Court dismissed tax appeal, ruling that a later contract cancellation does not negate income from capital gain. The court held that the taxpayer still owes tax despite the subsequent contract cancellation. The court rejected the argument that the contract was void due to non-payment. The court found the tax authority's calculation of late fees to be correct. The court emphasized that tax liability arises from the initial transaction. The court stated that a subsequent contract cancellation does not erase the tax obligation. The court ruled that the taxpayer must pay the tax and late fees. The court found no error in the first instance court's decision. The court dismissed the appeal on procedural and substantive grounds.

Lietas arhīva Nr. AA43-0584-20/19

ECLI:LV:ADAT:2020:0401.A420135219.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 1.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Karina Krastiņa,

tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2018.gada 19.decembra lēmuma Nr.31.1-22.10/5843 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 31.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) veica pieteicējai /pers. A/ datu atbilstības pārbaudi un konstatēja,

ka pieteicēja, atsavinot nekustamo īpašumu /adrese A/, Rīgā (turpmāk – strīdus nekustamais īpašums), 2014. un 2015.gadā

ir guvusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) apliekamu ienākumu, kuru nav deklarējusi un attiecīgi nav

samaksājusi budžetā maksājamo IIN.

Ar dienesta 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.31.1-8.56/114171 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai samaksai

budžetā noteikts IIN 3870,04 euro un nokavējuma nauda 877,39 euro.

[2] Ar dienesta 2018.gada 19.decembra lēmumu Nr.31.1-22.10/5843, izskatot no jauna uzsākto administratīvo procesu

saistībā ar sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu, sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apstākļiem.

[2.1] Pieteicējas īpašumtiesības uz strīdus nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nostiprinātas 2014.gada 10.janvārī.

Saskaņā ar 2014.gada 3.decembra nekustamā īpašuma pirkuma līgumu (turpmāk – nekustamā īpašuma pirkuma līgums)

pieteicēja strīdus nekustamo īpašumu atsavināja /pers. B/ par 42 000 euro.

Pieteicēja norāda, ka darījuma summa ir bijusi 47 000 euro, jo papildus par 5000 euro tika atsavināta kustamā manta.

Pieteicēja norāda, ka apliekamais ienākums no strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas nav gūts, jo darījums ir atcelts

ar 2016.gada 8.augusta atcelējlīgumu sakarā ar to, ka pircējs nav pilnībā norēķinājies par nekustamo īpašumu, t.i., nav

izpildījis 2014.gada 3.decembra kustamās mantas pirkuma līgumā noteikto, nesamaksājot 5000 euro par kustamo mantu,

kas tika atsavināta kopā ar nekustamo īpašumu.

[2.2] Lietā nav strīda, ka strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas cena pārsniedz tā iegādes cenu, kā rezultātā

veidojas ar IIN apliekams ienākums no kapitāla pieauguma. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir atbrīvojama no IIN par

gūto ienākumu no kapitāla pieauguma samaksas pienākuma, pamatojoties uz to, ka darījums, kaut arī bija izpildīts, vēlāk ir

atcelts.

[2.3] Ne no civiltiesību, ne no nodokļu tiesību aspekta pilnīgi vai daļēji izpildīta darījuma atcelšanas gadījumā atceltais

darījums nekļūst par nebijušu.

No nekustamā īpašuma pirkuma līguma satura un citiem apstākļiem izriet, ka pieteicēja un pircējs bija vienojušies par

strīdus nekustamā īpašuma un visas tajā esošās kustamās mantas pārdošanu par 42 000 euro. Līdz ar to ir pamats apšaubīt

pieteicējas norādītā kustamās mantas pirkuma līguma par 5000 euro ticamību.

Turklāt strīdus nekustamais īpašums tika atsavināts pieteicējas bērna tēvam, ar kuru pieteicējai sakrīt dzīvesvietas

adrese. Tas norāda uz kopīgas saimniecības un interešu esību pieteicējai un pircējam. Savukārt tas rada pamatotas šaubas

par to, ka attiecīgais kustamās mantas pirkuma līgums un atcelējlīgums varētu būt noformēti ar mērķi ietekmēt pieteicējai

labvēlīga lēmuma pieņemšanu.

[2.4] Nav pierādījumu tam, ka pirkuma maksa 42 000 euro pircējam saskaņā ar atcelējlīguma nosacījumiem tika

atmaksāta.

[2.5] Tā kā strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums bija pilnībā izpildīts, to nevar atcelt ar atcēlēja līgumu.

Konkrētajā gadījumā darījuma atcelšana nozīmē, ka pieteicēja ir atpirkusi strīdus nekustamo īpašumu, taču tas neatbrīvo

pieteicēju no IIN samaksas pienākuma.

[2.6] Pieteicēja norādījusi uz vienlīdzības principa pārkāpumu, jo dienesta 2016.gada 15.septembra lēmumā Nr.1.1-

8.56/181298 (adresāte – /pers. C/) konstatēts, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā, pamatojoties uz atcēlēja

līgumu, ienākums nav gūts.

Dienests norādīja, ka tiesiskās vienlīdzības princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir

prettiesiska.

[ 3 ] 2019.gada 21.janvārī /pers. A/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par dienesta 2018.gada

19.decembra lēmumu Nr.31.1-22.10/5843 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[3.1] 2014.gada 23.novembrī starp pieteicēju un pircēju /pers. B/ tika noslēgts rokasnaudas līgums par strīdus

nekustamā īpašuma iegādi par pirkuma maksu 42 000 euro.

2014.gada 3.decembrī starp pieteicēju un pircēju tika noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums par strīdus

nekustamā īpašuma iegādi par summu 42 000 euro.

