Court convicted defendant of unlawful entry and theft, awarding partial compensation while rejecting larger claims.

Lietas Nr. 11380046613

Lietas arhīva Nr. K36-0040-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2014.gada 10.novembrī

Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ainars Feldmanis,

ar sekretāri Sanitu Zaļo,

piedaloties prokurorei Mārai Jansonei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas.

A p r a k s t o š

[1] /pers. A/ nelikumīgi iekļuva dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu šādos apstākļos:

Laikā no 2012.gada 20.augusta līdz 2012.gada 30.septembrim, pirmstiesas procesā konkrēti nenoskaidrotā datumā un laikā, /pers. A/, būdams

agrāk sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nedzēstas sodāmības laikā, Talsu novada Ģibuļu pagasta /Nosaukums A/, nelikumīgi, zinot, ka viņam tur

aizliegts uzturēties, nolūkā apmesties uz dzīvi, izceļot un sabojājot loga rūti Ls 8 (EUR 11,38) vērtībā, iekļuva /pers. B/ piederošajā dzīvoklī –

dzīvojamajā vagoniņā – pret viņas gribu, nodarot cietušajai mantisku kaitējumu par Ls 8 (EUR 11,38).

Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (likuma redakcijā līdz

2013.gada 31.martam).

[2] /pers. A/ nelikumīgi iekļuva dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu šādos apstākļos:

Laikā no 2012.gada 30.septembra līdz 2012.gada 1.novembrim, pirmstiesas procesā konkrēti nenoskaidrotā datumā un laikā, /pers. A/, būdams

agrāk sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nedzēstas sodāmības laikā, Talsu novada Ģibuļu pagasta /Nosaukums A/, nelikumīgi, zinot, ka viņam tur

aizliegts uzturēties, nolūkā apmesties uz dzīvi, atlaužot durvju atslēgu Ls 8 (EUR 11,38) vērtībā, iekļuva /pers. B/ piederošajā dzīvoklī – dzīvojamajā

vagoniņā – pret viņas gribu, nodarot cietušajai mantisku kaitējumu par Ls 8 (EUR 11,38).

Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (likuma redakcijā līdz

2013.gada 31.martam).

[3] /pers. A/ nelikumīgi iekļuva dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu šādos apstākļos:

Laikā no 2013.gada 20.aprīļa līdz 2013.gada 27.augustam, pirmstiesas procesā konkrēti nenoskaidrotā datumā un laikā, /pers. A/, Talsu novada

Ģibuļu pagasta /Nosaukums A/, nelikumīgi, zinot, ka viņam tur aizliegts uzturēties, nolūkā apmesties uz dzīvi, pa jau iepriekš atlauztajām durvīm iekļuva

/pers. B/ piederošajā dzīvoklī – dzīvojamajā vagoniņā – pret viņas gribu.

Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[4] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), saistītu ar iekļūšanu dzīvoklī šādos apstākļos:

2013.gada 26.augustā ap plkst. 15.00, Talsu novada Ģibuļu pagasta Spārē /Nosaukums B/, nolūkā izdarīt zādzību, izmantojot brīdi, kad cietusī

bija izgājusi uz tualeti, neaizslēdzot dzīvokļa durvis, iekļuva /pers. C/ dzīvoklī un no virtuves slepeni nozaga cietušajai /pers. C/ piederošo radioaparātu

„Roadstar” Ls 10 (EUR 14,23) vērtībā, nodarot cietušajai /pers. C/ mantisko kaitējumu par Ls 10 (EUR 14,23).

Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietusī/pers. B/ pirmstiesas procesā pieteikusi kompensācijas pieteikumu par mantisko kaitējumu Ls 306 (EUR 435,40). Uz tiesas sēdi cietusī

neieradās.

M o t ī v u d a

Apsūdzētais/pers. A/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnīgi. Cietušās /pers. B/ pieteikto kompensāciju apsūdzētais atzina daļēji

– Ls 16 (EUR 22, 77) apmērā un tiesas sēdē liecināja, ka viņš cietušā vagoniņam ir izsitis logu un sabojājis slēdzeni, bet tajā esošās mantas ir paņēmušas

citas personas, un tas ir noticis laikā, kad viņš tur nav atradies.

Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu neizdarīšanas būtību un procesuālās sekas, un apsūdzētais piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi par

viņam izvirzīto apsūdzību. Arī prokurore piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Tiesa atzīst, ka lietā esošie materiāli ir pilnīgi un pietiekoši, lai izlemtu par

apsūdzētā vainu un sodu. Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, un tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro

un trešo daļu nolēma veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru un pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi. Nodarījuma kvalificējošā pazīme apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

ir zādzības izdarīšana, iekļūstot dzīvoklī.

Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus. Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir

piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā

apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no

attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

No lietas materiāliem nepārprotami secināms, ka apsūdzētais pilnībā apzinājies, ka nelikumīgi vairākkārtīgi iekļūst dzīvoklī, pret tajā dzīvojošās

personas gribu, kā arī apsūdzētais pilnībā apzinājies, ka viņš prettiesiski iegūst svešu mantu, nolūkā iedzīvoties uz cietušās rēķina, līdz ar to visi noziedzīgie

nodarījumi izdarīti ar tiešu nodomu, zādzība izdarīta mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro un ceturto daļu apsūdzētais ir izdarījis trīs

kriminālpārkāpumus un vienu smagu noziegumu.

