Court partially dismissed land registry appeal, ordering agency to review new application rather than issue specific act.

NORAKSTS Lieta Nr.A42369306 Nr.A1234-07/4

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicējas - Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības – pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātam advokātam Vairim Reinholdam un Egilam Rutkovskim un atbildētāja – Valsts zemes dienesta – pilnvarotajam pārstāvim Ilgvaram Rugājam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības pieteikuma par Valsts zemes dienesta 2006.gada 23.februāra lēmuma Nr.712-R-76/23-1 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam grozīt ierakstus nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā, tehniskās inventarizācijas lietā, pieteicējas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, katram no pieteicējas īpašumā esošajiem dzīvokļiem atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu noteikšanu, katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķa valsts kadastra numura un dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, pieteicējas īpašumā esošo dzīvokļa īpašumu ierakstīšanu VZD kadastra reģistrā kā pieteicējas īpašumus un apliecības par īpašuma tiesībām izsniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) 2006.gada 23.februāra lēmumā Nr.712-R-76/23/1 (turpmāk – Lēmums) norādīts, ka VZD rīcībā nav informācijas, kas apliecinātu, ka ir pabeigta būvju ar kadastra apzīmējumu Nr./dzēsts kadastra numurs/ un Nr./dzēsts kadastra numurs/ sagatavošana privatizācijai un saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas ziņām uz zemes gabala Rīgā, Lāčplēša iela 43/45 atrodošās 6-stāvu dzīvojamās ēkas un 4-stāvu dzīvojamās ēkas īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir nostiprinājusi Latvijas Republikas Finansu ministrija, bet Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība zemesgrāmatā ir nostiprinājusi īpašuma tiesības uz zemi.

Tāpat Lēmumā citētas vairāku tiesību aktu normas. [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības (turpmāk – pieteicēja) pieteikums ar šādiem prasījumiem: [2.1] atcelt Lēmumu, [2.2] uzlikt par pienākumu VZD: [2.2.1] grozīt ierakstus nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, tehniskās inventarizācijas lietā, izslēdzot apzīmējumu "koplietošanas iekštelpa" attiecībā uz telpu grupas Nr.903 telpu 83 m2 platībā, telpu grupas Nr.904 telpu 28,8 m2 platībā, telpu grupas Nr.906 četrām telpām 87,4 m2 platībā un telpu grupas Nr.902 četrām telpām 42,9 m2 platībā; [2.2.2] sadalīt pieteicējas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā atbilstoši pieteikumā norādītajam: l ) dzīvokļa īpašums - dzīvoklis nr . 1 9 ar platību 7 1 ,5 kv.m.;

2) dzīvokļa īpašums - dzīvoklis nr.20 ar platību 48,4 kv.m.;

3) dzīvokļa īpašums - dzīvoklis nr.2 1 ar platību 80,0 kv.m.;

4) dzīvokļa īpašums - dzīvoklis nr.27 ar platību 75,0 kv.m.;

5) dzīvokļa īpašums - dzīvoklis nr.28 ar platību 53,4 kv.m.;

6) dzīvokļa īpašums - telpu grupa nr 906,- 4 telpas 87,4 platībā;

7) dzīvokļa īpašums - telpu grupa nr, 015,- 6 telpas ar platību 70,1 kv.m.;

8) dzīvokļa īpašums - daļa no telpu grupas 016 - telpas: nr. l ar platību 8,6 kv.m., nr.2 ar platību 20,7 kv.m., nr.3 ar platību 21,5 kv.m., nr.4 ar platību 1,8 kv.m., nr.5 ar platību 38,1 kv.m,, nr.6 ar platību 18,3 kv.m., nr.15 ar platību 0,9 kv.m.un nr.16 ar platību l,0kv.m., kopējā platībā 110,9 kv.m., pievienojot šim telpām telpu ar telpu grupas nr.903 ar platību 83 kv.m. un telpu ar telpu grupas nr.904 ar platību 28,8 kv.m., - kopējā platībā 111,8 kv.m., visa dzīvokļu īpašuma kopējā platība 222,7 kv.m.

9) dzīvokļa īpašums - daļa no telpu grupas 016 - telpas: nr.7 ar platību 12,3 kv.m., nr.8 ar platību 10,6 kv.m., nr.9 ar platību 27,5 kv.m., nr.10 ar platību 15,5 kv.m., nr.ll ar platību 19,2 kv.m., nr.12 ar platību 0,8 kv.m., nr.13 ar platību 0,8 kv.m., nr. 14 ar platību 3,5 kv.m., kopējā platībā 90,2 kv.m;

10) dzīvokļa īpašums - telpu grupa nr. 011,- 4 telpas ar platību 33,4 kv.m.;

11) dzīvokļa īpašums - telpu grupa 902, - 4 telpas 42,9 kv.m. platībā; [2.2.3] noteikt katram no pieteicējas īpašumā esošajiem dzīvokļiem atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu; [2.2.4] piešķirt katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķu valsts kadastra numuru un noteikt katra dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību; [2.2.5] ierakstīt pieteicējas īpašumā esošos dzīvokļa īpašumus VZD kadastra reģistrā kā pieteicēja īpašumus un izsniegt apliecības par īpašuma tiesībām. [2.3] Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi: [2.3.1] 1998.gada 1.aprīlī Saeimā tika pieņemts speciālais likums par īpašuma tiesību atjaunošanu, saskaņā ar kuru Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, izņemot to daļu, kura ir privatizēta vai uz kuru ir iesniegti iesniegumi par dzīvojamo telpu privatizāciju.

Saeimas rīcībā tajā laikā bija ziņas, ka fizisku personu īpašumā ir nodoti tikai dzīvokļi. Pēc likuma spēkā stāšanās arodsavienība pārņēma to nekustamā īpašuma daļu, par kuru nebija strīda. [2.3.2] 2002.gada 25.septembrī pēc Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pasūtījuma ir izdarīta atkārtota inventarizācija. Iepazīstoties ar inventarizācijas lietu, pieteicēja konstatēja, ka vairāku nedzīvojamo telpu nosaukumi un telpu veida apzīmējumi neatbilst šāda veida telpas izmantošanas mērķim un faktiskajam izmantošanas veidam, un šie nepareizie ieraksti aizskar pieteicēja tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. [2.3.3] Pieteicēja norāda, ka īpašuma sadalīšana atsevišķos dzīvokļa īpašumos ir nepieciešama, jo valde ir nolēmusi pārdot neprivatizētos dzīvokļus, pirmpirkuma tiesības piešķirot dzīvokļu īrniekiem, un arī attiecībā uz nedzīvojamām telpām šī sadale atvieglotu rīcību ar tām, jo arī nomnieki vēlas nomāt atsevišķu īpašuma objektu (nevis domājamo daļu), it sevišķi, ja nomnieks izdara īpašumā kādus uzlabojumus.

Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība lūdz sadalīt viņu neklustamo īpašumu vienpadsmit atsevišķos dzīvokļa īpašumos. [2.3.4] Pieteicēja uzskata, ka līdz ar Civillikuma Lietu tiesību daļas spēkā stāšanos Latvijā administratīva iestāde nebija tiesīga pieteikumā norādītām telpām inventarizācijas lietā dot apzīmējumu ,,koplietošanas telpa", jo inventarizācijas lietā var tikt norādīti tikai telpas tehniskie rādītāji (vai telpa ir dzīvojamā, vai saimniecības rakstura telpa, vai palīgtelpa), bet nekādā ziņā nav pieļaujams izšķirt jautājumu, vai attiecīgā telpa ir koplietošanā, vai kāda subjekta atsevišķā lietošanā.

Tas vairs neattiecas uz administratīvo tiesību sfēru, tāpēc tādi dati no nekustamā īpašuma inventarizācijas lietas ir izslēdzami. [3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – Valsts zemes dienests - rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka pieteicēja nav lūgusi atkārtotu inventarizāciju, jo pieteicēju apmierināja 1998.gada inventarizācijas lieta.

Veicot pēdējo 2002.gada inventarizāciju, objekti nav apsekoti, inventarizācija tika veikta pēc papīriem. Par 2002.gada inventarizāciju pieteicējas pārstāvji uzzināja ap 2004.gadu. Tāpat lūdza piemērot Privatizācijas likumu kā analoģiju, lai izsniegtu apliecības par īpašuma tiesībām. Pieteicējas pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar speciālo likumu nodošanas pieņemšanas akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā pieteicējas īpašuma tiesību nostiprināšanai. [5] Tiesas sēdē 2007.gada 25.septembrī atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojās uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

Uz tiesas sēdi 2007.gada 27.novembrī atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis nav ieradies un nav ziņojis par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst, ka pavēstes uz tiesas sēdi 2007.gada 27.novembrī plkst. 13:00 izsūtītas savlaicīgi 2007.gada 26.oktobrī (lietas lapa 175), nepastāv Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai un lietas materiāli ir pietiekami, lai lietu izskatītu bez atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms daļēji. [7] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Ar likumu „Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai” Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz 1940.gadā piederējušo nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 un nodošanas pieņemšanas akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā pieteicējas īpašuma tiesību nostiprināšanai. [7.2] 1998.gada 9.septembrī sastādīts akts par nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45 neprivatizētās daļas pārņemšanu Grāmatrūpniecības arodu savienības pārvaldīšanā (lietas lapa 101-107). [7.3] Nekustamā īpašuma – zemes - Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 īpašniece ir Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība.

Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai saskaņā ar Zemesgrāmatu nodaļas informāciju nav nostiprinātas īpašumtiesības uz ēkām Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45. [7.3] 1998.gada 15.septembrī apstiprināta nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45 inventarizācijas lieta (lietas lapa 177-238). [7.4] 2002.gada 25.septembrī sastādīta nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45 inventarizācijas lieta (lietas lapa 15-60). [7.5] VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa 2005.gada 22.jūlija vēstulē Nr.2a- 3.1/6655 (lietas lapa 11) informē pieteicēju par telpu grupu nosaukumiem un izmantošanas vidiem. [7.6] VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa ar 2005.gada 30.decembra vēstuli Nr.2a- 3.1/11602 (lietas lapa 12) informē pieteicēju par dzīvokļu privatizācijas iespējām. [7.7] Pieteicēja ar 2006.gada 24.janvāra iesniegumu (lietas lapa 108-114) lūdz atzīt Lielrīgas reģionālās nodaļas atteikumu izdarīt labojumus pieteicējas inventarizācijas lietā un sadalīt dzīvokļu īpašumos par nelikumīgu un veikt pieteicējas pieprasītās darbības. [7.8] 2006.gada 23.februārī tiek pieņemts Lēmums (lietas lapa 80-81). [8] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem [7].

Lietā ir strīds par to, vai VZD pamatoti atteica grozīt ierakstus nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā, tehniskās inventarizācijas lietā, sadalīt pieteicējas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā dzīvokļu īpašumos, noteikt katram no pieteicējas īpašumā esošajiem dzīvokļiem atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu, noteikt katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķa valsts kadastra numura un dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību, reģistrēt pieteicējas īpašumā esošo dzīvokļa īpašumu ierakstīšanu VZD kadastra reģistrā kā pieteicējas īpašumus un izsniegt apliecības par īpašuma tiesībām. [9] APL 67.panta otrā daļa noteic, ka rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Turklāt saskaņā ar APL 67.panta trešo daļu administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti. Tiesa uzskata, ka administratīvajam aktam jāsatur ne tikai tiesību normu uzskaitījums, bet arī konstatēto faktisko apstākļu izvērtējums un lietderības apsvērumi. Administratīvo lietu departaments atzinis, ka ar pamatojumu ir saprotams gan tiesiskais, gan faktiskais pamatojums, proti, konstatēto faktu izklāsts, kā arī norāde uz tiesību normām, saskaņā ar kurām ir pieņemts attiecīgais lēmums (Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr.SKA – 32 11.1.punkts).

Īpaši svarīgi ir atzinumā ietvert pamatojumu attiecībā uz iesniedzēja konkrēti norādītajiem argumentiem un iebildumiem. [10] Pieteicēja iesniegumā VZD (lietas lapa 108-114) lūdz grozīt ierakstus nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā, tehniskās inventarizācijas lietā, pieteicējas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, katram no pieteicējas īpašumā esošajiem dzīvokļiem atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu noteikšanu, katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķa valsts kadastra numura un dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, pieteicējas īpašumā esošo dzīvokļa īpašumu ierakstīšanu VZD kadastra reģistrā kā pieteicējas īpašumus un apliecības par īpašuma tiesībām izsniegšanu. [11] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-432/2006 10.punktā ir norādījis, ka Administratīvo lietu departamenta ieskatā pamatojuma trūkums, skatot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, var tikt uzskatīts gan par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, ka tā dēļ administratīvais akts ir atceļams, gan par tādu pārkāpumu, kurš norādāms kā administratīvā akta trūkums, bet kurš pats par sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratīvā akta atcelšana.

Tas izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā. Par galvenajiem kritērijiem izmantojami divi apstākļi:

1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā administratīvā akta pamatojuma varēja saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots konkrētā satura administratīvais akts;

2) vai tiesa, pārbaudot attiecīgā administratīvā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. Tiesas ieskatā arī uz negatīvu lēmumu, par kādu ir atzīstams Lēmums, ir attiecināmi šie paši kritēriji. Lēmumā atbildētājs ir vienīgi norādījis, ka VZD rīcībā nav informācijas, kas apliecinātu, ka ir pabeigta būvju ar kadastra apzīmējumu Nr.01000300012001 un Nr.01000300012002 sagatavošana privatizācijai un ka saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas ziņām uz zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 atrodošās 6-stāvu un 4-stāvu dzīvojamās ēkas īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir nostiprinājusi Finanšu ministrija, bet Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir nostiprinājusi īpašuma tiesības uz zemi, un citējis vairāku likumu (Civillikuma, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatās”) un Instrukcijas normas, bet nav norādījis, kāda ir konkrētās normas sasaiste ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, nav sniedzis analīzi un argumentāciju saistībā ar izskatāmo lietu.

Tiesas ieskatā tikai tiesību normu citēšana bez atbilstošas sasaistes un norādes ar faktiskajiem apstākļiem neļauj ne adresātam saprast, kāpēc izdots tieši tāda satura administratīvais akts, ne arī tiesai secināt, ka pamatojums attaisno personas tiesību ierobežojumu. Tāpat Lēmumā nav sniegts pieteicējas argumentu izvērtējums un iestādes nolēmums par atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu noteikšanu, katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķa valsts kadastra numura un dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, pieteicējas īpašumā esošo dzīvokļa īpašumu ierakstīšanu VZD kadastra reģistrā kā pieteicējas īpašumus un apliecības par īpašuma tiesībām izsniegšanu.

Var pieņemt, ka iestāde ir noskaidrojusi un izvērtējusi visus nepieciešamos apstākļus, kam ir nozīme lietā, taču Lēmumā tas nav atspoguļots, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, vai iestāde lietu pēc būtības ir izlēmusi pareizi. Ja pieteicējas lūgumi iestādei nebija VZD kompetencē, tai saskaņā ar likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto septiņu dienu laikā bija jānosūta iesniegums, sūdzība vai priekšlikumi citai – kompetentai institūcijai, par to paziņojot iesniedzējam. [12] Pamatojuma neesamība ierobežo privātpersonas tiesības konkrēto administratīvo aktu apstrīdēt un pārsūdzēt, jo privātpersonai nav zināmi iestādes argumenti un apsvērumi.

Pamatojuma princips uzskatāms arī par būtisku garantiju vispāratzītajām konstitucionālajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Administratīvo aktu izdodot bez pamatojuma, šis administratīvais akts ir kļūdains no materiālo tiesību viedokļa, jo satur konstitucionālo tiesību pārkāpumu (Briede J. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas. – „Jurista Vārds”, 2004.gada 17.februāris, Nr.6). Tāpat pamatojuma neesamība liedz tiesai iespēju izvērtēt administratīvā akta tiesiskumu, jo nav zināmi administratīvā akta izdevēja argumenti un apsvērumi.

Tiesa uzskata, ka pieļautie procesuālie pārkāpumi ir uzskatāmi par tādiem, kas varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Tādējādi tiesa secina, ka Lēmums, kas nesatur skaidru un motivētu pamatojumu, it sevišķi bez lietderības apsvērumiem, ir neatbilstošs APL 67.panta otrās daļas 6.punktam un nav uzskatāms par tiesisku administratīvo aktu. Līdz ar to pieteicēju lūgums par Lēmuma atcelšanu ir pamatots. [13] Ņemot vērā iepriekš minēto [9]-[12], tiesa nevērtē pārējos procesa dalībnieku argumentus. [14] Pieteicēja lūdz uzlikt iestādei par pienākumu grozīt ierakstus nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā, tehniskās inventarizācijas lietā, pieteicējas īpašumā esošo nekustamā īpašumu Lāčplēša ielā 43/45, Rīgā sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, noteikt katram no pieteicējas īpašumā esošajiem dzīvokļiem atbilstošo ēku kopīpašumā esošo domājamo daļu, kā arī atbilstošo zemes gabala domājamo daļu, noteikt katram no minētajiem dzīvokļa īpašumiem atsevišķa valsts kadastra numura un dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību, reģistrēt pieteicējas īpašumā esošo dzīvokļa īpašumu ierakstīšanu VZD kadastra reģistrā kā pieteicējas īpašumus un izsniegt apliecības par īpašuma tiesībām.

Lai pieņemtu lēmumu par iepriekš minētajiem prasījumiem, nepieciešams izdarīt lietderības apsvērumus. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā praksē norādījis, ka tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā izdarīt lietderības apsvērumus. Pretējā gadījumā tiesa faktiski funkcionāli iekļautos valsts pārvaldē, kļūstot par augstāku valsts pārvaldes iestādi. Tiesa var pārbaudīt, vai valsts pārvalde, izmantojot savu rīcības brīvību, rīkojās tiesiski, tas ir, to, vai iestāde izmantoja tai piešķirto rīcības brīvību, vai nepārsniedza rīcības brīvības robežas un vai rīcības brīvība tika izmantota pareizi (nepārkāpjot materiālās un procesuālās tiesību normas) (skat.

Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 21.marta sprieduma lietā Nr.SKA-0057-06 7.punktu). Administratīvais akts, kura izdošanu vēlas pieteicēja, nav uzskatāms par obligātu administratīvo aktu, turklāt tiesa nevar izdarīt visus nepieciešamos apsvērumus, lai secinātu, ka pareizs var būt tikai konkrēta satura administratīvais akts. Ņemot vērā minēto, tiesa nevar uzlikt par pienākumu VZD izdot konkrēta satura administratīvo aktu. Tādējādi tiesa uzskata par nepieciešamu uzdot VZD izdot administratīvo aktu, izskatot Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības 2006.gada 24.janvāra iesniegumu pēc būtības. [15] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Šajā lietā ir pamats piespriest no atbildētāja valsts nodevu. Atbildētājs šajā lietā atbilstoši APL 34.panta pirmajai daļai ir Latvijas Republika.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo un sesto daļu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības pieteikumu daļēji. Atcelt Valsts zemes dienesta 2006.gada 23.februāra lēmuma Nr.712-R-76/23-

1 no tā pieņemšanas dienas. Uzlikt par pienākumu Valsts zemes dienestam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izskatīt Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības 2006.gada 24.janvāra iesniegumu pēc būtības un izdot administratīvu aktu. Uzlikt par pienākumu atbildētājam – Latvijas Republikai – atlīdzināt Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai tās samaksāto valsts nodevu Ls 10 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesa Tiesnese________________D.Ābele Rīgā, 2007.gada 30.novembrī.