2014.gada 3.decembrī starp pieteicēju un pircēju pie pirkuma līguma tika noslēgta papildu vienošanās – kustamās

mantas pirkuma līgums. Ar to pieteicēja un pircējs vienojās, ka pircējs par kustamo mantu, tas ir, par mēbelēm, tehniku,

piederumiem un traukiem, kas atrodas strīdus nekustamajā īpašumā, samaksā pieteicējai pirkuma summu 5000 euro līdz

2015.gada 1.jūnijam.

[3.2] Pircējs līdz noteiktajam termiņam neveica kustamās mantas pirkuma līgumā noteikto samaksu. Līdz ar to

2016.gada 8.augustā tika noslēgts atcelējlīgums.

[3.3] Dienestam nav tiesību apšaubīt noslēgtā kustamās mantas pirkuma līguma patiesumu. Kustamās mantas pirkuma

līgums ir uzskatāms par neatņemamu nekustamā īpašuma pirkuma līguma sastāvdaļu, tas papildina tā nosacījumus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību

pārreģistrāciju uz pieteicējas vārda, pamatojoties uz atcēlējlīgumu, kā arī zvērināts notārs, akceptējot atcēlējlīgumu, ar

savām darbībām faktiski ir atzinuši, ka kustamās mantas pirkuma līgums ir nekustamā īpašuma pirkuma līguma

papildinājums, un tas ir uzskatāms par neizpildītu, kas ir pamats iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.

Neviens no pieteicējas un pircēja starpā noslēgtajiem līgumiem nav apstrīdēts un tie ir spēkā.

[3.4] Sākotnējā lēmumā konstatēts, ka strīdus nekustamā īpašuma iegādes vērtība un izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi,

ir 16 199,76 euro.

Dienests sākotnējā lēmumā ir nepareizi veicis nokavējuma naudas aprēķinus, kā arī nepareizi norādījis deklarāciju

iesniegšanas laikus. Saņemtie 8000 euro nepārsniedz strīdus nekustamā īpašuma vērtības summu un līdz ar to pieteicēja uz

2015.gada 15.janvāri vēl nebija saņēmusi ienākumus tādā apmērā, lai varētu konstatēt kapitāla pieaugumu, no kura

aprēķināma nokavējuma nauda.

Tāpat pieteicējai nebija pienākuma iesniegt deklarāciju par 34 000 euro saņemšanu līdz 2015.gada 16.martam, jo pircējs

nebija izpildījis papildu nosacījumu, lai darījums par strīdus nekustamā īpašuma iegādi būtu atzīstams par izpildītu pilnā

apmērā.

[3.5] Konkrētajā gadījumā pastāv vienlīdzības principa pārkāpums, jo dienests līdzīgos apstākļos ar 2016.gada

15.septembra lēmumu izbeidza /pers. C/ datu atbilstības pārbaudi.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 31.oktobra spriedumu /pers. A/ pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma rezultātā pieteicēja ir guvusi

ienākumus, kas sastāv no kapitālā pieauguma, kā rezultātā ir iestājies IIN samaksas pienākums; ja šāds pienākums pieteicējai

ir – vai dienesta aprēķinātais IIN apmērs ir pareizs.

[4.2] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums redakcijā, kas bija spēkā strīdus nekustamā īpašuma

atsavināšanas darījuma laikā, tas ir, no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 31.decembrim) 1.panta pirmās daļas

4.punkts noteic, ka IIN ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv citastarp no nodokļa par

ienākumu no kapitāla, tajā skaitā nodokļa no kapitāla pieauguma.

Saskaņā ar minētā likuma 8.panta trešās daļas 11.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir

jāmaksā IIN, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums

atbilstoši šā likuma 11.9pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi.

No minētajām tiesību normām izriet vispārējs nosacījums, ka par ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir

jāmaksā IIN, ja vien uz konkrēto gadījumu neattiecas kāds no likuma ,,Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 9.pantā

paredzētajiem izņēmumiem.

Likuma 11. 9panta pirmajā daļā paredzēts, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas

atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvu veidi ir

uzskaitīti panta otrajā daļā. Starp tiem ir arī nekustamais īpašums (ieskaitot tā iegūšanas tiesības) (4.punkts).

No minētā izriet, ka ar IIN apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā svarīgi ir trīs lielumi: kapitāla aktīva atsavināšanas

cena, iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība. Gadījumā, ja kapitāla aktīva pārdošanas vērtība ir lielāka nekā tā

iegādes vērtība kopā ar veiktajiem ieguldījumiem, personai ir jāmaksā IIN no kapitāla pieauguma.

[4.3] Nav strīda, ka attiecībā uz strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu kā tādu vispārīgi neattiecas

neviens no likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā tieši paredzētajiem izņēmumiem, kad IIN nav jāmaksā.

Tāpat lietas dalībnieki nestrīdas par to, ka strīdus nekustamā īpašuma iegādes un tajā veikto ieguldījumu vērtība ir 16

199,76 euro; pieteicēja ir saņēmusi nekustamā īpašuma pirkuma līgumā norādīto naudas summu par strīdus nekustamā

īpašuma atsavināšanu 42 000 euro.

Pieteicējas iebildumi aprēķinātā IIN sakarā ir par to, ka: nekustamā īpašuma pirkuma līgums 2016.gada 8.augustā tika

atcelts, kas pieteicējas ieskatā ir pamats atcelt IIN samaksas pienākumu; dienests ir nepareizi veicis nokavējuma naudas

aprēķinus un nepareizi norādījis deklarāciju iesniegšanas laikus; dienests ir pārkāpis vienlīdzības principu, jo līdzīgos

apstākļos citā lietā noteicis, ka IIN, atceļot darījumu, nav jāmaksā.

