Court allows insurance claim for car damage caused by building facade collapse and orders interest.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's objections and awarded the plaintiff's claim for vehicle damage caused by a building facade collapse. The plaintiff, an insurance company, sought compensation for a car damaged by falling debris, while the defendant, a property management company, argued regarding liability and procedural details. The court ruled in favor of the plaintiff based on the property management company's statutory duty to maintain building exteriors and the clear causal link between the negligence and the vehicle damage.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Insurance Law; Property Management; Tort Liability: The Civil Law and Insurance Law provisions establish that property managers are strictly liable for damages caused by building maintenance failures, and insurance companies are entitled to full subrogation claims including statutory interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29427318
Arhīva Nr. C-1231-19/29
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī, 2019.gada 23.janvārī
Kurzemes rajona tiesas tiesnese I.Fišere,
izskatot rakstveida procesā Ventspilī, Zvana ielā 9, civillietu Nr. C29427318 ERGO Insurance SE Latvijas filiāles (reģistrācijas Nr.40103599913)
vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321) par naudas piedziņu,
k o ns t a t ē ja
2018.gada 7.decembrī Kurzemes rajona tiesā saņemta no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas pārsūtītā civillieta ERGO Insurance SE
Latvijas filiāles (turpmāk – prasītājs) vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā
norādīts, ka 2017.gada 27.jūnijā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 98, krītot dzīvojamās mājas Krišjāņa Barona ielā 98, Rīgā, apmetumam tika sabojāta
automašīna Citroen C-Crosser, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - transportlīdzeklis). Rīgas pašvaldības policijas Centra
pārvaldē 2017.gada 28.jūnijā uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta un atbildētājam ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ par
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk -
Noteikumi) neievērošanu.
Kopējais transportlīdzeklim nobrukuma rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar speciālista sastādīto tāmi ir EUR 1367,00.
Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā Kasko apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr./numurs/) noteikumiem, prasītājs ir
izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību EUR 1367,00 apmērā par ēkas bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu transportlīdzeklim.
Saskaņā ar Noteikumu 13.9 apakšpunktu ir noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir
daudzdzīvokļu māja, nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju
uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu,
netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā,
nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu eroziju.
Lietā nav strīda, ka konkrētajā gadījumā māja Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 98, ir nodota atbildētāja pārvaldīšanā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktā noteikto, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver
dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, atbildētājam ir tiesības un pienākums pārvaldīt
un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošas daļas, tai – skaitā ievērojot augstāk minēto Noteikumu punktu.
Ņemot vērā minēto, atbildētājs kā dzīvojamās mājas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 98, pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas fasādes pienācīgu
uzturēšanu un pārbaudi. Ņemot vērā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, atbildētājs ir pilnībā
atbildīgs par notikušo negadījumu un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Pamatojoties uz minēto prasītājs uztur prasību EUR 1367,00 apmērā.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu" 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas
apmērā pārņem apdrošinātā tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar
transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, līdz ar to prasītājs pilnībā pārņem prasības tiesības izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.
Prasītājs 2018.gada 22.jūnijā un 2018.gada 13.jūlijā nosūtīja uz atbildētāja juridisko adresi vēstuli, prasot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus
izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības EUR 1367,00 apmērā. Cita starpā norādot, ka prasītājs savu interešu aizsardzībai vērsīsies tiesā.
Atbildētājs savā 2018.gada 13.jūlija atbildē norādīja, ka prasītājs nav pierādījis atbildētāja vainu (atbildību) transportlīdzekļa bojāšanā.
Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs šādi priekšnoteikumi: 1) prettiesiska rīcība (ietver
arī vainojamības vai attaisnojuma neesamības noskaidrošanu); 2) kaitējuma esamību; 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu (prof.
Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Vainas vai attaisnojuma meklējumi civillietās. Jurista vārds Nr.20 2005.gada 31.maijs).
Apsaimniekotāja pienākumi ir konkretizēti Rīgas domes 2015.gada 28.aprīja saistošajos noteikumos Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un
būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 13.9 apakšpunktā.
Prasītāja ieskatā dzīvojamās mājas fasādes bojājums, kā tas secināms no Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes sniegtās
informācijas, nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773.panta izpratnē. Notikuma rezultātā izraisītie
zaudējumi nav uzskatāmi par nejaušiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir atbildētāja prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, fasādes nodrupumu
varēja novērst, ja fasāde būtu uzturēta pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētāja kā mājas pārvaldnieka tiešs pienākums.
