foto tabulu un liecinieku

liecības, kas apliecina, ka cietušais notriekts pie gājēju pārejas. Apsūdzētā darbību rezultātā būtiski tika pārkāpti virkne ceļu satiksmes noteikumu

prasības. Lietā ir pietiekami pierādījumi nodarītajam morālajam kaitējumam. /pers. C/ nav izsaucis medicīnisko palīdzību, sniedzis pretrunīgas liecības un

konstatēts, ka netika izrādīta interese par cietušo, kas ir pretrunā likumdošanai, jo nav sniegta pirmā medicīniskā palīdzība. Pēc notikuma apsūdzētais nav

sazinājies ar cietušo /pers. H/. Morālā kaitējuma smagumu ietekmēja arī tas, ka cietušai /pers. H/ bija nepieciešams atpazīt vīra līķi, kā arī, bez apgādības

palikuši trīs nepilngadīgi bērni un /pers. H/. Norādīja, ka noziedzīgos nodarījumos, kas vērsti pret cilvēka dzīvību, morālais kaitējums nav jāpamato, bet

tikai jānorāda. Tiesa nosaka morālā kaitējuma apmēru. Lietā pieteikts morālais kaitējums katram cietušajam 150 000 euro apmērā. Uzskata, ka cilvēka

dzīvi nav iespējams novērtēt ne ar kādiem naudas līdzekļiem un šī naudas summa var kompensēt kaut kādas garīgas ciešanas, jo cietušajiem vairs nebūs

tēva. Ciešanas nav zudušas, tās ietekmējušas cietušās emocionālo stāvokli. Garīgās ciešanas izpaužas kā emocionāls šoks un dzīvesprieka zudums.

Tāpēc tāda summa sniegtu taisnīgu apmierinājumu. Uztur /pers.H/pieteikto kompensāciju par morālo aizskārumu. Lūdza ņemt vērā, ka ceļu satiksmes

negadījums ir izdarīts ceļu satiksmes jomā un kompensāciju izmaksu regulē speciāls likums apdrošināšanas jomā. Tāpēc tāds pats pieteikums par morālā

kaitējuma izmaksu ir iesniegts AAS “Balta”. Lūdza piedzīt no apsūdzētā izdevumus, kas radušies cietušajiem par sniegto juridisko palīdzību, kas lietā ir

pierādīti ar iesniegtajiem pierādījumiem.

Ar liecinieka /pers. M/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē liecinieks liecināja, ka precīzu laiku neatceras, no viņa mājām /Nosaukums/ uz

savām mājām ap plkst. diviem, trijiem naktī, aizgājis /pers. J/. Tad atnākusi viņa draudzene /pers. K/, kura teikusi, ka ir notikusi avārija. No viņa pirms

kāda laika aizgāja draugs /pers. J/ un padomājis, ka varbūt ar viņu kas atgadījies, tādēļ skrējis skatīties. Atskrienot līdz notikuma vietai, saticis /pers. J/.

Redzējis, ka zālē guļ vīrieša līķis, sākumā to nav pazinis. Kurš vadījis automašīnu, kura notriekusi /pers. D/, nezinot. Automašīna atradusies ceļa pretējā

pusē, ietriekusies kokā. Automašīnas vadītājs notikuma vietā neesot bijis. Sagaidījis ātro palīdzību un policijas darbiniekus. Pēc kāda laiciņa atnākusi

māsa /pers. H/. Pamanījis, ka /pers. D/ bijusi pārsista galva pakausī. Redzējis, ka cietušajam kurpes bijušas nokritušas, viena atradusies kreisajā pusē pie

ceļa apmales. /pers. J/ esot stāstījis, ka viņam panesusies garām mašīna, netālu no Ķestermeža. Esot redzējis, ka automašīna notriec cilvēku aptuveni

100-200 metri attālumā. Pēc tam /uzvārds/ esot gājis pie automašīnas, kas ietriekusies kokā. Kad piegājis pie automašīnas, redzējis tajā cilvēkus un

uzprasījis mobilo telefonu, lai izsauktu ātro palīdzību.

Ar liecinieka /pers. J/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē liecinieks liecināja, ka viņš bijis ciemos pie /vārds/ un abi lietojuši alu. Uz kādu

brīdi bija ienācis arī /pers. D/. Kad /pers.D/aizgājis, arī viņš pēc pāris minūtēm gājis mājās. Gājis pa Meža prospektu pa labo pusi centra virzienā.

Redzējis, ka pa ceļa kreiso pusi gāja cilvēks, aptuveni 100 – 120 metri pa priekšu viņam. Tad no zemes ceļa, Krimūnu puses, izbraukusi automašīna un

braukusi pa ceļa labo pusi, strauji uzņemot ātrumu. Automašīna bijusi /TL marka/. Tad automašīna apbrauca viņu. Pēc tam automašīnu sanesa un tā

iebrauca pretējā braukšanas joslā, dzirdējis bremzes, tad redzējis, ka automašīna notriec cietušo. Pašu trieciena brīdi neredzēja, jo priekšā atradās

automašīna, bet redzēja, kā cietušais tiek uzsviests gaisā. Tad automašīna ietriekusies kokā, labajā ceļa malā. Tas noticis krustojumā ar estrādi, pie ceļa

zīmes gājēju pāreja. Norādīja, ka tur ir laternas un bija apgaismots. /pers. D/ bija pirms gājēju pārejas, norobežojošo margu sākumā. Pēc tam piegājis

pie automašīnas. No automašīnas vadītāja puses izkāpis apsūdzētais un no blakussēdētāja puses izkāpusi sieviete. Tad paprasījis mobilo telefonu, lai

izsauktu ātro palīdzību. Sieviete iedevusi mobilo telefonu un viņš izsaucis ātro palīdzību. Kad zvanījis ātrajai palīdzībai, nosaucis savu vārdu un uzvārdu.

