Court dismissed tax audit appeal, ruling VAT and income tax adjustments and penalties were legally correct.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court rejected the plaintiff's request to annul the State Revenue Service's decision following a tax audit. The plaintiff argued against additional tax payments and penalties, but the court found the tax authority correctly applied the Tax Law regarding VAT and income tax adjustments. Consequently, the court determined the administrative decision was lawful and the plaintiff's appeal was inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedTax Law 32.1; 32.3; 41.2: The tax authority may recover underpaid taxes and impose penalties when a taxpayer reduces budget contributions through audit, provided statutory thresholds and calculation methods are met; a taxpayer's request for a settlement agreement is valid only if no outstanding debts exist and specific procedural conditions are satisfied.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.42928009
A01148-11/32
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Jelgavā, 2011.gada 31.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,
piedaloties pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Wald‖ pārstāvjiem: V.Č. un
zvērinātai advokātei Sarmītei Bitei,
atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta
(turpmāk – VID) pārstāvei L.R.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Wald‖
(turpmāk – pieteicēja) pieteikumu par VID ģenerāldirektora 2009.gada 6.augusta lēmuma
Nr.19.1/16038 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] No 2009.gada 13.janvāra līdz 2009.gada 2.aprīlim VID veica pieteicējai
komplekso nodokļu auditu: pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika
periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un uzņēmuma ienākumu
nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2006. un 2007.gadu. Pārbaudes rezultātā sastādīts
audita pārskats Nr.43 (lietas 69.-96.lapa).
2009.gada 2.aprīlī pieņemts lēmums Nr.43 par audita rezultātiem, ar kuru papildu
nomaksai budžetā noteikts: PVN Ls 1061,65, soda nauda Ls 441,33 un nokavējuma nauda
Ls 484,48 apmērā, kā arī UIN Ls 6202,80, soda nauda Ls 3101,40 un nokavējuma nauda Ls
1556,31; samazināts no budžeta atmaksājamais PVN Ls 9576,14 un aprēķināta soda nauda
Ls 4788,08 (lietas 11.-13.lapa). Lēmumu par audita rezultātiem pieteicēja apstrīdēja (lietas
14.-18.lapa) VID Zemgales reģionālajā iestādē (turpmāk – ZRI).
2009.gada 4.jūnijā VID ZRI direktors pieņēmis lēmumu Nr.01-10.02/81, ar kuru
lēmums par audita rezultātiem atstāts negrozīts (lietas 24.-30.lapa).
Arī VID ZRI direktora pieņemto lēmumu pieteicēja apstrīdēja (lietas 19.-23.lapa).
[2] 2009.gada 6.augustā VID ģenerāldirektora vietas izpildītāja pieņēmusi
pārsūdzēto Lēmumu, ar kuru VID ZRI direktora lēmums Nr.01-10.02/81 atstāts negrozīts,
kā arī noraidīts pieteicējas ierosinājums par vienošanās līguma noslēgšanu.
Lēmumā (lietas 31.-44.lapa) norādīti šādi argumenti:
[2.1] Pieteicējas darbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem. PVN
deklarācijās par 2006.gada maiju un par 2007.gada oktobri kā priekšnodokli atskaitījusi
attiecīgi Ls 0,68 un Ls 1,02 saskaņā ar SIA „Pie ciņa‖ izsniegtajiem EKA čekiem
(Nr.00116428, Nr.00122193 un Nr.00275074), kuros kā iegādātās preces norādītas –
pārtika suņiem, pārtika un alkohols. Tā kā minēto preču iegāde nav saistīta ar uzņēmuma ar
nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu, tad pieteicējai samazināts 2006.gada maija un
2007.gada oktobra PVN deklarācijās norādītais priekšnodoklis par darījumos minētajām
summām. Apstrīdēšanas iesniegumā nav norādīti iebildumi par minētajām korekcijām.
[2.2] VID atzina, ka SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA
„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA „Noras‖ pārbaudei uzrādītie čeki un kvītis
VID nav reģistrētas. Saņemti paskaidrojumi no SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖ un SIA
„Noras‖ amatpersonām, kuras noliedz saimnieciskās darbības veikšanu. SIA „Gammateh‖,
SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA
„Noras‖ juridiskajās adresēs neatrodas; ir izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu
reģistra.
[2.3] Saskaņā ar SIA „Paveks‖ vārdā noformēto 2006.gada 21.aprīļa preču
pavadzīmi – rēķinu (turpmāk – PPR) sērija TI-IX Nr.426161 pieteicēja grāmatvedības
uzskaitē reģistrējusi automašīnu SCANIA R124, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, un puspiekabi Fromberger FKSM24, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, Ls 49 300 vērtībā (tai skaitā PVN Ls 8874). Minētajā PPR kā preču izsniedzējs
norādīts V.P., kas no 2005.gada 18.jūlija līdz 2008.gada 18.jūlijam bija SIA „Paveks‖
amatpersona. V.P. savā paskaidrojumā noliedz saimnieciskās darbības veikšanu. SIA
„Paveks‖ juridiskajā adresē neatrodas, ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu
reģistra. Secināts, ka pieteicējas uzrādītie čeki un kvītis, kā arī 2006.gada 21.aprīļa PPR
sērija TI – IX Nr.426161 satur nepatiesu informāciju, tāpēc tie nav izmantojami kā
attaisnojuma dokumenti ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Līdz ar to pieteicēja
nebija tiesīga atskaitīt priekšnodokli par čekos un PPR uzrādītajiem darījumiem.
[2.4] Auditā konstatētie fakti ļauj apšaubīt SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA
„STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖, SIA „Noras‖ un SIA „Paveks‖
vārdā noformētajos dokumentos uzrādīto preču piegādes faktu. Līdz ar to VID samazināja
pieteicējas peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas
izmaksas 2006.gadā par Ls 7508,4, bet 2007.gadā par Ls 2280,67, kā arī veica korekcijas
UIN deklarācijās, samazināja pamatlīdzekļu nolietojuma summu 4.kategorijas
pamatlīdzekļiem 2006.gadā par Ls 19 720 un 2007.gadā – par Ls 11 832.
[2.5] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 41.panta sestajā daļā
noteiktajam, vienošanās līgums nevar tikt noslēgts, jo VID Finanšu policijas pārvaldē
(turpmāk – FPP) 2009.gada 19.maijā saņemti materiāli par konstatētajiem riskiem valsts
ieņēmumu jomā saistībā ar pieteicējas iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un
grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
[3] Pieteikumā (lietas 3.-8.lapa) ietverti tālāk minētie apsvērumi.
[3.1] VID nepamatoti apšaubīja darījumu ar SIA „Paveks‖, uzņēmuma amatpersona
sniegusi nepatiesu informāciju. SIA „Paveks‖ ilgstoši izpildījusi visas VID prasības
(reģistrācijas kārtība ar PVN apliekamo personu reģistrā; deklarāciju un atskaišu
iesniegšana; PPR saņemšana). Minētās darbības VID atzinis par tiesiskām. Nav saprotams,
kā juridiska persona būtu varējusi izpildīt minētās darbības, ja uzņēmuma amatpersona to
noliedz. Turklāt SIA „Paveks‖ amatpersona atzīst, ka ir pilnvarojusi arī citas personas
darboties uzņēmuma vārdā. Nodokļu administrācija nav pārbaudījusi, vai SIA „Paveks‖
grāmatvedībā ir iegrāmatots darījums ar pieteicēju, iekļauts PVN deklarācijā, vai no
darījuma ar pieteicēju saņemtais PVN ir samaksāts budžetā.
[3.2] Ja pieņem VID pozīciju, kas balstīta uz V.P. sniegto paskaidrojumu, tad
secināms, ka SIA „Paveks‖ jau no reģistrācijas brīža nevarēja būt tiesību subjekts un arī
visas turpmākās darbības nav tiesiskas. Tomēr VID veic un izpilda darbības ar SIA
„Paveks‖ kā ar likumīgu tiesību subjektu, nevis veic darbības saskaņā ar komerclikuma
312. un 314.pantā noteikto (par uzņēmuma darbības izbeigšanu ar tiesas spriedumu).
Minētās tiesības iestādei piešķir likuma „Par valsts ieņēmumu dienestu‖ 10.panta otrās
daļas 6.punkts.
[3.3] Nav ņemts vērā apstāklis, ka pieteicējas un SIA „Paveks‖ pirkuma darījuma
priekšmets bija transportlīdzekļi, kuri tika pārreģistrēti no SIA „Paveks‖ vārda uz
pieteicējas vārda. Transportlīdzekļu pārreģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā
(turpmāk – CSDD) varēja veikt vienīgi transportlīdzekļu īpašnieks. Pirkuma darījums nav
atzīts par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu. Attiecīgais PPR ir reģistrēts VID, PPR ir
izsniegts pret parakstu uzņēmuma amatpersonai, iesniegta arī atskaite par PPR izlietojumu.
Pieteicējai bija tiesības paļauties uz VID un Uzņēmumu reģistra publiskajās datubāzēs
esošo informāciju.
[3.4] No uzņēmumiem SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA
„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖, SIA „Noras‖ iegādātās transportlīdzekļu rezerves
daļas (iegādi apliecina čeki un kvītis) izmantotas uzņēmumam piederošo transportlīdzekļu
remontam. EKA čeki un kvītis satur visus nepieciešamos rekvizītus, ir iespējams identificēt
darījumu, tā dalībniekus, kā arī samaksātā nodokļa apmēru. Pieteicēja no savas puses
normatīvo aktu prasības ir izpildījusi. Tā kā visi uzrādītie darījumi faktiski ir notikuši, VID
nebija pamata veikt korekcijas, kā arī papildus aprēķināt nodokļu maksājumus.
[4] 2009.gada 15.oktobrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas
103.-104.lapa), kurā norādīti tādi paši argumenti kā Lēmumā ([2]).
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji paskaidroja, ka VID Finanšu policijas pārvalde
(turpmāk – FPP) pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Minētajā lēmumā cita
starp konstatēts, ka iepriekš minētie uzņēmumi (pieteicējas darījumu partneri) ir
nodarbojušies ar saimniecisko darbību. Kriminālprocesa ietvaros uzņēmumu amatpersonas
apstiprinājušas, ka ir parakstījušas dokumentus uzņēmuma vārdā. Apstāklis, ka darījumi
kārtoti uz pilnvaras pamata, nenozīmē to, ka darījumi nav notikuši uzņēmuma vārdā. Kases
aparātiem ir publiskais reģistrs, bet kvīšu grāmatiņām nav publiskā reģistra, kur cits
nodokļu maksātājs varētu pārliecināties, vai darījumu partneriem kvītis ir reģistrētas. VID
apšauba darījumu ar SIA „Paveks‖ par automašīnas un piekabes iegādi. Lietā ir pierādīts,
ka abi transportlīdzekļi bija reģistrēti uz pārdevēja - SIA ―Paveks‖ vārda. Līdz ar to
darījumu varēja veikt vienīgi transportlīdzekļa īpašnieks. Abi transportlīdzekļi iegādāti
Vācijā un pircēja bija tieši SIA „Paveks‖ (pavaddokumentos kā adresāts ir norādīta SIA
„Paveks‖). No CSDD materiāliem izriet, ka SIA „Paveks‖ vārdā ar 7 automašīnām rīkojies
G.J., citos gadījumos A.N. Minētās personas darbojušās uz SIA „Paveks‖ amatpersonas
V.P. izdotu pilnvaru pamata. Tiesas sēdē liecinieks V.P. paskaidroja, ka viņš pats
uzņēmumā nav darbojies, uzņēmumu reģistrējis kopā ar paziņu, lai kopā veiktu
saimniecisko darbību, uzņēmuma vārdā faktiski rīkojies G.J. uz pilnvaras pamata. V.P.
liecība sakrīt ar G.J. 2009.gada 24.novembra paskaidrojumu. Pastāv problēma, ka PPR
parakstījis pats V.P., tomēr dokumentu neatbilstības, kas nerunā pretī darījuma līgumam,
nevar ietekmēt darījuma spēku. Pieteicējai nebija zināms, ka SIA „Paveks‖ veic kādas
prettiesiskas darbības. VID ar SIA „Paveks‖ arī darbojies kā ar pilnvērtīgu juridisku
personu, to apliecina VID 2009.gada 13.oktobra vēstule Nr.12.3/4997 (lietas 126.lapa).
Tātad arī VID nekonstatēja nelikumības SIA „Paveks‖ darbībā. Pēc Uzņēmumu reģistra
datu bāzē pieejamās informācijas SIA „Paveks‖ nav likvidēta, tātad uzņēmums pastāv vēl
aizvien. SIA „Paveks‖ amatpersona V.P. 2010.gada 29.jūnijā ir pieņēmis lēmumu par SIA
„Paveks‖ likvidāciju, ir pats sevi iecēlis par likvidatoru. No SIA „Paveks‖ iegādātās
automašīnas aizvien tiek izmantotas pieteicējas saimnieciskajā darbībā.
[6] VID pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, uzturēja Lēmumā ietverto
pamatojumu ([2]). Papildus paskaidroja, ka VID vērtēja tos pierādījumus, kas bija VID
rīcībā – uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumus par to, ka neko nezina par uzņēmumu
saimniecisko darbību, ka citas personas nav pilnvarotas rīkoties uzņēmuma vārdā.
Attaisnojuma dokumentu – PPR par transportlīdzekļu pārdošanu parakstījis V.P. Līdz ar to
VID secināja, ka nevar apstiprināt pieteicējas darījumu ar SIA „Paveks‖. Attiecībā par
lēmumu par krimināllietas izbeigšanu - izziņas izdarītājs izvērtē pierādījumus no
kriminālprocesa viedokļa, bet administratīvajā procesā pierādījumus vērtē savādāk. No
kriminālprocesa var ņemt vērā liecinieku nopratināšanas protokolus.
Motīvu daļa
[7] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka V.P. liecību, kā
arī izvērtējusi lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots
un tādēļ ir noraidāms.