Prasītāja ieskatā atbildētājs nav pienācīgi sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas fasādes stāvoklim, kas rezultātā noveda
pie transportlīdzekļa bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.
Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumā lietā SKC-332/2008, norādīts, ka nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu
savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums.
Kā atzīts tiesu praksē, kompetentas personas sastādīta tāme šādos gadījumos ir pierādījums līdzekļu apmēram, kas ir nepieciešams dzīvokļa
īpašuma atjaunošanai sākotnējā stāvoklī. Bet vērtēt var tikai jautājumu, vai ir pierādīts, ka visi tāmē norādītie veicami darbi ir nepieciešami konkrēto
bojājumu novēršanai. Kā arī gadījumā, ja tiek apšaubītas tāmē norādīto materiālu un darbu vērtības, tad šaubām ir jābūt balstītām uz lietā esošiem un
novērtētiem pierādījumiem. Konkrētajā gadījumā ir kompetentas personas sastādīta tāme, noteikts zaudējumu apmērs, kas nepieciešams, lai
transportlīdzekli atjaunotu tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms sabojāšanas. Līdz ar to nav šaubu, ka sastādītā tāme un tajā norādītas zaudējumu apmērs ir
izvērtēts uz pamatots.
Prasītājs uzskata, ka ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo tieši fasādes nodrupuma rezultātā,
kam par iemeslu bija atbildētāja prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītāja apdrošinātajām transportlīdzeklim, ko sedza prasītājs
apdrošināšanas atlīdzības veidā. Pamatojoties uz likuma par “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu prasītājs minētos zaudējumus ir tiesīgs
prasīt atlīdzināt no vainīgās personas, tas ir no atbildētāja.
Tādejādi nav šaubu, ka atbildētājs nav pienācīgi veicis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās
mājas fasādes tehniskajam stāvoklim, kas rezultātā noveda pie transportlīdzekļa bojājumiem, tādejādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.
Ņemot vērā augstāk minēto prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus EUR 1367,00, samaksātos tiesas izdevumus,
kā arī noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.
2018.gada 15.oktobrī tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums par celto prasību (lietas 31.-36.lapas), kur norādīts, ka prasību neatzīst pilnībā,
sekojošu apsvērumu dēļ :
Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka 2017.gada 27.jūnijā, krītošais apmetums no dzīvojamās mājas Rīgā, Kr. Barona iela 98 jumta esot
radījis transportlīdzeklim CITROEN C- CROSSER, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, (turpmāk - automašīna), jumta un motora
pārsega bojājumus. Atbildētājs uzskata, ka automašīnas bojājumu raksturs vēl neliecina, ka konkrētie bojājumi ir gūti atbildētāja vainas dēļ.
Atbildētāja ieskatā remontdarbu aprēķins ir sastādīts nekorekti un norādītā zaudējumu summa neatbilst patiesībai, tā ir nepamatoti paaugstināta.
Jāuzsver, ka prasītājs nav informējis atbildētāju par minēto faktu uzreiz, lai veiktu transportlīdzekļa apskati, lai novērtētu radītos zaudējumu.
Prasītājs nav pievienojis lietas materiāliem nevienu pierādījumu par to, ka atbildētājs būtu aicināts uz notikuma vietu.
Atbildētājs vēlas norādīt, ka nezināmu iemeslu dēļ uz notikuma vietu netika pieaicināts. Neskatoties uz to, ka iecirknī “Centrs” ir izveidots avārijas
dienests ar štata darbiniekiem, kurš 2017.gada 27.jūnijā darbojās diennakti un kur varēja piezvanīt, lai tiktu fiksēts fakts. Kā arī nepieciešamības
gadījumā vēlāk vērsties iecirknī „Centrs", lai uz avārijas dienesta fiksētās informācijas pamata tiktu sastādīts akts. Iecirkņa „Centrs" tehniskās daļas
iedzīvotāju pieteikumu žurnālā šāda informācija nav fiksēta, kā arī avārijas dienesta pieteikumos šāds negadījums nav fiksēts. Informācija par avārijas
dienestu un dispečera kontakttālrunis norādīts ikmēneša izstādītajos rēķinos un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks” mājas lapā: www.rnparvaldnieks.lv. Ja
jau prasītājs ir dzīvokļa Rīgā, Kr. Barona iela 96/98 iedzīvotājs, viņam bija zināms, kur nepieciešams zvanīt šādā situācijā.
2017.gada 27.jūnijā prasītājs veica transportlīdzekļa apskati, no apraksta izriet, ka bojāts ir jumts un motora pārsegs. Jāatzīmē, ka Rīgas
pašvaldības policijas Centra pārvaldes pavadvēstulē par administratīvā pārkāpuma lietu norādīts, ka “blakus transportlīdzeklim uz zemes redzami
apmetuma gabali". No minētā secināms, ka automašīnai nav konstatēti konkrēti bojājumi. Atbildētājs apšauba 2017.gada 10.jūlija SIA "Senson Paint"
remonta aprēķinu.
Prasītājs nav pievienojis lietas materiāliem nevienu pierādījumu par to, ka automašīna nebūtu piedalījusies ceļu satiksmē laika posmā no 2017.gada
27.jūnija līdz 2017.gada 10.jūlijam. Iespējams, ka automašīna šajā laika posmā guvusi papildus bojājumus, piemēram, kādā citā mājas pagalmā.
Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie
noteikumi”, 13.9.apakšpunktu “daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja nodrošina, būvju
fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu. durvju, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas
atbilst būves arhitehtūriskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc
kultūrvēsturiskās vides tēlu. kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā, nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu,
koroziju, satrupēšanu, eroziju ".
Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka “kopīpašumā esošajā daļa ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju,
balkonu, lodžiju, ierašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī
ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu
pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skatā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju
apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārta un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kam nepieder pie
atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām
inženierkomunikācijām.” No minētā secināms, ka dzīvojamās mājas fasāde ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka atbildētājs būtu pieļāvis jebkādu darbību, kas būtu par pamatu notikušajai siltumnesēja noplūdei,
sakarā ar kopējās apkopes sistēmas caurules bojājumu, vai gluži pretēji bezdarbību, kur pie pastāvošajiem apstākļiem, ja būtu zināms par draudošo
bojājumu atbildētājs kompetences ietvaros nebūtu rīkojies un draudošo bojājumu novērsis. Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu „Uz kopējo lietu gulošās
nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.” Mājas koplietošanas telpas atrodas
kopīpašumā ar citiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Atbildētājs ir dzīvojamās mājas Rīgā, Kr.Barona iela 96/98 apsaimniekotājs, kurš var
rīkoties tikai pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem. Tas liecina par to, ka atbildētājs nav vainojams bezdarbībā un zaudējumu
nodarīšanā Prasītājam. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta 2.daļu „Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus par:
Atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam”, saskaņā ar 16.panta 8.punktu: „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību.” ,saskaņā ar 16.panta 9.punktu.Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 1 7.panta 9.punktu „Lai pieņemtu
lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai „par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri
pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem". No tā secināms, ka par minētā darba iekļaušanu remontdarbu plānā un tā apmaksas kārtību
dzīvokļu īpašniekiem bija jāsasauc kopsapulce un jāpieņem lēmums.
2013.gadā, 2014.gadā, 2015.gadā, 2016.gadā, 2017.gadā dzīvojamai mājai Kr.Barona iela 96/98, Rīgā, nepieciešamo remonta darbu plānā tika
iekļauts fasādes remonts ar dekoratīvajiem elementiem. Atbildētājs uzskata, ka par radītiem zaudējumiem atbildību nenes, fasāde ir kopīpašumā esošā
dzīvojamās mājas daļa, tāpēc par to atbildīgi mājas kopīpašnieki.
Atbildētājs veicot dzīvojamās mājas apsekošanu norādījis nepieciešamos remontdarbus un orientējošās izmaksas, t.i., 2013.gadā fasādes remonts
sastāda Ls 12 750,00, 2014.gadā EUR 18 141,62, 2015.gadā EUR 17 850,00, 2016.gadā fasādes remonts ar dekoratīviem arhitektūras elementiem
EUR 36 975,00, savukārt 2017.gadā, EUR 36 975,00. Atbildētājs ir norādījis gadījumā, ja netiks pieņemts, atbildētājs neuzņemas atbildību par sekām,
kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu.
Vadoties no minētā atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav pierādījis atbildētāja prettiesisku rīcību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību
starp prettiesisku rīcību.
Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā šādu
apsvērumu dēļ.
Tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka AS “Siltumelektoprojekts”, kā apdrošinājuma ņēmēja, ir veikusi KASKO apdrošināšanu
transportlīdzeklim CITROEN C –CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bet ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, kā apdrošinātājs, ir
izsniedzis KASKO apdrošināšanas polisi Nr./numurs/ (lietas 12.lapa) ar apdrošināšanas periodu no 2016.gada 23.septembra līdz 2017.gada
22.septembrim.
No KASKO apdrošināšanas polises Nr. /numurs/ redzams, ka viens no apdrošināšanas polisē paredzētajiem apdrošinātajiem riskiem ir
transportlīdzekļa bojājuma risks.
