Legislator Case Law & Legislation
A42928009 / A42-01148-11 AI generated

Court dismissed tax audit appeal, ruling VAT and income tax adjustments and penalties were legally correct.

Case Number A42928009 / A42-01148-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Jelgava District Court rejected the plaintiff's request to annul the State Revenue Service's decision following a tax audit. The plaintiff argued against additional tax payments and penalties, but the court found the tax authority correctly applied the Tax Law regarding VAT and income tax adjustments. Consequently, the court determined the administrative decision was lawful and the plaintiff's appeal was inadmissible.

Legislator headnote

AI generated

Tax Law 32.1; 32.3; 41.2: The tax authority may recover underpaid taxes and impose penalties when a taxpayer reduces budget contributions through audit, provided statutory thresholds and calculation methods are met; a taxpayer's request for a settlement agreement is valid only if no outstanding debts exist and specific procedural conditions are satisfied.

Keywords

AI generated
tax audit procedure VAT adjustment income tax penalty administrative appeal settlement agreement State Revenue Service tax liability

Cited Legislation

AI generated
Tax Law 32.1
Tax Law 32.3
Tax Law 41.2
Administrative Procedure Law 246-251
Administrative Procedure Law 289-291
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.42928009

A01148-11/32

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2011.gada 31.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Wald‖ pārstāvjiem: V.Č. un

zvērinātai advokātei Sarmītei Bitei,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk – VID) pārstāvei L.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Wald‖

(turpmāk – pieteicēja) pieteikumu par VID ģenerāldirektora 2009.gada 6.augusta lēmuma

Nr.19.1/16038 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] No 2009.gada 13.janvāra līdz 2009.gada 2.aprīlim VID veica pieteicējai

komplekso nodokļu auditu: pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika

periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un uzņēmuma ienākumu

nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2006. un 2007.gadu. Pārbaudes rezultātā sastādīts

audita pārskats Nr.43 (lietas 69.-96.lapa).

2009.gada 2.aprīlī pieņemts lēmums Nr.43 par audita rezultātiem, ar kuru papildu

nomaksai budžetā noteikts: PVN Ls 1061,65, soda nauda Ls 441,33 un nokavējuma nauda

Ls 484,48 apmērā, kā arī UIN Ls 6202,80, soda nauda Ls 3101,40 un nokavējuma nauda Ls

1556,31; samazināts no budžeta atmaksājamais PVN Ls 9576,14 un aprēķināta soda nauda

Ls 4788,08 (lietas 11.-13.lapa). Lēmumu par audita rezultātiem pieteicēja apstrīdēja (lietas

14.-18.lapa) VID Zemgales reģionālajā iestādē (turpmāk – ZRI).

2009.gada 4.jūnijā VID ZRI direktors pieņēmis lēmumu Nr.01-10.02/81, ar kuru

lēmums par audita rezultātiem atstāts negrozīts (lietas 24.-30.lapa).

Arī VID ZRI direktora pieņemto lēmumu pieteicēja apstrīdēja (lietas 19.-23.lapa).

[2] 2009.gada 6.augustā VID ģenerāldirektora vietas izpildītāja pieņēmusi

pārsūdzēto Lēmumu, ar kuru VID ZRI direktora lēmums Nr.01-10.02/81 atstāts negrozīts,

kā arī noraidīts pieteicējas ierosinājums par vienošanās līguma noslēgšanu.

Lēmumā (lietas 31.-44.lapa) norādīti šādi argumenti:

[2.1] Pieteicējas darbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem. PVN

deklarācijās par 2006.gada maiju un par 2007.gada oktobri kā priekšnodokli atskaitījusi

attiecīgi Ls 0,68 un Ls 1,02 saskaņā ar SIA „Pie ciņa‖ izsniegtajiem EKA čekiem

(Nr.00116428, Nr.00122193 un Nr.00275074), kuros kā iegādātās preces norādītas –

pārtika suņiem, pārtika un alkohols. Tā kā minēto preču iegāde nav saistīta ar uzņēmuma ar

nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu, tad pieteicējai samazināts 2006.gada maija un

2007.gada oktobra PVN deklarācijās norādītais priekšnodoklis par darījumos minētajām

summām. Apstrīdēšanas iesniegumā nav norādīti iebildumi par minētajām korekcijām.

[2.2] VID atzina, ka SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA

„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA „Noras‖ pārbaudei uzrādītie čeki un kvītis

VID nav reģistrētas. Saņemti paskaidrojumi no SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖ un SIA

„Noras‖ amatpersonām, kuras noliedz saimnieciskās darbības veikšanu. SIA „Gammateh‖,

SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA

„Noras‖ juridiskajās adresēs neatrodas; ir izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra.

[2.3] Saskaņā ar SIA „Paveks‖ vārdā noformēto 2006.gada 21.aprīļa preču

pavadzīmi – rēķinu (turpmāk – PPR) sērija TI-IX Nr.426161 pieteicēja grāmatvedības

uzskaitē reģistrējusi automašīnu SCANIA R124, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, un puspiekabi Fromberger FKSM24, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, Ls 49 300 vērtībā (tai skaitā PVN Ls 8874). Minētajā PPR kā preču izsniedzējs

norādīts V.P., kas no 2005.gada 18.jūlija līdz 2008.gada 18.jūlijam bija SIA „Paveks‖

amatpersona. V.P. savā paskaidrojumā noliedz saimnieciskās darbības veikšanu. SIA

„Paveks‖ juridiskajā adresē neatrodas, ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra. Secināts, ka pieteicējas uzrādītie čeki un kvītis, kā arī 2006.gada 21.aprīļa PPR

sērija TI – IX Nr.426161 satur nepatiesu informāciju, tāpēc tie nav izmantojami kā

attaisnojuma dokumenti ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Līdz ar to pieteicēja

nebija tiesīga atskaitīt priekšnodokli par čekos un PPR uzrādītajiem darījumiem.

[2.4] Auditā konstatētie fakti ļauj apšaubīt SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA

„STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖, SIA „Noras‖ un SIA „Paveks‖

vārdā noformētajos dokumentos uzrādīto preču piegādes faktu. Līdz ar to VID samazināja

pieteicējas peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas

izmaksas 2006.gadā par Ls 7508,4, bet 2007.gadā par Ls 2280,67, kā arī veica korekcijas

UIN deklarācijās, samazināja pamatlīdzekļu nolietojuma summu 4.kategorijas

pamatlīdzekļiem 2006.gadā par Ls 19 720 un 2007.gadā – par Ls 11 832.

[2.5] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 41.panta sestajā daļā

noteiktajam, vienošanās līgums nevar tikt noslēgts, jo VID Finanšu policijas pārvaldē

(turpmāk – FPP) 2009.gada 19.maijā saņemti materiāli par konstatētajiem riskiem valsts

ieņēmumu jomā saistībā ar pieteicējas iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un

grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

[3] Pieteikumā (lietas 3.-8.lapa) ietverti tālāk minētie apsvērumi.

[3.1] VID nepamatoti apšaubīja darījumu ar SIA „Paveks‖, uzņēmuma amatpersona

sniegusi nepatiesu informāciju. SIA „Paveks‖ ilgstoši izpildījusi visas VID prasības

(reģistrācijas kārtība ar PVN apliekamo personu reģistrā; deklarāciju un atskaišu

iesniegšana; PPR saņemšana). Minētās darbības VID atzinis par tiesiskām. Nav saprotams,

kā juridiska persona būtu varējusi izpildīt minētās darbības, ja uzņēmuma amatpersona to

noliedz. Turklāt SIA „Paveks‖ amatpersona atzīst, ka ir pilnvarojusi arī citas personas

darboties uzņēmuma vārdā. Nodokļu administrācija nav pārbaudījusi, vai SIA „Paveks‖

grāmatvedībā ir iegrāmatots darījums ar pieteicēju, iekļauts PVN deklarācijā, vai no

darījuma ar pieteicēju saņemtais PVN ir samaksāts budžetā.

[3.2] Ja pieņem VID pozīciju, kas balstīta uz V.P. sniegto paskaidrojumu, tad

secināms, ka SIA „Paveks‖ jau no reģistrācijas brīža nevarēja būt tiesību subjekts un arī

visas turpmākās darbības nav tiesiskas. Tomēr VID veic un izpilda darbības ar SIA

„Paveks‖ kā ar likumīgu tiesību subjektu, nevis veic darbības saskaņā ar komerclikuma

312. un 314.pantā noteikto (par uzņēmuma darbības izbeigšanu ar tiesas spriedumu).

Minētās tiesības iestādei piešķir likuma „Par valsts ieņēmumu dienestu‖ 10.panta otrās

daļas 6.punkts.

[3.3] Nav ņemts vērā apstāklis, ka pieteicējas un SIA „Paveks‖ pirkuma darījuma

priekšmets bija transportlīdzekļi, kuri tika pārreģistrēti no SIA „Paveks‖ vārda uz

pieteicējas vārda. Transportlīdzekļu pārreģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā

(turpmāk – CSDD) varēja veikt vienīgi transportlīdzekļu īpašnieks. Pirkuma darījums nav

atzīts par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu. Attiecīgais PPR ir reģistrēts VID, PPR ir

izsniegts pret parakstu uzņēmuma amatpersonai, iesniegta arī atskaite par PPR izlietojumu.

Pieteicējai bija tiesības paļauties uz VID un Uzņēmumu reģistra publiskajās datubāzēs

esošo informāciju.

[3.4] No uzņēmumiem SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA

„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖, SIA „Noras‖ iegādātās transportlīdzekļu rezerves

daļas (iegādi apliecina čeki un kvītis) izmantotas uzņēmumam piederošo transportlīdzekļu

remontam. EKA čeki un kvītis satur visus nepieciešamos rekvizītus, ir iespējams identificēt

darījumu, tā dalībniekus, kā arī samaksātā nodokļa apmēru. Pieteicēja no savas puses

normatīvo aktu prasības ir izpildījusi. Tā kā visi uzrādītie darījumi faktiski ir notikuši, VID

nebija pamata veikt korekcijas, kā arī papildus aprēķināt nodokļu maksājumus.

[4] 2009.gada 15.oktobrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas

103.-104.lapa), kurā norādīti tādi paši argumenti kā Lēmumā ([2]).

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji paskaidroja, ka VID Finanšu policijas pārvalde

(turpmāk – FPP) pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Minētajā lēmumā cita

starp konstatēts, ka iepriekš minētie uzņēmumi (pieteicējas darījumu partneri) ir

nodarbojušies ar saimniecisko darbību. Kriminālprocesa ietvaros uzņēmumu amatpersonas

apstiprinājušas, ka ir parakstījušas dokumentus uzņēmuma vārdā. Apstāklis, ka darījumi

kārtoti uz pilnvaras pamata, nenozīmē to, ka darījumi nav notikuši uzņēmuma vārdā. Kases

aparātiem ir publiskais reģistrs, bet kvīšu grāmatiņām nav publiskā reģistra, kur cits

nodokļu maksātājs varētu pārliecināties, vai darījumu partneriem kvītis ir reģistrētas. VID

apšauba darījumu ar SIA „Paveks‖ par automašīnas un piekabes iegādi. Lietā ir pierādīts,

ka abi transportlīdzekļi bija reģistrēti uz pārdevēja - SIA ―Paveks‖ vārda. Līdz ar to

darījumu varēja veikt vienīgi transportlīdzekļa īpašnieks. Abi transportlīdzekļi iegādāti

Vācijā un pircēja bija tieši SIA „Paveks‖ (pavaddokumentos kā adresāts ir norādīta SIA

„Paveks‖). No CSDD materiāliem izriet, ka SIA „Paveks‖ vārdā ar 7 automašīnām rīkojies

G.J., citos gadījumos A.N. Minētās personas darbojušās uz SIA „Paveks‖ amatpersonas

V.P. izdotu pilnvaru pamata. Tiesas sēdē liecinieks V.P. paskaidroja, ka viņš pats

uzņēmumā nav darbojies, uzņēmumu reģistrējis kopā ar paziņu, lai kopā veiktu

saimniecisko darbību, uzņēmuma vārdā faktiski rīkojies G.J. uz pilnvaras pamata. V.P.

liecība sakrīt ar G.J. 2009.gada 24.novembra paskaidrojumu. Pastāv problēma, ka PPR

parakstījis pats V.P., tomēr dokumentu neatbilstības, kas nerunā pretī darījuma līgumam,

nevar ietekmēt darījuma spēku. Pieteicējai nebija zināms, ka SIA „Paveks‖ veic kādas

prettiesiskas darbības. VID ar SIA „Paveks‖ arī darbojies kā ar pilnvērtīgu juridisku

personu, to apliecina VID 2009.gada 13.oktobra vēstule Nr.12.3/4997 (lietas 126.lapa).

Tātad arī VID nekonstatēja nelikumības SIA „Paveks‖ darbībā. Pēc Uzņēmumu reģistra

datu bāzē pieejamās informācijas SIA „Paveks‖ nav likvidēta, tātad uzņēmums pastāv vēl

aizvien. SIA „Paveks‖ amatpersona V.P. 2010.gada 29.jūnijā ir pieņēmis lēmumu par SIA

„Paveks‖ likvidāciju, ir pats sevi iecēlis par likvidatoru. No SIA „Paveks‖ iegādātās

automašīnas aizvien tiek izmantotas pieteicējas saimnieciskajā darbībā.

[6] VID pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, uzturēja Lēmumā ietverto

pamatojumu ([2]). Papildus paskaidroja, ka VID vērtēja tos pierādījumus, kas bija VID

rīcībā – uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumus par to, ka neko nezina par uzņēmumu

saimniecisko darbību, ka citas personas nav pilnvarotas rīkoties uzņēmuma vārdā.

Attaisnojuma dokumentu – PPR par transportlīdzekļu pārdošanu parakstījis V.P. Līdz ar to

VID secināja, ka nevar apstiprināt pieteicējas darījumu ar SIA „Paveks‖. Attiecībā par

lēmumu par krimināllietas izbeigšanu - izziņas izdarītājs izvērtē pierādījumus no

kriminālprocesa viedokļa, bet administratīvajā procesā pierādījumus vērtē savādāk. No

kriminālprocesa var ņemt vērā liecinieku nopratināšanas protokolus.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka V.P. liecību, kā

arī izvērtējusi lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots

un tādēļ ir noraidāms.

[8] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 1.panta 9.punkta „a‖ apakšpunkts

noteic, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar

pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa

rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības

nodrošināšanai.

Minētā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tikai Valsts ieņēmumu

dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no

budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu

ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

Secināms, ka priekšnodoklis ir atskaitāms no budžetā maksājamās (samaksātās)

nodokļa summas par tādiem darījumiem, kas nodrošina citus personas ar nodokli

apliekamus darījumus. PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekasēts preču ražošanas un

realizācijas visās stadijās no nodokļu maksātāja – preces ražotāja vai realizētāja, tādējādi

veidojot PVN iekasēšanas ķēdi. Tā kā PVN ir nodoklis par jaunradīto vērtību, nevis preces

apgrozījumu, tad PVN īstais maksātājs ir preces galējais patērētājs. Savukārt tie preces

ražošanā un realizēšanā iesaistītie nodokļu maksātāji, kuri PVN summas ir iemaksājuši

valsts budžetā, bet nav galējie preces patērētāji, ir tiesīgi pretendēt uz priekšnodokļa

atskaitījumu.

Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir

pievienotās vērtības nodokļa mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt

ierobežotas. Tās ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem

saistītajiem nodokļiem (sk. Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma

apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un 440/04 Axel Kittel 42.punktu). Uzņēmējiem, kas dara

visu, ko no tiem saprātīgi varētu pieprasīt, lai nodrošinātu, ka to darījumi neveido daļu no

shēmas, kurās ietilpst pievienotās vērtības nodokļa vai kādas citas krāpšanas darījums, ir

jāvar paļauties uz šo darījumu likumību, neriskējot zaudēt savas tiesības atskaitīt

priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli (turpat, 51.punkts). Nodokļa

maksātāja, kas veic darījumus, tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās

vērtības nodokli nevar ietekmēt arī tas, ka piegādes shēmā, kurā ietilpst šie darījumi, cits

darījums, kas, nodokļa maksātājam par to neko nezinot, ticis veikts pirms vai pēc nodokļa

maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Turpretim

nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar

krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, pie tam

neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību

izmantošana ir atsakāma (turpat, 59.punkts).

Izskatāmajā gadījumā pastāv strīds par to, vai pieteicēja bija tiesīga atskaitīt

priekšnodokli par darījumiem, kas apšaubīti Lēmumā ([2]).

Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja ir darījusi visu, ko no tās saprātīgi

varētu sagaidīt, lai nodrošinātu savu darījumu tiesiskumu.

[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 8.panta pirmā daļa noteic, ka preču

piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču

nosūtīšanas.

Savukārt par nodokļu rēķinu uzskatāms dokuments, kas satur nepieciešamos

rekvizītus un informāciju par darījumu.

Tādējādi preču saņemšanas gadījumā personai rodas tiesības uz priekšnodokļa

atskaitīšanu tad, ja tiek izpildīti šādi formālie priekšnosacījumi: abi darījuma dalībnieki ir

reģistrēti VID kā PVN maksātāji; preces tiek izmantotas saimnieciskās darbības

nodrošināšanai; ir saņemts un apmaksāts nodokļu rēķins.

No lietā esošā PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas 55.lapa) izriet, ka 2006.gada

21.aprīlī pieteicēja no SIA „Paveks‖ iegādājusies automašīnu SCANIA R124 (reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/; šasijas Nr./šasijas numurs/) par Ls 26300 (bez PVN) un

puspiekabi FROMBERGER FKSM 24 (šasijas Nr./šasijas numurs/) par Ls 23000 (bez

PVN); kopējā darījuma vērtība Ls 58174,00 (tai skaitā PVN 18% Ls 8874,00).

Nav strīda par to, ka attiecībā par minēto darījumu formālie priekšnosacījumi ir

izpildīti, jo uz darījuma veikšanas brīdi darījuma dalībnieki bija reģistrēti VID kā PVN

maksātāji; no lietas materiāliem secināms, ka iegādātā automašīna un piekabe tiek

izmantotas pieteicējas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (lietas 63., 66. – 68.lapa), kā

arī PPR saņemts un apmaksāts.

Gadījumā, ja tiek izpildīti formālie priekšnosacījumi, tad nodokļu administrācija

izvērtē nodokļu maksātāja uzrādīto darījumu pēc būtības, proti, vai PPR uzrādītais darījums

faktiski varēja notikt, un, vai darījums ir noticis ar rēķinā uzrādīto personu. Šaubu gadījumā

nodokļu administrācijai ir jāspēj pamatot, balstoties uz kādiem lietā esošiem pierādījumiem

darījums tiek apšaubīts.

Savukārt nodokļu maksātāja pienākums ir pierādīt to, ka rūpīgi izpildītas normatīvo

aktu prasības un darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu darījuma tiesiskumu.

[10] Izskatāmajā gadījumā VID konstatējis, ka pieteicējas darījumu partnera SIA

„Paveks‖ vārdā noslēgtā darījuma dokumentu - PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas

55.lapa), kā arī pieņemšanas-nodošanas aktu parakstījusi SIA „Paveks‖ vienīgā amatpersona ar

pārstāvības (paraksta tiesībām) – V.P. Minētā persona norādīta arī 2006.gada 29.septembra

līgumā kā SIA „Paveks‖ pārstāvis (lietas 105.lapa), kā arī 2006.gada 21.aprīlī noformētajā

pilnvarā (lietas 137.lapa).