Apsūdzētais un sieviete apsēdušies uz soliņa. Tad piegājis pie cietušā, kad atgriezies, apsūdzētais un sieviete bija aizgājuši. Apsūdzētais nekādu interesi

par cietušo neesot izrādījis, esot bijis šoka stāvoklī.

Tiesas sēdē uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks /pers. J/ paskaidroja, ka attālums līdz notikuma vietai, ko norādījis pirmstiesas procesā sniegtajās

liecībās, esot bijis lielāks, jo negadījums noticis tumsā un attālums izskatījies tālāks. Precizēja, ka viņš gājis pa ceļa labo malu un /pers. D/ pa ceļa kreiso

malu.

Ar liecinieces /pers. K/, tagad /uzvārds/, tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē lieciniece liecināja, ka viņa 2014. gadā, konkrētāku datumu

neatceroties, ap plkst. diviem, diviem trīsdesmit, gājusi mājās no draudzenes caur Ķestermeža prospektu. Dzirdējusi, ka notika avārija, dzirdējusi troksni,

ka automašīna ietriecas kokā. Atradusies netālu no notikuma vietas. Kad piegājusi pie notikuma vietas, tur esot bijis tikai /pers. J/. Tad viņa skrējusi pie

sava drauga /pers.M/, lai pastāstītu par avāriju. Tad abi kopā gāja skatīties, kas noticis. Pēc tam aizgājusi pateikt /pers. H/. Tad vēlreiz atnākusi uz

notikuma vietu un redzējusi, ka tur guļ /pers. D/.

Ar liecinieces /pers. P/, tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē lieciniece liecināja, ka dežurējusi operatīvās grupas sastāvā un izbraukusi uz

notikuma vietu un veikusi procesuālās darbības. Uzsākusi kriminālprocesu, veikusi notikuma vietas apskati, nopratinājusi lieciniekus. Veica automašīnas

apskati, jo vadītājs bija pametis notikuma vietu un primārais bijis noskaidrot automašīnas vadītāju. Ceļu satiksmes negadījumu formēja ceļu policijas

ekipāža. Notikuma vietā bijusi tikai viena automašīna, kā arī bija eksperts un viens liecinieks /pers. J/. Lieciniekam bijusi alkohola smaka uz jautājumiem

atbildējis, tiesības sapratis, pārvietojies patstāvīgi, bijis adekvāts, orientējās telpā un laikā.

Ar liecinieces /pers. I/, tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē lieciniece liecināja, ka /datums/ap plkst. 02.00 ar apsūdzēto braukuši no

Sanatorijas ielas uz Ķestermeža estrādes pusi. Automašīnu vadījis /pers. C/. Braukuši aptuveni 50 km/h, abi bijuši piesprādzējušies. Pēkšņi izdzirdējusi

blīkšķi. Tad izšāvušies gaisa spilveni. Viss bijis putekļos, nav sapratusi, kas notiek, tad vēl viens blīkšķis. Tad izkāpusi no automašīnas pa vadītāja puses

durvīm, jo blakussēdētāja durvis nevarēja attaisīt. Tad sapratusi, kas noticis. Tad pienācis vīrietis, kas izskatījās ļoti piedzēries. /pers. C/ teicis, ka

jāizsauc ātrā palīdzība un iedevis savu telefonu vīrietim. Vīrietis piezvanījis ātrajai palīdzībai. Kādu laiciņu ar /pers. C/ pasēdējuši uz soliņa. /pers. C/

palicis slikti, bija šoka stāvoklī. Tad dzirdējuši sirēnas un aizgājuši no notikuma vietas. Norādīja, ka /pers. C/ bija piegājis pie cietušā. Alkoholiskos

dzērienus lietojuši nebija. Braukuši pa ceļa labo pusi, līķis atradies ceļa kreisajā pusē, automašīnas pēdas nav redzējusi.

Ar eksperta /pers. R/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē eksperts eksperta atzinumu uzturēja. Uz uzdotajiem jautājumiem paskaidroja,

ka, ņemot vērā konstatētos ārējos miesas bojājumus /pers. D/, cietušais pret traumējošo spēku bija vērsts ar labo ķermeņa virsmu. Trieciens bijis vērsts

vairāk no priekšpuses, labā sāna. Norādīja, ka varēja būt kairinošs faktors, kas lika cietušajam mainīt savu ķermeņa stāvokli pret šo kairinošo faktoru. Ja

cietušais pats atradies rotācijas kustībā, tad automašīna var sagriezt cietušo un bojājumi var būt arī citās ķermeņa pusēs. Galvas bojājumi radušies tiešā

sadursmes rezultātā ar automašīnu, ar kurām detaļām, nevar pateikt. Krūškurvja trauma radusies pret triecienu pa automašīnas kapotu, pēc trieciena pa

kājām.