Tāpat, lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir dzīvojamās mājas Krišjāņa Barona ielā 98, Rīgā apsaimniekotājs. Tiesa atzīst par pierādītu arī to, ka
2017.gada 27.jūnijā no ēkas Krišjāņa Barona ielā 96/98, Rīgā nokritis apmetums, kā rezultātā bojāts apdrošinātais transportlīdzeklis CITROEN C –
CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Minēto apliecina arī lietas materiāliem pievienotie fotoattēli.
Kā redzams no Rīgas pašvaldības policijas “CENTRA PĀRVALDE” 17.07.2017. vēstules (lietas 15.lapa), tad 2017.gada 28.jūnijā Rīgas
pašvaldības policijas Centra pārvaldē saņemta informācija, ka 2017.gada 27.jūnijā no ēkas Krišjāņa Barona ielā 96/98, Rīgā, nokritis apmetums, kā
rezultātā bojāts transportlīdzeklis. Uz notikuma vietu izbraukuši policijas pārvaldes darbinieki, kuri veikuši ēkas apskati. Apskates laikā konstatēts, ka
ēkas otrā, trešā un ceturtā stāva līmenī fasādē un balkonos ir redzami izdrupumi, bojāts transportlīdzeklis CITROEN C-CROSSER ar valsts reģistrācijas
numuru /reģistrācijas numurs/ un blakus transportlīdzeklim uz zemes redzami apmetuma gabali. Pārvaldes darbinieki pieņēmuši liecību, sastādījuši
apskates protokolu, situācijas shēmu un veikuši fotografēšanu.
Pamatojoties uz konstatēto, 2017.gada 28.jūnijā policijas pārvaldē uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr./numurs/ par Rīgas domes
2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.9.apakšpunktā minēto
prasību neievērošanu, par ko 2017.gada 13.jūlijā Ēkas pārvaldniekam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Redzams, ka AS “Siltumelektoprojekts”, kā apdrošinājuma ņēmējs, saskaņā ar KASKO apdrošināšanas polises Nr.880114562 noteikumiem ir
lūdzis prasītājam segt bojātā transportlīdzekļa CITROEN C – CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, apdrošināšanas atlīdzības izmaksu
(lietas 14.lapa), apmaksājot saskaņotā remontuzņēmuma SENSON PAINT pakalpojumus.
Redzams, ka remontuzņēmums SIA “Senson Paint” ir aprēķinājis kopējo transportlīdzeklim nobrukuma rezultātā nodarīto zaudējumu apjomu EUR
1367,00 apmērā (lietas 17.-19.lapas).
Redzams, ka pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā Kasko apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr./numurs/) noteikumiem,
remontuzņēmums SIA “Senson Paint” ir izrakstījis prasītājam apmaksai rēķinu SPA-518302 EUR 1367,00 apmērā un prasītājs to ir apmaksājis (lietas
20.-22.lapas).
Redzams, ka 22.06.2018. un 13.07.2018. prasītājs vērsies pie atbildētāja par zaudējumu EUR 1367,00 apmērā atlīdzināšanu regresa kārtībā
(lietas 23. un 25.lapa).
No 2018.gada 13.jūlija atbildētāja atbildes vēstules Nr.11-1a/33920 (lietas 24.lapa) prasītājam redzams, ka atbildētājs neatzīst prasītāja iesniegto
pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētajam ir pienākums atlīdzināt izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru prasītājam un par to vai krītošā
apmetuma no dzīvojamās mājas Rīgā, Kr.Barona ielā 98 rezultātā nodarītie zaudējumi radušies atbildētāja darbības vai bezdarbības rezultātā.
Civillikuma 1772. pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas
atrāvums. Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās
mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek
nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātā attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības.
Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās
mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.
Savukārt Civillikuma 1786. pants nosaka, ka novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums,
kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Atbilstoši šai likuma normai, zaudējumu summu veido bojāto lietu atjaunošanas
vērtība – šajā gadījumā atlīdzības izmaksa atlīdzības saņēmējam.
Pamatojoties uz likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās
summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem (..).
