Latvian court orders insurance company to recover water damage costs from property owner via subrogation.

Lietas Nr. C15224214

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014.gada 17.decembrī

Jelgavas tiesa: tiesnese J.Mauliņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 29.septembrī Jelgavas tiesā saņemta Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasība pret atbildētāju /pers. B/ par zaudējumu piedziņu,

kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus EUR 1 312,23; kā arī piedzīt valsts nodevu EUR 196,83 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70.

Prasības pieteikums motivēts ar to, ka 2007.gada 21.martā AAS ,, Seesam Latvia” (kopš 2011.gada 29.decembra - Seesam Insurance AS

Latvijas filiāle) saņemts /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikums par to, ka 2007.gada 12.martā, ūdens noplūdes rezultātā, tika sabojāta

telpu apdare dzīvoklim /adrese/. Minētais īpašums apdrošināts Seesam Insurance AS Latvijas filiālē, polises Nr. 18/000/0352/07.

Paskaidro, ka iepriekšminēto aktu precizē SIA ,,Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 2007.gada 19.marta apsekošanas akts, kurā norādīts,

ka ūdens noplūde notikusi no dzīvokļa /adrese A/. No zemesgrāmatas ierakstiem, kam piemīt publiskās ticamības princips, redzams, ka 2007.gada

12.martā dzīvokļa /adrese/, īpašnieks bija /pers. B/.

Uzskata, ka ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka dzīvokļa /adrese A/, īpašnieks /pers. B/ ir atbildīgs par dzīvoklim /adrese/, ūdens

nodarītiem bojājumiem 2007.gada 12.martā.

Ievērojot apdrošināšanas polises Nr. 18/000/0352/07 nosacījumus un noteikumus, veicamo remonta darbu tāmi un citus dokumentus, dzīvokļa

īpašniecei /pers. C/ tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība EUR 1 334,91 (Ls 938,18).

Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1775., 1779.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu, likuma „Par apdrošināšanas līgumu”

40.panta pirmo daļu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājam izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 37.lapa). Tiesā nav saņemts prasītāja pārstāvja paziņojums par

nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas sēde.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, uz prasītāja norādīto dzīvesvietu un deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības

pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 36.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus nav iesniedzis, nekādi iesniegumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība par

zaudējumu piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja prasījuma tiesības šajā lietā. No 2011.gada 27.decembra Uzņēmumu reģistra lēmuma (lietas 13.lapa)

redzams, ka notikusi reorganizācija – pārrobežu apvienošana, pievienojot ārvalsts komersantam Seesam Insurance AS, komercsabiedrību „SEESAM

LATVIA” AAS. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir AAS „Seesam Latvia” tiesību un saistību pārņēmējs.

Saskaņā ar Civillikuma Ievada 3. pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

No 2007.gada 19.marta SIA ,,Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” akta (lietas 19.lapa), redzams, ka minētais akts ir sastādīts par to, ka

apsekojot dzīvokli /adrese/, tika konstatētas ūdens noplūdes radītās sekas, kuru iemesls ir – augšstāva dzīvoklī Nr. /numurs/ zem izlietnes pēc aukstā

ūdens skaitītāja plīsis ūdens lokanais pievads. Secināts, ka nopludināšana notika augšstāva atsevišķa dzīvokļa Nr. /numurs/īpašuma atbildības robežās.

Ar zemesgrāmatu nodalījuma izdruku (lietas 15.lapa) pierādīts, ka pamatojoties uz 2001.gada 19.decembra pirkuma līgumu, dzīvokļa /adrese A/,

īpašnieks, ir /pers. B/.

No Kompleksās īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises Nr. 18/000/0352/07 kopijas (lietas 17.lapa) redzams, ka /pers. C/

piederošais dzīvoklis /adrese/, bijis apdrošināts AAS „SEESAM LATVIA”, polises darbības termiņš no 10.02.2007. līdz 09.02.2008.

Ar lietas materiāliem: 21.03.2077. prasības pieteikumu zaudējumu atlīdzināšanai (lietas 18.lapa), nopludinātā dzīvokļa fotogrāfijām (lietas lapa

20.-25.lapa), tāmes dzīvokļa remontam (lietas 26.-27.lapa), zaudējuma noregulēšanas protokolu Nr. 18-07-0135 (lietas 28.lapa), AS ,,Swedbank”

09.05.2007. maksājumu uzdevumu Nr. 5977 (lietas 29.lapa) pierādīts, ka nopludinātā dzīvokļa /adrese/, īpašniecei /pers. C/ izmaksāta apdrošināšanas

atlīdzība EUR 1 312,23 (Ls 922,24).

