Court orders joint debt collection for condominium management fees and related costs against co-owners.

Lietas Nr.C17087115

Lietas arhīva Nr.C-4818-15/23

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2015.gada 20.oktobrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams šādā sastāvā:

tiesnese I.Gaile,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču,

piedaloties prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pilnvarotajai pārstāvei/pers.T/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2015.gada 5.martā Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers. A/ un /pers.

B/ (turpmāk - atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1512., 1587. - 1590. un 1652.pantu, likuma Par dzīvokļa īpašumu 8. un 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10. un 13.pantu, un Civilprocesa likuma 1., 44., 127., 128., 129., 130., un 195.pantu, lūdz tiesu, piedzīt solidāri no atbildētājiem pārvaldīšanas,

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim 3 640,38 euro, ar tiesvedību

saistītos izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% no piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai vai līdz

brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā /pers. A/ un /pers. B/ ir dzīvokļa /adrese A/,

īpašnieki, kur katram pieder 1/2 domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma.

Prasītāja norāda, ka 2006.gada 23.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas parauglīgums Nr.45 saskaņā ar kuru dzīvokļa īpašnieki apņemas maksāt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra Pilnvarojumā

līgumu Nr.1.2-16/194 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu” dzīvojamā māja /adrese/ nodota

prasītājas pārvaldīšanā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim atbildētāji nepildīja saistības un līdz prasības

pieteikuma iesniegšanas brīdim tiesā parāds nav samaksāts, lai gan prasītāja ir veikusi atbildētāju nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās

mājas kopīpašuma pārvaldīšanu. Atbildētāji nav apstrīdējuši prasītājas iesniegtos rēķinus.

Atbildētāji paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesnieguši.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve/pers.T/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem. Paskaidroja, ka maksājumi

veikti 2009.gada oktobrī 30 LVL, 2010.gada martā 250,75 LVL, 2011.gada jūlijā 566,43 euro, 2012.gada aprīlī 75,40 euro, jūlijā 57,46 euro un

septembrī 71,14 euro. Atbildētājiem izsniegtajos rēķins tiek norādīta arī parāda summa, līdz ar to viņi katru mēnesi bija informēti par to, kāds ir parāds

un ka tas nav samaksāts. Atbildētāji nav vērsušies pie prasītājas, lai vienotos par parāda samaksu.

Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pēdējiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti

ierakstītā pasta sūtījumā uz personu deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētāji nav lūguši tiesai atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez pēdējo

klātbūtnes tiesas sēdē. Atbildētāji nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka saistības pret prasītāju ir izpildītas.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. (..)

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. (..)

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Ievērojot to, ka atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus

saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1pantu, tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā

daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. (..) No

minētās likuma normas izriet, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības priekšmetu un

tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, ņemot vērā faktus un

apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu pamatu.

Ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas informāciju (10. – 12.lietas lapa) pierādīts, ka katram no atbildētājam pieder 1/2

domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Šā

likuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar 2006.gada 23.janvāra Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas parauglīgumu Nr.45 (13. – 15.lietas lapa) pierādīts,

ka prasītāja un atbildētāji nodibināja tiesiskās attiecības par dzīvojamās mājas /adrese/, Jūrmalā, atbildētāju dzīvokļa īpašuma kopīpašumā esošās

domājamās daļas un tā piesaistītā zemesgabala apsaimniekošanu.

Ar lietā esošo 2006.gada 12.janvāra Pirkuma līgumu (16. – 17.lietas lapa) pierādīts, ka katrs no atbildētājiem nopirka 1/2 domājamo daļu no

dzīvokļa īpašuma /adrese/.

No parāda aprēķina (18. – 32.lietas lapa) redzams, ka atbildētāji, laika periodā no 2009.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim nav pienācīgi

pildījušu no Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas parauglīguma Nr.45 izrietošās saistības, tādējādi ir izveidojies parāds.

Atbildētāju pēdējais maksājums prasītājai veikts 2012.gada septembrī 71,14 euro apmērā.

Ar 2014.gada 11.februāra Pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo māju

pārvaldīšanu (36. – 66.lietas lapa), kas noslēgts starp prasītāju un Jūrmalas pilsētas domi prasītāja apņēmās veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, t.sk., dzīvojamai ēkai /adrese/, kurā atrodas atbildētāju dzīvokļa īpašums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Šā likuma 96.panta piektā daļa nosaka,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādējādi, tiesa pati pierādījumus nevāc, bet pamato

savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas

apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava

dzīvokļa īpašuma lielumam ir pienākums maksāt atbildētājiem, kā to nosaka likums Par dzīvokļa īpašumu (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim),

Dzīvokļa īpašuma likums (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) un pušu noslēgtais Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumus

Nr.45.

Likuma Par dzīvokļa īpašumu 8.panta pirmā daļa (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim), nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un 12.panta otrā daļa (spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim) nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai

komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pants, nosaka, ka (..) dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (..).

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma

17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka no prasības pieteikuma, tam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājiem piederoša nekustamā

īpašuma apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, bet atbildētāji nav pienācīgi veikuši maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamās

mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā rezultātā izveidojies komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāds.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem solidāri par labu prasītājai piedzenams komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāds par

laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim 3 640,38 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, atzīt pēdējās tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no pamatparāda līdz sprieduma

izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata

(..). Prasības pamatu veido apstākļi, uz kuriem pamatots prasījums, t.i., fakti, ar kuriem tiesību normas saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības

esamību, grozīšanu vai izbeigšanu. Minētie apstākļi prasītājai jānorāda prasības pieteikumā, atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas

5.punktam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto no atbildētājiem solidāri par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 380,36 euro (8.lietas lapa) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro (9.lietas lapa).

No atbildētājiem solidāri par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - starpība, ko prasītāja nav samaksājusi par tiesas

pavēstu un dokumentu nosūtīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam – 8,03 euro (2.lietas lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193., 204.1 un 208.2pantu, tiesa

Nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jūrmalas namsaimnieks”,

reģ.Nr.40003426429, parādu 3 640,38 euro, valsts nodevu 380,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro, kopā 4 028,57 euro

(četri tūkstoši divdesmit astoņi euro un 57 euro centi).

Noteikt SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģ.Nr.40003426429, tiesības saņemt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ likumiskos 6% gadā no parāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks” bankas norēķinu kontā LV79 UNLA 0010 0104 6776 8, AS „SEB banka”; LV02 RIKO 0002

0131 1469 2, AS „DNB banka”; LV57 HABA 0551 0089 2337 9, AS „Swedbank” vai LV55 PARX 0007 0405 5000 3 AS „Citadele banka”.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 8,03 euro (astoņi euro un 03 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Konta Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0.

Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un atsauci uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2015.gada

20.oktobra spriedumu lietā Nr.C17087115 (C-4818-15/23).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas

tiesu nama kancelejā.

Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesīga pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

/pers. A/ un /pers. B/ nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma

sastādīšanas dienas tiesīgi iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Gaile