Tiesa atzīst par pierādītu, ka transportlīdzeklim CITROEN C – CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nodarīti zaudējumi EUR
1367,00 apmērā atbildētāja vainas dēļ. Zaudējumu apmēru pierāda vērtētāja/eksperta Oskara Dozes remonta aprēķins un izsniegtais rēķins (lietas 17.-
20.lapas) un Rīgas pašvaldības policijas “CENTRA PĀRVALDE” 17.07.2017. vēstule (lietas 15.lapa), kur norādīts, ka 2017.gada 28.jūnijā policijas
pārvaldē uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr./numurs/ par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 „Rīgas pilsētas
teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.9.apakšpunktā minēto prasību neievērošanu. Atbildētājs gan apstrīd remontuzņēmuma
SIA “Senson Paint” transportlīdzekļa CITROEN C – CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, remonta aprēķinu, bet pats nav iesniedzis ne
savu tāmi, ne kādus citus pierādījumus, kas liecinātu par to, ka aprēķinātie zaudējumi ir nepamatoti.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka apdrošinātais transportlīdzeklis CITROEN C – CROSSER, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir ticis bojāts no
ēkas Krišjāņa Barona ielā 96/98, Rīgā nokritušā apmetuma rezultātā un, ka minēto māju apsaimnieko atbildētājs.
Lietā atbildētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi izpildījis no likuma izrietošos pienākumus dzīvojamās mājas uzturēšanā
un apsaimniekošanā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tiesas ieskatā nepamatots ir atbildētāja arguments par to, ka prasītājs nav pierādījis to, ka
atbildētājs nav pildījis savus pienākumus. Pierādīšanas pienākums vienādā mērā attiecas uz abām pusēm.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas „d” apakšpunktu dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un pārvaldītājam,
tātad, atbildētājam noteikta obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība – dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā
apkope un kārtējais remonts.
No lietas materiālos esošajiem Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumiem (lietas 37.-41.lapa) redzams, ka jau no 2013.gada
atbildētājs ir zinājis, ka dzīvojamai mājai Rīgā, Kr.Barona ielā 98 nepieciešams veikt fasādes un balkonu remontu, bet neko nav darījis, lai šos darbus
veiktu un iespējamo apdraudējumu apkārtējiem novērstu.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu,
pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
Atbildētājs līdz lietas izskatīšanas dienai zaudējumus nav atlīdzinājis.
Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu, ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski vērtējams pametums, saskaņā ar Civillikuma 1771. pantu, zaudējums
var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai nu tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu, savukārt
saskaņā ar Civillikuma 1772. pantu, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesa pievienojas tiesību zinātnē paustajam viedoklim, ka minētās tiesību normas izpratnē, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tikai tad, kad
vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi: 1) nodarītāja prettiesiskā rīcība; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns, Saistību tiesības I
daļa, TNA, Rīga, 2006, 246.lpp).
Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka atbildētāja obligātā pienākuma – dzīvojamās mājas fasādes apsekošanas un uzturēšanas kārtībā -
neveikšana ir atzīstama par bezdarbību, kuras sekas bija būves apdares apmetuma materiāla nodrupšana un transportlīdzekļa bojājums.
Izvērtējot visu iepriekš minēto tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis arī prasības pieteikumā norādīto zaudējumu apmēru, līdz ar ko konkrētajā
gadījumā lietas faktiskajos apstākļos ir izpildījušies visi zaudējumu atlīdzības priekšnosacījumi, un prasība ir apmierināma – no atbildētāja par labu
prasītajam piedzenami zaudējumi EUR 1367,00 apmērā.
Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.
Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumisko procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda
pamatsummas EUR 1367,00, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā samaksājis valsts nodevu EUR 205,05 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā (lietas 8.-
9.lapas). Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam minētie izdevumi piedzenami pilnā
apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas, Civillikuma 1431., 1765., 1770.,
1771., 1772., 1779.panta, Civilprocesa likuma 97., 193., 250.25, 250.26 un 250.27panta tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt pilnā apmērā un piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321) par labu ERGO Insurance SE
Latvijas filiālei (reģistrācijas Nr.40103599913) zaudējumus EUR 1367,00 (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit septiņi euro), un tiesas izdevumus - valsts
nodevu EUR 205,05 (divi simti pieci euro un 05 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 3,30 (trīs euro 30 centi), pavisam kopā EUR
1575,35 (viens tūkstotis pieci simti septiņdesmit pieci euro un 35 centi).
Zaudējumu summu ieskaitīt ERGO Insurance SE Latvijas filiāles (reģistrācijas Nr.40103599913) norēķinu kontā LV16HABA0551013265255,
AS “Swedbank”, kods HABALV22.
Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei (reģistrācijas Nr.40103599913) tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no
summas –EUR 1367,00 (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit septiņi euro), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.
Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei noteikts 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Motivēts spriedums sastādīts 2019.gada 23.janvārī, ko lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas
Kurzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot
apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese I.Fišere