Ar eksperta /pers. S/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas sēdē eksperts eksperta atzinumu uzturēja. Uz uzdotajiem jautājumiem paskaidroja, ka

trieciena brīdī cietušā apavi tiek norauti un tie paliek tuvāk negadījuma vietai, jo ķermenis tiek aizsviests tālāk. Trieciens bijis izslīdoša rakstura ar

automašīnas kreisā sāna priekšējo stūri. Norādīja, ka uzbraukums gājējam bija eksperta atzinumā norādītajā vietā. Pēdas uz asfalta ir sānslīdes pēdas, jo

ir skrāpējums paralēli ar riepas pēdām un ir krustošanās pēdas. Izslēdz varbūtību, ka cietušais notriekts labajā ceļa pusē, jo ar triecienu nav iespējams

ķermeni pārvietot tik tālu. Labās puses spogulis varēja nolūzt no trieciena kokā. Paskaidroja, ka bojājumi automašīnas priekšējā stikla kreisajā pusē ir no

ārpuses uz iekšpusi, kas radušies sadursmes rezultātā ar cietušo. Pārējās plaisas automašīnas priekšējā vējstiklā ir no iekšpuses uz ārpusi. Raksturīgas

visās sadursmēs, kur nostrādā automašīnas drošības spilveni, un radās no drošības spilveniem. Kāpēc automašīna iebraukusi pretējā braukšanas joslā,

paskaidrot nevar.

Bez tam, apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar krimināllietā savāktajiem rakstveida pierādījumiem un

dokumentiem:

ar Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ 099079 un tam pievienotās foto tabulas, no kā redzams, ka /datums/augustā plkst.

02.40 nenoskaidrots vadītājs ar automašīnu /TL marka/, reģistrācijas Nr. /TL numurs/, Dobelē pa Meža prospektu, braucot virzienā no Priežu ielas,

Liepu ielas virzienā, pie nenoskaidrotiem apstākļiem, uzbrauca gājējam /pers. D/, kurš no gūtajām traumām gāja bojā notikuma vietā;

ar 2014. gada 16. augusta apskates protokolu un tam pievienoto foto tabulu, no kuras redzams, ka apskatāmā automašīna /TL marka/reģistrācijas

numurs /TL numurs/, atrodas Dobelē, Meža prospektā iepretim iebrauktuvei uz Ķestermeža estrādi, ceļa labajā pusē, skatoties no Priežu ielas virzienā uz

Liepu ielu. Automašīna atrodas praktiski nost no ceļa braucamās daļas ar priekšpusi vērstu uz mežu un aizmuguri uz ceļu. Uz ceļa braucamās daļas ir

automašīnas kreisās puses aizmugurējās riepas. Apskatot automašīnu vizuāli no ārpuses, redzami bojājumi – iespiedums priekšējās kreisās puses durvīs,

atrauts kreisais atpakaļskata spogulis, iespiedums priekšējā stikla kreisajā augšējā daļā, stikls saplaisājis. Automašīnai labajā pusē priekšpusē redzami

bojājumi: bojāts spārns, ritenis, motora pārsegs. Labā sāna priekšējās durvīs, apakšējā daļā bojājums, arī labās puses atpakaļskata spogulis atrauts.

Automašīnas priekšpuse ir 20 cm no koka, pie koka automašīnas detaļas, priekša bojāta. Apskatot automašīnas salonu, redzams, ka ir nostrādājuši abi

priekšējie drošības spilveni. Uz vadītāja drošības spilvena redzami izsmērēti sarkanas krāsas asinīm līdzīgas vielas, traipi. Vadītāja drošības spilvens ar

traipiem tika izņemts un iesaiņots papīra maisā un aizzīmogots. Blakussēdētāja drošības spilvens arī tika izņemts. Priekšējā stiklā vadītāja un

blakussēdētāja pusēs redzamas bojājuma vietas, kurās stikls izvirzīts uz āru. No šīm vietām tika paņemti nomazgājumi.

Blakussēdētāja pusē uz grīdas atrodas zaļas krāsas elektroniskais rokas pulkstenis, kurš tika izņemts. Apskatot automašīnas cimdu nodalījumu, tajā

konstatēta Latvijas Republikas pase uz /pers. C/ p.k. /personas kods/, vārda. Uz aizmugurējā sēdekļa atradās 2014. gada piezīmju plānotājs, Valsts

ieņēmuma dienesta lēmums, Dobeles rajona tiesas pavadraksts, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa uzaicinājums uz

“Swedbank” paziņojums par saistību atmaksu.

Apskate tika veikta tumšā diennakts laikā pie mākslīga apgaismojuma. Apskates laikā tika veikta fotogrāfēšana;

ar 2014. gada 18. augusta protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kura redzams, ka /pers. J/ norādīja uz fotogrāfiju Nr.1 ( /pers.

C/ fotogrāfija ) un liecināja, ka šī ir tā persona, kura 16.augustā ar automašīnu notrieca cilvēku. Personu atpazinis pēc ārējā izskata un sejas vaibstiem;

ar 2014. gada 21. augusta apskates protokolu, no kura redzams, ka apskate tika veikta gaišajā diennakts laikā pie dabīgā apgaismojuma Dobelē,

Muldavas ielā 14, 311. kab. Tika apskatītas mantas, kas izņemtas apskates laikā 2014. gada 16. augustā. Tika apskatīta aploksne, uz tās norāde: “rokas

pulkstenis, izņemts a/m /TL marka/v/n /TL numurs/ apskates laikā 16.08.2014., Dobelē, Meža prospekts, sakarā ar gājēju notriekšanu” Kriminālprocesa

Nr. 11200049814 iesaiņoja, VP Kriminālistikas pārvaldes Reģiona biroja eksperts /pers. U/”. Aizlīmēts ar drošības uzlīmi “Security Seal Nr. K

12082311”. Atverot aploksni, tajā redzams zaļas krāsas pulkstenis ar bērna zīmējumu, pulkstenis rādīja 2:A. Tika apskatīts caurspīdīgs polietilēna maiss,

kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi K 12 082312. Maisiņā atradās Eiropas Savienības Latvijas Republikas pase. Atverot pasi, tajā redzama personas bilde

ar datiem: /pers. C/, p.k. /personas kods/. Tika apskatīts polietilēna maisiņš, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi Security Seal Nr. K12 082313. Atverot

maisiņu, tajā redzams melnas krāsas 2014. gada plānotājs. Uz plānotāja lapiņa ar uzrakstu “dokumenti no a/m /TL marka/v/n /TL numurs/ 16.08.2014.