[4.4] Atbilstoši 2014.gada 23.novembra rokasnaudas līguma (lietas 19.–20.lapa) 1.punktam rokasnaudas ņēmējs

(pieteicēja) apņemas pārdot, bet rokasnaudas devējs (pircējs /pers. B/) apņemas nopirkt rokasnaudas devējam piederošo

nekustamo īpašumu ar tam piederošiem kustamā īpašuma piederumiem (kustamā manta, piemēram, mēbeles u.c.) un

nekustamā īpašuma piederumiem – nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese A/ un sastāv no trīs istabu dzīvokļa Nr.65 ar

kopējo platību 63,3 m2, kadastra Nr./numurs A/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

B/(strīdus nekustamais īpašums) un 6265/401015 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un funkcionāli

saistīta zemesgabala. Puses, savstarpēji vienojoties, pārdodamo nekustamo īpašumu novērtē un tā pirkuma maksu nosaka

42 000 euro (līguma 2.punkts). Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma pirkumu, rokasnaudas devējs iemaksā rokasnaudas

ņēmējam rokasnaudu 8000 eu ro (līguma 4.punkts). Rokasnaudu pircējs pārskaita uz pārdevēja bankas kontu līdz

2014.gada 31.decembrim (līguma 5.punkts). Atlikušo nekustamā īpašuma pirkuma maksu, kas sastāda 34 000 euro,

rokasnaudas devējs samaksā rokasnaudas ņēmējam saskaņā ar nekustamā īpašuma pirkuma līguma noteikumiem vai līdz

2015.gada 12.februārim saskaņā ar darījuma konta līgumu, kas noslēgts starp pircēju, pārdevēju un AS ,,Citadele banka”

(līguma 6.punkts). Līdzēji vienojas nekustamā īpašuma pirkuma līgumu noslēgt līdz 2014.gada 5.decembrim (līguma

7.punkts).

Saskaņā ar (2014.gada 3.decembra) nekustamā īpašuma pirkuma līguma (lietas 21.–22.lapa) 1.1.apakšpunktu

pārdevējs (pieteicēja) pārdod un nodod pircējam /pers. B/, bet pircējs pērk un pieņem pārdevējam piederošo nekustamo

īpašumu ar tam piederošiem kustamā īpašuma piederumiem (kustamā manta, piemēram, mēbeles u.c.) un nekustamā

īpašuma piederumiem – nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese A/, un sastāv no trīs istabu dzīvokļa Nr.65 ar kopējo

platību 63,3 m2, kadastra Nr./numurs A/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(strīdus

nekustamais īpašums) un 6265/401015 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un funkcionāli saistīta

zemesgabala. Līguma kopējā summa par strīdus nekustamo īpašumu ir 42 000 euro (līguma 21.apakšpunkts). Saskaņā ar

nekustamā īpašuma pirkuma līguma 2.2.apakšpunktu visu pirkuma maksu (42 000 euro) pircējs samaksā pārdevējam

sekojošā kārtībā: pircējs pārskaita uz pārdevēja bankas kontu 8000 euro līdz 2014.gada 31.decembrim; pircējs samaksā

pārdevējam 34 000 euro līdz 2015.gada 12.februārim saskaņā ar darījuma konta līgumu, kas noslēgts starp pircēju,

pārdevēju un AS ,,Citadele banka”.

Saskaņā ar 2014.gada 3.decembra kustamās mantas pirkuma līgumu (lietas 23.–24.lapa) pārdevējs (pieteicēja) un

pircējs /pers. B/ bez spaidiem, viltus un maldības labprātīgi noslēdz savā starpā sekojoša rakstura kustamās mantas

pirkuma līgumu pie nekustamā īpašuma pirkuma līguma. Saskaņā ar kustamās mantas pirkuma līguma 1.1.apakšpunktu

pārdevējs (pieteicēja) pārdod un nodod pircējam, bet pircējs pērk un pieņem no pārdevēja kustamo mantu (t.i., mēbeles,

tehniku, piederumus, traukus), kas atrodas strīdus nekustamajā īpašumā. Puses vienojas, ka kustamā īpašuma cena ir 5000

eu ro (2.1.apakšpunkts). Pirkuma maksu un nekustamā īpašuma pirkuma līguma maksu pircējs samaksā pārdevējam

sekojošā kārtībā: pircējs pārskaita uz pārdevēja bankas kontu pirkuma līguma maksu 10 000 eu ro lī d z 2014.gada

31.decembrim; pircējs samaksā pārdevējam pirkuma līguma maksu 32 000 euro līdz 2015.gada 12.februārim; pircējs

pārskaita uz pārdevēja bankas kontu pirkuma maksu (5000 euro) līdz 2015.gada 1.jūnijam (līguma 2.2.apakšpunkts).

Puses garantē, ka gadījumā, ja pircējs nesamaksā, nepārskaita pirkuma maksu vai/un pirkuma līguma maksu pārdevējam

pilnā apmērā, tad puses šos darījumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkuma līguma un kustamās mantas pirkuma

līguma neizpildi, atgriež ,,savos riņķos”, t.i., puses paraksta atcēlējlīgumu, pircējs atjauno pārdevēja īpašumtiesības uz

strīdus nekustamo īpašumu, kā arī atgriež, atdod kustamo īpašumu pārdevējam, tostarp sedz visus pārdevēja zaudējumus

sakarā ar nostiprinājuma lūgumu noformēšanu pie notāra un strīdus nekustamā īpašuma pārrakstīšanu atpakaļ uz pārdevēja

vārdu, savukārt pārdevējs atgriež, pārskaita saņemto nekustamā īpašuma pirkuma līguma maksas vai/un kustamās mantas

līguma maksas daļu pircējam (līguma 3.3.apakšpunkts).