Vērtējot āpsūdzētā personību tiesa ņem vērā to, ka viņš agrāk ir krimināli sodīts, jaunus noziedzīgus nodarījumus izdarījis nedzēstas sodāmības

laikā (lietas 22.-29.lp.), pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 30.lp.). Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu atzina un

paskaidroja, ka viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, pastāvīga darba viņam nav, viņš saņem pabalstu no pašvaldības, viņš nav invalīds un vēl nav sasniedzis

pensijas vecumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas atzīšana. Saskaņā ar Krimināllikuma

48.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ atbildību pastiprinošs apstāklis par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti laikā no 2012.gada 20.augusta līdz

2012.gada 30.septembrim, un no 2012.gada 30.septembra līdz 2012.gada 1.novembrim ir noziedzīgo nodarījumu recidīvs.

Tiesa uzskata, ka nolūkā sodīt apsūdzēto un atturēt viņu un citas personas no līdzīgiem nodarījumiem, apsūdzētajam piespriežams Krimināllikuma

143.panta pirmās daļas un 175.panta trešās daļas (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) sankcijās noteiktais alternatīvais sods – piespiedu darbs.

Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods šajā gadījumā būtu nesamērīgi bargs un neatbilstošs nodarījumu sekām un apsūdzētā personībai.

Kaut arī apsūdzētais divus noziedzīgus nodarījumus izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, tiesai nav pamata uzskatīt, ka viņš varētu radīt pastāvīgu

apdraudējumu sabiedrībai, un tādēļ būtu nepieciešama viņa izolācija. Lietā noskaidrots, ka apsūdzētais pēc cietumsoda izciešanas nelikumīgi iemitinājies

citas personas dzīvojamajā vagoniņā un, izmantojot radušos izdevību, izdarījis zādzību. Pašlaik viņam ir pastāvīga dzīvesvieta un iztikas līdzekļi –

pašvaldības pabalsts.

Ņemot vērā lietā esošās ziņas par apsūdzētā nodarbošanos un mantisko stāvokli, tiesa atzīst, ka naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo

šāda soda izpilde būtu apgrūtināta.

Tā kā lietā nav ziņu par apsūdzētajam piederošiem īpašumiem vai vērtīgu mantu, Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā noteiktais

papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojams.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. A/ nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus

daļēji saskaitot.

Tiesa atzīst, ka cietušās /pers. B/ pieteiktā kompensācija par mantisko kaitējumu Ls 306 ( EUR 435,40) apmērā ir apmierināma daļēji – EUR

22, 77 apmērā. Pārējā daļā – 412,63 apmērā – kompensācija ir noraidāma.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī

panta otrajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas

nolēmuma pamats. Kriminālprocesa likuma 351.panta 41.daļā ir noteikts, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes. No šī

likuma 352.panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka materiālās kompensācijas par apmēru tiesa nosaka izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto

mantisko zaudējumu apmēru.

Civillikuma 1784.pantā ir noteikts, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas

prettiesīgu darbību, tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem.

Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka zaudējumi cietušajai /pers. B/ EUR 22, 77 apmērā ir cēloniskā sakarā ar apsūdzētā

darbībām un apsūdzētais kompensāciju šajā daļā atzina. Līdz ar to šī kompensācija ir piedzenama no apsūdzētā par labu cietušajai.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošās ziņas par kompensāciju EUR 412,63 apmērā, tiesa atzīst ka tā nav pamatota un ir noraidāma.

No cietušās iesnieguma (lietas 7.lp.) un liecības (lietas 7.lp.) izriet, ka zaudējumi minētajā apmērā cietušajai radušies sakarā ar dažādu mantu zādzību no

dzīvojamā vagoniņa. No lēmuma par kriminālprocesa sadalīšanu (lietas 63.lp.) redzams, ka par minēto mantu zādzības faktu ir izdalīts cits

kriminālprocess, un izskatāmajā lietā nav nekādu pierādījumu, ka zādzību no vagoniņa būtu izdarījis /pers. A/.

Lietiskie pierādījumi lietai nav pievienoti.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

[1] /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

40 (četrdesmit) stundām.

[2] /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

60 (sešdesmit) stundām.

[3] /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

50 (piecdesmit) stundām.

[4] /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

80 (astoņdesmit) stundām bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sodus daļēji saskaitot galīgo sodu /pers. A/ noteikt piespiedu

darbu uz 200 (divsimt) stundām bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu un šī panta pirmās daļas 2.punktu, soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanas laiku no

2013.gada 27.augusta līdz 2013.gada 29.augustam – tas ir – 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundas un šo soda daļu uzskatīt par izciestu.

Piespiedu darba soda izciešanas uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ noteikt pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma

spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā – pēc sprieduma spēkā stāšanās atcelt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par mantisko zaudējumu

EUR 22, 77 (divdesmit divus euro, 77 centus). Kompensāciju par mantisko zaudējumu apmērā EUR 412,63 (četri simti divpadsmit euro, 63 centu)

apmērā noraidīt.

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Feldmanis