Court convicted defendant of theft of payment card and ordered compensation for victim's financial loss.

Lieta Nr. 11320011116

K12-0118-18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2018. gada 18. janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Ģ.Aizsils,

piedaloties prokurorei A.Dzjadzinai, aizstāvei R.Sirotinai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un

konstatēja

1) /pers. C/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli šādos apstākļos:

2016.gada 19.februārī /pers. C/, uzturoties pie sava paziņas /pers. D//adrese/, lūdza viņam aizdot naudu 60,-euro. /pers. D/ piekrita naudas aizdošanai.

Pēc tā ap plkst.22.30 /pers. D/, paaicinot līdzi arī /pers. C/, aizgāja līdz AS "Citadele banka" bankomātam Nr.ATMPO111 Līvānos, Rīgas ielā 112. Tur /pers.

D/, lai veiktu operāciju "Skaidras naudas izmaksa", bankomāta ievietoja AS "Citadele banka" viņam izsniegto debetkarti Nr.3747579951 un ievadīja

bankomāta tās izmantošanai nepieciešamo personas identifikācijas numuru, t.i., PIN kodu. /pers. C/, stāvēdams šīs darbības laikā aiz /pers. D/, ievēroja un

atcerējās šo PIN kodu. Pēc skaidras naudas izņemšanas no bankomāta, /pers. D/ kopā ar /pers. C/ aizgāja atpakaļ uz dzīvokli. Atrodoties dzīvoklī, /pers. D/

savu naudas maku, kurā atradās arī minētā AS "Citadele banka" debetkarte ar Nr.3747579951, nolika virtuvē, mantu glabātuvē zem dīvānkrēsla

sēžamvirsmas. To redzēdams, /pers. C/ nolēma slepeni, bez /pers. D/ ziņas un bez viņa atļaujas paņemt t.i. nolaupīt šo viņam svešo maksāšanas līdzekli, lai to

mantkārīgā nolūkā nelikumīgi izmantotu skaidras naudas iegūšanai.

2016.gada 20.februārī, no rīta, precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. C/, realizējot minēto nodomu, paņēma AS "Citadele banka" /pers. D/ izsniegto

debetkarti ar Nr.3747579951 un ar to aizgāja līdz jau minētajam AS "Citadele banka" bankomātam Nr.ATMPO111 Līvānos, Rīgas ielā 112. Tur /pers.

C/, veicot operāciju "Skaidras naudas izmaksa", bankomātā ievietoja minēto karti, ievadīja bankomāta tās izmantošanai nepieciešamo viņam zināmo PIN kodu

un no šai kartei piesaistītā bankas konta izņēma /pers. D/ piederošo naudu 600 euro. Pēc tam /pers. C/ šādā veidā iegūto naudu iztērēja pēc paša ieskatiem,

bet AS "Citadele banka" debetkarti uz /pers. D/ vārda nolika atpakaļ tai pašā vietā, no kuras bija to nolaupījis.

Tādējādi /pers. C/ ar minētajām darbībām radīja mantisku zaudējumu /pers. D/ 600 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

2) Kā arī /pers. C/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli šādos apstākļos:

2016.gada 24.martā /pers. C/, uzturoties pie sava paziņas /pers. D//adrese/, nolēma slepeni, bez /pers. D/ ziņas un bez viņa atļaujas paņemt, t.i.,

nolaupīt AS "Citadele banka" /pers. D/ izsniegto debetkarti ar Nr.3747579951, t.i., viņam svešu maksāšanas līdzekli, lai to mantkārīgā nolūkā nelikumīgi

izmantotu skaidras naudas iegūšanai.

Savu nodomu /pers. C/ uzreiz arī realizēja: izmantojot brīdi, kad viņš dzīvojamajā istabā atradās viens, /pers. C/ no /pers. D/ naudas maka bez viņa

atļaujas un piekrišanas paņēma, t.i. nolaupīja AS "Citadele banka" /pers. D/ izsniegto debetkarti ar Nr.3747579951 un ar to uzreiz devās līdz jau

iepriekšminētajam AS "Citadele banka" bankomātam Nr.ATMPO111 Līvānos, Rīgas ielā 112. Tur /pers. C/, veicot operāciju "Skaidras naudas izmaksa",

bankomātā ievietoja minēto karti, ievadīja bankomātā tās izmantošanai nepieciešamo viņam zināmo PIN kodu un no šai kartei piesaistītā bankas konta izņēma

/pers. D/ piederošo naudu 200,-euro.

Nākošajā dienā - t.i. 2016.gada 25.martā /pers. C/ aizbrauca uz Daugavpili. Tur /pers. C/, turpinādams realizēt noziedzīgo nodomu, AS "Citadele

banka" bankomātos Nr.ATMP00802 Cietokšņa ielā 60 un Nr.ATMP0801 Rīgas ielā 34, veicot operācijas "Skaidras naudas izmaksa", ievietoja minēto karti,

ievadīja bankomātos tās izmantošanai nepieciešamo viņam zināmo PIN kodu un no šai kartei piesaistītā bankas konta izņēma /pers. D/ piederošo naudu

attiecīgi: 200 euro un 200 euro.

Pēc tam /pers. C/ šādā veidā iegūto naudu iztērēja pēc paša ieskatiem, bet AS "Citadele banka" debetkarti uz /pers. D/ vārda, atbraucis no Daugavpils

uz Līvāniem, nolika atpakaļ tai pašā vietā, no kuras bija to nolaupījis.

Tādējādi /pers. C/ ar minētajām darbībām radīja mantisku zaudējumu /pers. D/ 600 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

3) Kā arī /pers. C/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli šādos apstākļos:

2016.gada 30.martā /pers. C/, uzturoties pie sava paziņas /pers. D//adrese/, nolēma slepeni, bez /pers. D/ ziņas un bez viņa atļaujas paņemt t.i. nolaupīt

AS "Citadele banka" /pers. D/ izsniegto debetkarti ar Nr.3747579951, t.i. viņam svešu maksāšanas līdzekli, lai to mantkārīgā nolūkā nelikumīgi

izmantotu skaidras naudas iegūšanai.

Savu nodomu /pers. C/ uzreiz arī realizēja izmantojot brīdi, kad viņš dzīvojamajā istabā atradās viens, viņš no /pers. D/ naudas maka bez viņa atļaujas

un piekrišanas paņēma, t.i. nolaupīja AS "Citadele banka" /pers. D/ izsniegto debetkarti ar Nr.3747579951 un ar to uzreiz devās līdz jau

iepriekšminētajam AS "Citadele banka" bankomātam Nr.ATMPO111 Līvānos, Rīgas ielā 112. Tur /pers. C/, veicot operāciju "Skaidras naudas izmaksa",

bankomātā ievietoja minēto karti, ievadīja bankomātā tās izmantošanai nepieciešamo viņam zināmo PIN kodu un no šai kartei piesaistītā bankas konta izņēma

/pers. D/ piederošo naudu 100,-euro.

Tai pašā dienā, turpinādams realizēt noziedzīgo nodomu, /pers. C/ AS "Citadele banka" bankomātos: Nr.ATMP0032 Līvānos, Rīgas ielā 37a un divas

reizes - jau minētajā bankomāta Nr.ATMPO111 Līvānos, Rīgas ielā 112, veicot operācijas "Skaidras naudas izmaksa", ievietoja minēto karti, ievadīja

bankomātos tās izmantošanai nepieciešamo viņam zināmo PIN kodu un no šai kartei piesaistītā bankas konta izņēma /pers. D/ piederošo naudu attiecīgi: 150

euro, 100 euro un 50 euro.

Pēc tam /pers. C/ šādā veidā iegūto naudu iztērēja pēc paša ieskatiem, bet AS "Citadele banka" debetkarti uz /pers. D/ vārda nolika atpakaļ tai pašā

vietā, no kuras bija to nolaupījis.

Tādējādi /pers. C/ ar minētajām darbībām radīja mantisku zaudējumu /pers. D/ 400 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ sevi par vainīgu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos atzina, nodarījumu izdarīšanas apstākļus,

nodarītā zaudējuma apmēru un kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu

pārbaudes neveikšanas būtība un sekas viņam ir pilnībā saprotamas.

Prokurore arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz

pierādījumu, kas apstiprina /pers. C/ vainu. Arī aizstāve un cietušais /pers. D/ uzskata, ka lietā nav jāveic pierādījumu pārbaude.

Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi,

jo, pārbaudot lietas materiālus, tiesai neradās šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un nodarījumi kvalificēti pareizi.

Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. C/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, vainīgā personību, atbildību

ietekmējošos apstākļus.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli par visu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu

atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, bet par 2016.gada 19.februārī izdarītu nodarījumu par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst labprātīgu

(300 euro) daļēju cietušajam radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. C/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

/pers. C/ sodāmība dzēsta, līdz apcietināšanai strādāja celtniecībā, dzīvoja Jelgavā, ir nepilngadīgs bērns, gaidāms vēl viens bērns (lietas 33.-

34.lapa).

Valsts probācijas dienesta Preiļu teritoriālā struktūrvienība Izvērtēšanas ziņojumā, analizējot /pers. C/ ģimenes, darba un sociālos apstākļus,

konstatēja, ka /pers. C/ nav grūtību iekļauties darba tirgū, viņam ir ģimene, taču tās atbalstu viņš pienācīgi nenovērtēja, viņam piemīt paradums spēlēt

spēļu automātus un izklaidēties, kas var radīt risku jaunu nodarījumu izdarīšanai. Dienests viņu raksturo kā mierīgu cilvēku, taču viņš nav izdarījis

secinājumus par savu darbību prettiesisko raksturu. Nosacītas notiesāšanas gadījumā Dienests viņam noteiktu pienākumus legāli iegūt līdzekļus un

piedalīties probācijas programmās ( lietas 65.-69.lapa).

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai apsūdzētais /pers. C/ izdarīja smagus noziegumus.

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu,

piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot vai nekonfiscējot mantu.

Nosakot apsūdzētajam /pers. C/ soda veidu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību. Tātad /pers. C/ izdarīja trīs smagus noziedzīgus nodarījumus, radot cietušajam zaudējumu 1600 euro, ko nevar

atzīt par mazu. Arī veids, kā viņš nolaupīja svešu maksāšanas līdzekli cietušajam, kurš viņam ir labs paziņa, un pēc tam nolaupīto maksāšanas līdzekli

izmantoja, liecina par nodarījuma bīstamo raksturu. Turklāt šāda veida nodarījumu apsūdzētais izdarīja arī iepriekš un par to tika sodīts ar piespiedu

darbu. Līdz ar to, ņemot vērā šos apstākļus, neskatoties uz to, ka /pers. C/ sodāmība bija dzēsta, viņš par šajā spriedumā izdarītajiem nodarījumiem

sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, nekonfiscējot mantu. Tiesa atzīst, ka īslaicīgs brīvības atņemšanas sods atbilst /pers. C/ personībai,

nodarītajam zaudējumam, nodarījumu raksturam un soda mērķim. Piespiedu darbu kā soda veidu tiesa atzīst par neatbilstošu sodu /pers. C/ personībai,

nodarītajam zaudējumam, nodarījumu raksturam un soda mērķim. Tiesas ieskatā soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā

noteiktajiem vieglākajiem soda veidiem. Soda mērķi – sodīt apsūdzēto par izdarīto un atturēt viņu no jaunu nodarījumu izdarīšanas, iespējams sasniegt uz

neilgu laiku izolējot viņu no sabiedrības.

Brīvības atņemšanas sodu par katru nodarījumu atsevišķi nav pamata noteikt, kā arī nav pamata apsūdzētajam pēc noziedzīgu nodarījumu kopības

saskaitīto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, jo tiesai nav pārliecības, ka /pers. C/ neizdarīs jaunus nodarījumus un pildīs probācijas dienesta

uzliktos pienākumus. Par to liecina tas, ka viņš izvairījās ierasties uz tiesas sēdēm, kā arī tas, ka viņš aizraujas ar spēļu automātiem un alkohola lietošanas

paradumiem. Viss tas tiesai nevieš pārliecību, ka /pers. C/ spēs nosacītas notiesāšanas gadījumā izturēt tiesas noteikto pārbaudes laiku.

Nosakot soda mēru atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai tiesa ņem vērā apsūdzētajam par katra nodarījuma izdarīšanu konstatētos

atbildību mīkstinošos apstākļus.

Ārpus Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas kritērijiem tiesa ņem vērā apsūdzētā sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu

izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, soda individualizācijas un samērīguma principu, apsūdzētā ģimenes un sociālos apstākļus, to, ka viņa ģimenē gaidāms

bērns, cietušā, aizstāves un prokurores viedokli. Visus šos apstākļus tiesa ņem vērā, bet tie nevar būt pamats neatbilstoša soda noteikšanai, jo par savām

darbībām apsūdzētajam likuma priekšā ir jāatbild pašam, nevis ģimenes locekļiem. Izvērtējot visu lietā konstatēto apstākļu kopumu, tiesa uzskata, ka

īslaicīgs brīvības atņemšanas sods par katru nodarījumu nosakāms Krimināllikuma 38. pantā paredzētajās robežās, tas ir, no 15 dienām līdz 3 mēnešiem.

Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja.

Tā kā apsūdzētais izdarīja vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgais sods viņam jānosaka pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu. Tiesa uzskata par pamatotu sodus saskaitīt daļēji, kas ir vislabvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips, kādu

paredz Krimināllikums.

Lietā redzams, ka /pers. C/ atrodas apcietinājumā pēc Daugavpils tiesas 2016.gada 13.decembra lēmuma kopš 2017.gada 30.novembra (lietas

98.lapa). Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. C/ soda izciešanā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no 2017.gada 30.novembra līdz

2018.gada 17.janvārim, kā arī aizturēšanas laiks no 2016. gada 18. maija līdz 2016. gada 20. maijam (lietas 23.,98.lapa). Soda izciešana skaitāma no

2018. gada 18. janvāra.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu pamats apcietinājumam ir tiesas spriedums par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru

piespriests brīvības atņemšanas sods, tādēļ /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums – atstājams negrozīts.

Cietušais/pers. D/ pieteica nodarītā kaitējuma kompensāciju 1674 euro apmērā, ko veido nozagtā nauda 1600 euro un izdevumi, kas radās ar

depozīta līguma laušanu, 74 euro. Tiesas sēdē cietušais uzturēja kaitējuma kompensāciju 1374 euro, jo 300 euro ir atlīdzināti. Apsūdzētais kaitējuma

kompensāciju atzina, precizēja, ka 300 euro ir kaitējuma atlīdzināšana par 2016.gada 19. februārī izdarīto nodarījumu.

Tiesa uzskata, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota, apmierināma un pilnībā piedzenama cietušā labā. Zaudējumi cietušajam

radušies apsūdzētā rīcības rezultātā, tādēļ apsūdzētajam ir pienākums tos atlīdzināt. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.pantā noteiktajam kaitējuma

kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, kas personai, kura ar noziedzīgu nodarījumu radīja kaitējumu, ir jāsamaksā cietušajam kā

gandarījums par mantisko zaudējumu.

No apsūdzētā valsts labā piedzenami izdevumi par aizstāves R.Sirotinas sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā 233,67 euro, kā arī procesuālie

izdevumi 11,60 euro , ko veido ceļa izdevumi par cietušā ierašanos uz tiesas sēdi.

Kriminālprocesa 368.pantā norādītos iemeslus, kas liegtu no apsūdzētā nepiedzīt procesuālos izdevumus, tiesa nekonstatēja.

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520. 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā (izdarīts 2016. gada 19. februārī) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā (izdarīts 2016. gada 24. martā) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā (izdarīts 2016. gada 30. martā) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos

sodus, un noteikt /pers. C/ galīgo sodu – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Soda izciešanu /pers. C/ skaitīt no 2018. gada 18. janvāra.

Soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2016. gada 18. maija līdz 2016. gada 20. maijam (trīs dienas) un apcietinājumā pavadīto laiku no

2017. gada 30.novembra līdz 2018. gada 17. janvārim.

Drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. C/ atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. C/ nodarītā kaitējuma kompensāciju 1374 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit četri euro) /pers. D/ labā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528. panta 9. punktu, /pers. C/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84. pantu un 2009. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” piedzīt no /pers. C/ valsts labā

samaksu 233,67 euro (divi simti trīsdesmit trīs euro, 67 centi) par aizstāves R.Sirotinas sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Piedzīt no /pers. C/ valsts labā procesuālos izdevumus 11,60 euro (vienpadsmit euro, 60 centi).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529. panta 2. punktu, /pers. C/ noteikt termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei - 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Daugavpils tiesā.

Tiesnesis Ģ. Aizsils