Administrative court dismissed appeal, ruling municipal authority correctly registered new supervision firm per construction law.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the applicant's request to revoke the municipal council's decision appointing a new construction supervision firm. The applicant argued that the original architect's rights were violated by replacing them without consent, citing a private agreement regarding moral rights. The court held that the municipality's registration of the new supervisor was a valid administrative act based on the client's choice and the relevant construction laws, not a civil dispute over authorship.
Legislator headnote
AI generatedBūvniecības likums 26.pants 1.daļa; Vispārīgie būvnoteikumi 116.5.apakšpunkts; The administrative authority may register a new construction supervision firm upon the client's instruction without infringing on the original architect's civil rights, as this does not constitute a violation of authorship rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420608611
Lietas arhīva Nr. AA43-0574-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 22.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses S.Kanenberga un A.Kovaļevska
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas
domes 2011.gada 21.februāra lēmuma Nr.1.1-37/861 atcelšanu daļā, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par
Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 19.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Jūrmalas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) 2001.gada 15.oktobrī SIA /Nosaukums B/ izdeva būvatļauju Nr.17 (turpmāk
– Būvatļauja) Ķemeru kūrorta viesnīcas rekonstrukcijai – restaurācijai (bez ārējiem tīkliem) /adrese/ (turpmāk – Būvobjekts).
Būvatļaujā norādīts, ka būvprojekta „Ķemeru kūrorta viesnīcas rekonstrukcija – restaurācija” /adrese/ (turpmāk – Būvprojekts) autors ir
/pers. B/ un autoruzraudzību īsteno SIA /Nosaukums A/.
Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) Pilsētplānošanas nodaļa, izskatījusi SIA /Nosaukums B/ 2010.gada 16.decembra
iesniegumu, nolēma kā Būvobjekta autoruzraugu reģistrēt SIA /Nosaukums C/.
[2] Domes izpilddirektors 2011.gada 21.februārī pieņēma lēmumu Nr.1.1?37/861 (turpmāk – Lēmums), ar kuru noraidīja
SIA /Nosaukums A/ sūdzību par Domes Pilsētplānošanas nodaļas lēmumu par veiktajām izmaiņām Būvobjekta autoruzraudzībā un
atzina pašvaldības institūcijas rīcību par atbilstošu Būvniecības likuma 7.panta ceturtajai daļai, 26.panta pirmajai daļai, Ministru
kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 160. un 161.punktam.
[3] SIA /Nosaukums A/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā. Pieteikumā un tā
precizējumos norādīts turpmāk minētais.
[3.1] Dome ar Lēmumu ir atcēlusi SIA /Nosaukums A/ no autoruzrauga amata un vienlaicīgi iecēlusi par autouzraugu SIA
/Nosaukums C/. Lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 81.pantā noteiktajām prasībām.
[3.2] Saskaņā ar „Owner-Architect Agreement”, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ 2008.gada 11.marta līgumu
SIA /Nosaukums B/ pieder tikai Būvprojekta autora mantiskās tiesības, bet ne personiskās tiesības, pie kurām pieder autora tiesības
uz pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai
citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt, autora godam vai cieņai.
[3.3] SIA /Nosaukums C/ nav būvobjekta Būvprojekta autors, kā arī nav kāda no autoriem pilnvarotā persona, jo SIA /Nosaukums
A/ arhitekti, kuri ir būvobjekta Būvprojektu autori un līdzautori (norādīti kā arhitekti Būvvaldē saskaņotajos būvprojektos), nav
pilnvarojuši SIA /Nosaukums C/ veikt viņu vietā autoruzraudzību.
[3.4] SIA /Nosaukums A/ arhitekti ir būvobjekta Būvprojekta autori un līdzautori jeb konkrēti Arhitektūras projekta sadaļas,
Interjera projekta sadaļas, Pazemes autostāvvietas projekta sadaļas, Ēkas piegādes zonas projekta sadaļas un Restaurācijas
projekta sadaļas autori.
[3.5] Pirmo četru minēto projekta sadaļu autoruzraugs SIA /Nosaukums E/ ar 2003.gada 24.oktobra paziņojumu Nr.248 atļāva
mainīt, labot un papildināt vai arī pilnībā pārstrādāt 2001.gada 12.oktobrī akceptēto Būvprojektu. Uz minētā paziņojuma pamata
Būvprojekts pēc tam arī tika mainīts, labots un pēc būtības arī pilnībā pārstrādāts, un to pēc vienošanās ar SIA /Nosaukums B/ izdarīja
SIA /Nosaukums A/ arhitekti, kuri arī kļuva par autoriem tiem Būvvaldē akceptētajiem būvprojektiem (to izmaiņām), pēc kuriem šobrīd
norit būvdarbi būvobjektā. „Owner-Architect Agreement”, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ 2008.gada 11.marta līgums
konkrēti paredzēja SIA /Nosaukums A/ veikt Arhitektūras projekta sadaļas, Interjera projekta sadaļas Pazemes autostāvietas, Ēkas
piegādes zonas projekta sadaļas izstrādi, kas arī tika izstrādāti, saskaņoti Būvvaldē un SIA /Nosaukums A/ arhitekti kļuva par šo
projekta sadaļu autoriem ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām autortiesību un autoruzraudzības jomā.
[3.6] Restaurācijas projekta sadaļas sākotnējais autoruzraugs SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” ar 2005.gada 7.februāra
vēstuli atteicās no autoruzraudzības, jo situācija būvobjektā būtiski atšķīrās no SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātās
projekta Restaurācijas daļas. Rezultātā SIA /Nosaukums A/ arhitekti izstrādāja pēc būtības jaunu Restaurācijas projekta sadaļu
atbilstoši jaunai situācijai, kas arī attiecīgi tika saskaņota Būvvaldē un līdz ar to SIA /Nosaukums A/ arhitekti kļuva par šīs projekta
sadaļas autoriem ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām autortiesību un autoruzraudzības jomā.
[3.7] Jebkuras atkāpes no akceptētajām Būvprojekta sadaļām, kuras būvniecības laikā būs akceptējusi persona, kura nav
Būvprojekta autors vai viņa pārstāvis, būs uzskatāmas par prettiesiskām un spēkā neesošām saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas
2.punktu.
[3.8] SIA /Nosaukums A/ un tās arhitekti nav pilnvarojuši SIA /Nosaukums C/ vai atteikušies no autortiesībām par labu SIA
/Nosaukums C/. Ņemot vērā, ka rekonstrukcijas-restaurācijas darbi objektā notiek pēc projektiem, kuru autori ir SIA /Nosaukums A/
arhitekti, SIA /Nosaukums A/ ir pienākums veikt autoruzraudzību.
[3.9] Pasūtītāja un Būvvaldes rīcība ir būtisks būvniecību regulējošo tiesību normu pārkāpums, jo ar autoruzrauga reģistrāciju tiek
prezumēts, ka ar to vienlaicīgi tiek nodrošinātas arī būvprojekta autora subjektīvās tiesības un interese sekot būvprojekta autentiskai
realizācijai dabā, kā arī Latvijas būvnormatīvu ievērošanai būvdarbu laikā. Rezultātā objektā faktiski netiek veikta būvniecības
procesa kontrole autoruzraudzības jomā.
[4] Trešā persona SIA /Nosaukums C/ rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina un norādīja turpmāk minētos argumentus.
Juridiski būvprojekta autors ir /pers. B/, sert.Nr.10-0127, kura ir devusi pasūtītājam tiesības izmainīt un pārstrādāt projektu un
atteikusies veikt autoruzraudzību. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.342 „Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 304-03 „Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi”” (turpmāk – LBN 304-03) pasūtītājam bija tiesības brīvi izvēlēties
attiecīgi sertificētu speciālistu, kurš veiks autoruzraudzību. Pasūtītājs izvēlējās SIA /Nosaukums C/, noslēdza līgumu un lūdza Domes
Pilsētplānošanas nodaļu reģistrēt SIA /Nosaukums C/ autoruzraudzību.
[5] Dome rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina un norādīja turpmāk minētos argumentus.
[5.1] Pieteikumā norādītais jautājums nav risināms administratīvā procesa kārtībā.
[5.2] Domei katrā būvniecības procesā ir jākontrolē, vai ir iestājies kāds no Vispārīgajos būvnoteikumos 161.punktā noteiktajiem
gadījumiem, kad autoruzraudzība ir obligāta, taču tai nav jāatbild par būvniecības pasūtītāja pienākumu slēgt autoruzraudzības līgumu
ar būvprojekta autoru. Dome ir konstatējusi, ka būvniecības pasūtītājs ir noslēdzis autoruzraudzības līgumu, un attiecīgi tikai
reģistrējusi SIA /Nosaukums C/ kā autoruzraugu būvobjektā. Ne jau šī reģistrācija rada SIA /Nosaukums C/ tiesības būt
autoruzraugam būvobjektā, bet gan civiltiesiskās attiecības ar SIA /Nosaukums B/. Domes pienākums ir sekot būvdarbu atbilstībai
būvprojektam, bet nevis tam, kurš nodrošina šo atbilstību.
[5.3] Šajā gadījumā Dome nav izdevusi administratīvo aktu, kas kādai personai būtu devis tiesības būt autoruzraugam
būvobjektā, bet gan paskaidrojis, kādēļ ir reģistrējis SIA /Nosaukums C/ kā autoruzraugu.
[6] Trešā persona SIA /Nosaukums B/ rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina un norādīja uz turpmāk minētajiem
argumentiem.
[6.1] SIA /Nosaukums A/ pieteikums nav pakļauts administratīvo tiesu kontrolei, līdz ar to, pamatojoties uz APL 282.panta pirmo
punktu, tiesvedība lietā izbeidzama.
[6.2] Pasūtītāja/būvētāja rīcības mērķis, paziņojot Būvvaldei par personas, kuras veic autoruzraudzību, maiņu, ir informējošs,
savukārt Būvvaldē pēc savas būtības tikai veic ierakstu, kam ir tikai konstatējošs raksturs. Normatīvie akti vispār nenosaka Būvvaldes
tiesības atteikties veikt ierakstu par autoruzrauga maiņu, ja pasūtītājs/būvētājs ir iesniedzis par to paziņojumu Būvvaldei.
[6.3] Tikai SIA /Nosaukums B/ kompetencē ir noteikt, kas turpmāk veiks autoruzraudzību un attiecīgi par to informēt Būvvaldi.
[6.4] SIA /Nosaukums A/ nav uzskatāma par Būvprojekta autoru, ko var redzēt no spēkā esošās Būvatļaujas, kur sadaļā
Būvprojekta autors ir norādīta /pers. B/, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nav arī sniegusi nekādus pierādījumus, kādēļ tā sevi uzskata par
autoru.
[7] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 19.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk
minētajiem motīviem.
[7.1] Tiesa atzina, ka no Būvniecības likuma 26.panta pirmās daļas, Vispārīgo būvnoteikumu 161.3.apakšpunkta, LBN 304-03
secināms, ka personas tiesības būt par autoruzraugu konkrētā būvobjektā un veikt tajā autoruzraudzību iegūst uz civiltiesiska līguma
(autoruzraudzības līguma) pamata, nevis uz pašvaldības iestādes lēmuma pamata, ar kuru persona būvatļaujā tiek reģistrēta kā
autoruzraugs. No autoruzraudzības izpildes SIA /Nosaukums A/ tika atcelta saskaņā ar SIA /Nosaukums B/ 2010.gada 16.decembra
paziņojumu par 2008.gada 11.marta Īpašnieka – Arhitekta līguma vienpusēju laušanu.
[7.2] Tiesa neatrada normatīvo regulējumu, kurā būtu noteiktas pašvaldības tiesības atteikt reģistrēt kādu personu kā
autoruzraugu konkrētajā būvobjektā. Tiesa secināja, ja pasūtītājs lauž autoruzraudzības līgumu, uz kura pamata persona būvatļaujā
tika reģistrēta kā autoruzraugs, noslēdz autoruzraudzības līgumu ar citu personu un iesniedz tā kopiju pašvaldības iestādē, lūdzot veikt
izmaiņas būvatļaujā attiecībā uz autoruzraudzību, pašvaldības iestādei nav tiesiska pamata atteikt šāda ieraksta veikšanu.
[7.3] Tiesa atzina, ka Domei, saņemot SIA /Nosaukums B/ iesniegumu par autoruzrauga pārreģistrāciju, 2010.gada
16.decembra SIA /Nosaukums A/ adresēto iesniegumu par 2008.gada 11.marta Īpašnieka-Arhitekta līguma laušanu, ar
SIA /Nosaukums C/ 2010.gada 10.decembrī noslēgto autoruzraudzības līgumu, arhitekta /pers. H/ sertifikātu un SIA /Nosaukums C/
2010.gada 16.decembra rīkojumu, ar kuru minētais arhitekts apstiprināts par galveno arhitektu autoruzraudzības darbu veikšanai
būvobjektā, nebija pamata atteikt autoruzrauga maiņu. Tiesas ieskatā minētie dokumenti apliecināja, ka Vispārīgo būvnoteikumu
161.3.apakšpunkta prasības izskatāmajā lietā ir ievērotas, jo būvobjektā, kurā autoruzraudzība ir obligāta, tā ir nodrošināta.
[7.4] Tiesa atzina, ka Dome ir izpildījusi Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pienākumu kontrolēt
būvniecības tiesiskumu.
[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 19.oktobra spriedumu SIA /Nosaukums A/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā
lūdza apmierināt pieteikumu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
[8.1] Tiesa jau līdz lietas izskatīšanai pēc būtības, izlemjot par pieteikuma pieņemšanu un pieteicējas lūguma par Būvatļaujas
apturēšanu pieņemšanu, bija atzinusi, ka būvniecību regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu uzaicināt autoru vai autora
pilnvaroto pārstāvi būt par autoruzraugu un ka autoruzrauga maiņa ir būvatļaujas būtiska nosacījuma maiņa, no kuras tiesiskuma ir
atkarīga pašas būvatļaujas un uz tās pamata veiktās būvniecības tiesiskums.
[8.2] Tiesa nav ņēmusi vērā LBN 304-03 13.punktu, kas būvprojekta autoram paredz tiesības veikt autoruzraudzību, izmantojot
visas šajā būvnormatīvā noteiktās tiesības, arī tad, ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts.
[8.3] Personas tiesības būt par autoruzraugu konkrētā būvobjektā iegūst uz Būvniecības likuma pamata, turklāt tikai tad, ja šī
persona ir tā projekta autors, pēc kura notiek būvniecība konkrētā būvobjektā. Persona, kura nav tā projekta autors, pēc kura notiek
būvniecība konkrētā būvobjektā, tiesības būt par autoruzraugu konkrētā būvobjektā var iegūt uz pilnvaras pamata, kuru izdevis tā
projekta autors, pēc kura notiek būvniecība konkrētā būvobjektā.
[8.4] Tiesas nostāja, ka pasūtītājs ir tiesīgs aicināt veikt autoruzraudzību jebkuru personu, kura ir atbilstošā kārtā sertificēts
arhitekts, nav pamatota ar tiesību normām.
[8.5] Vietējās pašvaldības kompetencē bija kontrolēt, kā būvniecības dalībnieks (SIA /Nosaukums B/) ievēro Būvniecības likuma,
Vispārīgo būvnoteikumu un LBN 304-03 prasības, proti, vai šis būvniecības dalībnieks patiešām ir uzaicinājis būvprojekta autoru
(autorus) un vai pašvaldības iestādei iesniegtais autoruzraudzības līgums patiešām ir noslēgts ar būvprojekta autoru.
[8.6] Ņemot vērā, ka Būvvaldē glabājas Būvprojekts, kurā ir norādīts tā autors (autori), Būvvaldei bija elementāri nokontrolēt, vai
S IA /Nosaukums C/ ir Būvprojekta autors vai to pilnvarotais pārstāvis. Šajā sakarā nepamatoti tiesa spriedumā norādījusi, ka
Būvprojekta autors ir tā persona, kura ir norādīta Būvatļaujā. Primārais dokuments, pēc kura ir konstatējams projekta autors, ir pats
projekts.
[8.7] Pašvaldības iestāde, reģistrējot konkrētu personu būvatļaujā kā autoruzraugu, pēc būtības akceptē, ka turpmāk visas
darbības (bezdarbības), ko būs veikusi šī persona, tiks uzskatītas par tādām, kas nodrošina būvprojekta autora subjektīvās tiesības
(tiesisko interesi) īstenot paša radītā būvprojekta autentisku realizāciju, kā arī nodrošina būvniecības procesa tiesiskuma uzraudzību,
nepieļaujot būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī saistošo normatīvo aktu un standartu
pārkāpumus būvdarbu gaitā. Jebkuras atkāpes no akceptētajām būvprojekta sadaļām, kuras būvniecības laikā būs akceptējusi
persona, kura nav būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis, būs uzskatāmas par prettiesiskām un spēkā neesošām saskaņā ar
APL 74.panta pirmās daļas 2.punktu.
[8.8] /pers. B/ Būvprojekts tika mainīts, labots un pēc būtības arī pilnībā pārstrādāts, un to pēc vienošanās ar SIA /Nosaukums
B/ izdarīja SIA /Nosaukums A/ arhitekti, kuri arī kļuva par autoriem tiem Būvvaldē akceptētajiem būvprojektiem (to izmaiņām), pēc
kuriem šobrīd norit būvdarbi būvobjektā. „Owner-Architect Agreement”, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ 2008.gada
11.marta līgums konkrēti paredzēja SIA /Nosaukums A/ veikt Arhitektūras projekta sadaļas, Interjera projekta sadaļas Pazemes
autostāvietas, Ēkas piegādes zonas projekta sadaļas izstrādi, kas arī tika izstrādāti, saskaņoti Būvvaldē un SIA /Nosaukums A/
arhitekti kļuva par šo projekta sadaļu autoriem ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām autortiesību un autoruzraudzības jomā.
Šajā sakarā ļoti kritiski vērtējama SIA /Nosaukums B/ tiesai iesniegtā 2012.gada 12.janvāra vienošanās starp SIA /Nosaukums B/ un
/pers. B/, kas piešķir pilnībā visas tiesības izmantot /pers. B/ Būvprojektu pēc sava ieskata, tai skaitā veikt autoruzraudzību.
[8.9] Tiesas izpratne par 2008.gada 11.martā noslēgtā Īpašnieka-Arhitekta līguma 16.punkta nozīmi neatbilst Autortiesību
likuma 16.panta trešajai daļai. Pasūtītāja īpašumtiesības uz būvprojektu un būvprojekta nodošana citai personai nepadara ne
pasūtītāju, ne šo citu personu par būvprojekta autoru, kurai būtu tiesības veikt autoruzraudzību. Ne SIA /Nosaukums B/, ne SIA
/Nosaukums C/ nav minētā būvobjekta Būvprojektu autori vai šo autoru pilnvarotie pārstāvji.
[8.10] Tiesa spriedumā nepamatoti atsaukusies uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2012.gada 15.oktobra spriedumu, jo
civillietā netiek skatīts publiski tiesisks strīds starp privātpersonu un pašvaldības iestādi. Turklāt šis spriedums nebija pasludināts uz
lietas pabeigšanas pēc būtības brīdi un tiesai nebija tiesību uz to atsaukties spriedumā, neatsākot lietas izskatīšanu no jauna. Turklāt
šis spriedums nav stājies spēkā, lai uz to vispār atsauktos.
[9] SIA /Nosaukums C/ paskaidrojumā par SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību to uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz
turpmāk minētajiem argumentiem.
[9.1] SIA /Nosaukums A/ izsaka nepatiesus apgalvojumus, ka autoruzraudzību būvobjektā veic privātpersona, kurai nav tiesību to
darīt. Kā tas tika detalizēti izklāstīts paskaidrojumos pirmās instances tiesai un kā to pamatoti konstatējusi tiesa, SIA /Nosaukums C/
kā attiecīgi sertificētam un pilnvarotam speciālistam ir visas tiesības veikt autoruzraudzību būvobjektā. Turklāt pieteicēja Būvatļaujā
nemaz nav norādīta kā Būvprojekta autors.
[9.2] Atbilstoši LBN 304-03 Pasūtītājam bija tiesības brīvi izvēlēties attiecīgi sertificētu speciālistu, kurš veiks autoruzraudzību.
Pasūtītājs izvēlējās SIA /Nosaukums C/, noslēdza līgumu un lūdza Domes Pilsētplānošanas nodaļu reģistrēt SIA /Nosaukums C/
autoruzraudzību.
[9.3] Pašvaldība atbilstoši normatīvo aktu prasībām reģistrēja autoruzraugu.
[10] Dome paskaidrojumā par SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību to atzina par nepamatotu, papildus norādot, ka SIA
/Nosaukums A/ paustais viedoklis par autortiesību jēdzienu un izpratni atbilstoši Autortiesību likumam atkārtoti ir pierādījums tam, ka
šajā lietā strīds var būt tikai par civiltiesisku priekšmetu.
[11] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida
procesā.
Motīvu daļa
[12] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un
pieteikums ir noraidāms.
[13] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas
sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.
Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanai, kuri minēti
pieteikumā un kuru noraidīšanai ir sniegta motivācija pirmās instances tiesas spriedumā. Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk
minēto.
[14] Būvniecības likuma 26.panta pirmā daļa paredz, ka pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos
paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai –
veikt autoruzraudzību.
Atbilstoši Būvniecības likumam būvprojekta autors ir sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves
pamatideju.
Saskaņā ar LBN 304 5.punktu autoruzraudzību veic visā būvdarbu laikā saskaņā ar pasūtītāja un būvprojekta autora līgumu par
autoruzraudzību.
Vispārīgo būvnoteikumu 116.5.apakšpunkts paredz, lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē līguma par autoruzraudzību
kopiju.
Apgabaltiesa uzskata, ka pašvaldība pasūtītāja izvēlēto autoruzraudzības veicēju noskaidro, saņemot līguma par autoruzraudzību
kopiju. Pašvaldību nenodibina un nelikvidē būvprojekta autora autortiesības, bet reģistrē atbildīgo personu, kura pēc vienošanās ar
pasūtītāju (noslēgtais līgums par autoruzraudzību) kļūst par būvniecības procesa dalībnieku – autoruzraugu.
Apgabaltiesa nekonstatē, ka normatīvie akti paredz pašvaldībai tiesības iebilst pret pasūtītāja izvēlēto būvuzraugu, izņemot
gadījumus, ja autoruzraudzību veicošās personas nav pienācīgi reģistrējušas savu darbību būvniecības jomā (saņemts sertifikāts vai
būvkomersanta reģistrācijas apliecība). Apgabaltiesa uzskata, ka pašvaldība ir ievērojusi savas kompetences robežas.
[15] Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2012.gada 15.oktobra
spriedumu atsaukusies cita starpā, uzsverot, ka tiesiskais strīds par autortiesībām norisinās civilajā tiesvedībā vispārējās
kompetences tiesā, nevis administratīvajā procesā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas Domes 2011.gada 21.februāra lēmuma Nr.1.1-37/861 atcelšanu daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tiesneses S.Kanenberga
A.Kovaļevska