Court annuls village council decision for violating administrative procedure and substantive law requirements.

Lieta Nr. 42631407 (A3861-08/20) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese B.Lietiņa

atklātā tiesas sēdē, Antonijas ielā 6, Rīgā izskatīja administratīvo lietu A.V. pieteikumā par Ventspils rajona Vārves pagasta padomes 2007.gada 17.septembra lēmuma (protokols Nr. 11, 2.punkts) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 16.oktobrī A.V. (turpmāk – pieteicējs) iesniedza pieteikumu (reģ. Nr. 14969) par Ventspils rajona Vārves pagasta padomes (turpmāk – atbildētājs) 2007.gada 17.septembra lēmuma „Par administratīvā akta darbības atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu” (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr. A42631407. [2] Pieteikumā norādīts, ka atbildētājs 2007.gada 17.septembrī ārkārtas sēdē pieņēma Lēmumu, ar kuru atcēla 2007.gada 31.maija lēmumu Nr. 6. 5.

„Par zemes piešķiršanu”, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 83.panta otro daļu un 85.panta otrās daļas 3.punktu, jo radušies jauni apstākļi ar likumā noteiktajiem grozījumiem, un šīm zemēm nav noteikts brīvās, valstij piekrītošās zemes statuss. [3] Pieteicējs uzskata, ka Lēmums ir prettiesisks un atceļams, Pieteicēja viedoklis balstīts uz sekojošiem apsvērumiem. [3.1] 2007.gada 17.septembra pagasta padomes sēdē tika pieņemts pieteicējam nelabvēlīgs lēmums, taču pieteicējs uz padomes sēdi netika aicināts.

Jau pēc Lēmuma pieņemšanas pagasta padomes priekšsēdētājs mutiski paskaidrojis pieteicējam, ka viņa klātbūtne padomes sēdē nebija būtiska un pieteicēja viedoklis nevienu neinteresē. [3.2] Paziņojumā par 2007.gada 31.maija administratīvā akta Nr. 6.5. atcelšanu norādīts, ka zemēm, uz kurām pieteicējam atjaunojamas īpašuma tiesības, nav piešķirts valstij piekrītošo brīvo zemju statuss, kaut gan 2007.gada 31.maijā, atklāti balsojot, attiecīgajiem zemes nogabaliem tika piešķirts valstij piekrītošo brīvo zemju statuss. [3.3] 2007.gada 31.maija lēmums Nr. 6.5. atcelts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 3.punktu, ka mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, taču Lēmumā nav norādīts, kādi konkrēti apstākļi ir mainījušies. [3.4] Lēmumā norādīts, ka pieteicēja pieprasītās zemes pēc pašvaldības teritoriālā plānojuma paredzētas tikai palīgsaimniecību vajadzībām, taču šāds teritoriāls plānojums neeksistē, jo nav ne apstiprināts, ne pieņemts, ne apstiprināts. [3.5] Lēmums pieņemts arī, pamatojoties uz likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu”, kas stājās spēkā 2007.gada 1.augustā, taču pieteicēju skarošais lēmums Nr. 6.5. pieņemts 2007.gada 31.maijā.

[3.6] Savos rakstveida paskaidrojumos lietā Nr. A42541307 atbildētājs starp citu paskaidro, ka 2007.gada 31.maija lēmums Nr. 5, ar kuru nolemts atzīt zemes gabalu „Leču nogabals”, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ 10,1 ha platībā par brīvo valsts zemi, un izsniegt izziņu A.V. par to, ka Vārves pagasta padome neiebilst, ka Centrālā zemes komisija atjauno viņam īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu, ir likumīgs. [4] Rakstveida paskaidrojumus sakarā ar A.V. pieteikumu 2007.gada 20.novembrī (reģ. Nr. 2979/k) iesniedza atbildētājs, kuros norādīja, ka pieteikumu par Lēmuma atcelšanu neatzīst.

Atbildētāja viedoklis balstīts uz sekojošiem argumentiem. [4.1] 2007.gada 17.septembrī tika sasaukta Vārves pagasta padomes ārkārtas sēde, uz kuru pieteicējs netika aicināts, jo skatīt jautājumu par 2007.gada 31.maija lēmuma Nr.6.5. atcelšanu, tika nolemts tieši pirms sēdes sākuma pēc pagasta padomes priekšsēdētāja priekšlikuma. Vienlaikus atbildētājs noliedz, ka pagasta priekšsēdētājs būtu mutiski paziņojis pieteicējam par to, ka viņa klātbūtne padomes sēdē nebija būtiska un pieteicēja viedoklis nevienu neinteresē, jo šāda veida paskaidrojums pieteicējam netika sniegts. [4.2] Brīvās, valstij piekrītošās zemes statuss zemes nogabaliem ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ 10,1 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/1,9 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/6,5 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/2,4 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/ 2,3 ha platībā tika noteikts 2007.gada 31.maijā, pamatojoties uz zemes ierīcības darbinieces R.F. ieteikumu, bet šo zemju statuss netika pilnīgi izvērtēts.

Tāpat netika ņemts vērā, ka pastāv zemes nomas attiecības uz zemes gabalu „Leču nogabals”, kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/A.V., Z.B., M.L., A.S. un M.I.. [4.3] 2007.gada 31.maija lēmums Nr. 6.5. tika atcelts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 3.punktu, lai tiktu ieviesta skaidrība par iepriekš minēto zemes nogabalu statusu, tā kā vairāki jautājumi netika noregulēti zemes reformu reglamentējošos dokumentos, kā arī vēl pašreiz nav apkopots saraksts, saskaņā ar Vārves pagasta teritoriālo plānojumu, kuras zemes ir brīvas un netiek izmantotas, lai nolemtu par to iekļaušanu brīvās, valstij piekrītošās zemēs, kā arī saskaņots ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Atbildētājs uzskata, ka minētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, bija pietiekami, lai atceltu 2007.gada 31.maija administratīvo aktu Nr. 6.5. [4.4] Atbildētājs iebilst pieteicēja argumentam, par to, ka Lēmumā norādīts, ka pieteicēja pieprasītās zemes pēc pašvaldības teritoriālā plānojuma paredzētas tikai palīgsaimniecību vajadzībām, jo Lēmumā ir norādīts tikai uz likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” un grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kas stājās spēkā 2007.gada 1.augustā. [5] Uz tiesas sēdi pieteicējs un atbildētāja pilnvarotā pārstāve ir ieradušies. [5.1] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz rakstveida pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Papildus pieteicējs paskaidroja, ka Lēmums ir pieņemts ar atpakaļejošu spēku, ka pašreiz strīds ir tikai par vienu zemes gabalu „Leču nogabals”’ 10,1 ha platībā, kuram atbildētājs ir noņēmis brīvās, valstij piekrītošās zemes statusu. Par pārējiem zemes gabaliem strīda nav, jo atbildētājs tos pieteicējam ir piešķīris lietošanā. [5.2] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka ārkārtas sēde tika sasaukta citu jautājumu izskatīšanai, jautājums par 2007.gada 31.maija lēmuma atcelšanu dienas kārtībā tika iekļauts 10 minūtes pirms sēdes.

Pārstāve apstiprināja, ka pieteicēja viedoklis netika uzklausīts. Tāpat pārstāve atzina Lēmums ir atzīstams par prettiesisku, par ko pārstāve parakstījās tiesas sēdes protokolā. Tāpat pārstāve atzina, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, pieteicējam ir priekšroka uz strīdus zemes gabalu, ka pašvaldība ir rīkojusies nepareizi. Tāpat pārstāve apstiprināja faktu, ka pieteicējam ir jau atzītas īpašuma tiesības uz četriem pieprasītajiem zemes gabaliem.

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā tiesā procesa būtība ir tiesas kontrole par iestādes par izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros(..). Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu.

Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] No lietas materiāliem tiesa konstatē sekojošus faktiskos lietas apstākļus. [8.1] Ar Kurzemes apgabaltiesas 2007.gada 11.aprīļa spriedumu, atzītas pieteicēja kā bijušā zemes īpašnieka mantinieka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Ventavā, Vārves pagastā, Ventspils rajonā (23, 70 ha platībā). [8.2] Vārves pagasta padome, izskatot A.V. 2007.gada 17.maija divus iesniegumus un 24.maija iesniegumu, kur lūgts piešķirt zemes īpašuma tiesību atjaunošanai brīvo, valstij piekrītošo zemi, pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar 2007.gada 31.maija lēmumu Nr. 6.5.

„Par zemes piešķiršanu” zemes gabalus ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/10,1 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/10,1 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/1,9 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/6,5 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/2,4 ha platībā, /dzēsts kadastra numurs/2,3 ha platībā atzina par brīvo, valstij piekrītošo zemi, kas nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, un nolēma izsniegt Centrālajai zemes komisijai vietējās pašvaldības izziņu, ka A.V. kā bijušā zemes īpašnieka mantiniekam uz šiem zemes gabaliem var atzīt zemes īpašuma tiesības, jo vēsturiskajās robežās zemes īpašuma tiesības atjaunot nav iespējams ( lietas lapa 7-8). [8.3] Ar Vārves pagasta padomes ārkārtas sēdes 2007.gada 17.septembra lēmumu (protokols nr. 11., 2.punkts” „Par administratīvā akta darbības atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu”, atcelts 2007.gada 31.maija lēmums Nr. 6.5., pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 83.panta otro daļu un 85.panta otrās daļas 3.punktu, jo radušies jauni apstākļi ar likumā noteiktajiem grozījumiem, un šīm zemēm nav noteikts brīvās valstij piekrītošās zemes statuss (lietas lapa 6). [9] Administratīvā procesa likuma 85.pants noteic gadījumus un kārtību, kādā iestāde (atbildētājs) var atcelt tiesisku administratīvo aktu.

Atbilstoši šis normas otrajā daļā noteiktajam, adresātam labvēlīgu administratīvo aktu var atcelt tikai likumā paredzētos gadījumos, pastāvot apstākļiem, kas norādīti likumā. Kā vienu no apstākļiem, pastāvot kuram adresātam labvēlīgu administratīvo aktu var atcelt, ir gadījums, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot (..) (85.panta otrās daļas 3.punkts). [9.1] No Lēmuma konstatējams, ka kā apstākli, kas ir mainījies uz Lēmuma izdošanas brīdi, atbildētājs ir norādījis grozījumu „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, (spēkā no 2007.gada 1.augustā) 23.panta spēkā stāšanos (lietas lapa 6). [9.2] Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

Atbilstoši vispārpieņemtam tiesību normu piemērošanas principam, tiesiskās attiecības tiek realizētas atbilstoši tiesību normām, kas ir spēkā konkrēto tiesisko attiecību rašanās (grozīšanās vai izbeigšanās) brīdī. Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja 2007.gada 31.maijā lēmums kā pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts, ir tiesisks. Minēto apstiprina arī lietā pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā norādītā atbildētāja atsauce uz Administratīvā procesa likuma 85.panta otro daļu, kas reglamentē tiesiska administratīvā akta atcelšanas gadījumus.

Tādējādi, tiesa secina, ka atbildētājs kā tiesiskā apstākļa maiņu ir atzinis tiesību normas, kas reglamentē lauku zemes izpirkšanas kārtību noteiktā zemes reformas posmā spēkā stāšanos, attiecinot šo tiesību normu uz tiesiskajām attiecībām, kas tiesiski tikušas nodibinātas iepriekš, un tādējādi, liedzot pieteicējam realizēt savas, iepriekš piešķirtās likumiskās (zemes īpašnieka mantinieka) tiesības, faktiski piemērojot konkrēto tiesību normu ar atpakaļejošu spēku, kā to pamatoti norādījis pieteicējs.

Tiesa atbildētāja rīcību atzīst par prettiesisku, neatbilstošu vispārējam tiesību normu piemērošanas principam, kā arī Administratīvā procesa likumā nostiprinātajiem tiesiskuma un patvaļas aizlieguma principa pārkāpumiem, atbilstoši kuriem, atbildētāja rīcībai ir jāatbilst tiesību normām un administratīvais akts var tikt pamatots tikai ar tādiem faktiem, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai. [10] Izvērtējusi lietā pārsūdzētā Lēmuma izdošanas procesuālos un formālos priekšnoteikumus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā šie priekšnoteikumi nav ievēroti. [10.1] Likuma „Par pašvaldībām” normas nosaka padomes darba kārtību, tai skaitā strikti reglamentējot kārtējo un arī ārkārtas sēdēs sasaukšanas un norises kārtību.

Šī likuma 28.panta nosacījumi nosaka, ka ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas.(..) Sasaucot domes (padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību. Savukārt šī likuma 32. panta otrā daļa nosaka, ka ārkārtas sēdes darba kārtību dome (padome) nedrīkst grozīt. Atbildētājs lietā nav apstrīdējis faktu, ka jautājums par atbildētāja 2007.gada 31.maija lēmuma atcelšanu ārkārtas sēdes darba kārtībā ticis iekļauts 10 minūtes pirms sēdes, kas tikusi sasaukta cita jautājuma sakarā.

No minētā tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs ir pārkāpis likumā „Par pašvaldībām” noteikto administratīvā akta izdošanas kārtību (procesuālo priekšnoteikumu) tā kā jautājumu par pieteicējam labvēlīgā administratīvā akta (2007.gada 31.maija lēmuma) atcelšanu ārkārtas sēdē skatīt un izlemt nevarēja. [10.2] Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa noteic, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, pirms atbildētājs pieņēma Lēmumu, netika uzklausīts. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta trešajā daļā noteiktajam, ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu. Izvērtējusi Lēmumu, tiesa atzīst, ka Lēmuma pamatojums nesatur nekādas norādes par to, kādēļ nav ticis uzklausīts personas (pieteicēja) viedoklis. [11] Atbilstoši administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem (...), kā arī vispārējiem tiesību principiem.

Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. [11.1] Atbildētājs Lēmumu pamatojis ar grozījumiem „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, 23.pantu, (stājušies spēkā 2007.gada 1.augustā) (lietas lapa 6). Vienlaikus, atbildētājs nav norādījis konkrētās likuma normas pantu (punktu, apakšpunktu), kas atzīstams par pamatojuma pienākuma pārkāpumu. Iestāde pārkāpj pamatojuma pienākumu gan gadījumā, ja rakstveida administratīvais akts vispār nav pamatots, gan arī tad, ja pamatojums atkārto tikai likuma tekstu vai abstraktus formulējumus, nepaskaidrojot, kā tie attiecas uz konkrēto gadījumu. [11.2] Tiesa par pamatotu atzīst pieteicēja viedokli, ka Lēmums nesatur pamatojumu, proti, nav skaidrojuma par administratīvā akta izdošanu un tā saturu, nav norādīti kādi lietas faktiskie apstākļi ir mainījušies, kā arī vispār nav norādīti lietderības apsvērumi, kas bijuši par pamatu tieši šāda atbildētāja Lēmuma pieņemšanai.

Pamatojuma pienākums līdzīgi kā citi tiesiskas valsts pamatprincipi izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta. Administratīvā akta pamatojums ļauj indivīdam secināt, vai viņš var apstrīdēt un pārsūdzēt šo aktu. Tālab pamatojuma princips uzskatāms arī par būtisku garantiju vispāratzītajām konstitucionālajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Administratīvo aktu izdodot bez pamatojuma, šis administratīvais akts ir kļūdains no materiālo tiesību viedokļa, jo satur konstitucionālo tiesību pārkāpumu (Briede J. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas.

– „Jurista Vārds”, 2004.gada 17.februāris, Nr.6). [11.3] Tiesa nevērtē kā administratīvā akta pamatojumu, rakstveida paskaidrojumā izklāstītos Lēmuma izdošanas apstākļus, tā kā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajā daļā noteiktajam, tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Tādējādi atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādītais administratīvā akta pamatojums nevar aizstāt likumā noteikto pamatojuma pienākumu pašā administratīvajā aktā. [12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 84.pantam administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām.

Ņemot vērā iepriekš minēto [10. -11], tiesa atzīst, ka atbildētājs, izdodot Lēmumu ir nepareizi piemērojis tiesību normas, kā arī pieļāvis citus, būtiskus procesuālā tiesiskuma pārkāpumus, proti, nav ievērojis administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumos, kā arī izdevis nepamatotu administratīvo aktu, kā rezultātā atzīstams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir prettiesisks un atceļams.

[13] Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka uz lietas izskatīšanas brīdi reāli strīds pastāv tikai par vienu no pieciem zemes gabaliem, proti, par zemes gabalu „Leču nogabals” 10, 1 ha platībā, tā kā uz pārējiem zemes gabaliem īpašumtiesības pieteicējam ir tikušas atjaunotas, ko apliecināja arī atbildētāja pārstāve. Administratīvā procesa likuma 161.panta otrā daļa paredz, ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību. Tā kā tiesa atzinusi par prettiesisku un atcēlusi Lēmumu, tiesiski atjaunojas situācija, kāda pastāvējusi līdz prettiesiskā administratīvā akta izdošanai, un pieteicējam ir realizējamas savas bijušā īpašnieka mantinieka tiesības arī uz zemes gabalu „Leču nogabals” (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 10, 1 ha platībā. [14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa atzinusi pieteikumu par pamatotu, tādēļ, no atbildētāja par labu pieteicējam ir piespriežama valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 250.- 251.pantu, 126.panta pirmo daļu, 253.panta pirmo daļu, tiesa nosprieda:

apmierināt A.V. pieteikumu. Atcelt Vārves pagasta padomes 2007.gada 17.septembra lēmumu „Par administratīvā akta darbības atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu” (protokols Nr. 11.2.punkts) ar lēmuma pieņemšanas dienu. Uzlikt par pienākumu atbildētājam (Vārves pagasta pašvaldības personā) atlīdzināt pieteicējam A.V., (/dzēsts personas kods/) viņa samaksāto valsts nodevu Ls

10 (desmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 4.jūlijā.

Tiesnese (PARAKSTS) B.Lietiņa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesa

Tiesnese________________ B.Lietiņa Rīgā, 2008.gada 4.jūlijā