Likuma par „Par dzīvokļa īpašumu” 15.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu

īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā

kārtībā.

Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa paredz, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās

summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai un tās mērķis ir nodrošināt pēc iespējas

pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Kā norādīts tiesību doktrīnā: „Ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu,

papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas” (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006, 238.lpp.).

Savukārt Civillikuma 1771. pantā norādīts, ka zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas

dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Bet Civillikuma 1772. pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās

mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Civillikuma 1773.pantā izskaidrots, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības

vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas.

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati:

1) prettiesiska vainojama rīcība (ietver arī vainojamības vai attaisnojamu neesamības noskaidrošanu); 2) kaitējuma esamība; 3) cēloniskais sakars starp

prettiesisko rīcību un kaitējumu (Prof. Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns. Vainas vai attaisnojumu meklējumi civil tiesībās. Jurista Vārds, Nr.20,

2005.gada 31.maijs). Arī Mg. iur. Jānis Kārkliņš norādījis: „Vērtējot civiltiesiskās atbildības pamatus, pietiktu konstatēt trīs zaudējumu atlīdzināšanas

priekšnoteikumus – zaudējumu apmēru, cēloņsakarību un prettiesisku rīcību, kuru nosakot, cita starpā, tiek ņemti vērā prettiesisko rīcību (tātad vainu)

neizslēdzošie apstākļi (likumiskie attaisnojumi) (Mg. iur. Jānis Kārkliņš, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedras pasniedzējs, doktorants.

Vainas nozīme, nosakot civiltiesisko atbildību. Jurista Vārds, Nr.15, 2005.gads 26.aprīlis).

2013. gada 15.jūlijā atbildētājam nosūtīta pretenzijas vēstule par zaudējumu atlīdzību (lietas 30.-31lapa), savukārt, 2013.gada 23.augustā

atbildētājam pretenzijas vēstule par zaudējumu atlīdzību EUR 1 312,23 (lietas Ls 922,24) nosūtīta atkārtoti (lietas 32.-33.lapa). Atbildi uz pretenziju

prasītājs nav saņēmis, par šādu faktu pierādījumi lietā nav iesniegti.

Lietā esošos rakstveida pierādījumus atbildētājs /pers. B/ nav apstrīdējis.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus tiesa uzskata, ka ar tiem apstiprinās, ka dzīvokļa /adrese A/, īpašnieks /pers. B/ ir atbildīgs par

zaudējumiem, kas nodarīti ūdens noplūdes rezultātā, un saskaņā ar trešās personas iesniegtiem pierādījumiem izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība

piedzenama regresa kārtībā no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Tā kā ar pretenziju apstiprinās, ka atbildētājam bija noteikts termiņš zaudējumu labprātīgai atlīdzināšanai un nav pierādīts, ka atbildētājs būtu

labprātīgi nokārtojis parādsaistības (Civillikuma 1838.pants, ka samaksa jāpierāda, tam, kas to apgalvo, tātad atbildētājs nav pierādījis samaksu), tad

tiesa atzīst, ka atbildētājs pieļāvis nokavējumu Civillikuma 1651.panta izpratnē un saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu noteikta atlīdzības kā procentu

došana sakarā ar nokavējumu. Procenti kā likumiskie nokavējuma procenti pamatoti nosakāmi, jo to paredz Civillikuma 1759.panta 1.punkts un

1765.pants, jo puses nav vienojušās par citu procentu apmēru, arī Civilprocesa likuma 195.pants nosaka noteikt tiesības saņemt procentus, norādot to

apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt 6% (likumiskos procentus) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās,

zaudējuma summas EUR 1 312,23.

Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 196,83 (lietas 8.lapa), samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,42

(lietas 9., 47.lapa).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204. 1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību par naudas piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Seesam Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103475609, zaudējumus

EUR 1 312,23 un tiesas izdevumus EUR 206,25 ieskaitot tos prasītājam Seesam Insurance AS Latvijas filiālei AS „Swedbank” kontā Nr.

LV48HABA0001408032833.

Noteikt Seesam Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103475609, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās, zaudējuma summas EUR 1 312,23.

Noteikt termiņu /pers. B/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa