Small claims court dismissed defendant's defense and awarded plaintiff debt, interest, and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's small claims action for debt collection. The plaintiff successfully proved a debt of 942.54 EUR to a bank, which was subsequently assigned to them, along with accrued interest and legal costs. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, interest, state fees, and court expenses within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 panti: The court may award the full claimed amount in small claims proceedings when the defendant fails to present a defense or evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28353915
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2016.gada 15.martā
Liepājas tiesa
tiesnesis Iļja Grigorjevs
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 21.septembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību
pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda un tiesas izdevumu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju un AS “Parex banka” (turpmāk - banka) tika noslēgts līgums par parāda samaksu Nr.LPS-
2.1.15.1.-09/161 (turpmāk - līgums). Saskaņā ar šo līgumu atbildētāja atzinusi savas parāda saistības pret banku, kas izriet no kartes līguma, līguma
noslēgšanas dienā 942,54 EUR apmērā. Atbildētāja uzņēmusies samaksāt bankai parādu saskaņā ar līguma maksājuma grafika noteiktajiem termiņiem un
apmēru. Atbildētāja nav veikusi maksājumus saskaņā ar līguma nosacījumiem. Uz prasības iesniegšanas datumu neatmaksātais parāda atlikums ir 942,54
EUR.
Banka konstatēja, ka atbildētāja neveic grafikā paredzētos maksājumus. 19.02.2010. bija pēdējais parāda atmaksas datums, līdz kuram
atbildētāja parāda atmaksu nebija veikusi.
19.02.1010. banka veica atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 19.02.2010. neatmaksātā parāda summa ir 942,54 EUR.
07.06.2012. bankas pilnvarotā persona SIA “Sergel” izsūtīja atbildētājai atgādinājumu par parāda samaksu, atbilde netika saņemta.
11.09.2012. bankas pilnvarotā persona SIA “Sergel” izsūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, atbilde netika saņemta.
Saskaņā ar cesijas līgumu, kas 13.02.2014. noslēgts starp banku un prasītāju, banka cedējusi prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, prasītājam ar
tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.
Prasītāja lūdz piedzīt atbildētājas galveno parādu 942,54 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 314,25 EUR apmērā. Piedzīt no
atbildētājas par labu prasītājai tiesas izdevumus par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu. Noteikt prasītājas tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1763., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu.
Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas
6.lapa).
[2] Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016.gada 11.janvāra lēmumu lieta Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā nodota izskatīšanai Liepājas
tiesai.
[3] Atbildētāja paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniegusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Paziņojumi par rakstveida procesu nosūtīti atbildētājai ierakstītajos pasta sūtījumos 2015.gada 1.oktobrī un 2016.gada 21.janvārī uz deklarēto
dzīves vietu un atgriezti kā neizsniegti, jo ir beidzies glabāšanas laiks (lietas 25., 26., 30.-32.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti
nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
[4] Civilprocesa likuma 250.25 panta otrajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses
ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 25., 30., 31. lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus
pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Šādos apstākļos lieta izskatāma rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[5.1.] Lietā nav strīda par to, ka 2009.gada 5.martā AS “Parex banka” un atbildētāja noslēgušas līgumu par parāda samaksu Nr.LPS-2.1.15.1.-
09/161, saskaņā ar kuru atbildētāja ir atzinusi, ka viņas parāda saistības pret banku, kas izriet no Kartes līguma ir 662,42 LVL (lietas 11.-12.lapa).
Ar maksājumu grafiku, kas uzskatāms par līguma neatņemamo sastāvdaļu, ir pierādīts, ka atbildētājai bija jāveic 11 ikmēneša maksājumi 55,00
LVL katrs, laika posmā no 2009.gada 19.marta līdz 2010.gada 19.janvārim un viens maksājums 57,42 LVL apmērā līdz 2010.gada 19.februārim (lietas
13.lapa).
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un
elektroniskās naudas norēķinos. Savukārt Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu
iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā
noteiktos noapaļošanas principus.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija Regulu (ES) Nr.870/2013 ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2866/98 attiecībā uz euro
maiņas kursu Latvijai un Eiropas Savienības Komisijas 1998.gada 31.decembra Regulas (EK) Nr. 2866/98 ir noteikts euro maiņas kurss attiecībā pret
latu 1 EUR = 0,702804 LVL.