Kr.pr.Nr. 11200049814”. Atverot plānotāju redzami dažādi pieraksti, telefonu numuri. Plānotājā atradās 4. gab. A4 lapas. Apskates laikā apskatītie

priekšmeti tika nofotogrāfēti;

ar Laulības apliecības kopiju, no kuras redzams, ka /pers. D/ /datums/noslēdzis laulību ar /pers.H/. Uzvārds pēc laulības noslēgšanas sievai

/uzvārds/;

ar dzimšanas apliecības kopiju, no kuras redzams, ka /pers. G/ tēvs ir /pers. D/ un māte /pers. H/;

ar dzimšanas apliecības kopiju, no kuras redzams, ka /pers. F/ tēvs ir /pers. D/ un māte /pers. H/;

ar dzimšanas apliecības kopiju, no kuras redzams, ka /pers. E/ tēvs ir /pers. D/ un māte /pers. H/;

ar miršanas apliecības kopiju, no kuras redzams, ka /pers. D/ miris /miršanas datums/Dobelē Dobeles novadā;

ar medicīnisko apliecību par nāves cēloni, no kuras redzams, ka /pers. D/ nāves iestāšanās laiks ir plkst. 02.48, datums /datums/vieta, Meža

prospekts pie estrādes Dobelē, ar norādi – notriekts ar pasažieru automašīnu/TL marka/, kā gājējs;

ar protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kura redzams, ka 2014. gada 8. septembrī liecinieks /pers. J/ atpazinis /pers. I/ pēc

izskata, sejas vaibstiem. Norādīja, ka tā ir tā pati sieviete, kura pēc ceļu satiksmes negadījuma izkāpa no automašīnas /TL marka/ priekšējās pasažieru

vietas;

ar 2014. gada 8. septembra protokolu par liecību pārbaudi uz vietas no kura redzams, ka liecinieks /pers. J/ norādīja vietu Meža prospektā

iepretim mājai Nr. 65, kur atradies, kad viņam garām, centra virzienā, pabraukusi automašīna /TL marka/; aptuvenu vietu uz brauktuves, kur a/m /TL

marka/ kļuvusi nestabila un iebraukusi pretējā virziena joslā; aptuvenu vietu uz brauktuves, pirms gājēju pārejas, kur ar a/m /TL marka/ notika

uzbraukums gājējam /pers. D/; vietu kreisajā pusē zālājā, kur gulējis /pers. D/ līķis; vietu pie norādes stabiņa uz Ķestermeža estrādi, kur pēc uzbraukuma

gulējis /pers. D/ līķis; uz koku, kurā iebrauca a/m /TL marka/ pēc uzbraukuma gājējam; uz soliņu, uz kura pēc negadījuma sēdēja a/m /TL marka/

vadītājs; uz celiņu, kas ved cauri mežam, pa kuru pēc negadījuma aizgāja a/m /TL marka/ vadītājs un pasažiere, pametot notikuma vietu.;

ar Eksperta atzinumu Nr. 111 no kura redzams, ka /pers. D/ nāve varēja iestāties /datums/no trulas galvas un krūšu kurvja traumas ar galvas

smadzeņu, sirds un plaušu sasitumiem un daudzu skeleta kaulu lūzumiem, kas sarežģījās ar traumatisku šoku. /pers. D/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti

miesas bojājumi: galvas rajonā: ādas nobrāzumi, sisti – plēstas brūces; asinsizplūdumu galvas ādas muskuļu lēvera iekšējā virsmā pieres – deniņu labajā

pusē; pieres – deniņu kaula impresijas veida lūzums labajā pusē ar lūzuma līniju pāreju uz galvaskausa velves un pamatnes kauliem un smadzeņu apvalku

bojājumiem; difūzi, saplūstoši, apmetņveida asinsizplūdumi zem smadzeņu mīkstajiem apvalkiem, smadzeņu sasitums;

krūšu kurvja rajonā: plaušu un sirds sasitumi, krūšu kaula lūzums ar asins izplūdumiem apkārtējos audos; daudzu ribu lūzumi pa vairākām

anatomiskajām līnijām ar asinsizplūdumiem apkārtējos audos, piesienas pleiras un plaušu audu bojājumiem; asiņu uzkrāšanās abu pleiru dobumos;

vēdera rajonā: labās nieres sasitums, ādas nobrāzumi;

ekstremitāšu rajonā: kreisās pēdas locītavas vaļējs, šķembains lūzumu ar asins izplūdumiem apkārtējos audos; ādas nobrāzumi uz ķermeņa

un ekstremitātēm; ādas nobrāzumi.

