Court dismisses claim for electronic document publication as no statutory obligation exists for HOA to publish records online.

Lietas Nr.C29407721

Lietas arhīva Nr.C-0933-22/66

ECLI:LV:RPT:2022:1201.C29407721.6.S

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022.gada 1.decembrī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ (/pers. A/) prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo

sabiedrību /nosaukums/ par pienākuma uzlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ 2021.gada 16.augustā cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (pēc reorganizācijas- Rīgas pilsētas tiesa) prasību pret dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /nosaukums/, kurā pieteicis prasījumu uzlikt par pienākumu atbildētājai izsniegt dokumentu kopijas, kas apliecina

juridisko pakalpojumu sniegšanu 2037,41 euro 2018.gadā dzīvojamajai mājai /adrese/.

Prasība pamatota uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 22.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.pantu un Civillikuma 2305.pantu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder dzīvokļa īpašums /numurs/, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/.

Minēto māju pārvalda atbildētāja.

Prasītājs ir atbildētājas biedrs.

[1.2] 2018.gada finanšu pārskatā atbildētāja norādījusi, ka 2018.gadā ir iztērēti 2037,41 euro par juridisko pakalpojumu sniegšanu dzīvojamajai

mājai.

Prasītājs 2021.gada 10.jūnijā rakstiski pieprasījis atbildētājai izsniegt viņam dokumentu kopijas, kas apliecina šos izdevumus. Uz šo iesniegumu

prasītājs neesot saņēmis atbildi. 2021.gada 22.jūlijā prasītājs rakstiski pieprasījis atbildētājai dokumentus, kas apliecina minētos izdevumus ievietot

elektroniskajā vidē. Tomēr pieprasītos dokumentus līdz prasības celšanas dienai neesot saņēmis. Šie dokumenti neesot atrodami arī elektroniskajā vidē.

[2] Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst.

[2.1] Prasītāja pieprasītie dokumenti esot saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.908 “Mājas lietas vešana un aktualizēšanas noteikumi” 24.punktam mājas

lietas ceturtajā sadaļā iekļaujami dokumenti obligāti veicamo darbību un citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai un to izpildes

apliecinājumam.

Prasītāja pieprasītie dokumenti par juridisko pakalpojumu sniegšanu dzīvojamai mājai esot ievietoti mājas lietā. Saskaņā ar minēto noteikumu

27.punktu, dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu mājas lietas kārtotāja (kas var būt arī pārvaldnieks) klātbūtnē. Tāpat

prasītājam esot tiesības izgatavot arī minēto dokumentu kopijas formātā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916

“Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 45.punktu, kā arī, piemēram, uzņemt konkrēto dokumentu fotogrāfijas.

Normatīvie akti neparedzot ne atbildētājas tiesības, ne arī pienākumu izvietot mājas lietas dokumentus elektroniskā publiskā vidē, kā arī atbildētājai

nemaz neesot tādu iespēju. Par šiem apstākļiem, atbildētāja 2021.gada 20.augustā paziņojusi prasītājam atbildes vēstulē Nr.99.

[2.2] Normatīvie akti nenosakot atbildētājai pienākumu izsniegt dokumentu atvasinājumus, jo dokumentu kopēšana palielinās katra dzīvokļa

īpašnieka pārvaldīšanas izdevumus.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 3.1.8.apakšpunkts nosakot, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu dokumentu kopēšana tiek veikta

pēc šo darbu apmaksas saskaņā ar pārvaldnieka noteiktu izcenojumu.

Atbildētāja 2021.gada 22.jūnija vēstulē Nr.69 informējusi prasītāju par tiesībām iepazīties ar dokumentiem, iepriekš piesakot apmeklējumu

telefoniski. Tāpat prasītājs ir ticis informēts, ka dokumentu kopijas tiek sagatavotas pēc pakalpojuma apmaksas.

[2.3] Kooperatīvo sabiedrību likuma 16., 22., 33., 40., 44. un 95.panta noteikumi neparedzot nodrošināt biedra tiesības iepazīties ar prasītāja

pieprasītajiem dokumentiem un izsniegt to kopijas.

[2.4] Atbildētāja norāda, ka prasītājs 2021.gada 15.jūlijā bija ieradies pie atbildētājas un iepazinies cita starpā ar dokumentiem par juridisko

pakalpojumu sniegšanu 2018.gadā, taču par faktu, ka ir iepazinies ar dokumentu saturu prasītājs neesot parakstījies un vēlāk pārdomājis kopēt

dokumentus, lūdzot viņam tos nosūtīt elektroniski vai ievietot elektroniskajā vidē.

[2.5] Ņemot vērā minēto, atbildētāja uzskata, ka celtā prasība ir noraidāma, jo atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā ir nodrošinājusi prasītājam

iespēju iepazīties ar dokumentiem, konkrētajā gadījumā ar dokumentiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu 2018.gadā.

[3] Atbildētāja 2021.gada 8.oktobrī pieteikusi lūgumu par civillietas apvienošanu ar civillietu Nr.C29410021, kuru 2022.gada 17.novembrī

atsaukusi, jo lieta Nr.C29410021 ir izskatīta un spriedums šajā lietā stājies spēkā.

[4] Prasītājs pieteicis lūgumu nopratināt kā liecinieci /pers. D/, kura varot liecināt par faktu, ka 2022.gada 25.jūlijā atbildētājas birojā prasītājam

esot ticis atteikts iepazīties ar mājas lietas materiāliem, par ko esot ticis sastādīts akts. Papildus prasītājs lūdzis pievienot lietas materiāliem 2022.gada

21.jūlija iesniegumu atbildētājai par iepazīšanos ar mājas lietu un 2022.gada 25.jūlija aktu par atteikumu izsniegt prasītājam mājas lietu.

Tiesa Civilprocesa likuma 94.panta, kas noteic, ka tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā, tvērumā, uzskata, ka liecības un

dokumenti par notikumiem 2022.gadā nevar būt attiecināmas uz celto prasību, jo tā celta 2021.gadā par atbildētājas atteikumu iepazīstināt prasītāju ar

dokumentiem uz prasītāja 2021.gada 10.jūnija un 2021.gada 22.jūlija iesnieguma pamata.

Ņemot vērā minēto, lūgumi par liecinieces nopratināšanu, 2022.gada 21.jūlija iesnieguma un 2022.gada 25.jūlija akta pievienošanu ir noraidāmi.

[5] Ar tiesneses 2021.gada 22.decembra lēmumu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, nolemts iztiesāt lietu

rakstveida procesā 2022.gada 1.decembrī, nosakot lietas dalībniekiem termiņu papildu paskaidrojumu, pierādījumu vai citu procesuālo lūgumu

iesniegšanai līdz 2022.gada 1.novembrim. Ar tiesneses 2022.gada 8.novembra lēmumu termiņš papildu paskaidrojumu, pierādījumu vai citu procesuālo

lūgumu iesniegšanai pagarināts līdz 2022.gada 25.novembrim.

[6] 2022.gada 17.novembrī tiesā saņemti atbildētājas papildu paskaidrojumi, kuros atbildētāja atsaucas uz pušu darbībām, kas notikušas

2022.gada 25.jūlijā, 2022.gada 3.jūnijā , 2022.gada 21.februārī un 2022.gada 25.jūlijā. Atbildētāja papildus paskaidrojumiem ir pievienojusi atbildētājas

2022.gada 3.jūnija atbildes vēstuli prasītājam Nr.111 ar Latvijas pasta čeka kopiju, 2022.gada 25.jūlija akta kopiju, 2022.gada 28.jūlija akta kopiju,

2022.gada 27.maija akta kopiju un 2022.gada 26.maija video ieraksta protokola kopiju un piezīmju lapas par personām, kas iepazīstas ar mājas lietu,

kuri to kopumā atspēkojot prasītāja iesniegtos pierādījumus par notikumiem 2022.gada 25.jūlijā.

Ņemot vērā to, ka prasītāja lūgums par liecinieces nopratināšanu un dokumentu pievienošanu tika noraidīts sakarā ar to, ka notikumi 2022.gadā

nevar būt attiecināmi uz šo lietu, ka prasība tiesā ir celta 2021.gadā par atbildētājas atteikumu iepazīstināt prasītāju ar dokumentiem uz prasītāja

2021.gada 10.jūnija iesnieguma pamata, nav arī pamata pievienot lietas materiāliem atbildētājas 2022.gada 3.jūnija atbildes vēstuli prasītājam Nr.111 ar

Latvijas pasta čeka kopiju, 2022.gada 25.jūlija akta kopiju, 2022.gada 28.jūlija akta kopiju, 2022.gada 27.maija akta kopiju un 2022.gada 26.maija

video ieraksta protokola kopiju un piezīmju lapas par personām, kas iepazīstas ar mājas lietu.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir noraidāma.

[7.1] Civilprocesa likuma 1.pants noteic, ka pamats vērsties ar prasību tiesā personai ir gadījumā, ja ir aizskartas šīs personas civilās tiesības vai ir

apstrīdētas šīs personas ar likumu aizsargātās intereses.