2015.gada 7.janvārī, pamatojoties uz nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, pircēja īpašumtiesības uz strīdus

nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā (lietas 72.lapa).

Ar 2015.gada 2.jūnija papildnolīgumu (lietas 25.lapa) grozīts kustamās mantas pirkuma līguma 2.2.3.apakšpunkts,

nosakot, ka pircējs pārskaita uz pārdevēja bankas kontu pirkuma maksu 5000 euro līdz 2016.gada 1.jūnijam.

Ar 2016.gada 8.augusta atcelējlīgumu (lietas 26.lapa) sakarā ar to, ka pircējs līdz 2016.gada 1.jūnijam nav izpildījis

kustamās mantas pirkuma līguma 2.2.3.apakšpunkta nosacījumus un saskaņā ar kustamās mantas pirkuma līguma

3.3.punktu puses (pieteicēja un pircējs) ir nolēmušas, ka pārdevējs atgriež pircējam naudas līdzekļus 42 000 euro skaidrā

naudā atcelējlīguma parakstīšanas dienā; pušu paraksti atcelējlīgumā apstiprina, ka pārdevējs ir nodevis pircējam un pircējs

ir saņēmis 42 000 euro pilnā apmērā.

2016.gada 12.augustā īpašumtiesības uz strīdus nekustamo īpašumu nostiprinātas pieteicējai (lietas 72.lapa).

[4.5] Kā jau norādīts, lietā nav strīda, ka pircējs pieteicējai nekustamā īpašuma pirkuma līgumā norādīto summu 42

000 euro ir samaksājis. Lietā nav informācijas par to, kad tieši pirkuma samaksa ir veikta, attiecīgi tiesa prezumēja, ka

pirkuma maksa par strīdus nekustamo īpašumu veikta saskaņā ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumā noteikto samaksas

grafiku, tas ir, 8000 euro – 2014.gada 31.decembrī, 34 000 euro – 2015.gada 12.februārī. Tāpat to pieņēmis arī dienests

sākotnējā lēmumā, neskatoties uz to, ka pircēja īpašumtiesības uz strīdus nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nostiprinātas

jau 2015.gada 7.janvārī; secīgi – arī līdz 2015.gada 7.janvārim pirkuma maksa par strīdus nekustamo īpašumu 42 0000

euro apmērā, visticamāk, pieteicējai tika samaksāta.

[4.6] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts noteic, ka nodokļu maksātāju

vispārīgie pienākumi ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, iesniegt nodokļu administrācijai

šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā vai elektroniskā veidā

nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Minētā likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu,

ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.3 daļa noteic, ka maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no

kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša

15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro. Maksātājs (rezidents), kurš gūst

ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,3 līdz

711,44 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz dienestam vienreiz ceturksnī līdz

ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie

ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 142,29 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas

gadā gūto ienākumu iesniedz dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī. Lai segtu šā likuma

11.9panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla

pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu.

Maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.3daļā noteiktās

deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas (minētā panta 3.2daļa).

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1panta pirmo daļu par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma

diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļa (redakcijā, kas bija spēkā sākotnējā lēmuma pieņemšanas

brīdī) noteic, ka datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Datu

atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto

informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju,

nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas

dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto

neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās

neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā

maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp

maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šā

likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā

lēmuma pieņemšanas dienai. Lēmumā papildus aprēķināto nodokļa summu un nokavējuma naudu nodokļu maksātājs

iemaksā budžetā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos

maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par datu atbilstības

pārbaudes rezultātiem.

[4.7] Dienests nosūtīja pieteicējai paziņojumu, kurā informēja pieteicēju par datu atbilstības pārbaudes laikā

konstatētajām neatbilstībām un lūdza saistībā ar strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanu 30 dienu laikā no vēstules

saņemšanas iesniegt dienestā deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai rakstisku paskaidrojumu par saņemto

samaksu no strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas un izdevumiem, kas tika iekļauti kapitāla aktīva iegādes vērtībā un ir

saistīti ar īpašuma iegūšanu, uzlabošanu un atjaunošanu (lietas 132.–136.lapa). Pieteicēja noteiktajā termiņā (līdz

2016.gada 16.jūnijam) dokumentus neiesniedza.

Līdz ar to dienests ar sākotnējo lēmumu noteica, ka pieteicējai ar strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu ir

guvusi ienākumu, kas apliekams ar IIN.

Savukārt jau pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas – 2016.gada 8.augustā – pieteicēja un pircējs noslēdza atcēlējlīgumu.

Atcēlējs līgums ir viens no Civillikumā paredzētajiem saistību izbeigšanās veidiem.

Civillikuma 1865.pants noteic, ka līgums, kas nav vēl izpildīts ne pilnīgi, ne pa daļai, to atceļot tiek iznīcināts, it kā tā

nekad nebūtu bijis. Tas pats noteikums ir spēkā pat tad, kad, burtiski ņemot, tikai vienam vai otram no dalībniekiem

vajadzētu atsvabināties no savas saistības. Ja līgums ir pilnīgi vai pa daļai izpildīts, tad atcēlējs līgums, ciktāl ar to norunāts

izpildījumu atdot atpakaļ, nodibina jaunu prasījumu.

Ar minēto līgumu līdzēji faktiski atsakās no iepriekš noslēgtā līguma un vienojas, ka, ciktāl tas ir iespējams, atgriež

situāciju atpakaļ brīdī pirms sākotnējā līguma noslēgšanas. Civillikums gan nošķir izpildītus līgumus no tiem, kas nav

izpildīti. Tikai attiecībā uz pēdējiem teikts, ka iepriekš slēgtais līgums tādējādi tiek iznīcināts kā nebijis. Savukārt, atceļot jau

izpildītu līgumu, tiek nodibināts jauns prasījums. Civiltiesību teorijā atzīts, ka faktiski šajā gadījumā atcēlēju līgumu nevar

atšķirt no pārjaunojuma (sk. Torgāns K. 1865.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Civillikuma komentāri.

Saistību tiesības. Rīga: Mans īpašums, 2000, 343.lpp.). Atbilstoši Civillikuma 1869.pantam pārjaunojuma sekas ir tās, ka

agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu, procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas

būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien nav tieši

norunāts pretējais.

[4.8] Pieteicēja norāda, ka nekustamā īpašuma pirkuma līgums nav ticis izpildīts (pircējs nav samaksājis 5000 euro

saskaņā ar kustamās mantas pirkuma līgumu, kas ir nekustamā īpašuma pirkuma līguma neatņemama sastāvdaļa), un par

nenotikušu darījumu nevar aprēķināt IIN. Tiesa pieteicējas argumentam nepiekrita.

Tiesa norādīja, ka pašā nekustamā īpašuma pirkuma līgumā norādīts, ka strīdus nekustamais īpašums tiek pārdots jau

ar tam piederošiem kustamā īpašuma piederumiem (piemēram, mēbeles u.c.) par 42 0000 euro (uz to un citiem apstākļiem

norādījis arī dienests). Tāpat, pamatojoties uz nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, pircēja īpašumtiesības uz strīdus

nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Līdz ar to pieteicējas un pircēja starpā noslēgtais kustamās mantas pirkuma līgums vērtējams pretrunīgi, jo nekustamā

īpašuma pirkuma līgumā noteikts, ka strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtība ir 42 000 euro, tostarp iekļaujot

strīdus nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu; tāpat ir neloģiski pārreģistrēt īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, ja

līgums, kā uzskata pieteicēja, nebija izpildīts.

Tomēr tam, vai strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas cenā, kas noteikta nekustamā īpašuma pirkuma līgumā (42

000 euro) bija vai nebija iekļautas arī strīdus nekustamajā īpašumā esošās kustamās mantas, izskatāmajā gadījuma nav

nozīmes. Proti, nodokļu administrēšanas vajadzībām, pat ja līdzēji ir nodalījuši pirkuma cenu par nekustamo īpašumu un

pirkuma cenu par kustamajām mantām, par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu ir uzskatāma pirkuma maksa, kas

paredzēta tieši par nekustamo īpašumu (sal. Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2018.gada

18.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-217/2018 (A420305814) 6. un 8.–9.punktu).

Tas, ka pieteicēja saņēma pirkuma maksu par strīdus nekustamo īpašumu (42 000 euro), un zemesgrāmatā

īpašumtiesības uz strīdus nekustamo īpašumu tika pārreģistrētas uz pircēja vārda, nozīmē, ka nekustamā īpašuma pirkuma

līgums (ieskaitot vai neieskaitot tajā esošo kustamo mantu) neapšaubāmi tika izpildīts. Ar atcēlējlīgumu attiecīgi ir dibināts

jauns prasījums.

Savukārt likumā noteiktais pienākums iesniegt deklarāciju un samaksāt IIN iestājas darījuma noslēgšanas un ienākumu

gūšanas brīdī, tādējādi pieteicēja nevar šāda pienākuma nepildīšanu pamatot ar faktu, ka darījums pēc pienākuma maksāt

nodokli rašanās ir atcelts (Senāta 2015.gada 8.janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-382/2015 (A420432611)

8.punkts kopsakarā ar 4.punktu).

Papildus ņemams vērā, ka datu atbilstības pārbaude pieteicējai ir veikta par darījumu 2014. un 2015.gadā. Savukārt

atcelējlīgums noslēgts 2016.gada augustā. Līdz ar to šis darījums neiekļaujas laika posmā, par kuru aprēķināts IIN. Nodokļu

maksātāja pienākumu samaksāt budžetā IIN neietekmē apstāklis, ka pēc nodokļa maksāšanas pienākuma brīža iestāšanās ir

noslēgts privāttiesisks līgums, kas ir saistošs pusēm, kuras to noslēgušas.

Līdz ar to secināms, ka dienests pamatoti noteicis gan to, ka pieteicējai bija no tiesību normām izrietošs pienākums

iesniegt dienestā deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma (strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas), gan par to,

ka pieteicējai ir jāmaksā IIN par ienākumu no strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas, jo atcelējlīguma noslēgšana

neietekmē no tiesību normām izrietošo nodokļa samaksas pienākumu.

Turklāt dienests pamatoti vērsa uzmanību uz apstākli, ka pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka pirkuma maksa

pircējam patiešām ir atmaksāta. Saskaņā ar atcelējlīguma nosacījumiem 42 000 euro pircējam tika atmaksāti skaidra naudā

atcelējlīguma parakstīšanas dienā (2016.gada 8.augustā). Darījuma apliecināšanai pieteicēja dienestā iesniegusi savu bankas

konta pārskatu par 2005. un 2006.gadu, kā arī 2005.gada 9.februāra maksājuma uzdevumu (lietas 115.–116.lapa). Tiesa

piekrita dienesta secinājumam, ka tas, ka attiecīgi naudas līdzekļi bija pieteicējas rīcībā 2005. un 2006.gadā, nav pierādījums

to esībai 2016.gadā. Turklāt dienests norādīja, ka ne pieteicēja, ne pircējs nav deklarējuši minēto skaidrās naudas līdzekļu

apriti.

[4.9] Pieteicēja norāda, ka dienests ir pārkāpis vienlīdzības principu, jo citai privātpersonai līdzīgos apstākļos IIN par

nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, kas vēlāk ticis atcelts, nav noteikts.

