Administrative penalty case dismissed due to procedural violation of the six-month statute of limitations for initiating proceedings.

Lietas arhīva Nr. 104AA-0580-19/20

ECLI:LV:RAT:2019:1223.1A30035919.6.S

SRIEDUMS

Rīgā 2019.gada 11.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesnesis Guntars Kveska

tiesnese Iveta Brimerberga

tiesnese Smaida Gļazere

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Taupo” pilnvarota pārstāvja iesniegto

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu, ar kuru ir noraidīta SIA “Taupo” sūdzība par

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 27.decembra lēmumu Nr. 1-14/2597.

Aprakstošā daļa

2018.gada 22.novembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Bračs (turpmāk - JPPP) sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.729071 SIA “Taupo” (reģistrācijas Nr.40103597927) par iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

Jūrmalā, Dārza ielas dzelzceļa pārbrauktuvē 2018.gada 6.maijā plkst.21.56, ar transportlīdzekli “Citroen” valsts reģistrācijas FU 4299, neiegādājoties

caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības, līdz ar ko ir izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru

atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par administratīvo pārkāpumu SIA “Taupo” piemērots naudas sods 50 EUR.

SIA “Taupo” par protokolu iesniedza sūdzību un ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2018.gada 27.decembra

lēmumu Nr. 1-14/2597 (turpmāk - lēmums), protokols Nr.729071 atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.

SIA “Taupo” minēto lēmumu pārsūdzēja tiesā un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2019.gada 9.septembra spriedumu JPPP

priekšnieka 2018.gada 27.decembra lēmums Nr. 1-14/2597 atstāja negrozītu, bet SIA “Taupo” sūdzība tika noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumā atsaucoties uz lietas materiāliem atzinusi, ka iestāde lēmumā ir izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un

pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs. Izvērtējot norādītos apstākļus kopumā, secinājusi, ka SIA ”Taupo” ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un

tai pamatoti uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā, atbilstoši saistošo noteikumu 49.punktam.

Pirmās instances tiesa spriedumā nekonstatē, ka iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai un pilnībā pievienojas iestādes lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā

pietiekamu.

Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu SIA “Taupo” valdes priekšsēdētājs /pers. E/ (turpmāk -

sūdzības iesniedzējs) ir iesniedzis apelācijas sūdzību.

Sūdzības iesniedzējs norādot uz saistošo noteikumu 2.punkta pirmā teikuma saturu, un tieši - “Noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur

Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu”, uzskata, ka pārsūdzētajā policijas lēmumā rakstītais ir vērsts uz

pilsētas iedzīvotāju tiesību ierobežošanu ar mērķi radīt sevišķas labvēlības zonu šaurai pilsētas iedzīvotāju grupai. Ierodoties savā dzīves vietā Jūrmalas

pilsētā ar uzņēmuma automašīnu un iegādājoties caurlaidi, viņam nezināmu iemeslu dēļ ir pakļauts segregācijas principam, tas ir, tiek ierobežota viņa

pārvietošanās pilsētas teritorijā.

Uzskata, ka norma uz kuras pamata ir sastādīts protokols ZZ Nr.729071 ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pilnā apjomā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu, JPPP priekšnieka

2018.gada 27.decembra lēmumu Nr. 1-14/2597 un atzīt par spēkā neesošu administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729071.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 289.21pantā noteikto, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, rakstveida procesā un ievērojot šā

kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību. Tiesai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tiesas kolēģija uzskata, ka iesniegto sūdzību var izskatīt rakstveida procesā, izvērtējot lietas materiālus.

Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2019.gada 9.septembra spriedums ir atceļams un lietvedība lietā izbeidzama.

Tiesas kolēģija atzīst, ka sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma un

JPPP priekšnieka 2018.gada 27.decembra lēmuma Nr. 1-14/2597 atcelšanai.

No lietas materiāliem pievienotās datu bāzes Lursoft izdrukas redzams, ka SIA “Taupo” juridiskā adrese ir /adrese/, un lietas materiālos nav

neviena dokumenta, kas pierādītu, ka SIA “Taupo” būtu jebkāda saistība ar saistošo noteikumu 20. vai 21.punktā minētajiem gadījumiem, kad

iebraukšanas nodeva īpaša režīma zonā Jūrmalā nav jāmaksā.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” ir spēkā esošs normatīvs akts, kurš ir izdots Jūrmalas pašvaldībai realizējot tiesības, kas tai ir piešķirtas ar likuma “Par

pašvaldībām” 44.pantu un atbilstoši minētā likuma 45.pantam noteikumu prasības attiecīgās pašvaldības teritorijā ir saistošas jebkurai fiziskai un juridiskai

personai.

Ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saistošie noteikumu aizskar viņa Latvijas Republikas Satversmē garantētās pamattiesības, atbilstoši “Satversmes

tiesas likuma” 17.panta pirmās daļas 11.punktam viņam ir tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā un prasīt izvērtēt saistošo noteikumu atbilstību

Latvijas Republikas Satversmei.

Taču neskatoties uz augstāk norādīto tiesas kolēģija uzskata, ka ir pamats iepriekš pieņemto lēmumu atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietas

izbeigšanai.

LAPK 37.panta pirmā daļa nosaka, - “Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas”.

Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu, lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt arī sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi, ka nekonstatē, ka iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi

procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai un pilnībā pievienojas iestādes lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu

un pilnībā pietiekamu.

Tiesas kolēģija šādam pirmās instances tiesas atzinumam nevar piekrist sekojošu iemeslu dēļ.

Kā redzams no lietas materiāliem Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvede L.Zīle 2018.gada 12.septembrī sastādītā ziņojumā lūdz uzsākt

administratīvo lietvedību par pārkāpumu, kuru 2018.gada 6.maijā ir izdarījis transportlīdzekļa “Citroen Jumper” ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ vadītājs (lietas 30.lpp.).

Minētais ziņojums satur ziņas par izdarītu administratīvo pārkāpumu, taču uz šī dokumenta nav rezolūcijas par administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu. Rezolūcijas esamība uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu, persona, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, var izvērtēt, realizējot tiesības uz aizstāvību, un apstrīdot noilguma iestāšanos administratīvā pārkāpuma lietā. Šāda lēmuma vai rezolūcijas

neesamība liedz personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, objektīvi pārbaudīt, kad ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, tādējādi

aizskarot personas tiesības uz aizstāvību.

Administratīvā pārkāpuma protokols par SIA “Taupo” izdarīto administratīvo pārkāpumu ir sastādīts 2018.gada 22.novembrī, kas ir 6 mēnešus un

16 dienas pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas (lietas 35.lpp.).

Tiesas kolēģija uzskata, ka izskatot sūdzību par soda uzlikšanu, pirmās instances tiesai bija jākonstatē apstākļi, kas saistīti ar administratīvās

atbildības noilguma iestāšanos. Administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.729071, par SIA “Taupo” izdarīto administratīvo pārkāpumu ir sastādīts

2019.gada 22.novembrī, kas ir 6 mēnešus un 16 dienas pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, tādējādi pārkāpjot LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto

sešu mēnešu termiņu, kas ir noteikts lietvedības uzsākšanai.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja ir pagājuši šā

kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 2.punktu, 289.21pantu un 289.22pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Atcelt ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729071 pieņemto lēmumu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna

2018.gada 27.decembra lēmumu Nr. 1-14/2597 un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu.

Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 23.decembrī.

Tiesnesis G.Kveska

Tiesnese I.Brimerberga

Tiesnese S.Gļazere