Court dismisses appeal against traffic fine, upholding police decision based on video evidence of red light violation.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a traffic fine, ruling that the police officer's findings were supported by video evidence. The plaintiff argued the vehicle was not in the intersection, but the court found the video clearly showed a red light violation. Consequently, the administrative decision was upheld as legally sound and factually accurate.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 243.2.pants; 289.12.2.pants: Administrative violation protocols are evidentiary tools requiring corroboration, and appeals must present new facts or arguments absent from the initial administrative decision to warrant revocation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.130088115
Lietvedības Nr.1-0123-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 20.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike
2016.gada 20.oktobrī
Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības
policijas pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmumu Nr.1975, un
konstatēja:
2015.gada 1.septembrī, plkst.20:50, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors
sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF504248, par to, ka 2015.gada 1.septembrī plkst.20.45 /pers. A/
vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, Rīgā, pa K.Ulmaņa gatvi no Vaiņodas
ielas puses un krustojumā ar Vienības gatvi iebrauca krustojumā un šķērsoja to pie luksofora sarkanā (kustību aizliedzošā)
signāla. Neievērojot LR MK noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 56.4.punkta prasības. Pārkāpums kvalificēts pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmās daļas. Ar 2015.gada 1.septembra administratīvā pārkāpuma
protokola lēmumu /pers. A/ piemērots naudas sods EUR 30 apmērā.
2015.gada 2.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. pieņēma
lēmumu Nr.1975, ar kuru nolēma /pers. A/ sūdzību noraidīt un atstāt negrozītu lēmumu Nr.PF504248.
2015.gada 4.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, par iepriekš minēto Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. lēmumu Nr.1975. Minētajā sūdzībā norādīts, ka pārsūdz to pilnā apjomā,
lūdz lēmumu atcelt, jo uzskata to par nepamatotu. Norāda, ka pieņemot lēmumu, netika pilnībā izvērtēti visi lietas apstākļi –
automašīnas atrašanos krustojuma trajektorijā un iesāktā manevra pabeigšana, tādēļ lūdz atcelt VP Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. lēmumu Nr.1975, kā nepamatotu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2016.gada 1.februārī Valsts policijas
Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei nosūtīta /pers. A/ sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt
lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2016.gada 19.septembrim,
vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu,
par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 20.oktobrī.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde, tiesas noteiktā termiņā, nav sniegusi paskaidrojumus,
pieteikusi citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet lēmums atstājams negrozīts.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai
visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai
mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes
lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,
ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc
likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2431.pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir
pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas
atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās
rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. pilnīgi un
vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmuma Nr.1975 motivācijai.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītajiem apstākļiem, tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokols
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu ir pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie
pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi, vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem
pierādījumiem.
Konkrētajā gadījumā /pers. A/ sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi,
proti, pieteicēja veiktās konkrētās darbības, kas ir vērtētas kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.
Lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši par sevi nav uzskatāmi par absolūti
ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem
pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši
nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas
2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5
15.1.apakšpunktu). Policijas darbinieka ziņojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un neapstrīdamu. Tomēr, lai
apšaubītu policijas darbinieka sniegtās ziņas, kas ir arī apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem, konkrētajā gadījumā ar
administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas šaubas izraisīt (sk.
Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.113007108 9.punktu).
Tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieks būtu bijis ieinteresēts nepamatoti sastādīt pieteicējam
administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī pieņemt lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis.
Turklāt administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu ir
pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi,
vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.
Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, ka minētā sūdzība pēc tās satura ir identiska sūdzībai, kas iesniegta
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam 2015.gada 2.septembrī, pārsūdzot 2015.gada
1.septembra lēmumu, tiesai iesniegtajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri
nebūtu zināmi un izvērtēti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2015.gada
2.oktobra lēmumā, kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā. Tiesa uzskata, ka Iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi visus sūdzībā
norādītos apsvērumus, bez tam, tiesa uzskata, ka Iestāde pamatoti ir konstatējusi, ka protokolā norādītais nav pretrunā ar lietas
faktiskajiem apstākļiem. Tiesa, iepazīstoties ar lietai pievienotajiem pierādījumiem, tajā skaitā, ar pievienoto video ierakstu, no,
kura nepārprotam redzams, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis šķērso krustojumu pie luksofora sarkanā, kustību
aizliedzošā, signāla, konstatē, ka lietas materiālos esošie pierādījumi atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un ir pietiekoši, lai
konstatētu, ka /pers. A/ ir pamatoti saukts pie atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1495.panta pirmajā daļā.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2015.gada 2.oktobra institūcijas lēmumu
par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 1495.panta pirmajā daļā, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta otrās daļas
regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912., 28913.pantu, tiesa
no sprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.
Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 2.oktobra lēmumu
Nr.1975.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 20.oktobrī.
Tiesnese K.Maike