Legislator Case Law & Legislation
130088115 / 1-0123-16 AI generated

Court dismisses appeal against traffic fine, upholding police decision based on video evidence of red light violation.

Case Number 130088115 / 1-0123-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine, ruling that the police officer's findings were supported by video evidence. The plaintiff argued the vehicle was not in the intersection, but the court found the video clearly showed a red light violation. Consequently, the administrative decision was upheld as legally sound and factually accurate.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.2.pants; 289.12.2.pants: Administrative violation protocols are evidentiary tools requiring corroboration, and appeals must present new facts or arguments absent from the initial administrative decision to warrant revocation.

Keywords

AI generated
administrative violation protocol traffic violation evidence red light violation appeal dismissal video evidence corroboration administrative code provisions procedural review standard

Cited Legislation

AI generated
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.2.pants
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.2.pants
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmā daļa

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra spriedums lietā Nr.113007108
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.130088115

Lietvedības Nr.1-0123-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 20.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

2016.gada 20.oktobrī

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmumu Nr.1975, un

konstatēja:

2015.gada 1.septembrī, plkst.20:50, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors

sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF504248, par to, ka 2015.gada 1.septembrī plkst.20.45 /pers. A/

vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, Rīgā, pa K.Ulmaņa gatvi no Vaiņodas

ielas puses un krustojumā ar Vienības gatvi iebrauca krustojumā un šķērsoja to pie luksofora sarkanā (kustību aizliedzošā)

signāla. Neievērojot LR MK noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 56.4.punkta prasības. Pārkāpums kvalificēts pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmās daļas. Ar 2015.gada 1.septembra administratīvā pārkāpuma

protokola lēmumu /pers. A/ piemērots naudas sods EUR 30 apmērā.

2015.gada 2.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. pieņēma

lēmumu Nr.1975, ar kuru nolēma /pers. A/ sūdzību noraidīt un atstāt negrozītu lēmumu Nr.PF504248.

2015.gada 4.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, par iepriekš minēto Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. lēmumu Nr.1975. Minētajā sūdzībā norādīts, ka pārsūdz to pilnā apjomā,

lūdz lēmumu atcelt, jo uzskata to par nepamatotu. Norāda, ka pieņemot lēmumu, netika pilnībā izvērtēti visi lietas apstākļi –

automašīnas atrašanos krustojuma trajektorijā un iesāktā manevra pabeigšana, tādēļ lūdz atcelt VP Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. lēmumu Nr.1975, kā nepamatotu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2016.gada 1.februārī Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei nosūtīta /pers. A/ sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt

lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2016.gada 19.septembrim,

vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu,

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 20.oktobrī.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde, tiesas noteiktā termiņā, nav sniegusi paskaidrojumus,

pieteikusi citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet lēmums atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai

visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai

mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,

ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2431.pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir

pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas

atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās

rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. pilnīgi un

vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmuma Nr.1975 motivācijai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītajiem apstākļiem, tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokols

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu ir pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie

pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi, vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem

pierādījumiem.

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi,

proti, pieteicēja veiktās konkrētās darbības, kas ir vērtētas kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši par sevi nav uzskatāmi par absolūti

ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem

pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši

nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas

2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5

15.1.apakšpunktu). Policijas darbinieka ziņojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un neapstrīdamu. Tomēr, lai

apšaubītu policijas darbinieka sniegtās ziņas, kas ir arī apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem, konkrētajā gadījumā ar

administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas šaubas izraisīt (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.113007108 9.punktu).

Tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieks būtu bijis ieinteresēts nepamatoti sastādīt pieteicējam

administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī pieņemt lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis.

Turklāt administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu ir

pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi,

vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, ka minētā sūdzība pēc tās satura ir identiska sūdzībai, kas iesniegta

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam 2015.gada 2.septembrī, pārsūdzot 2015.gada

1.septembra lēmumu, tiesai iesniegtajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri

nebūtu zināmi un izvērtēti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2015.gada

2.oktobra lēmumā, kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā. Tiesa uzskata, ka Iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi visus sūdzībā

norādītos apsvērumus, bez tam, tiesa uzskata, ka Iestāde pamatoti ir konstatējusi, ka protokolā norādītais nav pretrunā ar lietas

faktiskajiem apstākļiem. Tiesa, iepazīstoties ar lietai pievienotajiem pierādījumiem, tajā skaitā, ar pievienoto video ierakstu, no,

kura nepārprotam redzams, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis šķērso krustojumu pie luksofora sarkanā, kustību

aizliedzošā, signāla, konstatē, ka lietas materiālos esošie pierādījumi atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un ir pietiekoši, lai

konstatētu, ka /pers. A/ ir pamatoti saukts pie atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmajā daļā.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2015.gada 2.oktobra institūcijas lēmumu

par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 1495.panta pirmajā daļā, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta otrās daļas

regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912., 28913.pantu, tiesa

no sprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmumu

Nr.1975.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 20.oktobrī.

Tiesnese K.Maike