Court orders landlord to collect debt, damages, and interest from tenant for unpaid maintenance services.

Lieta Nr.C33650116

Lietvedības Nr.C-1480-17/17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2017.gada 8.jūnijā

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Dreimane

ar tiesas sēdes sekretāri M.Mileri

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 25.maijā izskatīja civillietu Ropažu novada “CIEMATS” SIA prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 10.augustā Ropažu novada “CIEMATS” SIA (turpmāk prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk atbildētāja) par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 31.oktobrī atbildētāja ar prasītāju noslēdza Privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas

līgumu Nr.226 (turpmāk Līgums). Ar Līguma 1.1. un 1.2.punktu prasītājs apņēmās nodrošināt atbildētājai pakalpojumus (piegādāt auksto ūdeni, pieņemt

kanalizācijas notekūdeņus, izvest sadzīves atkritumus, nodrošināt kopējo apgaismojumu kāpņu telpās u.c.), savukārt atbilstoši Līguma 1.1 un 5.1.1.

punktu atbildētāja apņēmās apmaksāt prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Atbildētāja par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem diemžēl nenorēķinājās, kamdēļ 2015.gada jūlijā viņai nosūtīts brīdinājums. Diemžēl

brīdinājumā norādītās parāda summas apmaksu atbildētāja nav veikusi. Ievērojot minēto, uz 2016.gada 1.maiju (par laika posmu no 2011.gadaaprīļa līdz

2016.gada aprīlim) ir izveidojies parāds EUR 4249,74 apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 3961,88 un līgumsoda EUR 287,86.

Parakstot Privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumu, atbildētāja atzina Līgumu un tā nosacījumus sev par saistošiem.

Atbilstoši Līguma 2.3.punktam maksājumu kavējumu gadījumā atbildētāja apņēmās par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no

mēneša maksājuma summas.

Prasītājs norāda, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai, jo ar atbildētāju jau bija noslēdzis vienošanos, kuru atbildētāja nepildīja.

Pamatojoties Civillikuma 1587., 1716., 1756.pantu, 1759.panta 2.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 41., 195.pantu, prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētājas pamatparādu EUR 3961,88 un līgumsodu EUR 287,86, kopā 4249,74, kā arī piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus

un atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas procentus (6 % gadā) no pamatparāda summas.

2017.gada 10.maijā tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros prasītājs norāda, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas

atbildētāja nav veikusi samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus sniedz prasītājs – dzīvojamās mājas, kurā atrodas atbildētājai piederošais

dzīvoklis, apsaimniekošanu un uzturēšanu. Tādejādi kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas atbildētājas pamatparāds ir pieaudzis līdz EUR

5377,64, savukārt līgumsods ir palicis nemainīgs, t.i., EUR 287,86.

Ievērojot visu prasības pieteikumā un iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, Civillikuma

1587., 1716., 1756., 1759.panta 2.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu, 41., 74.panta trešās daļas 3.punktu, 195.pantu,

prasītājs (ņemot vērā 2017.gada 24.maijā iesniegto lūgumu par pārrakstīšanās kļūdu) lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu EUR 4377,64 un

līgumsodu EUR 287,86, pavisam kopā EUR 4665,50, piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas procentus (6% gadā) no galvenā parāda summas.

2016.gada 16.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus

un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par celto prasību. Rakstveida paskaidrojumi par prasību no atbildētājas tiesā nav saņemti.

Prasītāja pārstāvis un atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradušies.

2017.gada 24.maijā tiesā saņemts prasītāja pārstāves /pers. E/ iesniegums, kurā sakarā ar aizņemtību lūdz izskatīt lietu bez viņas piedalīšanās tiesas

sēdē.

Atbildētāja par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā,

nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemts atbildētājas lūgums atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez atbildētājas

klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē. Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka,

ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un

vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc, pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Pārbaudot un novērtējot prasības pieteikumu, tajā iekļautos motīvus un lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

M o t ī v u d a ļ a

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši

Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma, bet 1511.pants

nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu; līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību

(1401.p.).

Lietas materiāliem pievienots 2002.gada 31.oktobrī pusēm noslēgtais Privatizēta dzīvokļa “Jaunceltnes 2 k-5”-27, Ropažu pagastā, Rīgas rajonā

apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums Nr. 226, ar kura 1.1. un 1.2.punktu prasītājs apņēmies nodrošināt atbildētājai pakalpojumus (piegādāt auksto

ūdeni, pieņemt kanalizācijas notekūdeņus, izvest sadzīves atkritumus, nodrošināt kopējo apgaismojumu kāpņu telpās u.c.), savukārt ar 1.1 un 5.1.1.

punktu atbildētāja apņēmusies apmaksāt prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai visus zaudējumus, savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1590.pantu katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Savukārt, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.panta 3., 8.punktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un

pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Arī likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 12.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, savukārt šī panta ceturtā daļa

paredz, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 35.pantu noteikts, ka līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visi

šā likuma 12.-15.panta noteikumi. Līdz ar to, tiesas ieskatā, apstāklis, ka atbildētāja savas īpašumtiesības nav nostiprinājusi zemesgrāmatā nav būtisks, jo

tiesai iesniegts starp /pers. G/ un atbildētāju 2002.gada 16.jūlijā noslēgtais pirkuma līgums par dzīvokļa iegādi, kas ir starp pusēm lietā noslēgtā

apsaimniekošanas līguma priekšmets.

Kā izriet no tiesā iesniegtā prasības pieteikuma un tā papildinājumiem, atbildētājas parāds par dzīvokli “Jaunceltnes 2 k-5”-27, Mucenieki, Ropažu

nov., LV-2137 veidojies par laiku no 2011.gada aprīļa līdz 2017.gada 31.martam. Parāds aprēķināts 4377,64 euro apmērā, kas apstiprinās ar lietas

materiāliem pievienotajiem piedzenamās parāda summas aprēķiniem (lietas 17.-23., 44.-47.lapa).

Tā kā atbildētāja nav cēlusi iebildumus par tiesā celto prasību, prasības summu nav apstrīdējusi, un nav iesniegusi pierādījumus tam, ka parāds

prasītājai būtu samaksāts, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētājas prasītājas labā piedzīt pamatparādu 4377,64 euro apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu, par kura samaksu maksājuma kavējuma gadījumā, puses vienojušās līguma 2.3..punktā, un kura

apmērs saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto līgumsoda aprēķinu ir 287,86 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.panta 2.punkts paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši

tā bijis norunāts vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Vienlaikus Civillikuma 1716.panta trešā daļa paredz, ka līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra.

Novērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa secina, ka atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu prasības pieteikumā norādītajā apjomā, tādēļ

prasījums par līgumsoda piedziņu apmērā, kas nepārsniedz 10% no pamatparāda ir pamatots un apmierināms.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, savukārt saskaņā ar 1757.pantu

nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība kas dodama par kādas naudas summas

vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 421,36 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,12 euro apmērā

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

7,82 euro, bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis 4,70 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei; šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 193., un 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ropažu novada “CIEMATS” SIA, reģistrācijas Nr.40003237420,

- pamatparādu 4377,64 euro,

- līgumsodu 287,86 euro,

- tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu 421,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

pavisam kopā 5091,56 euro (pieci tūkstoši deviņdesmit viens euro un 56 centi).

Samaksa veicama Ropažu novada “CIEMATS” SIA, reģistrācijas Nr.40003237420, kontā LV02UNLA0003001609218, AS “SEB banka”.

Noteikt Ropažu novada “CIEMATS” SIA, reģistrācijas Nr.40003237420, tiesības par laiku no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas

4377,64 euro (četri tūkstoši trīs simti septiņdesmit septiņi euro un 64 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,12 euro (trīs euro un

12 centi), to samaksu veicot kontā: saņēmējs – Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde –

Valsts kase BIC kods TRELLV22, mērķis – “EKK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33650116”.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2017.gada 8.jūnijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese M.Dreimane