Court imposes fine for public insult and noise disturbance despite partial defendant guilt admission.

Lietas Nr. 126010613

Lietas arhīva Nr. 1-0106-13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2013.gada 26.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Zutis,

ar sekretāri /sekretārs/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

Aprakstošā daļa:

[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos:

/pers. A/013.gada 19.maijā ap plkst. 12/adrese/, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, klaigāja uz

saviem kaimiņiem un pazemoja viņus, apsaukājot ar necenzētiem vārdiem.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 167.pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa:

[2] Tiesas sēdē pārkāpējs /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 167.pantā, atzina daļēji.

[3] Tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 167.pantā, pierādīta ar liecinieku

/pers. B/, /pers. C/ /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. J/, /pers. H/ liecībām tiesas sēdē, kā arī daļēji ar liecinieces /pers. I/ sniegtajām

liecībām tiesas sēdē un /pers. A/ sniegto paskaidrojumu.

/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka 2013.gada 19.maijā ap plkst.13.00 viņš izgāja mājas pagalmā, kas atrodas /adrese/. /pers.

J/, kurš dzīvo dzīvoklī Nr.6, remontēja automašīnu. Pagalmā vēl bija viņa sieva /pers. D/. Viņš palūdza kaimiņam pārvietot automašīnu,

jo vajadzēja nojaukt šķūnīšus. Saistībā ar šķūnīšu nojaukšanu /pers. A/ uzsākās strīds ar /pers. D/. Strīdu uzsāka /pers. D/, viņa

nosauca /pers. A/ par krievu cūku un debilo. /pers. A/ neklusēja un sāka runāt pretī, arī viņš lamājās dažādiem vārdiem, bet

necenzētus lamu vārdus viņš nelietoja. /pers. A/ atzīst, ka lietoja lamu vārdus, kādi norādīti lietas materiālos. Viņš atzīst, ka konfliktēja

ar kaimiņiem, un starp viņiem bija asu vārdu apmaiņa. /pers. A/ norāda, ka strīda laikā pagalmā bija tikai /pers. K/, viņš sēdēja lapenē

un klausījās mūziku. Citu personu pagalmā nebija. /pers. K/ pateica, lai nesēž, bet iet novākt savu šķūnīti, un nosauca viņu par resno.

Liecinieks /pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 19.maijā ap plks.12.40 viņš ar sievu /pers. C/ sēdēja dārzā, kas atrodas

pie mājas /adrese/, un klausījās mūziku. Tad no dzīvokļa Nr.1 izskrēja viņa kaimiņš /pers. A/ un sāka kliegt. Ko viņš kliedza liecinieks

nedzirdēja, jo spēlēja mūzika. /pers. A/ lamājās par šķūnīšiem ar /pers. D/. /pers. M/ norāda, ka /pers. A/ arī viņu apsauca, bet pats

liecinieks to nedzirdēja. Par to, ka viņu apsauca, viņam ir zināms no /pers. D/ vārdiem. Mājas pagalmā strīdi notika saistībā ar

patvaļīgi uzceltajiem šķūnīšiem. Kad notika strīds, pagalmā viņš redzēja vēl /pers. H/. Citu personu pagalmā nebija

Lieciniece /pers. M/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā ap plkst.12.45 viņa bija mājas pagalmā, kas atrodas /adrese/, un strādāja

vasaras dārzā. Turpat blakus bija viņas vīrs /pers. J/ un remontēja savu automašīnu. Tad pie viņas vīra piegāja /pers. A/ un pateica „ko

viņš tur kašājas”. Izdzirdot šādus vārdus, /pers. D/ piegāja pie viņiem, un /pers. A/ lieciniecei pateica, ka grib nojaukt šķūnīšus.

Saistībā ar šiem šķūnīšiem viņai ar /pers. A/ izcēlās strīds. Strīda laikā /pers. A/ palika nikns, uzvedās ciniski, klaigāja un apsaukājās,

pārkāpa vispārpieņemtās uzvedības normas. /pers. A/ viņu ar vīru nosauca par „???????”, vīru apsauca par kropli, viņu nosauca par

muļķi. Apsauca arī otro kaimiņu /pers. K/ no dzīvokļa Nr.3 par resno sūdu krievu valodā, kurš strīda laikā sēdēja dārzā. Vai šos vārdus

dzirdēja /pers. B/, viņa nezina, jo viņš klausījās radio. /pers. M/ norāda, ka /pers. A/ uzvedās ļoti skaļi, un to dzirdēja arī cilvēki, kas

gāja garām. /pers. J/ no dzīvokļa Nr.2 /pers. H/ nosauca par „???? ?? ??????????”. /pers. A/ pateica uz visiem kaimiņiem, ka viņi visi

ir „????????”. Tāpat strīdu ar /pers. A/ dzirdēja kaimiņienes Inna un Marina no blakus mājas, kas atrodas /adrese/. Strīda laikā

pagalmā bija /pers. K/ un viņa sieva /pers. C/, vēlāk bija atbraukusi /pers. H/. /pers. D/ neatceras, vai pati lietoja aizvainojošus vārdus.

Lieciniece/pers. O//pers. O/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā pēc plkst.12.00 viņa ar savu vīru /pers. N/ sēdēja lapenē mājas

pagalmā /adrese/. /pers. K/ klausījās mūziku un dzirdēja kaut kādu troksni, jo pagalmā lamājās. /pers. M/ norāda, ka mājas

iedzīvotājiem ir pastāvīgi konflikti par malkas šķūnīšiem ar kaimiņu no dzīvokļa Nr.1 – /pers. A/, jo viņš pieprasīja nojaukt šķūnīšus.

/pers. D/ viņai pastāstīja, ka /pers. A/ sāka lamāties saistībā ar šķūnīšiem un apsauca viņu un viņas vīru ar dažādiem lamu vārdiem -

„??????? ? ???????”. /pers. M/ vārdus – „????, ?????oe - ?????oe ?????”, kuri norādīti paskaidrojumā, dzirdēja no /pers.D/s

vārdiem, bet pati personīgi šos vārdus nedzirdēja. Kad notika konflikts, bez liecinieces un viņas vīra pagalmā bija /pers. D/ un viņas

vīrs /pers. J/. Vēlāk atbrauca /pers. H/, jo konflikts notika saistībā ar viņas šķūnīša nojaukšanu. /pers. H/ izsauca /pers. A/ no dzīvokļa,

un viņi lamājās par šķūnīšiem, kuri atrodas mājas pagalmā. /pers. A/ apsauca /pers. H/ necenzētiem vārdiem. Šo apvainojošo vārdu

saturu lieciniece atteicās nosaukt.

Lieciniece/pers. R//pers. R/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā atradās savā dzīvoklī, kas atrodas /adrese/, un dzirdēja, ka blakus

mājas pagalmā – /adrese/, notiek strīds. Tad viņa izgāja mājas pagalmā un dzirdēja, ka /pers. A/ apsauca /pers. J/ par kropli (????),

tad pie viņiem piegāja /pers. D/, un viņu /pers. A/ nosauca par „???????”. /adrese/ mājas pagalmā bija /pers. K/, kuru /pers. A/

apsauca par „???????????”. Vēl viņš apsauca kaimiņus - „????????”. Kliedza un apvainojošos vārdus lietoja tikai /pers. A/, kaimiņi

viņam neko sliktu neteica. /pers. M/ neatceras kā beidzās konflikts. Konfliktu dzirdēja arī viņas kaimiņiene – /pers. F/.

Lieciniece /pers. M/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā ap plkst.12.25 viņa bija savas mājas pagalmā, kas atrodas /adrese/, un

dzirdēja, ka /pers. A/ kliedza uz /pers. J/ un apsauca /pers. J/ par kropli (????), tad piegāja /pers. J/ sieva /pers. D/. /pers. A/ turpināja

kliegt un apsaukāties. Lapenē sēdēja /pers. C/ ar /pers. K/, arī viņus /pers. A/ apsauca. /pers. A/ kliedza tik skaļi, ka cilvēki, ejot

garām mājai pa /ielas nosaukums/, apstājās. /pers. M/ norāda, ka /pers. D/ viņš nosauca „????, ???????” . /pers. C/ izteica

apvainojošus vārdus. /pers. B/ apsauca par „???????????”. Konflikts notika saistībā ar šķūnīšiem. /pers. M/ piekrita, ka /pers. A/

apsaukājās ar vārdiem, kuri norādīti paskaidrojumā. /pers. K/ neredzēja, kad atbrauca /pers. H/. /pers. M/ apstiprināja tiesas sēdē

nolasīto paskaidrojumu, kas atrodas lietas 12.-13.lapā, kurā norādīti arī citi vārdi, ko lietoja /pers. A/.

Liecinieks/pers. S//pers. S/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā ap plkst.12.45, viņš atradās savas mājas pagalmā – /adrese/, un

mainīja automašīnai riepu. No dzīvokļa Nr.1 izgāja /pers. A/ un pajautāja, cik viņš vēl ilgi remontēs automašīnu, jo /pers. A/ grib nojaukt

šķūnīšus. Saistībā ar šķūnīšiem uzsākās konflikts. /pers. A/ viņu nosauca par kropli un gribēja izaicināt uz kautiņu. Tad iejaucās sieva,

un /pers. A/ sāka kliegt un apvainot viņu. Apsauca sievu necenzētiem vārdiem, kurus liecinieks nevēlas nosaukt tiesas sēdē, jo

ikdienā tādus nekad nelieto. /pers. A/ uzkliedza uz /pers. K/, nosaucot viņu par veco sūdu. /pers. M/ norāda, ka konflikta laikā mājas

pagalmā atradās viņš, /pers. D/, /pers. K/, /pers. C/ un /pers. A/ sieva. Vēlāk atbrauca /pers. H/, kuru /pers. A/ apsauca par necirptu

aitu. /pers. A/ lamājās sava mazgadīgā bērna klātbūtnē, bet /pers. C/ to aizrādīja.

Lieciniece /pers. M/ liecināja, ka viņa izīrē savu dzīvokli /adrese/. 2013.gada 19.maijā ap plkst.13.00 viņai piezvanīja kaimiņienes

/pers. C/ un /pers. D/ un pateica, ka ir jāatbrauc uz /ielas nosaukums/, jo /pers. A/ grib nojaukt šķūnīti. Lieciniece atbrauca uz dzīvokli,

un kaimiņi pastāstīja, ka /pers. A/ ir kliedzis uz viņiem un visus apvainojis. /pers. J/ un viņas vīru /pers.N/, /pers. K/ un viņa sievu /pers.

C/. Tā kā konflikts notika viņas šķūnīša dēļ, kurš bija avārijas stāvoklī, viņa nolēma aprunāties ar /pers. A/. /pers. K/ pasauca /pers. A/

pagalmā, lai paskaidrotu, ka viņa nevar nojaukt šķūnīti, jo ir jāsagaida atbilde no būvvaldes. Konflikts uzsākās šķūnīšu dēļ, /pers. A/

sāka apvainot liecinieci un apsaukāt necenzētiem vārdiem, kurus viņa nevēlas nosaukt. Šis konflikts notika /pers. A/ sievas un viņu

mazgadīgā bērna klātbūtnē. /pers. M/ norāda, ka /pers. A/ viņu nosauca par vieglas uzvedības sievieti krievu valodā un „???? ??

??????????”. Tāpat lieciniece norāda, ka šo konfliktu dzirdēja divas sievietes no blakus mājas.

/pers. M/ liecināja, ka viņa ir /pers. A/ māte. /pers. K/ dēls brīdināja kaimiņus par šķūnīšu nojaukšanu. 2013.gada 19.maijā viņa

atradās /adrese/, un dzirdēja /pers. D/ un /pers. K/ sarunu mājas pagalmā par to, ka viņa grib ieriebt /pers. A/, lai nepildītu būvvaldes

lēmumu par šķūnīšu nojaukšanu. /pers. D/ pateica /pers. B/, kādā veidā viņa grib to izdarīt, un apstaigāja visus kaimiņus, lai tie

liecinātu pret /pers. A/. /pers. M/ dzirdēja šo sarunu pa atvērto virtuves logu. Tāpat lieciniecei ir zināms, ka dēlam /pers. A/ bija

konflikts ar /pers. D/. /pers. D/ dēlu apsauca rupjiem, apvainojošiem vārdiem. Pašu konfliktu viņa neredzēja un nedzirdēja.

Lieciniece /pers. L/ liecināja, ka 2013.gada 19.maijā viņas vīram /pers. A/ bija konflikts ar kaimiņiem. Konflikta sākumu viņa

dzirdēja pa logu. Vīrs lamājās ar /pers. D/. /pers. K/ nosauca vīru par krievu cūku un debilo pēc tā, kad vīrs pajautāja, kad beidzot tiks

sakārtots mājas pagalms. Lai nomierinātu vīru, viņa ar bērnu izgāja pagalmā jau konflikta beigās. Pagalmā bija arī /pers. D/ vīrs

/pers.N/ un /pers. K/, kurš sēdēja lapenē. Citu personu pagalmā viņa neredzēja. Lieciniece norāda, ka /pers.D/ apsauca vīru, bet vīrs

aizstāvoties lamājās pretī, pateica, lai tā aizver muti, un pie sevis nolamājās necenzētiem vārdiem. Tie vārdi nebija vērsti citai

personai. Tādus lamu vārdus, kādi ierakstīti paskaidrojumos, viņa nedzirdēja. /pers. K/ viņš apsauca par resno, bet vēlāk par saviem

vārdiem atvainojās /pers. K/ sievai. Konflikts ar kaimiņiem sākās saistībā ar iesniegumu par šķūnīšiem. Tāpat lieciniece liecina, ka

vakarā atbrauca /pers. H/ un izsauca vīru ārā. Starp viņiem konflikta nebija. /pers. U/ pateica nojaukt šķūnīti, viņa pateica, ka neko

nedarīs.

[3.1] Lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 19.maijā ap plkst.12/adrese/ notika mutisks konflikts starp šīs mājas iedzīvotājiem un

/pers. A/ par šķūnīšiem, kas atrodas /adrese/ mājas pagalmā. Šie šķūnīši saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošo

Rēzeknes pilsētas domes 2012.gada 17.aprīļa vēstuli (lietas 23.lapa) bija jānojauc līdz 2012.gada 1.jūlijam. Lietā ir strīds par to, vai

/pers. A/ darbībās konstatējamas LAPK 167.panta sastāva pazīmes.

[3.2] LAPK 167. pantā paredzēta atbildība par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās,

apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā SKA-157/2007 12.punktā norādīja, ka atbildības noteikšana

par LAPK 167.pantā minēto pārkāpumu – sīko huligānismu – jēga un mērķis ir sodīt personu par necieņas izrādīšanu pret sabiedrību,

traucējot tās mieru un kārtību. Tomēr izdarītās darbības pēc to ietekmes pakāpes uz sabiedriskā miera traucēšanu nav tādas, lai

veidotu Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – huligānisma sastāvu. Savukārt, Senāts 2007.gada 9.marta spriedumā

lietā SKA – 61/2007 9.punktā skaidroja, ka necenzēts vārds ir nepieklājīgs, rupjš, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemams vārds

(arī izteiciens), kuru lietojot kāds tiek nepamatoti vai ļauni nozākāts (t. i., izsmiets, nievīgi nopelts). Vulgārismu, tas ir, rupju,

nepieklājīgu vārdu vai izteicienu, kas literārā valodā nav lietojams, lietošana ir uzskatāma par lamāšanos necenzētiem vārdiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka latviešu valodai vairāk raksturīgs tas, ka noteikta vārdu grupa vulgāro un lamu vārda nokrāsu iegūst īpašā

pārnestas nozīmes lietojumā attiecinājumā uz cilvēku. Tādējādi lietotājs vārdiem, kas paši par sevi nav rupji vai nepieklājīgi, var

piešķirt šādu nozīmi. Līdz ar to nozīme ir arī vārdu lietošanas mērķim, kontekstam, kādā vārds tiek lietots, sarunai vai diskusijai (ja

tāda ir), kuras laikā vārdi izteikti.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka, vērtējot LAPK 167.panta piemērošanu attiecībā uz necenzētu vārdu lietošanu, ir jākonstatē, kādus

vārdus persona ir lietojusi, un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem. Tas nozīmē, ka tiesai ir jānoskaidro, kādi vārdi, par kuru

lietošanu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ir tikuši lietoti sabiedriskā vietā, un jāsniedz vērtējums, vai tie atzīstami par

necenzētiem LAPK 167.panta izpratnē.

[3.3] No /pers. A/ liecībām izriet, ka strīdu par šķūnīša nojaukšanu izraisīja /pers. D/ un nosauca viņu par krievu cūku un debilo.

/pers. A/ atzīst, ka viņš lietoja lamu vārdus, kādi norādīti lietas materiālos, bet necenzētus vārdus nelietoja. /pers. A/ sieva /pers. I/

liecināja, ka konflikta sākumu viņa dzirdēja pa logu, un tajā laikā viņas vīrs lamājās ar /pers. D/. /pers. K/ nosauca vīru par krievu cūku

un debilo, bet vīrs, aizstāvoties, lamājās pretī un pateica, lai tā aizver muti, un pie sevis nolamājās necenzētiem vārdiem. Lai

nomierinātu vīru, viņa ar bērnu izgāja pagalmā jau konflikta beigās. Pagalmā bija arī /pers. D/ vīrs /pers.N/ un /pers. K/, kurš sēdēja

lapenē. Tādus lamu vārdus, kādi ierakstīti paskaidrojumos, viņa nedzirdēja. /pers. K/ apsauca par resno, bet vēlāk viņš par saviem

vārdiem atvainojās /pers. K/ sievai. Vakarā atbrauca /pers. H/, bet starp viņiem konflikta nebija.

Savukārt liecinieks /pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš dzirdēja, kā /pers. A/ pagalmā kliedza uz /pers. D/, bet nedzirdēja, ko

tieši kliedza. Par to, ka viņu apsauca par resno, viņam kļuva zināms no /pers. D/ vārdiem. /pers. M/ norādīja, ka viņa ar savu vīru /pers.

N/ sēdēja lapenē mājas pagalmā, un dzirdēja, ka pagalmā lamājas. /pers. D/ viņai pastāstīja, ka /pers. A/ sāka lamāties saistībā ar

šķūnīšiem un apsauca viņu un viņas vīru ar dažādiem lamu vārdiem - „??????? ? ???????”. No /pers. C/ paskaidrojuma

konstatējams, ka norādīti citi vārdi – „??????? un ?????oe ?????” un ka /pers. A/ izteica visus iespējamos krievu lamu vārdus (lietas

8.lapa). Kad vēlāk bija atbraukusi /pers. H/, /pers. A/ apsauca /pers. H/ necenzētiem vārdiem, kurus lieciniece atteicās nosaukt. No

liecinieces /pers. D/ liecībām izriet, ka konflikta laikā /pers. A/ viņu un viņas vīru nosauca par „???????”, vīru apsauca par kropli, viņu

nosauca par muļķi. /pers. A/ uzvedās ļoti skaļi, ka to dzirdēja arī cilvēki, kas gāja garām. /pers. V/ /pers. A/ nosauca par „???? ??

??????????”, bet visus kaimiņus - „????????”. /pers. M/ liecināja, ka atrodoties /adrese/ mājas pagalmā dzirdēja, ka blakus mājas

pagalmā – /adrese/, notika strīds. /pers. A/ apsauca /pers. J/ par kropli (????), tad pie viņiem piegāja /pers. D/, un viņu /pers. A/

nosauca par „???????”, /pers. K/ apsauca par „???????????”. Vēl viņš apsauca kaimiņus - „????????”. /pers. J/ viņam neko sliktu

neteica. No liecinieces /pers. F/ liecībām un paskaidrojuma (lietas 13.lapa) izriet, ka viņa savas mājas pagalmā /adrese/ dzirdēja, ka

/pers. A/ kliedza uz /pers. J/ un apsauca /pers. J/ par kropli (????). /pers. D/ viņš nosauca „????, ???????, ???????????”. Lapenē

sēdēja /pers. C/ ar /pers. K/, un V./pers. A0/ apsauca par „?????oe ?????, ???????”. /pers. A/ kliedza tik skaļi, ka cilvēki, ejot garām

mājai pa /ielas nosaukums/ apstājās. /pers. M/ liecināja, ka atradās savas mājas pagalmā, /pers. A/ viņam teica, ka grib nojaukt

šķūnīšus, un saistībā ar šķūnīšiem uzsākās konflikts. /pers. A/ viņu nosauca par kropli un gribēja izaicināt uz kautiņu. Tad iejaucās

sieva, un /pers. A/ sāka kliegt un apvainot viņu. Apsauca sievu necenzētiem vārdiem, kurus liecinieks nevēlas nosaukt tiesas sēdē, jo

ikdienā tādus nekad nelieto. /pers. A/ uzkliedza uz /pers. K/, nosaucot viņu par veco sūdu. Vēlāk atbrauca /pers. H/, kuru /pers. A/

apsauca par necirptu aitu. /pers. A/ lamājās sava mazgadīgā bērna klātbūtnē, bet /pers. C/ to aizrādīja. No liecinieces /pers. H/

liecībām izriet, ka viņai piezvanīja kaimiņienes un pateica, ka ir jāatbrauc uz /ielas nosaukums/, jo /pers. A/ grib nojaukt viņas šķūnīti.

/pers. M/ atbrauca uz dzīvokli, un kaimiņi pastāstīja, ka /pers. A/ ir kliedzis uz viņiem un visus apvainojis. /pers. K/ pasauca /pers. A/

pagalmā, lai paskaidrotu, ka viņa nevar nojaukt šķūnīti, jo ir jāsagaida atbilde no būvvaldes. /pers. A/ sāka apvainot liecinieci un

apsaukāt necenzētiem vārdiem, kurus viņa nevēlas nosaukt. Šis konflikts notika /pers. A/ sievas un viņu mazgadīgā bērna klātbūtnē.

/pers. A/ viņu nosauca par vieglas uzvedības sievieti krievu valodā un „???? ?? ??????????”. No liecinieka /pers. AC/ paskaidrojuma

izriet, ka 2013.gada 19.maijā viņu mājas iedzīvotājs no dzīvokļa /pers X/, uzvārdu nezina, sarīkoja skandālu sakarā ar malkas

šķūnīšiem mājas pagalmā, ka viņš tos nojauks. /pers. K/ necenzēti lamājās uz visiem mājas iedzīvotājiem, tai skaitā bērnu klātbūtnē.

Ar liecinieku /pers. B/, /pers. C/ /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. J/, /pers. H/ liecībām un /pers. AC/ paskaidrojumu, kā arī paša

/pers. A/ sniegto paskaidrojumu tiesas sēdē pierādīts, ka /pers. A/ mājas pagalmā kliedza uz mājas iedzīvotājiem un viņus apsaukāja,

lietojot sekojošus vārdus krievu valodā - „????, ????, ???????, ????????, ???? ?? ??????????, ???????????, ?????oe ?????,

???????????”. Tiesa atzīst šo liecinieku liecības par ticamām, jo tās faktiski papildina vienas otru, un tajās nav konstatētas būtiskas

pretrunas. Turklāt, pats /pers. A/ norādīja, ka viņš lietoja lamu vārdus, bet viņa civilsieva /pers. I/ liecināja, ka /pers. A/ sarunā ar mājas

iedzīvotāju /pers. D/ lietoja necenzētos vārdus.

Tiesa atzīst, ka kopējā kontekstā iepriekš norādītie vārdi, ko lietoja /pers. A/ strīda laikā ar mājas iedzīvotājiem /pers. B/, /pers. D/,

/pers. J/ un /pers. H/, ir atzīstami par necenzētiem vārdiem. /pers. A/, lamājoties ar šādiem vārdiem, nepamatoti ļauni nozākāja,

izsmēja un nievīgi nopēla citus mājas iedzīvotājus. Turklāt, šos /pers. A/ izteiktos necenzētos vārdus dzirdēja arī blakus pagalmā

esošās sievietes /pers. E/ un /pers. F/, kas bija spiestas klausīties /adrese/ necenzētos izteicienus. Iepriekš minēto vārdu lietošana

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajos apstākļos – /pers. A/ kliegšana uz saviem kaimiņiem un pazemošana, apsaukājot

viņus ar necenzētiem vārdiem, atbilst LAPK 167.panta dispozīcijā norādītajām darbībām – lamāšanās necenzētiem vārdiem

sabiedriskajā vietā. Faktu, ka /pers. A/ traucēja sabiedrisko mieru, apliecina /adrese/ un 42 mājas iedzīvotāju iesniegums Rēzeknes

pilsētas Domes pašvaldības policijai, kurā viņi lūdz izskatīt jautājumu par /pers. A/ huligānisku uzvedību sabiedriskā vietā /adrese/

dzīvojamās mājas pagalmā 2013.gada 19.maijā (lietas 4.lapa).

LAPK 167.pantā paredzētā pārkāpuma gadījumā subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms attiecībā uz veiktajām darbībām. Citiem

vārdiem, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā lamāšanās ar necenzētiem vārdiem,

ir jākonstatē, ka persona ir vēlējusies izteikt necenzētus vārdus, taču nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar necenzētajiem

vārdiem traucēt sabiedrisko mieru un kārtību (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa

spriedums lietā SKA-157/2007 11.punkts). Tiesa atzīst, ka /pers. A/ apzināti izteica necenzētos vārdus, lai tādējādi aizskartu un

pazemotu mājas pagalmā esošos mājas iedzīvotājus. Lai arī strīds bija saistīts ar šķūnīšu nojaukšanu, tas nedeva pamatu /pers. A/

lietot necenzētos vārdus pret citiem cilvēkiem daudzdzīvokļu mājas pagalmā.

Tiesa uzskata, ka pašvaldības policijas darbinieks administratīvā pārkāpuma protokolu ZU Nr.004081 (lietas 2.lapa) sastādīja

pavirši, nenorādot tajā necenzētus vārdus, ar kuriem /pers. A/ apsauca savus kaimiņus un nenorādot, kā izpaudās /pers. A/ ciniska

uzvedība pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Lai arī administratīvā pārkāpuma protokolā pašvaldības policijas

darbinieks nav tieši norādījis, konkrēti kādus necenzētos vārdus lietoja /pers. A/, tomēr tiesa konkrētajā gadījumā uzskata, ka

darbinieks nav tieši norādījis, konkrēti kādus necenzētos vārdus lietoja /pers. A/, tomēr tiesa konkrētajā gadījumā uzskata, ka

liecinieku tiesas sēdē sniegtās liecības un lietā esošie paskaidrojumi satur pietiekamu informāciju par necenzētiem vārdiem, ko

lietoja /pers. A/. Tiesa liecinieku norādītos necenzētos vārdus atspoguļoja tiesas spriedumā, izvērtēja tos un konstatēja, ka tie

uzskatāmi par necenzētiem vārdiem LAPK 167.panta izpratnē. Savukārt, tiesai nav saprotams, kā izpaudās /pers. A/ ciniska

uzvedība pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem, kā tas norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā, tāpēc no protokola

ir izslēdzams šāds apgalvojums.

Ņemot vērā iepriekš norādītos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, atrodoties 2013.gada 19.maijā plkst.

12.45 sabiedriskā vietā – mājas /adrese/, klaigājot uz saviem kaimiņiem un pazemojot viņus, apsaukājot ar necenzētiem vārdiem ir

konstatējamas visas LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

[4] Saskaņā ar LAPK 32.pantu, tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ agrāk vairakkārt administratīvi sodīts (lietas 17.-18.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ norādīja, ka nav precējies, apgādībā

nepilngadīgs bērns, viņš ir /firma/ valdes loceklis, vidējā mēnešalga sastāda Ls 200, narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv,

apreibinošu vielu lietošanas problēmas nepastāv, invaliditātes nav.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Saskaņā ar LAPK 34.pantu /pers. A/ atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, izvērtējot /pers. A/ personību – vairākkārtīgi saukts pie administratīvās atbildības, nav precējies,

apgādībā nepilngadīgs bērns, ir /firma/valdes loceklis, mantisko stāvokli – vidējie ienākumi mēnesī sastāda Ls 200, izdarītā

pārkāpuma raksturu - izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud sabiedrisko kārtību, vainas pakāpi – savu vainu atzina daļēji,

tiesa uzskata, ka par LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams naudas sods, kas paredzēts

minētā panta sankcijā. Tā kā tiesa nav konstatējusi /pers. A/ atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, bet ņemot

vērā to, ka necenzēti vārdi tika izteikti nepilngadīga bērna klātbūtnē (kā to norādīja liecinieki /pers. J/ /pers. H/, /pers. AC/) un

iepriekšējie naudas soda apmēri par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem nav atturējuši viņu no jauna administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas, tad viņam nav piemērojams naudas sods LAPK 167.panta minimālās sankcijas robežās.

Pamatojoties uz LAPK 167.pantu, 289.6 panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam naudas sodu Ls 70

(septiņdesmit lati) apmērā.

Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods

TRELLV22, saņēmējs: Valsts Kase, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, kontā /konts/, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot

sprieduma numuru /nr/. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma

paziņošanas dienas.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ A.Zutis