Lietā ir V.P. 2007.gada 1.augusta paskaidrojums, no kura izriet, ka V.P. par SIA

„Paveks‖ amatpersonu kļuvis pēc paziņas lūguma, lai veiktu uzņēmējdarbību. Izdevis

pilnvaru uz trešās personas vārda, bet pats ar saimniecisko darbību nav nodarbojies un neko

nezina par SIA „Paveks‖ saimniecisko darbību. Ne reizi neesot redzējis SIA „Paveks‖

grāmatvedi. V.P. rīcībā nekad neesot bijuši SIA „Paveks‖ grāmatvedības dokumenti un zīmogs.

Nekādus darījumus SIA „Paveks‖ vārdā V.P. nav slēdzis, rēķinus nav izrakstījis un ar uzņēmuma

naudas līdzekļiem nav rīkojies (lietas 106.lapa).

V.P. tiesas sēdē liecināja, ka 2005.gadā J. (vārdā – S. vai L.) palūdzis atvērt firmu,

apsolot, ka par to ieskaitīšot nodokļus pensijai, tādēļ piekritis. Kad saņēmis nodokļu uzziņu

un konstatējis, ka nekas nav iemaksāts, sācis meklēt J., bet nevarējis atrast, tāpēc uzrakstījis

iesniegumu policijai. Nekādas darbības uzņēmumā nav veicis, darījumus nav slēdzis.

Atzīst, ka J. bija izdota pilnvara. Tiesas sēdes laikā tiesa uzrādīja lietas materiālos esošos

dokumentus, kuros norādīts, ka tos parakstījis V.P. (lietas 55., 56., 105.lapa). Liecinieks

V.P. tiesas sēdē apliecināja, ka uzrādītie dokumenti viņam nav zināmi, un, ka minētos

dokumentus viņš nav parakstījis. V.P. neesot zināms, ar ko uzņēmums nodarbojās, tāpat arī

par grāmatvedības dokumentiem un kāda manta uzņēmumam pieder. Pieteicējas pārstāvi

(kurš arī ir uzrādīts darījumu dokumentos), V.P. nepazīst, redz pirmo reizi. Pieteicējas

pārstāvis esot zvanījis lieciniekam pa telefonu un lūdzis, vai nevar palīdzēt, taču liecinieks

lūgumu esot noraidījis un atbildējis: „Tiksimies tiesā‖. Liecinieks apliecināja, ka uztur

2007.gada 1.augustā sniegto paskaidrojumu. J. esot darbojies nelikumīgi, tā bijusi krāpšana.

Izdotās pilnvaras saturu V.P. neesot sapratis. Liecinieks V.P. arī liecināja, ka nezinot, kur faktiski

atradās uzņēmums, lai gan uzņēmuma juridiskā adrese bijusi liecinieka dzīvesvietas adrese

(lietas 208. – 209.lapa).

Minētā liecība sakrīt ar 2009.gada 23.septemra liecinieka V.P. nopratināšanas

protokolā norādīto (lietas 143. – 144.lapa).

No liecinieka V.P. liecībām un paskaidrojuma secināms, ka SIA „Paveks‖ vienīgā

amatpersona, kura bija tiesīga darījumu veikšanas brīdī pārstāvēt uzņēmumu, noliedz darījumu

veikšanu ar pieteicēju; kā arī noliedz, ka būtu vadījusi minēto uzņēmumu un veikusi

saimniecisko darbību. V.P. nav bijis informēts par to, kur faktiski atrodas uzņēmums, ja tāds

eksistē, kā arī nezina, kur atrodas uzņēmuma grāmatvedības dokumenti. Liecinieks neko

nevarēja paskaidrot par uzņēmuma veiktajiem darījumiem un naudas līdzekļiem.

Lietā ir arī G.J. nopratināšanas protokols (lietas 145. – 146.lapa), no kura izriet, ka arī

minētā persona nevar neko paskaidrot par Lēmumā minētajiem darījumiem starp pieteicēju un

SIA „Paveks‖, noliedz, ka būtu pārdotas PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas 55.lapa)

norādītās preces, vai veikti kādi citi darījumi.

No liecinieka A.N. 2009.gada 1.decembra nopratināšanas protokola izriet, ka A.N.

strādājis SIA „Amserv Motors‖. Minētais uzņēmums nodarbojies ar lietotu automašīnu

tirdzniecību. Par pieteicējas un SIA „Paveks‖ darījumiem A.N. neko konkrētu paskaidrot

nevar. SIA „Amserv Motors‖ sagatavojusi pilnvaras paraugu atbilstoši CSDD prasībām un

nosūtījusi SIA „Paveks‖, pēc kā SIA „Paveks‖ piegādājusi pilnvaru SIA „Amserv Motors‖.

Uz minētās pilnvaras pamata A.N. reģistrējis transportlīdzekļus CSDD, tomēr nezina kādā

sakarā uzrādītie transportlīdzekļi tikuši reģistrēti uz SIA „Paveks‖ vārda. Pieļauj, ka SIA

„Paveks‖ iegādājusies transportlīdzekļus no SIA „Amserv Motors‖. Ar SIA „Paveks‖

pārstāvjiem A.N. neesot ticies un nezina, kas bija SIA „Paveks‖ vadītājs, kā arī nezina, ar

ko SIA „Paveks‖ nodarbojās. G.J. un V.P. nepazīst (lietas 156.lapa).

Tiesai netika iesniegts neviens objektīvi pārbaudāms pierādījums, kas norādītu uz

to, ka visas minētās personas būtu sniegušas nepatiesus paskaidrojumus. Līdz ar to

pieteicējas iebildums ([3.1]) nav pamatots.

[11] Novērtējot lietā konstatētos apstākļus ([10]), tiesa atzīst, ka VID bija pietiekams

pamats apšaubīt pieteicējas uzrādītos darījumus ar SIA „Paveks‖. Izskatāmajā gadījumā

nodokļu administrācijai netika iesniegti objektīvi pārbaudāmi pierādījumi par pieteicējas

darījumu faktiem (darījumi ar SIA „Paveks‖), proti, VID nav iesniegta detalizēta informācija

par darījumu norisi un apstākļiem. VID nav bijis iespējas pārliecināties par pieteicējas

uzrādīto darījumu ar SIA „Paveks‖ faktisko norisi, kā arī darījuma dalībnieks nav

identificējams. Juridiskas personas leģitīma pārstāvība var notikt vienīgi ar normatīvajos

aktos noteiktā kārtībā reģistrēta pārstāvja (fiziskas personas) starpniecību. Pretējā gadījumā

ikviena fiziskā persona drīkstētu pārstāvēt jebkuru uzņēmumu bez attiecīga pilnvarojuma.

Izskatāmajā gadījumā juridisko personu – SIA „Paveks‖ bija tiesīgs pārstāvēt V.P. Minētā

persona gan ir norādīta PPR (lietas 55.lapa) kā SIA „Paveks‖ pārstāvis, tomēr tiesas sēdē

V.P. atkārtoti apliecināja, ka nav veicis VID apšaubītos darījumus ar pieteicēju. Līdz ar to

šāds darījums nav uzskatāms par tiesisku. Ar lietas materiāliem neapstiprinās arī pieteicējas

arguments, ka SIA „Paveks‖ vārdā būtu rīkojusies normatīvajos aktos noteiktā kārtībā

pilnvarota persona. VID apšaubīto darījumu dokumentos nav norādīts, ka darījumu

uzņēmumā vārdā noslēgusi pilnvarotā persona. Turklāt gan G.J., gan A.N. noliedz darījumu

veikšanu ar pieteicēju.

Pieteicēja iebilst, ka darījumu dokumenti noformēti atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, darījumi nav tikuši apstrīdēti un nav atzīti par spēkā neesošiem, tādēļ tie ir

tiesiski un VID nav pamata tos apšaubīt. Pieteicējas ieskatā VID nav tiesību apšaubīt divu

juridisko personu savstarpējos darījumus, ja uzņēmumu amatpersonas tikušas reģistrētas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un darījumi noformēti atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām.

Minētajiem pieteicējas argumentiem tiesa nevar piekrist, jo nodokļu administrācijas

tiesības un pienākums kontrolēt nodokļu maksātāju deklarācijās norādīto darījumu

tiesiskumu izriet no vairākām tiesību normām.

Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu‖ 8.pants paredz, ka VID uzdevumi nodokļu

(nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā „Par

nodokļiem un nodevām‖ (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: uzskaita un

reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (1.punkts); piedzen

Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts

noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem

piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam (2.punkts); lai izpildītu šajā pantā noteiktos

uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai

darbībai (8.punkts).

Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 18.pantā noteikti nodokļu administrācijas

pienākumi, un tie ir šādi: nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus

ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija (1.punkts); kontrolēt nodokļu

(nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (2.punkts). Savukārt, tā paša likuma

23.pants paredz VID tiesības precizēt maksājamā nodokļa apmēru, un šī panta sestajā daļā

noteikts, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz

aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši [.] nodokļu administrācijas

rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai

izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma

dalībniekiem (2.punkts).

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā minēto

tiesību – atskaitīt PVN kā priekšnodokli, konstatēšana nemaz nav iespējama bez nodokļu

maksātāja uzrādīto darījumu izvērtēšanas.

Tādējādi VID tiesības izvērtēt nodokļu maksātāju darījumus izriet no nodokļu

likumos noteiktās nodokļu administrācijas kompetences. Pastāvot pamatotām šaubām, VID

nav tiesīgs atzīt nodokļu maksātāja izvirzītos apgalvojumus par patiesiem, ja tos

neapstiprina citi objektīvi pārbaudāmi pierādījumi. Savukārt fakts, ka uzņēmuma

amatpersona vai uzņēmuma manta tikusi reģistrēta publiskajos reģistros, pats par sevi vēl

nepierāda to, ka patiešām ir noticis konkrēts darījums ar attiecīgo uzņēmumu. Līdz ar to

pieteicējas iebildums ([3.3]) nav pamatots.