Tas, ka dienests, iespējams, pienācīgi neizvērtēja citas privātpersonas veikta nekustamā īpašuma atsavināšanas

darījuma pamatā esošos apstākļus, nerada pieteicējai no vienlīdzības principa izrietošas tiesības arī prasīt neaplikt ar IIN

strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ir konstatējami likumā noteiktie

nodokļa piemērošanas priekšnoteikumi. Ar atsauci uz vienlīdzības principu nevar pamatot prettiesisku risinājumu (sk.

Senāta 2018.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-80/2018 (A420391812) 8.punktu).

Kā jau iepriekš noskaidrots – pieteicēja ir guvusi ienākumus, kas sastāv no kapitālā pieauguma, kā rezultātā ir iestājies

IIN samaksas pienākums.

[4.10] Pieteicēja norādījusi, ka dienests nepareizi veicis nokavējuma naudas aprēķinu, nepareizi sācis aprēķināt

nokavējuma naudu, kā arī nepareizi norādījis deklarāciju iesniegšanas laikus. Saņemtie 8000 euro (rokasnauda) nepārsniedz

strīdus nekustamā īpašuma iegādes vērtību (16 199,76 euro), kas nozīmē, ka līdz 2015.gada 15.janvārim (līdz kuram

pieteicējai saskaņā ar dienesta norādīto bija jāiesniedz deklarācija par saņemtajiem 8000 euro) pieteicēja vēl nebija saņēmusi

ienākumus tādā apmērā, lai būtu uzskatāms, ka viņa ir guvusi kapitāla pieaugumu. Dienestam nebija tiesību nokavējuma

naudu sākt aprēķināt no 2015.gada 15.janvāra. Tāpat pieteicēja norāda, ka viņai nebija jāiesniedz dienestā deklarācija par

saņemtajiem 34 000 euro līdz 2015.gada 16.martam (kā to norāda dienests), jo pircējs nebija izpildījis papildu nosacījumu,

lai strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums būtu atzīstams par izpildītu pilnā apmērā. Pieteicējas ieskatā,

deklarācijas iesniegšanas pienākums viņai rastos tikai tajā brīdī, kad pircējs būtu pilnībā izpildījis savas saistības pret

pieteicēju.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.3daļa noteic, ka maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no

kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša

15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro.

Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts

citādi (minētā likuma 16.1panta pirmā daļa).

Par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs

saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas

saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai

(Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 ,,Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu

piemērošanas kārtība” 97.1 2.punkts).

Ievērojot minēto, pieteicējai bija pienākums deklarēt no kapitāla aktīva atsavināšanas 2014.gada decembrī saņemto

ieņēmumu daļu 8000 euro līdz 2015.gada 15.janvārim.

Tā kā nav strīda, ka pircējs pieteicējai arī atlikušo pirkuma maksu par strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanu

samaksāja, kā arī spriedumā jau iepriekš secināts, ka atcelējlīgumam nav ietekmes uz nodokļa samaksas pienākumu par

strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanu, pieteicējai deklarācija par gūtajiem ienākumiem 2015.gada februārī (34 000 euro)

dienestā bija jāiesniedz līdz 2015.gada 16.martam (jo 15.marts bija svētdiena).

Tiesa nesaskatīja arī kļūdas dienesta veiktajā nodokļa nokavējuma naudas aprēķinā. Tas veikts atbilstoši likuma ,,Par

nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļai un 29.panta otrajai daļai. Proti, 0,05 procenti no laikā nenomaksātās nodokļa

summas pieteicējai aprēķināti no nodokļa summas samaksas termiņa – 2015.gada 30.janvāris (nevis 15.janvāris, kā to

norāda pieteicēja) un 2015.gada 31.marts, līdz sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienai, to neieskaitot (tas ir, līdz 2016.gada

16.jūnijam). Pieteicēja nav norādījusi un tiesa arī nesaskata kļūdas citos dienesta veiktajos aprēķinos.

[4.11] Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku, bet pieteikums par tā atcelšanu –

par nepamatotu un noraidāmu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 31.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.

Pieteicēja apelācijas sūdzībā atkārto jau lietā izteiktos iebildumus par to, ka viņai nav pienākums maksāt IIN, ievērojot

atcēlējlīgumu un pirkuma darījuma atcelšanu; par nepareizi norādīto deklarāciju iesniegšanas laiku un nepareizi veikto

nokavējuma naudas aprēķinu; par vienlīdzības principa pārkāpumu. Pieteicēja norāda, ka minētos apstākļus, tāpat kā

dienests, nepareizi novērtējusi arī pirmās instances tiesa.

[5.1] Papildus norāda, ka pirmās instances tiesa nepareizi veikusi vērtējumu par strīdus nekustamā īpašuma pirkuma

līgumu. Fakts, ka īpašumtiesības jau tika pārreģistrētas, liecina tikai par to, ka pieteicējai patiesi bija vēlme noslēgt darījumu,

savukārt vēlāk darījums atcelts.

Tiesa kļūdaini izvērtēja atcelējlīguma tiesiskās sekas. Ar tā noslēgšanu pieteicējai kapitāla pieaugums nav radies, jo

pārdotais nekustamais īpašums atkal ir pieteicējas īpašumā. Pieteicējas gadījumā pirkuma līgums izpildīts tikai daļēji, tāpēc

nav piemērojama tiesas norādītā doktrīnas atziņa par to, ka, atceļot jau izpildītu (pilnā apmērā) līgumu, tiek nodibināts jauns

prasījums.

[5.2] Tiesa norāda, ka pirkuma maksas saņemšana un reģistrācija zemesgrāmatā nozīmē, ka pirkuma līgums tika

izpildīts, tomēr tiesa ignorējusi 2014.gada 3.decembra līgumam pielīgto papildu vienošanos, tādējādi pārkāpjot

Administratīvā procesa likuma 154.panta trešo daļu.