Atbilstoši minētajām tiesību normām tiesa konstatē, ka atbildētājas parāds līguma noslēgšanas dienā veido 942,54 EUR.
[5.2.] No prasības pieteikumam pievienotā 2014.gada 13.februāra cesijas līguma (turpmāk – cesijas līgums) redzams, ka banka ir nodevusi
prasītājai prasījuma tiesības, kas bankai radušas pret fiziskajām personām saskaņā ar cesijas līguma pielikumā Nr.1., 2., 3. esošiem sarakstiem. No
cesijas līguma pielikuma Nr.3 redzams, ka banka nodevusi prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 15., 16.lapa).
[6] Prasības pieteikumam ir pievienots 2012.gada 7.jūnijā SIA “Sergel” sagatavotais un atbildētājai adresētais atgādinājums, kurā norādīts, ka
atbildētājai ir parāds pret banku 804,22 LVL apmērā. Atgādinājumā lūgts veikt parāda samaksu līdz 2012.gada 14.jūnijam (lietas 19.lapa).
Prasības pieteikumam ir pievienots 2012.gada 11.septembrī SIA “Sergel” sagatavotais un atbildētājai adresētais pirmstiesas brīdinājums, kurā
norādīts, ka atbildētāja nav nokārtojusi parāda saistības pret banku 804,22 LVL apmērā. Brīdinājumā lūgts nokārtot šīs saistības 14 dienu laikā (lietas
20.lapa).
Ar SIA “Sergel” 2015.gada 4.septembra apliecinājumu ir pierādīts, ka atbildētājai pasta vēstulēs tika nosūtīts 2012.gada 7.jūnija atgādinājums un
2012.gada 11.septembra pirmstiesas brīdinājums (lietas 21.lapa).
[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesa konstatējusi, ka atbildētāja, parakstot līgumu, ir atzinusi parādu bankai 662,42 LVL (942,54 EUR), savukārt prasītāja ar cesijas līgumu ir
pierādījusi, ka tai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju. Līdz ar to prasība daļā par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, jo atbildētāja nav
cēlusi iebildumus pret prasību, iesniegtos aprēķinus nav apstrīdējusi.
[8] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Par maksājumu kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 314,25 EUR apmērā par periodu no 2010.gada 19.februāra līdz 2015.gada
10.septembrim, t.i, 0,01644% no kavētās maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu (lietas 5.lapa).
Izvērtējot nokavējuma procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas ir samērīgs un prasība šajā daļā ir apmierināma.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par procentu parāda samaksu, nav cēlusi iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas
iesniegtos pierādījumus un procentu parāda aprēķinu.
Tādējādi ir apmierināma prasība par nokavējuma procentu piedziņu.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 188,52 EUR (lietas 8.,
9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 10.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 5,70 EUR. Tā kā prasītāja ir
samaksājusi minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 1,00 EUR apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.
Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
[10] Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas (942,54 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas
dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
no s pri e da :
SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, vienotais reģistrācijas numurs 40003717522 galveno
parādu 942,54 EUR (deviņi simti četrdesmit divi euro 54 centus), nokavējuma procentus 314,25 EUR (trīs simti četrpadsmit euro 25 centus) par laika
posmu no 2010.gada 19.februāra līdz 2015.gada 10.septembrim, valsts nodevu 188,52 EUR (viens simts astoņdesmit astoņi euro 52 centi), ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četrus euro 70 centus), nosakot, ka piespriestās naudas summas iemaksājamas SIA “Julianus Inkasso
Latvija” bankas kontā LV61HABA0551008868793 (AS Swedbank).
Atzīt SIA “Julianus Inkasso Latvija”, vienotais reģistrācijas numurs 40003717522, tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas (942,54 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei, bet ne vairāk par minēto parāda summu.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītos izdevumus 1,00 EUR (viens euro), kas iemaksājami: Tiesu administrācijai, Mūkusalas iela 41b, Rīga, Konts
LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmējs: Valsts kase, Kods TRELLV22, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
civillietā C28353915, kods 21499.
Noteikt atbildētājai /pers. C/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu
iesniegšanai Liepājas tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit
dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs