Court dismissed appeal against Forest Service decision to exclude land from hunting area due to terminated hunting rights contracts.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420247617

Lietas arhīva Nr. AA43-0989-18/8

ECLI:LV:ADAT:2018:1219.A420247617.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 19.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Irina Kaļiņina,

tiesnese Margarita Osmane un tiesnese Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu biedrības „Mednieku klubs „Kabile”” pieteikumā par Valsts meža dienesta 2017.gada 12.jūnija

lēmuma Nr.VMD1-20/703 atcelšanu, sakarā ar biedrības „Mednieku klubs „Kabile”” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada

14.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1 ] Valsts meža dienests (turpmāk – dienests) izslēdza no pieteicējas biedrības „Mednieku klubs „Kabile”” medību iecirkņa medību platības

šādos īpašumos: „Akmeņkalni” (zemes vienības ar kadastra numuriem /numurs A/, /numurs B/, /numurs C/, /numurs D/, /numurs E/, /numurs F/);

/Nosaukums C/ (zemes vienības ar kadastra numuriem /numurs G/, /numurs H/) ; /Nosaukums D/ (zemes vienība kadastra numuru /numurs C/);

/Nosaukums E/ (zemes vienības ar kadastra numuriem /numurs I/, /numurs J/, /numurs K/); /Nosaukums F/ (zemes vienība ar kadastra numuru /numurs

E/).

Administratīvais process dienestā noslēdzās ar 2017.gada 12.jūnija lēmumu Nr.VMD1-20/703 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), kas pamatots

ar Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumu Nr.421 „Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 20.4., 20.5.apakšpunktu, jo dienestā ir

saņemti medību tiesību īpašnieku uzteikumi pieteicējai un pierādījumi, kas apliecina, ka medību tiesību nodošanas līgumi ir izbeigti, ievērojot līgumā

noteikto kārtību. Vienīgais pamats atteikumam izslēgt strīdus platības no pieteicējas medību iecirkņa būtu gadījumā, ja pieteicēja pirms lēmuma

pieņemšanas būtu iesniegusi vienošanos ar zemes īpašniekiem vai pierādījumus par tiesvedības ierosināšanu sakarā ar līgumu pirmstermiņa uzteikumiem.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz atcelt pārsūdzēto lēmumu, pamatojieties uz šādiem argumentiem.

[2.1] Pārsūdzētā lēmuma noformējums liecina, ka dienests ir izskatījis pieteicējas iesniegumu, nevis sūdzību par apstrīdēto lēmumu.

[2.2] Dienests nav novērtējis visus lietas apstākļus pēc būtības un, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir pārkāpis materiālās un procesuālās tiesību

normas.

[2.3] Starp medību tiesību īpašniekiem un pieteicēju pastāv civiltiesiski strīdi par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Dienests ir pārkāpis savas

kompetences robežas, jo ir vērtējis pēc būtības līgumu spēkā esību, ignorējot pieteicējas iebildumus.

[2.4] Pieteicēja līdz pat pieteikuma sastādīšanas brīdim nav saņēmusi strīdus platību medību tiesību īpašnieku pretenzijas, iebildumus vai jebkādus

citus rakstveida dokumentus par to, ka viņi nepiekrīt pieteicējas iebildumiem par līgumu pirmstermiņa vienpusējo izbeigšanu. Tāpēc uzskatāms, ka

medību tiesību īpašnieki ir akceptējuši, ka noslēgtie līgumi ir spēkā esoši.

[2.5] Līgumu 4.7.apakšpunkts ir tulkojams tādējādi, ka līgumu var izbeigt pusēm savstarpēji vienojoties, nevis kā to interpretē dienests –

vienpusēji uzsakot līgumu un paziņojot par to medību tiesību lietotājam trīs mēnešus iepriekš. Vienpusējs ierosinājums nerada un nepiešķir nekādas

tiesības vai kādas citas priekšrocības noslēgtā līguma vienpusējai izbeigšanai pirms termiņa bez otras puses piekrišanas vai savstarpējās vienošanās.

Minētais izriet no Civillikuma 1587., 1588. un 1589.panta. Līdz ar to starp pieteicēju un strīdus platību medību tiesību īpašniekiem noslēgtie līgumi ir

spēkā, jo dienestā nav iesniegti objektīvi pierādījumi par līgumu izbeigšanu vai spēkā stājušies tiesas spriedumi par līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

[2.6] Pirms virsmežniecības lēmuma pieņemšanas pieteicēja nebija aicināta iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt viedokli par lietu, tādējādi nav

ievērots Administratīvā procesa likuma 61.pants.

Dienesta rīcības rezultātā pieteicējas tika izjaukta vienlaidu medību platība, un pieteicēja bija spiesta izveidot jaunu medību iecirkni. Konkrētajā

gadījumā ir saskatāma arī citu būtisku sabiedrības tiesisko interešu aizsardzības nepamatota ierobežošana un spēkā esošo tiesību normu un normatīvo

aktu ignorēšana.

[2.7] Dienests nav kompetents risināt civiltiesiskus strīdus saistībā ar līgumiem, līdz ar to dienests nav tiesīgs izslēgt strīdus zemes platības no

pieteicējas medību iecirkņa un reģistrēt tās citas personas medību iecirknī, kamēr līgumslēdzēji nav vienojušies par līguma izbeigšanu vai nav stājies spēka

tiesas spriedums par līgumu izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošiem.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Atbilstoši Medību likuma 1.panta 9.punktam medību tiesības ir tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt

šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats

vai nodot citai personai.

Uz Medību likumā ietvertā deleģējuma pamata izdoto Medību noteikumu 13.punktā noteikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību

tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās

daļā, ja līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.

Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

Medību noteikumu 16.punkts noteic, ka, lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar

jauna līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz līgumu, iesniedz dienestā iesniegumu.

Iesniegumam pievieno šādus medību tiesības apliecinošus dokumentus: 1) tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta kopiju, ja medību tiesības izmanto

tiesiskais valdītājs; 2) līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto persona, kurai saskaņā ar līgumu ir nodotas medību tiesības;

3) pilnvaru vai tās kopiju, ja līgums slēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu.

Atbilstoši Medību noteikumu 18.punktam dienests pēc šo noteikumu 16.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas

datorizētajā zemesgrāmatā vai citā uzziņu avotā pārbauda, vai līgumu ir slēdzis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un vai līgumā ietvertas visas šo

noteikumu 14.punktā minētās sastāvdaļas. Pēc informācijas pārbaudes dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minētā iesnieguma un tam

pievienoto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni, vai atteikumu izdarīt

grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna līguma reģistrāciju. Šo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā. Dienests medību iecirkņa reģistrāciju veic divu darbdienu

laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Atbilstoši Medību noteikumu 20.punktam dienests pēc savas iniciatīvas vai iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par zemes vienības vai tās daļas

izslēgšanu no medību iecirkņa Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja: 1) spēkā stājies tiesas spriedums, no kura izriet, ka zemes vienība vai

tās daļa ir izslēdzama no medību iecirkņa (20.1.apakšpunkts); 2) līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa vairs neveido medību iecirkni kā vienlaidu

platību (20.2.apakšpunkts); 3) beidzies līguma termiņš un dienestā nav saņemts medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību

lietotāja iesniegums un tam pievienoti rakstveida pierādījumi par līguma pagarināšanu (20.3.apakšpunkts); 4) dienests saņēmis medību tiesību īpašnieka,

tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegumu un tam pievienotus rakstveida pierādījumus, kas apliecina, ka līgums izbeigts, ievērojot

līgumā noteikto kārtību (20.4.apakšpunkts); 5) dienestā no medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja saņemts

iesniegums par medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai lietotāja maiņu (20.5.apakšpunkts).

No minētajām tiesību normām secināms, ka normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei dienesta kompetence aprobežojas ar Medību

noteikumos paredzēto formālo priekšnoteikumu pārbaudi.

Dienesta kompetencē nav risināt personu starpā radušos civiltiesiskos strīdus, bet, ievērojot Medību likumā paredzēto nosacījumu, ka medību

tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai, reģistrēt/izslēgt no iecirkņa tādas medību platības, kuru reģistrēšanas/izslēgšanas tiesiskais pamats izriet

no Medību noteikumu nosacījumiem.

[3.2] Process saistībā ar strīdus platībām aizsācies, pieteicējai iniciējot dienestā jaunu medību iecirkņu izveidošanu un lūdzot tajos iekļaut strīdus

platības. Savukārt dienests konstatēja, ka pastāv apstākļi, kuru dēļ no pieteicējas medību iecirkņa izslēdzamas strīdus platības, šādas tiesības dienestam

piešķir Medību noteikumi.

[3.3] Tiesa konstatēja, ka līgums par medību tiesību nodošanu pieteicējai īpašumos „Akmeņkalni” un /Nosaukums F/ ir spēkā līdz 2023.gada

1.martam (līguma 4.4.apakšpunkts). Līgums var tikt lauzts, pusēm savstarpēji vienojoties, vai pēc vienas puses ierosinājumiem līgumā noteiktajos

gadījumos, vai pēc vienas puses ierosinājuma, brīdinot par to otru pusi rakstiski vismaz 3 mēnešus pirms līguma laušanas (līguma 4.7.apakšpunkts) (lietas

112.–113.lapa). Medību tiesību īpašnieka brīdinājums par līguma laušanu pieteicējai nosūtīts 2017.gada 6.janvārī (lietas 114.–116.lapa).

Līgums par medību tiesību nodošanu pieteicējai īpašumā /Nosaukums C/ ir spēkā līdz 2023.gada 1.martam (līguma 4.4.apakšpunkts), tas var tikt

lauzts, pusēm savstarpēji vienojoties, vai pēc vienas puses ierosinājumiem līgumā noteiktajos gadījumos, vai pēc vienas puses ierosinājuma, brīdinot par

to otru pusi rakstiski vismaz 3 mēnešus pirms līguma laušanas (līguma 4.7.apakšpunkts) (lietas 117.–118.lapa). Medību tiesību īpašnieka brīdinājums par

līguma laušanu pieteicējai nosūtīts 2017.gada 6.janvārī (lietas 114.–116.lapa).

Līgums par medību tiesību nodošanu pieteicējai īpašumā /Nosaukums E/ ir spēkā līdz 2018.gada 1.martam (līguma 2.1.apakšpunkts), tas izbeidzas

pirms termiņa, abām līgumslēdzēju pusēm savstarpēji vienojoties (līguma 2.3.apakšpunkts), ja līguma izbeigšanos vienpusēji vēlas viena no līgumslēdzēju

pusēm, par to otra puse rakstiski jābrīdina 3 mēnešus iepriekš (līguma 2.4.apakšpunkts) (lietas 122.lapa). Medību tiesību īpašnieka brīdinājums par

līguma laušanu pieteicējai nosūtīts 2017.gada 6.janvārī (lietas 123., 124.lapa).

Līgums par medību tiesību nodošanu pieteicējai īpašumā /Nosaukums D/ ir spēkā līdz 2026.gada 14.jūnijam (līguma 4.4.apakšpunkts), tas var tikt

lauzts, pusēm savstarpēji vienojoties, vai pēc vienas puses ierosinājuma, brīdinot otru pusi rakstiski 3 mēnešus iepriekš (līguma 4.9.apakšpunkts) (lietas

125.–126.lapa). Medību tiesību īpašnieka brīdinājums par līguma laušanu pieteicējai nosūtīts 2017.gada 5.janvārī (lietas 127., 128.lapa).

Izvērtējot konstatēto, tiesa atzina, ka pieteicēja par līguma izbeigšanu brīdināta līgumā norādītajā kārtībā, brīdinājumi pieteicējai nosūtīti ierakstītā

pasta sūtījumā, līdz ar to prezumējams, ka pieteicēja tos saņēmusi ne vēlāk kā septītajā dienā no tā nodošanas pasta iestādē. Tā kā virsmežniecības

lēmums ir pieņemts 2017.gada 26.aprīlī, tad strīdus platības ir izslēgtas no pieteicējas medību iecirkņa pēc brīdinājumā norādītā termiņa.

[3.4] Tiesa atzina, ka dienests ir pārliecinājies, ka līgumi par strīdus platībām izbeigti tajos noteiktajā kārtībā, nevis, kā uzskata pieteicēja,

iesaistījies civiltiesisko attiecību risināšanā.

Dienests nav kompetents izšķirt civiltiesiskus strīdus, kā arī interpretēt līguma nosacījumus, kā to vēlas pieteicēja. Dienesta kompetence

aprobežojas tikai ar formālo nosacījumu izpildes pārbaudi.

[3.5] Medību noteikumu (spēkā no 2014.gada 1.augusta) 14.punktā noteiktas minimālās prasības attiecībā uz līguma saturu. Atbilstoši minētajai

tiesību normai līgumā ietveramas citstarp arī ziņas par līguma darbības termiņu (14.4.apakšpunkts) un ziņas par līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa

pagarināšanas nosacījumiem (14.5.apakšpunkts).

Kaut arī Medību noteikumu 110.punktā noteikts, ka Medību noteikumu 14.punktā minētās prasības piemērojamas līgumiem, kas noslēgti vai grozīti

pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, tas nenozīmē to, ka attiecībā uz platībām, par kurām līgumi noslēgti pirms 2014.gada 1.augusta dienests nevarētu

pārbaudīt, vai ir pierādījumi, ka līgums izbeigts līgumā paredzētajā kārtībā. Tas, ka šāda pārbaude ir ne vien vajadzīga tāda fakta konstatēšanai, kas

nepieciešams konkrēta lēmuma pieņemšanai, bet arī pieļaujama, izriet no Medību noteikumu 20.punkta.

Ņemot vērā, ka līgumos ir paredzēta to izbeigšana pēc vienas puses ierosinājuma, nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka dienests nedrīkst izslēgt

strīdus platības no pieteicējas medību iecirkņa, kamēr starp medību tiesību īpašniekiem un pieteicēju nav panākta vienošanās par līgumu laušanu. Medību

noteikumu normas neparedz konstatēt faktu, vai ir panākta pušu vienošanās par līguma izbeigšanu, līdz ar to šādam faktam lietā nav juridiskas nozīmes.

[3.6] Lietā nav konstatējami tādi procesuāli pārkāpumi, kas būtu noveduši pie nepareiza lēmuma pieņemšanas.

Lietā neapstiprinās pieteicējas iebildums, ka tai nav bijusi iespēja strīdus jautājumā paust savu viedokli. Dienests paskaidrojumā tiesai ir norādījis,

ka pieteicējai ir nosūtījis visu pārsūdzētajā lēmumā minēto no medību iecirkņa izslēdzamo medību platību īpašnieku iesniegumus par līgumu izbeigšanu.

Tāpat pieteicējas pārstāvis ir piedalījies iestādes organizētajā ieinteresēto personu sanāksmē.

Dienests 2017.gada 20.februāra vēstulē Nr.VN3.8-12/220 pieteicējai darījis zināmu savu viedokli par to, kā tiks risināts strīdus jautājums.

Savukārt pieteicēja, atsaucoties uz minēto vēstuli, paudusi iestādei savu viedokli. Turklāt, kā izriet no pārsūdzētā lēmuma un paskaidrojuma, pieteicējas

viedoklis strīdus jautājumā dienestam bija zināms jau kopš 2016.gada.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā personas uzklausīšanas pienākuma pamatmērķis ir sasniegts. Tā kā

lietā ir strīds par dienesta kompetences robežām, pieteicējas viedokļa nenoskaidrošana pieteicējai vēlamajā veidā nav ietekmējis un nevarēja ietekmēt

lietas rezultātu. Turklāt pieteicēja savu viedokli ir paudusi arī virsmežniecības lēmuma apstrīdēšanas procesā.

Tas, ka dienesta un pieteicējas viedokļi jautājumā par strīdus platību izslēgšanas kārtību un pamatotību ir atšķirīgi, nenozīmē, ka iestāde pieteicējas

viedokli nav uzklausījusi, lietas apstākļus un pierādījumus nav vērtējusi.

Lietā neapstiprinās arī pieteicējas bažas, ka starp iestādi un mednieku klubu „Masti” ir panākta aizmuguriska vienošanās par strīdus platību

izslēgšanu no pieteicējas medību iecirkņa. Kā noskaidrots lietas izskatīšanas gaitā, pieteicējas aizdomas ir subjektīvas, pierādījumi tās nepamato. Turklāt

pārsūdzētā lēmuma pamatojums izriet no lietā iegūto pierādījumu kopuma.

Tas, ka pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka ar to tiek izskatīts pieteicējas iesniegums, nevis sūdzība, nepadara to par nepareizu. No pārsūdzētā

lēmuma izriet, ka tas pieņemts, izskatot pieteicējas 2017.gada 15.maija iesniegumu, kuru pieteicēja nosauc par sūdzību (lietas 36.–38.lapa). Ņemot vērā

administratīvā procesa terminoloģiju, dienests ir pareizi konstatējis, ka pieteicēja, iebilstot pret virsmežniecības lēmumu, augstākajā iestādē ir iesniegusi

apstrīdēšanas iesniegumu.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā iebilst, ka tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja

argumentus par to, ka dienests ar pārsūdzēto lēmumu ir izskatījis iesniegumu, nevis sūdzību par virsmežniecības lēmumu. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka starp

pieteicēju un medību tiesību īpašniekiem nav izšķirts civiltiesisks strīds saistībā ar līgumu laušanu, un līgumi joprojām ir spēkā.

[5] Paskaidrojumā dienests apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, jo pieteicējas argumenti ir subjektīvi, savukārt pirmās instances tiesas

spriedumu atzīst par tiesisku un pamatotu.

[6] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatojumu kopsakarā ar lietā iesniegtajiem

pierādījumiem, konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums (faktu konstatējums un tiesību normu interpretācija) ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas

spriedumā konstatētajiem faktiem un motivācijai, to neatkārtojot. Pirmās instances tiesa pamatoti 2017.gada 3.janvāra brīdinājuma 7.punktā (lietas

115.lapa) konstatēja pārrakstīšanas kļūdu nekustamā īpašuma nosaukumā un pēc norādīta kadastra numura pamatoti konstatēja, ka brīdinājuma

7.punktā ir minēts nekustamais īpašums /Nosaukums F/ (zemes vienības kadastra numurs /numurs E/). Tāpat arī 2013.gada Līguma par medību tiesību

nodošanu (lietas 112.lapa) 1.1.punkta 7.rindā ir minēts nekustamais īpašums /Nosaukums F/, par ko var pārliecināties pēc šajā rindā ierakstītā

nekustamā īpašuma kadastra numura.

[8] Izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka pieteicējas noslēgtajos medību tiesību nodošanas līgumos ietvertās norādes par

līgumu laušanu pēc vienas puses ierosinājuma un brīdinājumu par līgumu laušanu nosūtīšana pieteicējai ir pietiekami pierādījumi, lai dienests varētu

piemērot Medību noteikumu 20.4.apakšpunktu un izslēgt zemes vienības no pieteicējas medību iecirkņa.

Minētie secinājumi atbilst administratīvo tiesu judikatūrai, kas nostiprināta Augstākās tiesas 2018.gada 22.jūnija lēmumā lietā Nr.SKA-1295/2018,

2015.gada 17.decembra lēmumā lietā Nr. SKA-905/2015, 2014.gada 17.februāra lēmumā lietā Nr. SKA-323/2014. Minētajos nolēmumos atzīts, ka

strīdi par medību tiesību lietošanu ir risināmi vispārējās jurisdikcijas tiesā, savukārt dienestam, noskaidrojot personu, kurai ir medību tiesības, ir jāvērtē

faktiskie apstākļi, par kuriem dienestam ir iesniegti pierādījumi.

Kaut gan pieteicēja uzskata, ka starp līguma pusēm ir strīds par līguma izbeigšanu un spēkā esību, apgabaltiesa konstatē, ka Tiesu informācijas

sistēmā nav ziņu, ka šajā sakarā būtu pieteikts strīds vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tas nozīmē, ka pieteicēja nevēlas risināt strīdus ar zemes īpašniekiem

likumā noteiktajā kārtībā – vispārējās jurisdikcijas tiesā. Kā pamatoti atzina dienests pārsūdzētajā lēmumā, pamats atteikumam izslēgt strīdus platības no

pieteicējas medību iecirkņa būtu vienīgi gadījumā, ja pieteicēja pirms lēmuma pieņemšanas būtu iesniegusi vienošanos ar zemes īpašniekiem vai

pierādījumus par tiesvedības ierosināšanu sakarā ar līgumu pirmstermiņa uzteikumiem. No minētā secināms, ka pieteicēja faktiski ir akceptējusi medību

tiesību īpašnieka brīdinājumos par medību tiesību līgumu laušanu pirms termiņa norādīto par noslēgto līgumu izbeigšanu pēc vienas puses ierosinājuma,

brīdinot par to otru pusi rakstiski vismaz 3 mēnešus pirms līguma laušanas, kas bija tiesisks pamats dienestam savas kompetences ietvaros pieņemt

lēmumu par medību platību izslēgšanu no medību iecirkņa, un tas neliecina par dienesta iejaukšanos civiltiesisku strīdu risināšanā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Mednieku klubs „Kabile”” pieteikuma par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 12.jūnija lēmuma Nr.VMD1-

20/703 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Kaļiņina

Tiesneses M.Osmane

R.Paegle