Legislator Case Law & Legislation
107009716 / 1-0097-16 AI generated

Court imposes administrative detention for repeated failure to comply with curfew restrictions.

Case Number 107009716 / 1-0097-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to remain at his designated residence during a mandatory curfew. Although the defendant and his police representative did not appear at the hearing, the court ruled that the case could be adjudicated based on existing written evidence. Consequently, the court imposed a two-day administrative detention, citing the defendant's history of repeated violations as an aggravating factor.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 panti: The court may impose administrative detention for a violation of curfew restrictions when the offender fails to appear in court and has a history of repeated similar offenses.

Keywords

AI generated
administrative detention curfew violation administrative offense repeated offenses administrative penalty court hearing absence police control order

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.7 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 107009716

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016. gada 21. jūlijā

Aizkraukles rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte

ar tiesas sēdes sekretāri J. Pētersoni

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, pārkāpumu, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Aprakstošā daļa

2016. gada 30. jūnijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona

sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC187545 par to, ka 2016. gada 11.jūnijā plkst. 22.13 /pers. C/ neatradās savā dzīvesvietā

/adrese/, kas viņam ir uzlikts kā pienākums, pamatojoties uz 2015. gada 8. oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (1.

punkts- aizliegums atstāt dzīvesvietu no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00). Līdz ar to /pers. C/ izdarīja tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Uz tiesas sēdi 2016. gada 21. jūlijā plkst. 11.00 nav ieradies pārkāpējs /pers. C/ un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk

– Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Lietas dalībnieki par tiesas sēdi informēti nosūtot tiesas pavēsti uz pārkāpēja dzīvesvietas adresi, bet iestādei uz

elektroniskā pasta adresi (lietas 1.,14. lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteikts, ka personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības

piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības

piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi

nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, un

Iestādes pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi persona, kas tiek saukta pie administratīvā atbildības, un Iestāde

nav vēlējusies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas

mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem (..).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu

pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi

lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsoda izpildi, noteiktos

pienākumus.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,

jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.

No Sodu reģistrā esošās informācijas zināms, ka saskaņā ar Jēkabpils rajona tiesas 2015. gada 10. aprīļa lēmumu /pers. C/ saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu noteikts galīgais sods pēc spriedumu kopības- brīvības atņemšana uz 3 gadiem, ieskaitot apcietinājumā pavadīto

laiku no 2012. gada 26. septembra līdz 2012. gada 29. septembrim, no 2012. gada 10. oktobra līdz 2015. gada 6. maijam, piespiedu darbs uz 280

stundām un policijas kontrole uz 1 gadu (lietas 9. -10. lapa) .

Ar 2015. gada 8. oktobra lēmumu /pers. C/ piemēroti policijas kontroles ierobežojumi, tai skaitā aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst.

22:00 līdz plkst. 06:00. /pers. C/ ar lēmumu un ierobežojumu neievērošanas sekām iepazīstināts 2015. gada 13. oktobrī, ko apliecinājis ar parakstu

(lietas 6.-7. lapa). Līdz ar to secināms, ka /pers. C/ ir piemēroti policijas kontroles ierobežojumi. Minētajā lēmumā detalizēti izskaidrota katra policijas

kontroles ierobežojuma būtība un kārtība, kādā tiks veikta katra konkrētā ierobežojuma ievērošanas pārbaude.

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Helēnas Jansones 2016. gada

11. jūnija rakstveida ziņojuma zināms, ka 2016. gada 11. jūnijā plkst. 22.13 dienesta pienākumu pildīšanas laikā devusies pārbaudīt policijas uzskaitē

esošo /pers. C/ viņa norādītajā dzīves vietā /adrese/. Viņam piemērots aizliegums atstāt dzīves vietu no plkst. 22.00 līdz 6.00. Pārbaudē konstatējusi, ka

/pers. C/ neatrodas minētajā adresē (lietas 4. lapa).

2016. gada 11. jūnijā sastādīts ziņojums par policijas kontrolē esošās personas pārbaudi dzīvesvietā un pārbaudē konstatēts, ka 2016.

gada 11. jūnijā plkst. 22.13 /pers. C/ neatrodas dzīvesvietā /adrese/ (lietas 5. lapa).

Administratīvā pārkāpuma lietai pievienots aicinājums, kas adresēts /pers. C/, par ierašanos Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Aizkraukles iecirknī 2016.gada 27. jūnijā plkst. 09:30 paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai (lietas 8.lapa). Uz

minētā aicinājuma izdarīta atzīme, ka vēstule nosūtīta 2016.gada 15. jūnijā.

2016. gada 30. jūnijā par /pers. C/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC187545 (lietas 2. lapa).

Tiesnese secina, ka /pers. C/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par viņam piemērotajiem policijas

kontroles ierobežojumiem, 2016. gada 11.jūnijā plkst. 22.13 kad viņam, saskaņā ar 2015. gada 8. oktobra lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu, laikā no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00 jāatrodas /adrese/, Aizkraukles novadā, neatradās savā dzīvesvietā. Tiesnese atzīst,

ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Tātad /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma

raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Lietas materiālos nav ziņu par /pers. C/ darba vietu un viņa ienākumiem. No Informācijas centra Sodu reģistra izziņas par personas

administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers. C/ agrāk ir vairākkārt administratīvi sodīts, piemērotos naudas sodus nav samaksājis (lietas 7.lapa).

Ieskatoties Tiesu informācijas sistēmā, redzams, ka 2015. gada 23. decembrī un 2016. gada 24. martā /pers. C/ atzīts par vainīgu Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu 20,00 EUR un 30,00 EUR apmērā.

/pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē. Par /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka viņš gada laikā

atkātoti izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau administratīvi sodīts.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams administratīvais arests un tas būs taisnīgs un samērīgs

sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31., 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7 , 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

n o s p r i e d a:

Atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 2 (divām) diennaktīm.

Spriedumu izpildei nosūtīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte