Court dismisses administrative penalty against individual due to lack of evidence and procedural errors.

NORAKSTS Lieta Nr.A420494711 A42-01788-12/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā 2012.gada 17.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Brokane,

piedaloties pieteicējam A.J. un viņa pārstāvei S.J., atbildētājas Durbes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Durbes novada domes – pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.J. pieteikuma daļā par Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmuma Nr.1 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.491 grozīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.491 (turpmāk – Lēmums) nolemts saukt H.B. pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 54.pantu un sodīt ar naudas sodu Ls 5 apmērā. Lēmums pamatots ar apstākli, ka 2010.gada 6.oktobrī SIA „/Nosaukums/” H.B. uzraudzībā veica zivju dīķa „/Nosaukums/” rekonstrukcijas darbus Durbes novadā, Dunalkas pagastā, īpašumā „/Nosaukums 1/”, kā rezultātā tika iznīcināta zemes robežzīme Nr./numurs/ pēc zemesgrāmatā reģistrēta īpašuma „/Nosaukums 2/” jeb Nr./numurs/ pēc „/Nosaukums 3/” plāna.

[2] 2011.gada 21.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicēja A.J. kā administratīvā pārkāpuma lietā cietušā pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 27.aprīļa lēmumu pieteikums pieņemts daļā un ierosināta administratīvā lieta par Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.491. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādīto. [2.1] Pieteicējs uzskata, ka domei, izlemjot jautājumu par soda uzlikšanu, bija jāpieaicina pieteicēju kā cietušo personu administratīvā pārkāpuma lietā, jo viņš to vairākkārt lūdzis. [2.2] Pieteicējs norāda, ka pārkāpuma rezultātā iznīcināta ne tikai minētā robežzīme Nr./numurs/ (Nr./numurs/), bet arī pārejās, kopumā 12, 2004.gada 16.oktobrī dabā nospraustās robežzīmes, proti, H.B. (SIA „/Nosaukums/” direktors) ar tehnikas palīdzību izstūmis robežzīmes visas robežas garumā (aptuveni 500 metru), veicot augsnes virskārtas pārvietošanu un izjaucot zemes robežu plānos un zemesgrāmatā nostiprinātās robežas raksturu. [2.3] No Zemesgrāmatu apliecības un nomas līguma ir redzams, ka „/Nosaukums 3/” (tagad nosaukums „/Nosaukums 1/”) 2008.gada 17.martā ir nodota nomas lietošanā SIA „/Nosaukums/”, nevis H.B., līdz ar ko pieteicējs uzskata, ka Administratīvā komisija ir nepareizi par vainīgo personu atzinusi H.B.. Pieteicēja

1.lappuse no 7 ieskatā, administratīvo pārkāpumu izdarījusi juridiskā persona SIA „/Nosaukums/”, kuru pārstāv tās direktors H.B. Pieteicējs arī uzskata, ka pārkāpums vērtējams kā daudz nopietnāks, jo pati Administratīvā komisija ir secinājusi, ka nepastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, un ir jāuzliek pārkāpumam atbilstošs sods. Konkrētajā gadījumā piemērotais sods nesasniedz LAPK noteikto mērķi. Vienlaikus jāņem arī vērā, ka robeža pirms Lēmuma pieņemšanas nebija iznīcināta visā tās garumā, nebija veikta robežas rakstura maiņa un viena no robežas zīmēm bija saglabājusies, tomēr pēc Lēmuma pieņemšanas izdarīts jauns pārkāpums, proti, iznīcināta atlikusī robežas zīme un sastumta zemes auglīgā virskārta, transformējot meža zemi visā robežas garumā. [2.4] Ievērojot minēto, pieteicējs uzskata, ka, pieņemot Lēmumu, ir pārkāpti vairāki LAPK panti.

[3] Atbildētāja Durbes novada dome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto argumentāciju. [3.1] Attiecībā uz pieteicēja lūgumu atzīt viņu par cietušo atbildētāja paskaidro, ka 2010.gada 6.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī saņemts S.J. (norāda, ka īpašuma „/Nosaukums 1/” dīķa rekonstrukcijas laikā iznīcinātas īpašuma „/Nosaukums 2/” robežzīmes) un H.B. iesniegumi, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Lietā nav pieteicēja iesniegumu, lai varētu atzīt viņu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā. Turklāt Administratīvā komisija no pieteicēja nav saņēmusi nevienu rakstisku iesniegumu vai mutisku lūgumu, lai būtu pamats atzīt pieteicēju par cietušo. [3.2] Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka pārkāpējs ir SIA „/Nosaukums/”, atbildētāja paskaidro, ka iesniegumi saņemti no fiziskām personām un administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 642185 sastādīts H.B. [3.3] Attiecībā uz pieteicēja lūgumu atzīt, ka uzliktais soda apmērs ir neatbilstošs nodarītajam pārkāpumam un nevar sasniegt LAPK paredzēto mērķi, atbildētāja paskaidro, ka Administratīvā komisija, iepazīstoties ar pārkāpēja sniegtajiem paskaidrojumiem un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem, konstatēja, ka H.B. nepastāv atbildību mīkstinošs vai pastiprinošs apstāklis un ar balsu vairākumu pieņēma šādu lēmumu, uzskatot, ka sods ir samērīgs.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs un tā pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

[5] Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā minēto argumentāciju.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.aprīļa lēmumu nolemts H.B. piešķirt administratīvā procesa dalībnieka statusu un pieaicināt administratīvajā lietā kā trešo personu bez pastāvīgiem prasījumiem atbildētājas pusē. Trešā persona uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Trešajai personai uzaicinājums uz tiesas sēdi tika nosūtīts uz trešās personas deklarēto dzīvesvietu, bet uzaicinājums ir atgriezts tiesā, jo beidzies glabāšanas termiņš. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Uzklausījusi pieteicēja un atbildētājas pārstāves viedokli, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un nekonstatējusi Administratīvā procesa likuma 268.

2.lappuse no 7 vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa izskatīja lietu bez trešās personas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Saskaņā ar LAPK 54.pantu par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

[8] Pieteicējs uzskata, ka pie administratīvās atbildības par konkrēto pārkāpumu bija saucama nevis fiziskā persona H.B., bet gan juridiskā persona SIA „/Nosaukums/”. Tādējādi lietā vispirms izvērtējams, vai Durbes novada domes Administratīvā komisija, saucot pie atbildības H.B., pareizi noteikusi administratīvā pārkāpuma subjektu.

[9] Tiesa no lietas materiāliem konstatē šādus lietas izlemšanai būtiskus faktus. [9.1] Saskaņā ar Liepājas zemesgrāmatu nodaļā reģistrēto informāciju, pieteicējs ir nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/”, Dunalkas pagastā, Durbes novadā, īpašnieks (lietas 8.lapa). [9.2] 2010.gada 6.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī saņemts S.J. iesniegums, kurā norādīts, ka 2010.gada 6.oktobrī īpašumā „/Nosaukums 2/” tiek veikti nesaskaņoti darbi, ir izpostītas robežzīmes (lietas 49.lapa). [9.3] 2010.gada 6.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī saņemts H.B. iesniegums, kurā norādīts, ka 2010.gada 6.oktobrī Dunalkas pagastā, zivju dīķa „/Nosaukums 1/” teritorijā notiekošo rekonstrukcijas darbu laikā ieradies īpašuma „/Nosaukums 2/” īpašnieks, kura īpašums robežojas ar zivju dīķi, un cēlis pretenzijas par notiekošajiem darbiem sakarā ar robežas aizskaršanu un darbu veikšanu it kā īpašuma „/Nosaukums 2/” teritorijā.

Tādējādi H.B. lūdz rast iespēju netraucēti turpināt uzsāktos būvdarbus (lietas 50.lapa). [9.4] 2010.gada 8.oktobrī Durbes novada domē saņemts pieteicēja iesniegums, kurā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/”, kuru pārstāv direktors H.B., viņa īpašumā „/Nosaukums 2/”, Dunalkas pagastā, veic zemes virskārtas nostumšanas un pārvietošanas darbus, kā rezultātā iznīcinātas robežzīmes, tādējādi pārkāpjot viņa Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz īpašuma neaizskaramību. Pamatojoties uz minēto, pieteicējs lūdza domi apturēt nelikumīgās darbības un nodrošināt bojāto robežzīmju atjaunošanu, kā arī informēt kompetentās iestādes par šo faktu.

Vienlaikus pieteicējs informēja domi, ka 2010.gada 6.oktobrī bija izsaucis policiju, lai konstatētu faktu par robežzīmes iznīcināšanu (lietas 19.lapa). [9.5] 2010.gada 8.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Policijas iecirkņa inspektors laikā no pulksten 15.45 līdz 16.25 veica zivju dīķa „/Nosaukums 1/” un īpašuma „/Nosaukums 2/” robežlīnijas apskati, sastādot Administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, kurā fiksēts, ka tiek veikti zivju dīķa rekonstrukcijas darbi, dīķa gultnē atrodas smagā tehnika, apskates laikā darbi netiek veikti.

Zivju dīķa posmā, kas robežojas ar īpašumu „/Nosaukums 2/”, atrodas divas nebojātas robežu kupicas ar metāla cauruli vidū, no kurām līdz zivju dīķa krasta līnijai īpašuma „/Nosaukums 2/” virzienā apmēram 0,3 ha platībā veikta augošo kārklu un veco celmu izcelšana (lietas 54.lapa). [9.6] 2010.gada 8.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Policijas iecirkņa vecākais inspektors, izskatot S.J. un H.B. iesniegumus, pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.491, jo saskatāmas LAPK 54.pantā minētā administratīvā pārkāpuma pazīmes (lietas 48.lapa).

3.lappuse no 7 [9.7] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknim sniegtajā paskaidrojumā H.B. norādījis, ka, veicot zivju dīķa „/Nosaukums 1/” rekonstrukciju, no krasta līnijas novākts apaugums (krūmi, tievi koki). Kaimiņu saimniecības īpašnieks ieradies un paziņojis, ka rekonstrukcijas darbi tiek veikti viņa zemē. Tā kā robeža starp īpašumiem „/Nosaukums 1/” un „/Nosaukums 2/” zemesgrāmatā noteikta pa dīķa krasta līniju un šī līnija darbā noteikta ar ierādīšanas metodi, kuras pieļaujamā kļūda aizklātā apvidū ir 20 m, H.B.

VSIA „Latvijas valsts mērnieks” pasūtījis veikt dīķa topogrāfisko uzmērīšanu, kā rezultātā tiktu iegūta precīza dīķa krasta līnijas atrašanās vieta, šīs līnijas nostiprināšana dabā, pēc kā šo strīdu varētu atrisināt (lietas 51.lapa). [9.8] 2010.gada 25.oktobrī Liepājas reģiona novadu būvvaldes būvinspektori sastādīja Apsekošanas aktu Nr.1-33/61, kurā fiksēts, ka, 2010.gada 19.oktobrī apsekojot būvobjektu „„/Nosaukums/” dīķa rekonstrukcija”, Durbes novadā, Dunalkas pagastā, zemes kadastra numurs /kadastra numurs/, konstatēts, ka, veicot dīķa rekonstrukcijas darbus, iespējams, ir aizskartas kaimiņu zemes gabala „/Nosaukums 2/” robežas (lietas 26.lapa). [9.9] 2010.gada 29.oktobrī Dienvidkurzemes virsmežniecības Grobiņas mežniecības mežsargs, piedaloties Dienvidkurzemes virsmežniecības Grobiņas mežniecības mežzinim, laikā no pulksten 10.00 līdz 11.10 veica īpašumu „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/” robežas teritorijas apskati, par ko sastādīts Protokols Nr.07/8127-10 par vietas, mantas vai dokumentu apskati, kurā fiksēts, ka īpašuma „/Nosaukums 3/” (dīķis „/Nosaukums 1/”) platībā uzsākti dīķa rekonstrukcijas darbi, iztīrot apaugumu un pārvietojot augsnes virskārtu.

Pie dīķa dambja, pa kuru iet celiņš, robežzīme ir redzama, tālāk saskaņā ar zemesgrāmatā reģistrētajiem plāniem, robeža starp īpašumiem „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 3/” iet pa dīķa krasta līniju. Robežas posmā no dambja līdz dīķa līkumam augsnes virskārta nav pārvietota, valnī ir sastumti krūmi. Uz dīķa dambja, attīrot celiņu, nocirsti atsevišķi tievo dimensiju koki. Abu īpašumu rietumu malā dabā nav atrodama robežzīme Nr./numurs/ (pēc „/Nosaukums 2/” plāna) jeb Nr./numurs/ (pēc „/Nosaukums 3/” plāna), tā ir iznīcināta, savukārt robežzīme Nr./numurs/ dabā ir (lietas 63.lapa). [9.10] 2010.gada 8.novembra vēstulē Nr.1-10/791 Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecība, sniedzot atbildi uz pieteicēja iesniegumu, norādīja, ka, apsekojot īpašumu „/Nosaukums 2/” un „/Nosaukums 1/”, konstatēts, ka robežzīme Nr./numurs/ (Nr./numurs/) ir iznīcināta, kā arī īpašumā „/Nosaukums 2/” ir veikta augošu koku patvaļīga ciršana.

Pieteicējs informēts, ka šajā pārkāpuma daļā ir pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu un lietas materiāli nosūtīti izvērtēšanai Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknim (lietas 24.- 25.lapa). [9.11] 2010.gada 29.novembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa inspektors H.B. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA642185, kurā norādīts, ka 2010.gada 6.oktobrī pulksten 14.00 Durbes novadā, Dunalkas pagastā, īpašumā „/Nosaukums 1/”, H.B. uzraudzībā SIA „/Nosaukums/” veica zivju dīķa „/Nosaukums 1/” rekonstrukcijas darbus, kā rezultātā bojāta (iznīcināta) zemes robežzīme pēc zemesgrāmatā reģistrēta plāna „/Nosaukums 3/” Nr./numurs/ jeb īpašuma „/Nosaukums 2/” Nr./numurs/ (lietas 46.lapa). [9.12] 2011.gada 6.janvārī Durbes novada domes Administratīvās komisija pieņēma Lēmumu, ar kuru nolēma saukt H.B. pie administratīvās atbildības pēc LAPK 54.panta un sodīt ar naudas sodu Ls 5 apmērā (lietas 10.-11.lapa). [9.13] 2011.gada 17.martā pieteicējs iesniedza iesniegumu Durbes novada domes Administratīvās komisijas vadītājam, norādot, ka tikai 2011.gada 7.martā uzzinājis, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.491 ir izskatīta.

Vienlaikus pieteicējs norādījis, ka saskaņā ar LAPK 261.pantu viņš ir uzskatāms par cietušo personu, tāpēc lūdza izsniegt Lēmuma norakstu (lietas 21.lapa).

4.lappuse no 7 [9.14] 2011.gada 17.martā Durbes novada domes Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ar pavadrakstu Nr.10-04/68 nosūtīja S.J. un A.J. 2011.gada 6.janvāra komisijas sēdes protokola izrakstu (lietas 22.lapa).

[10] Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka pie atbildības saucama juridiskā persona, tiesa konstatē, ka LAPK 54.pants nemaz neparedz iespēju pie atbildības saukt juridisko personu. Atbilstoši ALPK 14.1pantam šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Tātad, lai juridisko personu sauktu pie administratīvās atbildības, attiecīgajā LAPK pantā ir jābūt paredzētai tādai iespējai. LAPK 54.pants neparedz, ka sodu varētu uzlikt arī juridiskajai personai. Lai pie atbildības saskaņā ar attiecīgo LAPK pantu varētu saukt juridisko personu, LAPK pantam vajadzētu būt izteiktam attiecīgā redakcijā, piemēram, ka uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām. Tā kā konkrētajā LAPK 54.pantā atrunas par juridisko personu nav, tad juridiskā persona pie atbildības saskaņā ar LAPK 54.pantu nav saucama.

[11] Papildus tiesa pārbaudīs, vai pie atbildības pareizi ir saukts H.B. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Subjekts konkrētajā gadījumā var būt fiziskā persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu un ir rīcībspējīga. Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Viens no priekšnoteikumiem, lai persona tiktu saukta pie administratīvā atbildības, ir vainas konstatēšana. Tiesību doktrīnā vaina tiek definēta kā personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām.

[12] No lietas materiāliem tiesa nekonstatē pierādījumus, ka robežzīmi iznīcinājis tieši H.B., līdz ar to nav konstatējama arī H.B. vaina. [12.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka zivju dīķa rekonstrukcijas darbi tiek veikti H.B. uzraudzībā, bet lietā nav neviena dokumenta, uz kā pamata šāds secinājums izdarīts, proti, ka tieši H.B. personīgi ir atbildīgs par darbu veikšanu. Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem nav pievienots neviens dokuments, no kura varētu izdarīt secinājumu, ka H.B. pienākums ir uzraudzīt rekonstrukcijas darbus vai veikt tos. Lietā ir SIA „/Nosaukums/” valdes locekles A.B. H.B. izsniegta komercpilnvara, ar kuru H.B. var pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām valsts un pašvaldību institūcijās un iestādēs, privātās sabiedrībās u.t.t., taču no minētās pilnvaras nav izsecināms, ka H.B. būtu arī tieši atbildīgs par veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 2010.gada 6.oktobrī, turklāt komercpilnvara izsniegta 2010.gada 14.oktobrī, proti, pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas. [12.2] Lietā nav neviena cita pierādījuma, kas būtu par pamatu, lai secinātu, ka H.B. būtu veicis vainojamu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā būtu bojāta (iznīcināta)

5.lappuse no 7 zemes robežzīme pēc zemesgrāmatā reģistrēta plāna „/Nosaukums 3/” Nr./numurs/ jeb īpašuma „/Nosaukums 2/” Nr./numurs/. [12.3] Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka robežzīme ir iznīcināta rekonstrukcijas darbu rezultātā, bet šādu secinājumu neapstiprina neviens cits pierādījums lietā. Sprieduma [9.9] un [9.10] punktos minētie pierādījumi liecina par to, ka robežzīme Nr./numurs/ (Nr./numurs/) nav atrodama. Tiesa atzīst, ka ir ticami, ka robežzīme varēja tikt iznīcināta tieši rekonstrukcijas darbu dēļ, taču konkrētajā gadījumā to tieši neapliecina pierādījumi lietā. No H.B. paskaidrojumiem arī nav secināms, ka viņš atzītu, ka robežzīme būtu iznīcināta, tieši pretēji – H.B. ir ierakstījis Administratīvā pārkāpuma protokolā, ka protokolā aprakstītajam nepiekrīt pilnībā. No kā secināms, ka viņš nepiekrīt norādītajam, ka viņš būtu iznīcinājis robežzīmi.

[13] Tādējādi secināms, ka H.B. ir saukts pie administratīvās atbildības, neesot administratīvā pārkāpuma lietā tiešiem pierādījumiem par viņa darbību vai bezdarbību robežzīmes iznīcināšanā, kā arī vainu. Atbilstoši LAPK 237.pantam lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tiesas ieskatā, šajā gadījumā būtiska nozīme piešķirama vispusīgai un pilnīgai lietas apstākļu noskaidrošanai, kas šajā lietā nav konstatējama. Administratīvā komisija nav pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus, lai pierādītu H.B. darbību vai bezdarbību un vainu robežzīmes iznīcināšanā. Tiesas ieskatā, neesot vispusīgai informācijai, pastāv pamatotas šaubas par H.B. vainu, proti, vai pie administratīvās atbildības ir saukts pareizais subjekts. Savukārt visas šaubas administratīvo pārkāpumu lietās ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai. Tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jāizvērtē vai lietā ir pietiekami pierādījumi, lai personu atzītu par vainīgu. Tiesas pienākums, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav vākt papildu pierādījumus, lai pierādītu pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu. Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

[14] Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ņemot vērā, ka saskaņā ar LAPK 37.pantu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, tiesa konstatē, ka termiņš ir nokavēts, lai konkrētās administratīvās lietas ietvaros veiktu vainīgās personas noskaidrošanu, vācot papildus pierādījumus, jo administratīvo sodu uzlikt vairs nevarēs.

[15] Papildus tiesa norāda, ka nav konstatējami Administratīvās komisijas pārkāpumi attiecībā uz pieteicēja kā cietušā tiesībām. Tiesa nekonstatē lietā nevienu pierādījumu, ka pieteicējs būtu vērsies ar lūgumu Administratīvajā komisijā, lai viņš tiktu atzīts par cietušo. Atbilstoši LAPK 261.panta pirmajai daļai par cietušo, ja personu par tādu ir pamats atzīt, var atzīt tikai pēc pašas personas lūguma. Ja šāds lūgums no

6.lappuse no 7 pieteicēja nav bijis, tad Administratīvai komisijai nebija pamata pieteicēju atzīt par cietušo.

[16] Ņemot vērā ekonomijas principu, tiesa ir iepazinusies un uzklausījusi visus pieteicēja argumentus, taču spriedumā izvērtējusi tikai tos, kuriem ir nozīme lietas izlemšanā pēc būtības. Pārējos pieteicēja argumentus tiesa detalizēti nevērtēs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa nosprieda

atcelt ar tā pieņemšanas dienu Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.491 un izbeigt pret H.B. (personas kods /personas kods/) ierosināto administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 17.aprīlī.

Tiesnese (personiskais paraksts) K.Brokane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese K.Brokane Liepājā 2012.gada 17.aprīlī

7.lappuse no 7