Izskatāmajā gadījumā VID ir pamatoti secinājis, ka PPR (lietas 55.lapa) satur

nepatiesas ziņas un neatbilst darījumu faktiskajiem apstākļiem.

[12] VID konstatēja, ka pieteicēja PVN deklarācijās par 2006.gada martu-jūniju,

oktobri-decembri un 2007.gada janvāri kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 1762,09, bet

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļāvusi 2006.gadā Ls 7508,40, bet 2007.gadā Ls

2280,67, pamatojoties uz SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA

„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA „Noras‖ vārdā noformētajiem elektroniskā

kases aparāta (turpmāk – EKA) čekiem un kvītīm.

Audita laikā nodokļu administrācija konstatēja, ka minētie uzņēmumi EKA nav

reģistrējuši VID, kā arī pārbaudei uzrādītās kvītis nav reģistrētas.

Lietā ir minēto uzņēmumu amatpersonu sniegtie paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka

uzņēmumus nav reģistrējuši, saimniecisko darbību nav veikuši un nezina, ar ko attiecīgais

uzņēmums nodarbojas, par darījumiem ar pieteicēju neko nevar paskaidrot, nav

pilnvarojuši citas personas veikt darījumus uzņēmumu vārdā, nezina, kur atrodas

uzņēmumu dokumenti (lietas 107. – 110., 147. – 155.lapa).

Tiesai netika iesniegts neviens pierādījums tam, ka visas minētās personas būtu

sniegušas nepatiesus paskaidrojumus. Nodokļu administrācija arī noskaidrojusi, ka visi

minētie uzņēmumi to juridiskajās adresēs neatrodas, pretpārbaudi darījumu salīdzināšanai

veikt nav bijis iespējams, jo nav zināms, vai šādas juridiskās personas faktiski eksistē un

kur atrodas uzņēmumu grāmatvedības dokumenti.

Konstatējot minētos apstākļus, VID ir pamatoti secinājis, ka pieteicējas uzrādītie

SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes

saimnieks‖ un SIA „Noras‖ vārdā noformētie dokumenti satur nepatiesas ziņas, jo

dokumentos uzrādītie darījumi faktiski nevarēja notikt ar dokumentos norādīto personu (sk.

arī [11])). Līdz ar to minēto uzņēmumu vārdā noformētie dokumenti nav uzskatāmi par

nodokļa rēķiniem, uz kuru pamata pieteicēja būtu tiesīga veikt priekšnodokļa atskaitījumus.

Likuma „Par grāmatvedību‖ 2.pants cita starp nosaka, ka uzņēmuma grāmatvedībai

ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis.

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu

gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem

darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma

sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai,

salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību‖ 7.pantā noteikto, grāmatvedības reģistros

nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Ierakstiem

grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski

sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma

dokumenta.

No citētajām tiesību normām izriet, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentos

iekļautajām ziņām ir jāatbilst uzņēmuma faktiskajiem darījumiem. Bez tam, uzņēmuma

grāmatvedība jākārto tā, lai nodokļu administrācijas amatpersonas objektīvi varētu izsekot

katra darījuma norisi. Tiesa atzīst, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo

attaisnojuma dokumenti satur nepatiesas ziņas, tādēļ tos nevar atzīt par darījumu

attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un 7.panta izpratnē.

Nodokļu maksātājam ir pienākums preču vai pakalpojumu saņemšanu pierādīt ar

tiesiskiem un korektiem dokumentiem, kas atspoguļo objektīvus faktus. Izskatāmajā

gadījumā pieteicēja nav iesniegusi attaisnojuma dokumentus, kas varētu atspēkot Lēmumā

norādītos secinājumus.

No darījumu dokumentiem izriet, ka pieteicēja darījumus noslēgusi bez starpniekiem.

Līdz ar to pieteicējai bija iespēja un pienākums nodrošināt darījumu dokumentu atbilstību

faktiskajiem darījumu apstākļiem.

Izskatāmajā gadījumā secināms, ka pieteicēja nav darījusi visu iespējamo, lai

nodrošinātu savu darījumu tiesiskumu. Pieteicēja nav bijusi pietiekami rūpīga izvēloties

darījumu partnerus, nav pievērsusi pienācīgu uzmanību darījumu juridiskajam un

ekonomiskajam saturam, kā rezultātā nav izpildījusi likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos priekšnosacījumus. Līdz ar to pieteicēja

bez tiesiska pamata ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli, tādējādi samazinot

budžetā maksājamo PVN summu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 38.pantā noteikto, gadījumā, ja

nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu

lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

Tādējādi pierādīšanas pienākums gulstas uz nodokļu maksātāju, nevis uz iestādi.

Tas nozīmē, ka VID nav no publisko tiesību normām izrietoša pienākuma iegūt

pierādījumus nodokļu maksātāja izvirzītajiem apgalvojumiem. Tieši pretēji, nodokļu

maksātāja rīcībā ir jābūt objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem, kas apstiprina nodokļu

maksātāja iebildumus. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja šādus pierādījumus nav iesniegusi.

[13] Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli‖ 3.panta pirmo daļu, ar

UIN apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais

ienākums.