Šie miesas bojājumi varēja rasties /datums/cietu – trulu priekšmetu iedarbībā, kustībā esošas automašīnas un gājēja sadursmes rezultātā,

cietušajam atsitoties pret a/m korpusa priekšmetiem un detaļām. Pēc sava rakstura miesas bojājumi kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem,

kas bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar cietušā nāves iestāšanos. /pers. D/ līķa asinīs tika atrasts 2,81% etilspirta;

ar 2015. gada 13. janvāra eksperta atzinumu Nr. 14-1660 no kura redzams, ka uzbraukuma brīdī gājējs, visticamāk, atradās vertikālā

stāvoklī, sākotnēji kontaktējot ar automobiļa priekšējo kreiso spārnu, tad ar kreisās puses aizmugures skata spoguli ( kuram atliecoties, tika bojāts kreiso

priekšējo durvju stikls ) un, visticamāk, gājējs ar galvu kontaktēja ar automobiļa priekšējo stiklu, pēc tam gājējs tika atsviests no automobiļa un tika

pārvietots automobiļa braukšanas virzienā pa kreisi, uz ceļa kreiso malu ( zaļo zonu ). Kontakts starp gājēju un automobili bijis “izslīdoša” rakstura.

Gājēja sandale saķeres rezultātā ar brauktuvi palikusi aptuveni sadursmes vietā, vai pārvietota nedaudz uz priekšu. Nav iespējams noteikt gājēja kustības

virzienu attiecībā pret automobili. Automobilis uzbraukuma brīdī, gājējam pārvietojies pa CSNg shēmā fiksētajām sānslīdes pēdām, automobilim

atrodoties nedaudz ieslīpi attiecībā pret brauktuves garenasi, bet precīzāku automobiļa izvietojumu attiecībā pret brauktuvi nav iespējams noteikt.

Aptuvenā vieta, kur automobilis kontaktēja ar gājēju, atrodas brauktuves kreisajā pusē ( pretējā virziena braukšanas joslā ), pirms fiksētās sandales

atrašanās vietas, pirms gājēju pārejas, automobiļa braukšanas virzienā skatoties. Nav iespējams noteikt automobiļa /TL marka/ kustības ātrumu pirms

sānslīdes pēdu sākuma vietas un uzbraukuma brīdī gājējam. Sākotnēji automobilis pārvietojies no brauktuves labās puses uz kreiso ( fiksētais pēdu

garums 28,2 m ), tad automobilis pārvietojies pa brauktuves kreiso pusi ( pretējo braukšanas joslu ) ( fiksētais pēdu garums 35,8 m ), kur noticis

uzbraukums gājējam, pēc kā automobilis pārvietojies no brauktuves kreisās puses uz labo, nobraucot no brauktuves un kontaktējot ar koka stumbru

( fiksētais pēdu garums 19,5 m ), automobiļa braukšanas virzienā skatoties. Nav iespējams noteikt, vai automobiļa /TL marka/ vadītājs ir pārsniedzis

maksimāli atļauto kustības ātrumu, jo nav iespējams noteikt automobiļa kustības ātrumu pirms tā sānslīdes pēdām uz brauktuves. Automobiļa /TL marka/

vadītājam, braucot pa sava virziena brauktuves pusi un, tiekot galā ar automobiļa vadību ( nepārvietojoties sānslīdē ), būtu bijusi tehniska iespēja

izvairīties no uzbraukuma gājējam, jo uzbraukums gājējam notika brauktuves kreisajā pusē, kreisajā malā. Automobiļa /TL marka/ virsbūves kreisā sāna

priekšējās daļas bojājumi ir raksturīgi sadursmei ar gājēju un, visticamāk, radušies kontakta ar gājēju rezultātā;

ar izdruku kartes veidā no lietotnes par ceļu satiksmes negadījuma vietu, no kuras redzama ceļu satiksmes negadījuma vieta.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatēja visu subjektīvo un objektīvo

pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un tās kvalificē pēc KL 260. panta otrās daļas un

atzīst, ka apsūdzētā ceļu satiksmes noteikumu neievērošana ir cēloņsakarībā ar sekām.

KL 260. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcija ir blanketa, tāpēc, kvalificējot nodarījumu pēc šā panta, jānorāda kādi Ceļu

satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana ir kriminālsodāma, ja vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā ir nodarīts kaitējums cietušā

veselībai vai dzīvībai un starp nodarījumu un kaitīgajām sekām konstatēta cēloņsakarība. Apsūdzētais ir pārkāpis Ministru Kabineta noteikumu Nr. 57

“Ceļu satiksmes noteikumi” ( redakcijā no 01.10.2014. – 31.12.2015. ) 4., 10., 38.4., 112., 314.1. prasības, kā rezultātā ir iestājusies cietušā nāve.

Tiesa secina, ka apsūdzētajam, ievērojot minēto Ceļu satiksmes noteikumu punktu prasības, bija iespēja izvairīties no sadursmes ar cietušo.

Izdarot iepriekš minēto atzinumu, tiesa pamatojās uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

Lai iestātos kriminālatbildība pēc KL 260. panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva obligātās pazīmes, tajā skaitā tas, ka

transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transportlīdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā ( sk. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 6. novembra lēmums lietā Nr. SKK – 601/2009 ).

Tiesa uzskata, ka apsūdzība apsūdzētajam pamatoti celta par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas nepārprotami ir cēloniskā sakarā ar

ceļu satiksmes negadījumā radītajām sekām, proti par 10. punkta pārkāpumu – apsūdzētais iebraucot pretējā braukšanas joslā, radīja satiksmei bīstamu

situāciju un nodarīja zaudējumus; par 38.4. punkta pārkāpumu – apsūdzētais iebraucot pretējā braukšanas joslā, ar savu rīcību apdraudēja citus ceļu

satiksmes dalībniekus, it sevišķi mazāk aizsargātos, konkrētajā gadījumā gājēju; par 112. punkta pārkāpumu – apsūdzētais nebija izvēlējies atbilstošu

ātrumu. Līdz ar to, apsūdzētajam, braucot ar izvēlēto ātrumu, bija jānovērtē iespējamie traucējumi un jāizvēlas atbilstošs ātrums. Atbilstoša ātruma

kritēriju var noteikt tikai, ņemot vērā katra autovadītāja un gadījuma individuālās īpatnības un konstatētās sekas. Apsūdzētais nav vadījis automašīnu

maksimāli piesardzīgi, izvērtējot savas spējas; par 314.1. punktu – apsūdzētais pārkāpa 920. ceļa apzīmējumu, nepārtrauktu līniju, iebraucot pretējā

braukšanas virziena joslā, kur notika sadursme ar cietušo. Tiesas ieskatā pamatoti ir celta apsūdzība par Ceļu satiksmes noteikumu 4. punktā minēto

pārkāpumu, jo apsūdzētais nav izpildījis Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas noteic ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus. Apsūdzētā minētie Ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumi ir noveduši arī pie Ceļu satiksmes noteikumu 4. punkta pārkāpuma, jo katra transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir

ievērot Ceļu satiksmes noteikumus.

Tiesa atzīst, ka nevar pievienoties aizstāvja apgalvojumiem, ka lietā nav noskaidrots, pa kuru ceļa pusi gājis cietušais, ka apsūdzībai bija

jānorāda, kāds bija drošs braukšanas ātrums un, kad nostrādājuši automašīnas drošības spilveni.

Liecinieks /pers.J/tiesas sēdē liecināja, ka cietušais /pers. D/ gājis pa ceļa kreiso pusi un cietušo automašīna notriekusi ceļa kreisajā pusē un

pēc tam ietriekusies kokā ceļa labajā pusē. Norādīja, ka bija blīkšķis un cilvēks aizlidoja, tad bija otrs blīkšķis, kad automašīna ietriekusies kokā.

Tiesa atzīst liecinieka /pers. J/ tiesas sēdē sniegtās liecības par ticamām, jo tās apstiprinās ar citiem lietā iegūtiem pierādījumiem.

Tiesas sēdē eksperts /pers. R/ liecināja, ka trieciens bijis vērsts vairāk no priekšpuses, labā sāna. Norādīja, ka varēja būt kairinošs faktors,

kas lika cietušajam mainīt savu ķermeņa stāvokli pret šo kairinošo faktoru. Ja cietušais pats atradies rotācijas kustībā, tad automašīna var sagriezt cietušo

un bojājumi var būt arī citās ķermeņa pusēs.

Tiesa uzskata, ka eksperta /pers. R/ tiesas sēdē liecinātais, norāda, kāpēc cietušais pret traumējošo spēku bija vērsts ar labo ķermeņa

virsmu.

Tiesas sēdē eksperts /pers. S/ izslēdza iespēju, ka cietušais notriekts ceļa labajā pusē, jo trieciena rezultātā nav iespējams ķermeni aizsviest tik tālu.

Kā sadursmes vietu norādīja eksperta atzinumā Nr. 14-1660 minēto sadursmes vietu “Pēc gājēja, gājēja apavu ( vasaras sandales ) un automobiļa pēdu

savstarpējā izvietojuma ( CSNg shēmā fiksētie stāvokļi Nr.3, Nr. 4 un Nr. 7 ), var noteikt, ka aptuvenā vieta, kur automobilis kontaktēja ar gājēju,

atrodas brauktuves kreisajā pusē ( pretējā virziena braukšanas joslā ), pirms fiksētās sandales atrašanās vietas, pirms gājēju pārejas, automobiļa

braukšanas virzienā skatoties.”

Liecinieka /pers.M/liecinātais kalpo kā apsūdzētā vainas netiešs pierādījums, jo viņš varēja restaurēt notikumu tikai pēc /pers. J/ teiktā, no kā

secināms, ka /pers. J/ par notikušo liecinājis konsekventi visa procesa laikā. Kā arī /pers. M/ liecināja, ka atrodoties notikuma vietā redzējis, ka

cietušajam nokritis apavs, kas atradies ceļa kreisajā pusē pie apmales.

Tiesas sēdē eksperts /pers. S/ norādīja, ka trieciena brīdī cilvēkam apavi bieži tiek norauti un tie paliek tuvāk negadījuma vietai, bet ķermenis tiek

aizsviests tālāk.

Pirmstiesas procesa laikā 2014. gada 20. augustā /pers. C/ sniedza liecības kā aizturētais, piedaloties zvērinātam advokātam Edijam Saulītim.

Savās liecībās /pers. C/ norādīja, ka pēc trieciena kokā, automašīnai /TL marka/ nostrādāja esošie drošības spilveni.

Tiesas sēdē apsūdzētais liecināja, ka neatceroties, kurā brīdi nostrādājuši automašīnas gaisa spilveni. Par pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām

norādīja, ka tās sniedzis šoka stāvoklī. Tiesa uzskata, ka norāde uz šoka stāvokli ir nepamatota, jo no ceļu satiksmes negadījuma brīža bija pagājušas

vairākas dienas un nopratināšanas veikta zvērināta advokāta klātbūtnē.

Lietā nav apstiprinājies arī apsūdzētā norādītais, ka primārais trieciens bijis pa automašīnas labajiem sāniem. Kā redzams no eksperta atzinuma

Nr. 14-1660, tad automobiļa /TL marka/ virsbūves kreisā sāna priekšējās daļas bojājumi ir raksturīgi sadursmei ar gājēju un, visticamāk, tie radušies,

automobilim kontaktējot ar gājēju. Savukārt automobiļa labā sāna priekšējās daļas bojājumi ir radušies, kontakta ar koka stumbru rezultātā.

Novērtējot visus izklāstītos pierādījumus to savstarpējā saistībā tiesa atzīst, ka lietā novērstas jebkādas KPL 19. panta trešajā daļā norādītās

šaubas par apsūdzētā vainu un lietā taisāms notiesājošs spriedums, piespriežot apsūdzētajam sodu.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais savas vainas noliegšanu izraudzījies kā savu aizstāvības taktiku, ar mērķi izvairīties no kriminālatbildības. Apsūdzētā

liecības vērstas uz sev labvēlīga procesa iznākuma panākšanu, tomēr tās atspēko citi lietā esošie pierādījumi.

Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, viņa

personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar KL 47. un 48. pantu atbildību pastiprinoši un atbildību mīkstinoši apstākļi

konstatēti netika.

Saskaņā ar KL 7. pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags noziegums.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētā

personību – ieguvis augstāko izglītību, apgādībā viena nepilngadīga persona, strādā algotu darbu, šķīries, dzīvo /adrese/. No Dobeles novada pašvaldības

policijas informācijas par apsūdzēto redzams, ka Dobeles novada pašvaldības policijā par /pers. C/ ne rakstiskas, ne mutiskas sūdzības nav saņemtas.

No /nosaukums/ futbola centra Zemgales reģiona vadītāja raksturojas pozitīvi. Vērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu - savu

vainu neatzina un atstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu. Noziedzīga nodarījuma smagumu – izdarīts smags noziegums, raksturu – vadīja

transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kas izraisīja cilvēka nāvi, tādējādi apdraudot ne tikai ceļu satiksmes drošību, kas ir paaugstinātas

bīstamības moments, bet arī, nodarot kaitējumu personas veselībai un dzīvībai. Kā arī, vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ka ir radīts

kaitējums, kas izpaudies kā cietušā nāve un ir cēloniskā sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu.

Tiesas sēdē prokurors un cietušo pārstāvis lūdza apsūdzētajam piemērot reālu brīvības atņemšanas sodu un saskaņā ar KL 44. panta

nosacījumiem, piemērot apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Ņemot vērā, ka Krimināllikuma 260. panta otrās daļas sankcija kā vienīgo soda veidu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, sods

par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi un nav konstatēti atbildību pastiprinošie apstākļi. Tiesa uzskata,

ka apsūdzētajam atbilstošs soda mērs ir nosakāms zem sankcijā paredzētās vidējās robežas.

Lemjot jautājumu par papildsoda piemērošanas nepieciešamību, tiesa ņem vērā gan soda noteikšanas vispārīgos principus, gan soda mērķi.

Apsūdzētajam 2015. gada 3. februārī administratīvā pārkāpuma lietā ir piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 24 mēnešiem. Ņemot

vērā, ka kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pagājis ilgstošs laika periods, kura laikā apsūdzētais nav izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumus, kā arī vērtējot to, ka lietā nav atbildību pastiprinošo apstākļu, tiesa atzīst, ka soda mērķi iespējams panākt nepiemērojot apsūdzētajam šādu

likumā paredzēto papildsodu. Tiesa uzskata, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana konkrētajā gadījumā apsūdzētajam nav nepieciešama, jo

šāds sods būs pārāk bargs un nav paredzēts arī panta sankcijā kā obligāts papildsods.

Apsūdzētais kriminālā kārtā skaitās nesodīts, strādā algotu darbu, ir patstāvīga dzīvesvieta, raksturojas pozitīvi, lietā nav konstatēti atbildību

pastiprinoši apstākļi, nav kavējis kriminālprocesa norisi. Noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības. Apsūdzētajam ir viens nepilngadīgs bērns,

dzīvo kopā vienā saimniecībā ar bērna māti. Konvencija par bērna tiesībām nosaka […], ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā

personība, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā […]. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka pie soda noteikšanas ir likumīgs pamats piemērot

KL 55. pantu un notiesāt apsūdzēto nosacīti, nosakot atbilstošu pārbaudes laiku. Tāpat tiesa atzina par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā

apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis izolēt viņu no sabiedrības, jo ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, ja nosacīti notiesātais pārbaudes

laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā gadījumā pārbaudes laika noteikšana

apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, tas stimulēs apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas

pārbaudes laikā, dos iespēju apsūdzētajam arī turpmāk pierādīt savu labošanos un, ka spēj būt likumpaklausīgs. Šāds sods ir ne vien taisnīgs un

apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai. Lai

apsūdzēto motivētu turpmāk ievērot likumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu, reālas brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā, soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā

pavadīto laiku no 2014. gada 18.augusta līdz 2014. gada 20. augustam.

Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma

izpildes, tāpēc piemērotais drošības līdzeklis atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Krimināllietā cietušie pieteikuši kompensāciju par morālo aizskārumu 600 000 euro, par ko tiesas sēdē cietušo pārstāvis lūdza nelemt, bet atstāt

izlemšanai civilprocesuālā kārtībā. Norādīdams, ka cietusī griezusies apdrošināšanas kompānijā AAS “BALTA”. Lūdza izdevumus par advokāta sniegto

juridisko palīdzību cietušajiem kriminālprocesā 1830 euro apmērā, piedzīt no apsūdzētā.

Kriminālprocesa likuma 22. pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas nosaka, ka

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētais un apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums apdraudēja sabiedrisko drošību

transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā, vienlaikus izraisot cietušā nāvi.

Ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu, kas ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti

zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība, intereses un tiesiskās attiecības reglamentā “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likums”.

“Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma” būtība, kura izriet no minētā likuma trešā panta, ir

tāda, ka obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto

zaudējumu trešajai personai un īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli, tas nozīmē, ka

nodarītais zaudējums ir apdrošināts un, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumu segšana ir iespējama iepriekš minētā likuma kārtībā. Konkrētu

zaudējumu atlīdzināšanas pienākums ar minēto likumu uzlikts apdrošinātājam.

Tiesa atzīst, ka cietušajiem ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīti nemateriālie zaudējumi, kuri ir tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā rīcību un tie

saņemami no apdrošinātāja, saskaņā ar “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu”, līdz ar to, tiesa

nenosaka cietušo pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Izlemjot jautājumu par mantisko zaudējumu, kas cietušajiem radies sakarā ar advokāta sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1830 euro

apmērā, tiesa atzīst, ka pieteikums šajā daļā ir apmierināms un šī summa piedzenama no apsūdzētā.

Minētā advokāta samaksa nav atzīstama par procesuālajiem izdevumiem, bet faktiski atzīstama par materiālā kaitējuma kompensāciju ( sk.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011. gada 29. augusta lēmumu lietā Nr. SKK – 296/2011), tomēr to

nesedz apdrošināšanas atlīdzība, atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam.

Zvērināts advokāts Jānis Meija ir iestājies pirmstiesas kriminālprocesā kā cietušās pārstāvis, ko apstiprina lietas materiālos esošā pilnvara un

orderis. Tiesas sēdēs cietušo pārstāvis ir veicis četru personu pārstāvību.

Minētā izdevumu summa apstiprinās ar lietas materiāliem pievienotajām kvītīm.

Tiesas sēdē prokurors lūdza pieņemt blakus lēmumu, jo uzskatīja, ka lieciniece /pers. I/ tiesas sēdē sniedza nepatiesas liecības.

Tiesa atzīst, ka blakus lēmuma pieņemšanai atbilstoši KPL 473. panta sestajai daļai nav pamata. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2015. gada 27. janvāra lēmumā lietā SKK – 23/2015, Augstākā tiesa jau iepriekš ir atzīmējusi, ka KL 300. panta pirmā daļa

nav piemērojama, ja nepatiesā liecība nav ietekmējusi pareizu lietas izspriešanu un liecība nav palīdzējusi personai izvairīties no atbildības ( sk. Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada 18. septembra lēmumu lietā Nr. SKK – 439/12 ). Augstākā tiesa norādīja, ka tiesai katrā

individuālā gadījumā ir jāizvērtē un jāpamato, kā nepatiesā liecība ietekmējusi lietas izspriešanu. Tiesa atzīst, ka no liecinieces sniegtās liecības tiesā nebija

atkarīga lietas pareiza izspriešana un šāda liecība nekādā veidā nepalīdzētu apsūdzētajam izvairīties no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu. Apsūdzētā vainīgums konstatēts ar citiem lietā pārbaudītiem pierādījumiem un liecinieces liecība neietekmēja šo apstākļu noskaidrošanu.

Par apzināti nepatiesu liecību nav pamata uzskatīt, ja liecinieks labticīgi maldījies, aizmirsis vai nepareizi uztvēris tos faktus, kam ir nozīme lietas

pareizā izspriešanā.

Līdz ar to, liecinieces /pers. I/ rīcībā nav konstatējama KL 300. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse.

Iztiesājot lietu, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu, lemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Lietiskos pierādījumus: automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ atdot /pers. C/; drošības spilvenu no vadītāja puses,

drošības spilvenu no pasažieru puses un divus gabalus nomazgājumus no stikla uz vates tamponiem, pēc sprieduma stāšanās spēkā, iznīcināt.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512, 520, 527., 528., 529., 530. pantu tiesa

no s pri e da :

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu, /pers. C/ notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Saskaņā ar KL 52. panta piekto daļu, reāla soda izciešanas gadījumā, soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2014. gada

18. augusta līdz 2014. gada 20. augustam.

/pers. C/ jāierodas soda izpildes uzsākšanas reģistrācijai desmit darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās Valsts probācijas dienesta

Dobeles teritoriālajā struktūrvienībā, kam uzdota sprieduma izpildes uzraudzība un kontrole.

Piedzīt no apsūdzētā par labu cietušajai /pers. H/ izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā 1830 euro ( viens

tūkstotis astoņi simti trisdesmit )

Cietušo pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, /pers. C/ atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Lietiskos pierādījumus: automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ atdot /pers. C/; drošības spilvenu no vadītāja puses,

drošības spilvenu no pasažieru puses un divus gabalus nomazgājumus no stikla uz vates tamponiem, pēc sprieduma stāšanās spēkā, iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Dobeles rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2016. gada 20. maijs.

Tiesnesis A.Škutāns