Court allows insurance recovery claim against landlord for roof leak damages and litigation costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's simplified procedure claim for damages and litigation costs against the property management company. The plaintiff successfully recovered insured losses totaling 1,886.35 euros and was awarded court expenses including state fees and legal fees of 282.95 euros. The decision was based on the management company's liability for maintaining the roof structure, which caused the water leak damaging the insured apartment.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. panti; Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta 1. punkts; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4., 6. panti; Apdrošināšanas līguma likuma 45. pants: A property management company is liable for damages caused by leaks originating from the common roof structure, and the insured party may recover such losses from the liable party.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33454025
Lietas arhīva Nr.C-1585-26/20
ECLI:LV:RIRT:2026:0217.C33454025.3.S
Rīgas rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2026. gada 17. februārī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa
rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums B/, kuras vārdā rīkojas /Nosaukums B/ Latvijas
filiāle,vienkāršotās procedūrasprasībā pret /Nosaukums A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2025. gada 11. jūnijātiesā saņemta /Nosaukums B/, kuras vārdā rīkojas /Nosaukums B/ Latvijas filiāle
(turpmāk – prasītāja) pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Kristapa Andersonavienkāršotās procedūrasprasība
pret /Nosaukums A/ (turpmāk – atbildētāja) par zaudējumu piedziņu.
[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta
pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantu, 6. panta otrās daļas 1. punkta d)
apakšpunktu, 14. panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2010.
gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo
remontu” 3., 3.1 8. un 11. punktu, prasītāja lūdz:
1) piedzīt no atbildētājas zaudējumus (izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība) 1886,35 euro,
2) piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā, samaksāto valsts nodevu 200 euro un ar
lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības apmaksai 282,95 euro,
3) noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no
piespriestās summas.
[1.2] Prasībā norādīts, ka 2023. gada 3. janvārī /Adrese A/, tika saliets /Persona C/ apdrošinātais dzīvoklis
Nr. /Numurs A/ (turpmāk tekstā – Dzīvoklis). Saskaņā ar atbildētāja sastādīto aktu konstatētais ūdens noplūdes
iemesls bija jumta konstrukcijas salaiduma vietas bojājums.
[1.3] Kopējais dzīvoklim nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar būvkomersanta /Nosaukums C/ sastādīto
un sertificēta būvspeciālista /Persona B/ apstiprināto tāmi remontdarbu veikšanai saimnieciskā kārtā ir
1976,35euro.
[1.4] Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma
(apdrošināšanas polises Nr. /Numurs B/) noteikumiem, prasītāja ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību par
inženierkomunikāciju bojājumu rezultātā Dzīvoklim nodarīto kaitējumu.
[1.5] Atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un ārējo
norobežojošo konstrukciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā
atbildētājas sastādīto aktu, ka noplūde notika jumta salaiduma vietas bojājuma dēļ, kas ir daļa no mājas kopīpašumā
esošās daļas, atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
Prasītājas ieskatā atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas
konstrukcijutehniskajam stāvoklim, kas noveda pie Dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus
trešās personas mantai.
[1.6] Prasītāja 2023. gada 12. aprīlī nosūtīja uz atbildētājas juridisko adresi vēstuli, prasot subrogācijas
kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. 2023. gada 24. maijā nosūtīts
pirmstiesas brīdinājums.
[1.7] Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā un norādījusi, ka nevēlas strīda risināšanā izmantot
mediāciju.
[2] 2025. gada 23. jūlijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, norādot, ka prasība netiek atzīta pilnībā.
Paskaidro, ka 2023. gada 6. janvārī konstatēta mitruma parādīšanās pie dzīvokļa griestiem viesistabā un
guļamistabā. Veicot dzīvokļa apskati, kā arī virs dzīvokļa esošās bēniņu daļas un jumta dzegas apskati, konstatēts,
ka mitrumam pakļauto dzīvokļa griestu daļas atrodas dzīvokļa ārsienas un jumta konstrukciju salaiduma vietā.
Jumta segums izbūvēts no viļņotām metāla loksnēm. Jumta klājam vizuāli bojājumi netika konstatēti, kas ļauj
secināt, ka lietus ūdens iekļūšana dzīvokļa griestu klājā notikusi spēcīga sānvēja ietekmē, kā dēļ nokrišņi nokļuvuši
uz minētā salaiduma un ir notikusi dzīvokļa griestu samitrināšana.
[2.1] 2025. gada 25. septembrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētājas paskaidrojumiem,
norādot, ka atbildētāja paskaidrojumos paustie iebildumi nav pamatoti un pierādīti, jo prasītāja jau prasības
pieteikumā norādīja atbildētājas civiltiesiskās atbildības pamatu un savus argumentus, kas tiek uzturēti. Prasītāja
uzskata, ka ir pierādīta atbildētājas prettiesiskā rīcība, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem
un neatļauto darbību.
Vēl jo vairāk, to apstiprina arī no lietas materiāliem izrietošais, ka atbildētājs kā apsaimniekotājs formāli ir
izturējies pret saviem pienākumiem. Jau prasībā norādīts gan uz Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu LBN 200-
21 (19.10.2021. Ministru Kabineta noteikumi Nr. 693) un LBN 003-19 ,,Būvklimatoloģija” (17.09.2019. Ministru
Kabineta noteikumi Nr. 432), gan uz to, ka laika apstākļi nav bijuši neraksturīgi nelabvēlīgi, lai vērtētu
nepārvaramas varas vai ārpus pārvaldnieka kontroles esošu apstākļu esamību.
Atbildētāja apgalvojumi nav pierādīti un nav pareizi, tādēļ prasītāja neatzīst par pierādītu atbildētājas
paskaidrojumos norādīto.
[2.1.1] Papildus tam, 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 11. punktā vairākkārt
ietverta norāde arī uz vizuālās apskates veikšanas kārtību, lai cita starpā īpaši noteiktu dažādu salaiduma vietu
atbilstību, attiecīgi nodrošinot hermētismu un mitruma neiekļūšanu ēkā. Tajā skaitā pārvaldniekam atbilstoši šim
normatīvajam regulējumam ir jānovērtē, vai nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem; nav radušies
mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi; jumta un jumta pārkares vizuālā
apskatē vērtē jumta segumu, jumta šuves, jumta savienojumus, ūdensnoteku tīrību, t.sk., lai konstatētu, vai nav
radusies sistēmas daļu deformācija, caurrūsējumi, detaļu neesība, citi bojājumi. Proti, pienācīgi veicot
apsaimniekošanas darbības, nav iespējama situācija, ka vēja (pie tam ne neraksturīgi stipra) gadījumā notiek
mitruma iekļūšana ēkā, jo salaiduma vietu un šuvju, vietām jābūt hermētiskām un pārvaldniekam jānodrošina to
tehniskā apkope, uzturēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā remonts.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.pants paredz, ka pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā, ja
tas nav pienācīgi veicis pārvaldīšanas uzdevumu.
[2.1.2] Pie minētajiem apstākļiem, prasītāja neatzīst un uzskata par nepamatotiem atbildētājas
paskaidrojumos norādītos iebildumus.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības,
puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, lietas izskatīšana tiesas sēdē nav lūgta.
[3.1] Pie apstākļiem, kad puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu
izskatīt rakstveida procesā, par lietas izskatīšanas datumu pusēm ir paziņots.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,
tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu
vienkāršotās procedūras lietās.
Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta
prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies
lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā minēto, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem,
pēc kuriem vadījusies, izskatot lietu.
[5] Nodibinot faktisko apstākļu atbilstību Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam,
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantam, 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktam, 14. panta
pirmajai daļai, Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantam, Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmajai
daļai, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 3., 3.1 un 11. punktam, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu
1886,35 euro piedziņu no atbildētājas par labu prasītājai ir apmierināma pilnībā.
[6] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās summas.
[6.1] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760.
un 1765. pantu, kā arī 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu,
prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no kopējās ar spriedumu
piedzītās summas 2369,30 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[7] Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par
labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 200 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta 3.
pielikuma pirmās daļas 1. punktam.
[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta otrajai daļai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no
atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.
[8.1] Prasītāja lūgusi piedzīt izdevumus par zvērināta advokāta palīdzību 282,95 euro.
No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem izriet, ka prasītāja savu interešu pārstāvībai 2025. gada
10. jūnijā samaksājusi 342,37 europar zvērināta advokāta Kristapa Andersona sniegto juridisko palīdzību. Advokāta
pārstāvību apliecina izsniegtais orderis un pilnvara.
[8.2] Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta ,,a” apakšpunktu un
ceturto daļu atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi
par advokāta palīdzību 282,95 euro.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 44., 97., 190., 193., 194., 195., 204.1,
250.25 un 250.27pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Nosaukums A/,Reģ.Nr. /Reģistrācijas numurs A/, par labu/Nosaukums B/ Latvijas
filiālei,Reģ.Nr. /Reģistrācijas numurs B/,
- zaudējumus 1886,35 euro un
- tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 200 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par
advokāta palīdzību 282,95 euro, pavisam kopā piedzenot 2369,30 euro (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit deviņi
euro un 30 centi).
Parādsaistību summu ieskaitīt /Nosaukums B/ Latvijas filiāles,Reģ.Nr. /Reģistrācijas numurs B/, norēķinu
kontā Nr. /IBAN A/, AS ,,Luminor Bank”.
Noteikt /Nosaukums B/ Latvijas filiālei, Reģ.Nr. /Reģistrācijas numurs B/, tiesības par laika periodu pēc
sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)saņemt no
/Nosaukums A/, Reģ.Nr. /Reģistrācijas numurs A/,likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā no kopējās ar
spriedumu piedzītās summas 2369,30 euro (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit deviņi euro un 30 centi), ievērojot
Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs
sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt/Nosaukums A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies
termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas
lūgumu.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt Rīgas rajona tiesā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā
sprieduma sastādīšanas datuma, 2026. gada 17. februāra.
Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.
gada 19. martā. Šo spriedumu lietas dalībnieki varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.
Tiesnese A.Galauliņa