Tā paša likuma 4.panta pirmajā daļā cita starp ir noteikts, ka nodokļa maksātāja

apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu sastādītā

maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu

apjoms pirms UIN aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu

vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par

to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās

infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar

šo likumu.

Gada pārskatu likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā cita starp noteikts, ka gada

pārskatu sastāda atbilstoši likumam ―Par grāmatvedību‖, šim likumam un citiem

normatīvajiem aktiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par

sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas

plūsmu.

Atbilstoši tā paša likuma 25.panta pirmās daļas 4. un 8.punktam, gada pārskata

posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem: peļņas vai zaudējumu

aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma

datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar

ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato

un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai

juridisko formu.

Ievērojot citētajās tiesību normās noteikto, kā arī pamatojoties uz likuma „Par

grāmatvedību‖ 2. un 7.pantu, tiesa atzīst, ka VID ir pamatoti samazinājis pieteicējas peļņas

vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 2006.gadā par

Ls 7508,40, bet 2007.gadā par Ls 2280,67. Nodokļu administrācija ir pamatoti veikusi

korekcijas pieteicējas UIN deklarācijās un samazinājusi pamatlīdzekļu nolietojuma summu

atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli‖ 13.pantā noteiktajam (4.kategorijas

pamatlīdzekļiem 2006.gadā par Ls 19 720, bet 2007.gadā par Ls 11 832). Attiecīgi papildu

nomaksai budžetā pamatoti tika noteikts UIN Ls 6202,80 apmērā.

Pirms vērtēt grāmatvedības uzskaitē atspoguļoto izdevumu attiecināmību uz

maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem vai citiem izdevumiem, ir jāizvērtē, vai

attiecīgie izdevumi vispār varēja tikt atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē, proti, vai ieraksts

grāmatvedības uzskaitē ir pamatots ar atbilstošu, patiesu informāciju saturošu attaisnojuma

dokumentu. Minētais izriet no likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un 7.panta (sk. Senāta

2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā SKA-93/2007).

Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo

pieteicēja veikusi ierakstus, kas nedrīkstēja tikt atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tādēļ,

ka pieteicējas rīcībā nebija tiesisku attaisnojuma dokumentu. Pieteicējas uzrādītie darījumu

dokumenti nesatur patiesu informāciju ([10], [11], [12]). Līdz ar to pieteicējas iebildums

([3.4]) noraidāms kā nepamatots.

[14] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka

apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka

saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 29.panta otro daļu, par nodokļu un

nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma

nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja

konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Tā paša likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs,

pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru,

nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam

no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda

naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits

soda naudas apmērs.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 32.panta trešajai daļai, gadījumā, ja

summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta

nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās

summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā

iemaksājamās nodokļu summas.

Tiesa atzīst, ka nodokļu administrācija ir izpildījusi citētajās tiesību normās

noteiktās prasības. Pieteicējai ir pamatoti noteikts pienākums samaksāt PVN Ls 1061,65,

soda naudu Ls 441,33 un nokavējuma naudu Ls 484,48, kā arī UIN Ls 6202,80, soda naudu

Ls 3101,40 un nokavējuma naudu Ls 1556,31. VID arī pamatoti samazināja no budžeta

atmaksājamo PVN Ls 9576,14 un aprēķināja soda naudu Ls 4788,08 apmērā.

Tiesa atzīst, ka piemērotās tiesību normas Lēmumā ir norādītas pareizi (lietas 37. –

44.lapa). Matemātiski pārrēķinot pārsūdzētajā Lēmumā norādītās un papildus nomaksai

budžetā noteiktās nodokļu maksājumu summas, tiesa kļūdas nekonstatē.

[15] Pieteikumā nav norādīti argumenti attiecībā par Lēmumu daļā, ar kuru

noraidīts pieteicējas lūgums – noslēgt vienošanās lūgumu. Līdz ar to uzskatāms, ka par

minēto Lēmuma daļu pieteicējai iebildumu nav bijis.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 41.panta otro daļu, vienošanās

līgumu VID ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam dienā, kad iesniegts

iesniegums par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu, nav kārtējo nodokļu parādu un ja

pastāv viens no šādiem nosacījumiem: ir apstrīdēts VID amatpersonas lēmums, un, izskatot

nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu

(.); nodokļu maksātājs iesniedzis pieteikumu tiesā vai šajā lietā iesniegta apelācijas vai

kasācijas sūdzība, bet lietas izskatīšana attiecīgi pirmās instances tiesā, apelācijas instancē

vai kasācijas instancē tiesas sēdē pēc būtības nav pabeigta (.).

Atbilstoši citētajā tiesību normā noteiktajai kārtībai, pieteicēja ir tiesīga vērsties

VID ar lūgumu par vienošanās līguma noslēgšanu.

[16] Rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un

pamatots, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. -

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Wald‖ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 6.augusta lēmuma Nr.19.1/16038

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas

tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle

Jelgavā, 2011.gada 31.maijā.