Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized vehicle entry into restricted zone.

ECLI:LV:RIRT:2020:0716.1A33094020.4.S

Lietas Nr.1A33094020

Lietvedības Nr.1A-0940-20/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2020. gada 16. jūlijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzējas /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020. gada

21. februāra lēmumu Nr. 7-7/835.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 19. decembrī /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 785042, par to, ka 2019. gada 1. septembrī

plkst. 17:27, ar viņai īpašumā esošu transportlīdzekli LEXUS GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebraukts īpašā režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra Saistošo

noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 5. punkta prasības, par kuru atbildība

paredzēta 49. punktā. Ar šo protokolu/lēmumu par administratīvo pārkāpumu /pers. A/ uzlikts administratīvais naudas sods 50,00 euro apmērā. (lietas

39. lapa)

[2] Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu ZZ Nr. 785042 pārsūdzēja augstākā iestādē un ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr.7-7/835, protokols/lēmums atstāts negrozīts, bet iesniedzējas sūdzība noraidīta. (lietas 51.-57. lapa)

[3] 2020. gada 26. martā Rīgas rajona tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020. gada 21. februāra

lēmumu Nr. 7-7/835, kur norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2019. gada 19. decembrī sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ

Nr. 785042 par iesniedzējai piederošās automašīnas LEXUS GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebraukšanu Jūrmalas

pilsētas īpašā režīma zonā 2019. gada 1. septembrī plkst. 17:27.

[3.1] 2020. gada 21. februārī Jūrmalas pašvaldības policija izskatīja viņas iesniegto sūdzību par administratīvā pārkāpuma protokolu un nolēma to

atstāt negrozītu un sūdzību noraidīt.

[3.2] Iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pašvaldības policija izskatīja iesniedzējas sūdzību par identisku gadījumu administratīvā pārkāpuma lietā ZZ

Nr. 785026 un nolēma administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr. 785026 un lēmumu atcelt, lietu izbeigt.

[3.3] Sūdzības pieteikumā norādīts, ka iesniedzējas un viņas vīra /pers. B/, kam vēl joprojām ir deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā, īpašumā ir

divas automašīnas – viena ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un otra ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Abas

automašīnas regulāri izmanto abi laulātie uz maiņām. Pēc vairākiem sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem ir redzams, ka automašīnas bieži

ir izmantotas vienlaicīgi – administratīvais sods ir uzlikts par pārkāpumiem, kas izdarīti ar dažu minūšu starpību, kas norāda uz to, ka automašīnu

izmantojis iesniedzējas vīrs /pers. B/, kurš dzīvo Jūrmalas pilsētā un kuram nav jāiegādājas caurlaide Jūrmalas speciālā režīma zonai.

[3.4] Iesniedzējas vīrs – /pers. B/ ir deklarēts Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma

zonā bez caurlaides kā Jūrmalas iedzīvotājam. Iesniedzējas vīrs lietoja, abu kā laulāto kopīpašumā esošo automašīnu, un iebrauca Jūrmalas pilsētā

neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no administratīvā pārkāpuma lietvedībām.?

[3.5] Iesniedzējas un viņas vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese A/ (kadastra nr. /numurs A/), ko ieguvuši kopīpašumā 2014. gada

9. maijā, pēc laulības noslēgšanas un laulātie nav noslēguši laulāto mantas šķirtības līgumu, līdz ar to tas skaitāms par kopīpašumu.

Tātad caurlaide iebraukšanai iesniedzējai pienākas arī kā nekustamā īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei).

[3.6] Iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvo lietvedību, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas

samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” un izdrukas kopijā no Dokumentu un procesu vadības sistēmas

„DocLogix” minēto, uzsāka tikai 2019. gada 3. oktobrī, t.i., gandrīz 2 mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, tādejādi neievērojot Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 238.1 pantā noteikto termiņu.

Pēc iesniedzējas lūguma Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav izsniegusi pierādījumus, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir pieņēmusi

lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu triju darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu.

Iesniedzēja uzskata, ka nav tiesiski pamatota kavēšanās uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību savlaicīgi – trīs darba dienu laikā pēc ziņu

saņemšanas, šāda rīcība ir tiesiski apšaubāma, nav ticama un liecina par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas nespēju regulāri pārbaudīt sistēmā fiksēto

informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Nespēja regulāri pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem nevar būt attaisnojums

LAPK 238.1 pantā noteiktā termiņā administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanas neievērošanai.

[3.7] Iesniedzējai nav saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpumu izdarīšanas

reizēm vairāk nekā 2 nedēļas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārajā gadā. Šī rīcība ļauj secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija,

izmantojot cilvēku nezināšanu, maldību vai aizmāršību, bet ne apzinātu ļaunprātību, uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata

piemērotu maksimālu soda naudas apmēru, tādējādi nepamatoti gūstot ienākumus no naudas sodu iekasēšanas, nevis veicot preventīvos pasākumus.

[3.8] Atsaucoties uz LAPK 32. panta otro daļu un 272. pantu, iesniedzēja lūgusi vērtēt: 1) vai viņu var saukt pie administratīvās atbildības; 2)vai ir

atbildību mīkstinoši apstākļi – /pers. A/ bija Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus un tikai 2019. gada 5. augustā mainīja savu deklarēto dzīvesvietu uz

Babītes novadu. Viņai iepriekš bija caurlaide iebraukšanai Jūrmalā un nav sodīta par iebraukšanu īpašā režīma zonā bez caurlaides, turklāt iesniedzējas

vīram ir Jūrmalas pilsētā deklarētā dzīvesvieta un tieši viņš ir iebraucis Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā; 3) iesniedzēja uzskata, ka viņai pienākas

caurlaide ar 90% atlaidi atbilstoši Jūrmalas domes saistošo noteikumu 14.1. punktā noteiktajam, savukārt tās laulātajam caurlaide pienākas bez maksas;

4) citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izspriešanā – personas motivācija nenokārtot caurlaidi, kas izmaksā 10,70 euro vai pat ir bez maksas (ja

automašīna tiktu pārreģistrēta uz otra laulātā vārda), un riskēt ar sodu 50,- euro apmērā katru reizi, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides.

[3.9] Iesniedzēja vērš uzmanību uz to, ka pārkāpumu atzīst (ko lūdz arī vērtēt kā administratīvo atbildību vainu mīkstinošu apstākli) un tas noticis

vairāku neapzinātu iemeslu dēļ – tiešām uzskatīja, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai, kā arī kā personai, kurai pieder nekustamais

īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto nekādas papildus formalitātes.

Tāpat arī iesniedzējas laulātais nepievērsa uzmanību tam, ka automašīna, ar kuru tas pārvietojas un iebrauc Jūrmalā, ir reģistrēta uz iesniedzējas, nevis

viņa vārda un, ka būtu nepieciešams tikai formāli pārreģistrēt automašīnu uz otra laulātā vārdā vai par nelielu samaksu izņemt speciālu atļauju. Formālais

pārkāpums būtu novērsts, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība tiktu uzsākta savlaicīgi un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija būtu savlaicīgi atsūtījusi

pavēstes par administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

[3.10] Iesniedzēja norāda, ka tajā pat laikā Jūrmalas pašvaldības policija izskatīja viņas sūdzību par identisku gadījumu administratīvā pārkāpuma

lietā ZZ Nr. 785026 un nolēma ar Pašvaldības policijas 2019. gada 19. decembra lēmumu administratīvo pārkāpumu protokolu - lēmumu ZZ

Nr. 785026 atcelt un lietu izbeigt. Nav saprotams, kādēļ identiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas pašvaldības policija lēmumu atcēla un lietu

izbeidza, bet šajā un vēl 66 lietās lēmumu atstāja spēkā.

[3.11] Pamatojoties uz LAPK 21. panta pirmo daļu, 32. panta otro daļu, 272., 280., 238. 1, 281. pantu iesniedzēja sūdzības pieteikumā tiesai

lūgusi pilnībā atcelt 2019. gada 19. decembrī sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr. 785042, atcelt piemēroto sodu un izbeigt uzsākto

administratīvo pārkāpumu lietas lietvedību, atbrīvot no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

[4] Ar 2020. gada 2. aprīļa Rīgas rajona tiesas lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumus tiesai, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020. gada 30. aprīlim. (lietas 65. lapa)

[2.1] Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz 2020. gada 30. aprīlim tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumus un nav

lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums

atstājams negrozīts.

[4] LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka

iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, iesniedzējas analoģiskus iebildumus, to kopumā un

savstarpējā saistībā, konstatējot administratīvā pārkāpuma esību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

[5] No lietas materiāliem izriet, ka 2019. gada 4. oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija (turpmāk – Iestāde) uzsāka administratīvo

lietvedību Nr.1-28.1/19-28371 attiecībā pret iesniedzēju, par to, ka ar iesniedzējas īpašumā esošo transportlīdzekli LEXUS GS 450H, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019. gada 1. septembrī plkst.17:27 iebraukts īpašajā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi, pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Noteikumu

49. punktā, uzliekot naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit euro apmērā.

[6] Minēto Saistošo noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim, transportlīdzekļiem atļauts

iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus.

Noteikumu 23. punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz

konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst. 00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma

datuma plkst. 00.00.

Iebraucot Jūrmalā, saskaņā ar Noteikumu 8.2. apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu

Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot

caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā

administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijā skaidri

attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tā satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera

fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

No lietas materiāliem ir redzams, ka iesniedzējai 2019. gada 19. decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785042 par to, ka

viņai piederošs transportlīdzeklis LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019. gada 1. septembrī plkst. 17:27, iebrauca

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. (lietas 39. lapa)

Tiesa atzīst, ka lietā esošā fotofiksācija, kurā skaidri attēlots konkrētais transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas

datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka iesniedzējai piederošais

transportlīdzeklis administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

(lietas 40. lapa)

[7] Ar izdruku no PBQW informācijas meklēšanas sistēmas pierādīts, ka transportlīdzeklis LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, pieder sūdzības iesniedzējai. (lietas 19. lapa)

Saskaņā ar Noteikumu 49. punktu par šo noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. pantu transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis un atbilstoši

minētā likuma 13. pantam dati par transportlīdzekļa īpašnieku tiek norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Transportlīdzekļa īpašniekam ir

iespēja reģistrēt transportlīdzekļa faktisko lietotāju, norādot viņu kā turētāju reģistrācijas apliecībā, kā arī nomainīt reģistrēto turētāju uz citu.

Pārbaudot lietā esošo izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, tiesa konstatē, ka vienīgā persona, kura ir norādīta, kā

transportlīdzekļa īpašnieks, ir iesniedzēja /pers. A/.

[8] No Personas datu pārlūka izdrukas secināms, ka kopš 2019. gada 5. augusta iesniedzējas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/ (lietas 23. lapa), līdz

ar to tiesa atzīst, ka 2019. gada 1. septembrī iesniedzējai pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ar

transportlīdzekli LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija jāiegādājas caurlaide.

No Qliksense aplikācijas ,,Notikumu kontrole” izdrukas izriet, ka transportlīdzeklim 2019. gada 1. septembrī nebija iegādāta iebraukšanas

caurlaide. (lietas 20. lapa). Tai skaitā iesniedzēja nenoliedz, ka minētā caurlaide netika iegādāta un iesniedzējai netika arī izsniegta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka iesniedzējas piederošajam transportlīdzeklim LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, 2019. gada 1. septembrī nav bijusi derīga caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

[9] Tiesa konstatē, ka uz iesniedzējas transportlīdzekli LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nav attiecināmi

Noteikumu 20. un 21. punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā.

Noteikumu 21.1.2. punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai

īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā.

Noteikumu 25. punktā noteikts, ka perioda caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto caurlaidi.

Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to atzīstams tas, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Noteikumu 5. punkta prasības.

[10] Iesniedzēja norāda, ka pašvaldības policija viņai nav izsniegusi pierādījumus, ka administratīvā lietvedība uzsākta trīs dienu laikā. Kā arī

uzskata, ka ziņas par izdarīto pārkāpumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai bija pieejams jau pārkāpuma dienā.

No lietas materiāliem secināms, ka 2019. gada 3. oktobrī lietvede L.Krūmiņa sastādīja ziņojumu par to, ka, pildot dienesta pienākumus par

Noteikumu kontroli, konstatējusi, ka 2019. gada 1. septembrī transportlīdzeklis LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. 2019. gada 4. oktobrī rezolūcijas veidā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas

Administratīvās nodaļas priekšnieks Ē.Ločmelis uz ziņojuma uzlicis atzīmi – uzsākt administratīvo lietvedību(lietas 21. lapa), attiecīgi 2019. gada

19. decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pamatots un ievēroti LAPK 238.1panta pirmās daļas nosacījumi. Nav iestājies likumā

paredzētais noilguma termiņš, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu.

[11] Tiesa atzīst, ka iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši Noteikumos paredzētajam soda apmēram. Soda

uzlikšana atbilst LAPK 32. panta prasībām. Ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir sasniedzams LAPK 22. pantā

noteiktais mērķis, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tas, ka iesniedzēja par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un nonāk pie citiem

secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010. gada 11. marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10. punktu, 2013. gada

1. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

[12] Tiesa nekonstatē apstākļus /pers. A/ piemērotā administratīvā soda atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams spēkā, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr. 7-7/835, atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2020. gada 16. jūlijā.

Tiesnese (V.Grebežniece)