Ne tiesa, ne dienests atbilstoši Administratīvā procesa likuma 235.pantam nevar apstrīdēt vai apšaubīt neapstrīdētu un

joprojām spēkā tiesisku darījumu norisi, kā rezultātā veikta īpašuma tiesību pārreģistrēšana uz pieteicējas vārda.

[5.3] Tiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu un likuma

„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.3daļu. Atbilstoši teoloģiskajai interpretācijas metodei lietā nav piemērojamas

iepriekš minētās tiesību normas, jo pieteicējai kapitāla pieaugums nav radies.

[5.4] Tiesa nepamatoti atsaucas uz Senāta 2015.gada 8.janvāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-382/2015, jo lietu

faktiskie apstākļi nav salīdzināmi, jo pieteicējas lietā darījumu norise un līgumu slēgšana nav saistīta ar peļņas gūšanu.

[6] Dienests rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteicējas apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un pirmās

instances tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu.

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskatīja

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā ar apelācijas sūdzības un procesa dalībnieku

argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir

noraidāms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251. panta piektajā dāļā noteiktos

apsvērumus (kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu), sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir

pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, pareizi konstatēja, ka pieteicēja

saskaņā ar 2015.gada 3.decembra nekustamā īpašuma pirkuma līgumu atsavināja strīdus nekustamo īpašumu, darījums ir

izpildīts, jo nav strīda par samaksas 42 000 euro par nekustamā īpašumu veikšanu pieteicējai un to, ka pircēja /pers. B/

īpašumtiesības uz strīdus nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nostiprinātas 2015.gada 7.janvārī (pamatojoties uz nekustamā

īpašuma pirkuma līgumu, lietas 72.lapa). Tiesa pareizi konstatēja, ka minētā strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas

rezultātā pieteicēja guva ienākumus no kapitāla pieauguma, kas ir apliekami ar IIN vispārējā kārtībā, jo nepastāv tiesību

normās minētie izņēmumi, kad ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar nodokli. Tiesa pareizi

secināja, ka pieteicējas publiski tiesisku pienākumu maksāt IIN par 2015. un 2016. gadā gūtajiem ienākumiem no kapitāla

pieauguma neietekmē cits vēlākais pieteicējas un /pers. B/ privāttiesiskais darījums saistībā ar 2016.gada 8.augusta

atcelējlīgumu.

Atzīstot pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju par pareizu un pietiekamu, Administratīvā apgabaltiesa saskaņā

ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam

un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

[10] Pieteicēja apelācijas sūdzībā atkārto jau lietā izteiktos iebildumus.

Ievērojot to, ka pirmās instances tiesa spriedumā izvērtēja pieteicējas argumentus (ka viņai nav pienākums maksāt IIN,

ievērojot atcēlējlīgumu; par nepareizi veikto nokavējuma naudas aprēķinu un nepareizi norādīto deklarāciju iesniegšanas

laiku un par vienlīdzības principa pārkāpumu), un Administratīvā apgabaltiesa šo vērtējumu atzina par pareizu,

pievienojoties Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai, apgabaltiesa nesniedz vērtējumu šiem pieteicējas

atkārtotiem argumentiem.

Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[10.1] Lietā nav strīda par apstākļiem, ka pieteicēja naudas summu 42 000 euro par strīdus nekustamo īpašumu no

pircēja saņēma un darījuma rezultāta īpašums korroborēts uz pircēja vārda. Pati pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka

konkrētajā gadījumā strīdus nekustamā īpašuma 2014.gada 3.decembra pirkuma līgums ir izpildīts tikai daļēji, jo pircējs

neveica samaksu par kustamo mantu saskaņā ar atsevišķu kustamas mantas pirkuma līgumu.

Civillikuma 1865.panta otrā daļa noteic, ja līgums ir pilnīgi vai pa daļai izpildīts, tad atcēlējs līgums, ciktāl ar to

norunāts izpildījumu atdod atpakaļ, nodibina jaunu prasījumu.

Ievērojot minēto, pat ja pieņem par pareizu pieteicējas norādi par daļēju līguma izpildi, arī daļējās izpildes gadījumā

atbilstoši Civillikuma 1865.panta otrās daļās nosacījumiem atcēlējs līgums nodibina jaunu prasījumu. Lietā ir konstatēti divi

atsevišķi privāttiesiski darījumi – viens saskaņā ar 2014.gada 3.decembra pirkuma līgumu par to, ka pieteicēja pārdod

strīdus nekustamo īpašumu /pers. B/, otrs – saskaņā ar 2016.gada 8.augusta atcēlējlīgumu par to, ka pieteicēja atgriež

/pers. B/ naudas līdzekļus 42 000 euro apmērā un vienojas par to, ka tiks atjaunotas pieteicējas īpašuma tiesības uz strīdus

nekustamo īpašumu.

Konkrētajā gadījumā ne Civillikuma, ne nodokļu tiesību normas neparedz to, ka vēlāka darījuma rezultātā jau noticis

nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums tiktu atzīts par nebijušu, un neparedz arī pieteicējas atbrīvošanu no pienākuma

maksāt IIN no kapitāla pieauguma tādā gadījumā. Izņēmumi no vispārējā pienākuma maksāt IIN no kapitāla pieauguma ir

tieši uzskaitīti tiesību normās, un pieteicējas gadījums neatbilst nevienam no tiem.

Turklāt, kā to pareizi secināja pirmās instances tiesa, pieteicējas un īpašuma pircēja secīgais cits privāttiesiskais

darījums neietekmē pieteicējas un valsts publiski tiesiskās attiecības nodokļu jomā.

[10.2] Apgabaltiesa, pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, konstatē, ka tiesa pareizi, atbilstoši

faktiskajiem lietas apstākļiem un tiesību normām, kuras arī norādītas spriedumā, secināja, ka ar pārsūdzēto lēmumu pareizi

ir noteikts deklarācijas iesniegšanas termiņš par pieteicējas gūto ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Proti,

atbilstoši likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.3daļas un Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra

noteikumu Nr.899 ,,Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 97.1 2.punktam par

2014.gada decembrī gūto apliekamo ienākumu deklarācija pieteicējai bija jāiesniedz līdz 2015.gada 15.janvārim, bet par

2015.gada februārī gūto ienākumu – līdz 2015.gada 16.martam.

Attiecīgi atbilstoši likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 3.2daļas nosacījumiem (maksātājs iemaksā

budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.3daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no

kapitāla iesniegšanas dienas) pieteicējai bija pienākums samaksāt nodokli par 2014.gada decembrī gūtajiem apliekamiem

ienākumiem līdz 2015.gada 30.janvārim, bet par 2015.gada februārī gūtiem apliekamiem ienākumiem – līdz 2015.gada

31.martam. Pieteicēja šo pienākumu neizpildīja, līdz ar to viņai pamatoti aprēķināta nokavējuma nauda.

Par 2014.gada decembrī noteikto budžetā maksājamo nodokli 737,15 euro pieteicējai aprēķināta nokavējuma nauda par

laika periodu no 2015.gada 31.janvāra (pirmā nokavējuma diena) līdz 2016.gada 15.jūnijam (līdz 2016.gada 16.jūnijam –

diena, kad pieņemts sākotnējais lēmums), kopā par 502 nokavējuma dienām. Nokavējuma nauda aprēķināta 185,02 euro.

Aprēķins detalizēti atspoguļots sākotnējā lēmuma 7.lapā (lietas 35.lapa). Pārbaudot aprēķinu, apgabaltiesa konstatē, ka tas

ir pareizs: 737,15 (maksājamā IIN summa) x 502 (nokavējuma dienas) x 0,05 % (atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un

nodevām” 29.panta otrajai daļai - 0,05 procenti par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda), t.i,

737,15x502x 0,05% = 185,02 (euro).

Savukārt par 2015.gada februārī noteikto budžetā maksājamo nodokli 3132,89 euro par laika periodu no 2015.gada

1.aprīļa (pirmā nokavējuma diena) līdz 2016.gada 15.jūnijam (līdz 2016.gada 16.jūnijam – diena, kad pieņemts sākotnējais

lēmums) aprēķinātas 442 nokavējuma dienas un pieteicējai aprēķināta nokavējuma nauda 692,39 euro. Aprēķins detalizēti

atspoguļots sākotnējā lēmuma 7.lapā (lietas 35.lapa). Attiecīgi, pārbaudot aprēķinu, konstatējams: 3132,89 x 442 x 0,05%

= 692,37 (noapaļojot).

Ievērojot minēto, nokavējuma nauda pieteicējai noteikta tiesiski, pamatoti un tā ir precīzi aprēķināta.

[10.3] Lietā konstatēts, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas uzskats, ka viņai nav nodoklis

jāmaksā, jo viņa nav guvusi ienākumu no kapitāla pieauguma, ir kļūdains. Pieteicējas norāde apelācijas sūdzībā, ka pirmās

instances tiesa nepareizi piemēroja nodokļu likumu tiesību normas, ir nepamatota, apgabaltiesa kļūdas pirmās instances

veiktajā tiesību normu interpretācijā nekonstatē, tiesa ir piemērojusi faktiskajiem lietas apstākļiem atbilstošas tiesību normas.

[10.4] Apgabaltiesa, pretēji pieteicējas norādei, konstatē, ka pirmās instances tiesa korekti un pamatoti atsaucās uz

Senāta 2015.gada 8.janvāra nolēmuma lietā Nr.SKA-382/2015 atziņām, jo lietā bija piemērotas Civillikuma 1865.panta

normas, kas ir piemērojamas arī šajā lietā. Senāts Administratīvās apgabaltiesas minēto tiesību normu veiktu interpretāciju

atzina par pareizu, norādot, ka tiesnešu kolēģijas nerodas šaubas par tiesas sprieduma pareizību; tostarp atzīts, ka nodokļa

saistības rašanos neietekmē vēlāka darījuma, kura rezultātā gūts apliekamais ienākums, atcelšana (sk., minētā nolēmuma

7.punktu)

Apstāklim, ka citā lietā fiziskas personas darījumi bija saistīti ar saimniecisko darbību, nav izšķirošas nozīmes, jo

vērtējamais jautājums bija par IIN maksāšanas pienākumu saistībā ar vēlāku darījuma atcelšanu.

[10.5] Pieteicēja norāda uz vienlīdzības principa pārkāpumu, atsaucoties uz citas personas datu atbilstības pārbaudes

lietu.

Ievērojot to, ka šajā lietā ir konstatēta pārsūdzētā lēmuma atbilstība faktiskajiem apstākļiem un tiesību normām, nav

pamata lēmuma atcelšanai. Ja pieteicēja bez tiesiska pamatojuma tiktu atbrīvota no pienākuma maksāt ar pārsūdzēto lēmumu

pamatoti noteikto IIN, rastos prettiesiska situācija, kas tiesiskajā valstī nav pieļaujams. Tādēļ šādā gadījumā pieteicējas

atsaukšanas uz vienlīdzības principu ir nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 19.decembra lēmuma Nr.31.1-22.10/5843

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvajā apgabaltiesā.

(personiskais

Tiesnese referente K.Krastiņa

paraksts)

(personiskais

Tiesneses S.Gintere

paraksts)

(personiskais S.Liniņa

paraksts)