Gas company debt collection partially allowed with interest and court costs awarded to plaintiff.

Lieta Nr.C17103615

Lietas arhīva Nr.C-2420-16/29

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmala 2016.gada 3.maijā

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese O.Žuka

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2015.gada 27.aprīlī saņemts AS “Latvijas Gāze” prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/(turpmāk – objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa.

Pamatojoties uz 1995.gada 18.jūlija dzīvojamās telpas īres līgumu objekta īrnieks ir atbildētājs. 1995.gada 3.maijā atbildētājam objektā uzstādīts

dabasgāzes patēriņa skaitītājs.

Objektā 1995.gada 5.augustā parāda dēļ pārtraukta dabasgāzes padeve. 2012.gada 20.novembrī konstatēts, ka objektā patvaļīgi atsākta

dabasgāzes lietošana. Objektā aizmetināts gāzes pievads uz plīti, noņemts gāzes skaitītājs, fiksējot rādījumu, līdz kuram izlietota dabasgāze objektā –

961.

Laika posmā no 1996.gada 22.februāra līdz 2012.gada 20.novembrim objektā izlietota dabasgāze, par ko bija jāveic samaksa 236,82 euro un

par abonēšanu 191,73 euro. Parāds tika daļēji samaksāts 0,29 euro apmērā. Nesamaksātais parāds ir 428,54 euro, tajā skaitā prasītājas izdevumi 0,28

euro par atgādinājumu/brīdinājumu nosūtīšanu atbildētājam.

Atbildētājam 2014.gada 14.maijā nosūtīta pretenzija par nepieciešamību veikt parāda samaksu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 34., 72.,

84.punktu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 2.punktu, trešās daļas 1.punktu, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra

noteikumu Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvojamās telpas lietošanu” 2.1 punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja 428,54 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 504,38 euro, kā arī lūdz atzīt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās summas.

Tiesā 2016.gada 7.aprīlī saņemts prasītājas pārstāves iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka pēc

prasības celšanas tiesā parāda summa nav samazinājusies, parāds nav samaksāts, līdz ar ko prasības tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56. un 59.pantā noteiktajā kārtībā, 2016.gada 22.martā ievietojot

publikāciju oficiālā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.57, kā arī nosūtot tiesas pavēsti.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez

atbildētāja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiālos esošā akta Nr. 164306 par gāzes skaitītāja uzstādīšanu redzams, ka adresē /adrese/ ir uzstādīts gāzes skaitītājs.

Ar dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 23094 pierādīts, ka dzīvojamās telpas /adrese/ īrnieks no 1995.gada 18.jūlija bija /pers. A/.

Pārbaudot datus Tiesu informatīvajā sistēmā, tiesa konstatē, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 12.decembra spriedumu izbeigts dzīvojamās

telpas īres līgums Nr. 23094, kas noslēgts 1995.gada 18.jūlijā ar /pers. A/ par dzīvojamo telpu /adrese/, un /pers. A/ izlikts no dzīvojamās telpas

/adrese/.

1995.gada 5.augustā objektā tika pārtraukta gāzes padeve, sastādot par to aktu Nr. 164306.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Ņemot vērā to, ka patvaļīgu dabas gāzes pieslēgumu un parādu prasītāja konstatējusi 2012.gada 20.novembrī tiesas ieskatā ir piemērojamas

materiālās tiesību normas, kas bija spēkā 2012.gada 2.novembrī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 90.1. punktu

maksājumi par gāzi jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda (mēneša) beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis. Savukārt minēto noteikumu

34.punkts noteic, ka (..) lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā vai lietošanā esošo dabasgāzes apgādes sistēmu un tās darbību, bet 72. un 84. punkts

noteic, ka mājsaimniecības lietotājs un gazificētā objekta īpašnieks ievēro šo noteikumu prasības, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam (

redakcija, kas bija spēkā no 2008.gada 30.decembra līdz 2016.gada 11.februārim).

Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 2.1.punkts noteic, ka saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus

nosaka dzīvojamo telpu īres līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības - dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar īrnieku vienojas, par kuriem

pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem - ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3.panta pirmās daļas 2.punktam un trešās daļas 1.punktam dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie

pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies

dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš

rakstveidā brīdinot izīrētāju. Īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru

kabineta noteiktajai kārtībai.

No lietas materiāliem pievienotā aprēķina redzams, ka par laika posmu no 1996.gada 22.februāra līdz 2012.gada 20.novembrim objektā /adrese/

izlietota dabas gāze no skaitītāja rādījuma 194 līdz 961, par ko atbildētājs nav veicis pilnīgu samaksu, kā rezultātā ir izveidojies parāds par izlietoto gāzi

236,82 euro apmērā. Kā arī atbildētājam ir aprēķināts parāds par abonēšanas maksu – 191,73 euro.

No prasības pieteikumam pievienotā 2012.gada 20.novembra akta par skaitītāja atvienošanu redzams, ka 2012.gada 20.novembrī objektā

/adrese/, fiksēts gāzes iekārtas mēraparāta skaitītāja rādījums 961 un veikta skaitītāja noņemšana un gāzes padeves atvienošana.

Saskaņā ar 1998.gada 26.martā apstiprinātās Norēķinu kārtības par dabasgāzi iedzīvotājiem 20.punktu patērētāji, kuru dzīvokļos uzstādīti gāzes

patēriņa skaitītāji, norēķinu perioda samaksu veic pēc izlīdzinātā gāzes patēriņa un attiecīgas abonentu maksas.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida

pierādījumus, tajā skaitā parāda aprēķinu.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis. Līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Prasītāja lūdz piedzīt 0,28 euro par atgādinājumu nosūtīšanu, ko iekļāvusi pamatparāda summā prasības pieteikumā, taču pierādījumi par šiem

izdevumiem nav iesniegti. Tiesa atzīst, ka prasība par 0,28 euro noraidāma.

Atbildētājs daļēji parādu ir daļēji samaksājis 0,29 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par laika posmu no

1996.gada 22.februāra līdz 2012.gada 20.novembrim 236,54 euro, abonēšanas maksas parāds 191,73 euro, kopā 428,27 euro.

Prasītāja ir pieteikusi lūgumu tiesai atzīt prasītājas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātā parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa, noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas 71,14 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro un 1,71 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,06 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 6,76

euro, bet prasītāja, ceļot tiesā prasību ir samaksājusi tikai 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 197., 204.1, 250.26, 250.27 pantu, tiesa

no s pri e da

akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, parādu par laika

posmu no 1996.gada 22.februāra līdz 2012.gada 20.novembrim 236,54 euro, abonēšanas maksas parādu 191,73 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,41 euro, kopā 505,82 e u ro (pieci simti pieci e u ro 82 centi), kas iemaksājami kontā Nr.

LV32PARX0000004461029, AS “Citadele banka”.

Noraidīt prasību daļā par izdevumu 0,28 euro piedziņu.

Atzīt akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda līdz sprieduma

izpildes dienai, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ O.Žuka