[7.2] Lietā nav strīda, ka prasītājs ir dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašnieks (lietas 7.lapa). Nav strīda arī par to, ka prasītājs ir atbildētājas biedrs.

[7.3] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs uzskata, ka atbildētāja ir aizskārusi viņa tiesības, neizsniedzot viņam dokumentu kopijas, kas

pierāda pārskatā par 2018.gadu ( lietas 8.lapa) norādītos izdevumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz viņa 2021.gada 10.jūnija

iesniegumu (lietas 9.lapa), kā arī nav ievietojusi informāciju par juridisko pakalpojumu sniegšanu elektroniskajā vidē, pamatojoties uz prasītāja 2021.gada

22.jūlija iesniegumu.

Prasība tiesā celta 2021.gada 26.augustā, tātad jāpieņem, ka uz 2021.gada 26.augustu, prasītāja ieskatā, viņa tiesību aizskārums jau bija noticis.

[8] Pušu tiesiskās attiecības regulē likums “Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

14.panta otrā daļa noteic, ka pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās

mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma,

kā arī — pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma — par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 3.punktam atbildētājas kā dzīvojamās mājas pārvaldnieces obligātā

pārvaldīšanas darbība noteikta dzīvojamās mājas lietas vešana.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.908 (spēkā līdz 2022.gada 3.maijam) 27.punktam dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar

mājas lietu mājas lietas kārtotāja klātbūtnē. Tāpat dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības veikt dzīvojamās mājas lietā esošās informācijas kopēšanu vai

citādu tās pārveidošanu, par ko veicama atzīme mājas lietas beigās (noteikumu Nr.908 30.2.punkts).

Minēto tiesību normu kopums paredz prasītājam tiesības iepazīties ar mājas lietu atbildētājas darbinieka klātbūtnē, kā arī tiesības saņemt

dokumentu kopijas vai, piemēram, nofotografēt dokumentus. Minēto tiesību normu kopums neparedz atbildētājas pienākumu publicēt dokumentus no

mājas lietas elektroniskajās vietnēs vai pienākumu sūtīt dokumentus elektroniski.

[9] Atbildētāja 2021.gada 22.jūnijā pa pastu vienkāršā sūtījumā nosūtījusi prasītājam informāciju par kārtību, kādā prasītājs var iepazīties ar viņam

nepieciešamo informāciju prasītājas ofisā, cita starpā norādot, ka biedrības biedriem un dzīvokļu īpašniekiem ir noteikta maksa par dokumentu kopiju

izgatavošanu (lietas 27.lapa).

Saskaņā ar Dokumentu paziņošanas likuma 8.panta otro daļu, kas noteic, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par

paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments.

No minētā izriet, ka prasītājs ar informāciju par kārtību, kādā viņš var iepazīties ar mājas lietas materiāliem un iespēju saņemt viņu interesējošo

dokumentu kopijas, ir iepazīstināts 2021.gada 30.jūnijā.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka laika posmā no 2021.gada 30.jūnija līdz prasības celšanai tiesā viņš būtu vērsies pie atbildētājas un

saņēmis atteikumu iepazīties ar mājas lietu un iegūt dokumentu kopijas par konkrēto izdevumu pozīciju, veicot pirms tam atvasinājuma izgatavošanas

maksu.

Attiecībā uz informācijas publiskošanu elektroniskajā vidē vai dokumentu nosūtīšanu elektroniski, pirmkārt, likumā nav noteikts atbildētājas

pienākums kārtot dokumentāciju elektroniskā vidē, otrkārt, atbildētāja ir 2021.gada 20.augustā ir sniegusi prasītājam atbildi uz viņa iesniegumu, ka

šobrīd tas tehniski nav iespējams (lietas 28. un 29.lapa).

Ņemot vērā minēto, nav pamata atzīt, ka atbildētāja prasītājam būtu liegusi vai ierobežojusi izmantot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

14.panta otrajā daļā un Ministru kabineta noteikumu Nr.908 27.punktā un 30.2.punktā noteiktās tiesības un tādējādi būtu aizskārusi prasītāja tiesības

Civilprocesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē.

Ņemot vērā minēto, celtā prasība ir noraidāma, jo prasītājs nav pierādījis tiesību aizskārumu no atbildētājas puses.

Rezolutīvā daļā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ (/pers. A/) prasību pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /nosaukums/ par pienākuma izpildi.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēma dienas, 2022.gada 1.decembra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina

Šis dokuments ir parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu