Court dismisses fine for failure to report passport change due to missing specific violated law in protocol.

Lieta Nr.A42773209

A00557-01/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 18.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējai – L.J.,

atbildētājas – Jelgavas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jelgavas Domes

pārstāvei N.D.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.J.,

personas kods /personas kods/, pieteikumu par Jelgavas Domes Administratīvās komisijas

2009.gada 26.marta lēmuma Nr.D39-207/5 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 18.februārī L.J. (turpmāk – pieteicēja) sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.AB051695 (turpmāk – protokols), kurā konstatēts, ka pieteicēja

nesniedza ziņas Iedzīvotāju reģistram noteiktajā kārtībā un termiņā – nepaziņoja, ka viņai

2008.gada 17.septembrī izdota jauna Krievijas Federācijas pilsoņa pase, tādējādi izdarot

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 190.11pantā paredzēto

pārkāpumu.

Ar Jelgavas Domes (turpmāk – atbildētāja) Administratīvās komisijas 2009.gada

26.marta lēmumu Nr.D39-207/5 (turpmāk – Lēmums) pieteicēja saukta pie administratīvās

atbildības saskaņā ar LAPK 190.11pantu un viņai uzlikts naudas sods Ls 100 apmērā.

Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Par administratīvās lietas izskatīšanu pieteicējai paziņots, nosūtot pavēsti

ierakstītā sūtījumā uz viņas dzīves vietu.

[1.2] Pieteicēja savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā nenoliedz, kas ir

uzskatāms par atbildību mīkstinošu apstākli. Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja 2009.gada 15.aprīlī vērsās ar pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Pieteicēja nevarēja ierasties uz Administratīvās komisijas 2009.gada 26.marta

sēdi, jo viņa aprūpēja dēlu, kuram bija astmas lēkme.

[2.2] Par jaunās pases saņemšanu pieteicēja samaksāja Ls 30. Pēc tam pieteicējai

bija jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju.

Taču pieteicējas rīcībā nebija naudas līdzekļu Ls 15, lai samaksātu par šo pakalpojumu.

Turklāt pieteicējai izsniegtā uzturēšanās atļauja bija derīga vēl vienu gadu.

[2.3] Pieteicēja atzīst, ka bija vērsusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tikai

pēc sociālā pabalsta saņemšanas, pārkāpjot likumā noteikto viena mēneša termiņu. Taču

pieteicēja nedomāja, ka sods par šādu pārkāpumu būs tik liels.

Pieteicējas ģimenei ir trūcīgās ģimenes statuss, līdz ar to pieteicēja nevar samaksāt

naudas sodu Ls 100 apmērā.

[3] 2009.gada 12.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Jelgavas pašvaldības

administrācijas paskaidrojums, kurā norādīti Lēmumā minētie argumenti.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja.

Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas

materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[6] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība,

kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā

ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par

administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. LAPK

272.pants noteic, ka institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

No minētajām tiesību normām izriet secinājums, ka personu var saukt pie

administratīvās atbildības un piemērot administratīvo sodu tikai tad, ja viņas rīcībā ir

konstatēts un pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts,

objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma

sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā

pārkāpuma sastāva.

[7] Pieteicējai piemērots naudas sods Ls 100 apmērā par administratīvo pārkāpumu,

atbildība par kuru paredzēta LAPK 190.11pantā.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā

ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās

personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā

panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus, cita starp, konstatē ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu un ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie

administratīvās atbildības.

Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus.

[7.1] 2009.gada 18.februāra protokols (lietas 18.lapa), kurā konstatēts, ka pieteicēja

nav paziņojusi par sniegto ziņu izmaiņām. Tādējādi pieteicēja ir pārkāpusi Imigrācijas

likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu

Nr.813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.813) (šeit un turpmāk –

redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma konstatēšanas brīdī) 9.punktu, izdarot LAPK

190.11pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Piezīmēs par protokola saturu

amatpersona ir norādījusi, ka pieteicēja nesniedza ziņas Iedzīvotāju reģistram likumā

noteiktajā kārtībā un termiņā – nepaziņoja, ka viņai 2008.gada 17.septembrī izdota jauna

Krievijas Federācijas pilsoņa pase.

[7.2] Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jelgavas pilsētas un rajona nodaļai

adresētais pieteicējas paskaidrojums (lietas 19.lapa), kurā viņa norāda, ka nebija naudas.

[8] Novērtējot [7] konstatētos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kā arī

vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem,

tiesa atzīst, ka ar tiem nav pierādīts fakts, ka pieteicēja būtu izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 190.11pantā.

[9] Saskaņā ar LAPK 190.11pantu par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu

izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un termiņā – uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Tiesa konstatē, ka LAPK 190. pants ir blanketa tiesību norma. Attiecīgi tās

piemērotājam ir jākonstatē kādas citas speciālās tiesību normas pārkāpums.

[9.1] Tiesas ieskatā vispirms ir jāpārbauda, vai LAPK 190.11pants paredz atbildību

par protokolā norādītajiem pārkāpumiem, kas minēti Imigrācijas likuma 4.panta pirmās

daļas 1.punktā un Noteikumu Nr.813 9.punktā.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktam ārzemnieks ir tiesīgs

ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments.

Vienlaikus likumdevējs uzskaita nosacījumus, kādiem jāizpildās, lai ceļošanas dokuments

būtu derīgs.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējai 2008.gada 17.septembrī ir

izdota jauna Krievijas Federācijas pilsoņa pase. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata

atzīt, ka protokola sastādīšanas brīdī pieteicēja būtu pārkāpusi Imigrācijas likuma 4.panta

pirmās daļas 1.punktu, jo, ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, viņai bija derīgs

ceļošanas dokuments – pase.

Savukārt Noteikumu Nr.813 9.punkts noteic, ka ārzemnieks, kuram ir derīga

uzturēšanās atļauja, ceļošanas dokumentu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz

pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī dokumenta saņemšanas, ja iepriekšējā ceļošanas

dokumenta vietā ir saņemts jauns.

Kaut arī pieteicēja atzīst, ka 30 dienu laikā pēc jaunās pases saņemšanas nav to

iesniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai,

tādējādi pārkāpjot Noteikumu Nr.813 9.punktā noteikto kārtību, tiesa uzskata, ka LAPK

190.11pants neparedz atbildību par šādu pārkāpumu.

[9.2] LAPK 190.11pants noteic atbildību par uzturēšanās atļaujas saņemšanai

sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu noteiktajā kārtībā un termiņā. Speciālā norma, kura

noteic kārtību un termiņu, kā ārzemniekam jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu

pārvalde par izmaiņām uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sniegtajās ziņās, ir Imigrācijas

likuma 39.panta otrā daļa. Saskaņā ar šo tiesību normu ārzemniekam attiecīgais pienākums

jāizpilda rakstveidā triju darbdienu laikā.

Tā kā Noteikumu Nr.813 90.punkts paredz, ka ārzemnieku reģistrā par

ārzemniekiem, kuri ir pieprasījuši vai saņēmuši uzturēšanās atļauju, cita starp, iekļaujama

arī informācija par ārzemnieka ceļošanas dokumenta tipu, sēriju, numuru, izdošanas

datumu un vietu, tiesa atzīst, ka pases dati ir ziņas, par kuru izmaiņām pieteicējai bija

pienākums informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Imigrācijas likuma 39.panta

otrajā daļā paredzētajā kārtībā. Tiesa atzīst un lietā arī nav strīda, ka pieteicēja šo

pienākumu neizpildīja. Taču amatpersona, sastādot protokolu, nav pareizi konstatējusi

speciālo tiesību normu, kuru pieteicēja ir pārkāpusi. Līdz ar to tiesa secina, ka galvenais

pierādījums administratīvā pārkāpuma lietā – protokols, kā arī Lēmums ir nepilnīgi, jo

nesatur pārkāpto tiesību normu uzskaitījumu. Norādītie Imigrācijas likuma 4.panta pirmās

daļas 1.punkta un Noteikumu Nr.813 9.punkta pārkāpumi nav uzskatāmi par pamatojumu

pieteicējas saukšanai pie atbildības saskaņā ar LAPK 190.11pantu.

Kaut arī protokola piezīmēs un Lēmumā ir norādīta pārkāpuma būtība, taču

atbilstošā tiesību normu, kas ir pārkāpta, nav norādīta. Arī LAPK 248.panta pirmā daļa

noteic, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu, cita starp, norāda administratīvā

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu.

Tiesas ieskatā konkrētā normatīvā akta, kas reglamentē uzturēšanās atļaujas saņemšanai

sniegto ziņu paziņošanas kārtību un termiņu, norādīšana ir nepieciešama un būtiska

administratīvā pārkāpuma, atbildība par kuru paredzēta LAPK 190.11pantā, sastāva

objektīvās puses pazīme.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ir saukta pie

administratīvās atbildības, atbildētājai nekonstatējot tiesību normas, kuras pieteicēja būtu

pārkāpusi. Līdz ar to tiesa secina, ka, pieņemot Lēmumu, atbildētāja nav konstatējusi visu

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmju esamību.

[10] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav

administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tā kā tiesa [9] atzina, ka pieteicējas izdarītajā administratīvajā pārkāpumā iztrūkst

administratīvā pārkāpuma objektīvās puses pazīmes, tiesa atzīst, ka Lēmums nav tiesisks

administratīvais akts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu,

289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā apmierināt L.J. pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Jelgavas Domes Administratīvās komisijas

2009.gada 26.marta lēmumu Nr.D39-207/5 un izbeigt lietu par L.J. saukšanu pie

administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

190.11pantu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese L.Apšeniece