[8] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 1.panta 9.punkta „a‖ apakšpunkts
noteic, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar
pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa
rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības
nodrošināšanai.
Minētā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tikai Valsts ieņēmumu
dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no
budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām
saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu
ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu
nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Secināms, ka priekšnodoklis ir atskaitāms no budžetā maksājamās (samaksātās)
nodokļa summas par tādiem darījumiem, kas nodrošina citus personas ar nodokli
apliekamus darījumus. PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekasēts preču ražošanas un
realizācijas visās stadijās no nodokļu maksātāja – preces ražotāja vai realizētāja, tādējādi
veidojot PVN iekasēšanas ķēdi. Tā kā PVN ir nodoklis par jaunradīto vērtību, nevis preces
apgrozījumu, tad PVN īstais maksātājs ir preces galējais patērētājs. Savukārt tie preces
ražošanā un realizēšanā iesaistītie nodokļu maksātāji, kuri PVN summas ir iemaksājuši
valsts budžetā, bet nav galējie preces patērētāji, ir tiesīgi pretendēt uz priekšnodokļa
atskaitījumu.
Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir
pievienotās vērtības nodokļa mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt
ierobežotas. Tās ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem
saistītajiem nodokļiem (sk. Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma
apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un 440/04 Axel Kittel 42.punktu). Uzņēmējiem, kas dara
visu, ko no tiem saprātīgi varētu pieprasīt, lai nodrošinātu, ka to darījumi neveido daļu no
shēmas, kurās ietilpst pievienotās vērtības nodokļa vai kādas citas krāpšanas darījums, ir
jāvar paļauties uz šo darījumu likumību, neriskējot zaudēt savas tiesības atskaitīt
priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli (turpat, 51.punkts). Nodokļa
maksātāja, kas veic darījumus, tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās
vērtības nodokli nevar ietekmēt arī tas, ka piegādes shēmā, kurā ietilpst šie darījumi, cits
darījums, kas, nodokļa maksātājam par to neko nezinot, ticis veikts pirms vai pēc nodokļa
maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Turpretim
nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar
krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, pie tam
neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību
izmantošana ir atsakāma (turpat, 59.punkts).
Izskatāmajā gadījumā pastāv strīds par to, vai pieteicēja bija tiesīga atskaitīt
priekšnodokli par darījumiem, kas apšaubīti Lēmumā ([2]).
Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja ir darījusi visu, ko no tās saprātīgi
varētu sagaidīt, lai nodrošinātu savu darījumu tiesiskumu.
[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 8.panta pirmā daļa noteic, ka preču
piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču
nosūtīšanas.
Savukārt par nodokļu rēķinu uzskatāms dokuments, kas satur nepieciešamos
rekvizītus un informāciju par darījumu.
Tādējādi preču saņemšanas gadījumā personai rodas tiesības uz priekšnodokļa
atskaitīšanu tad, ja tiek izpildīti šādi formālie priekšnosacījumi: abi darījuma dalībnieki ir
reģistrēti VID kā PVN maksātāji; preces tiek izmantotas saimnieciskās darbības
nodrošināšanai; ir saņemts un apmaksāts nodokļu rēķins.
No lietā esošā PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas 55.lapa) izriet, ka 2006.gada
21.aprīlī pieteicēja no SIA „Paveks‖ iegādājusies automašīnu SCANIA R124 (reģ.
Nr./reģistrācijas numurs/; šasijas Nr./šasijas numurs/) par Ls 26300 (bez PVN) un
puspiekabi FROMBERGER FKSM 24 (šasijas Nr./šasijas numurs/) par Ls 23000 (bez
PVN); kopējā darījuma vērtība Ls 58174,00 (tai skaitā PVN 18% Ls 8874,00).
Nav strīda par to, ka attiecībā par minēto darījumu formālie priekšnosacījumi ir
izpildīti, jo uz darījuma veikšanas brīdi darījuma dalībnieki bija reģistrēti VID kā PVN
maksātāji; no lietas materiāliem secināms, ka iegādātā automašīna un piekabe tiek
izmantotas pieteicējas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (lietas 63., 66. – 68.lapa), kā
arī PPR saņemts un apmaksāts.
Gadījumā, ja tiek izpildīti formālie priekšnosacījumi, tad nodokļu administrācija
izvērtē nodokļu maksātāja uzrādīto darījumu pēc būtības, proti, vai PPR uzrādītais darījums
faktiski varēja notikt, un, vai darījums ir noticis ar rēķinā uzrādīto personu. Šaubu gadījumā
nodokļu administrācijai ir jāspēj pamatot, balstoties uz kādiem lietā esošiem pierādījumiem
darījums tiek apšaubīts.
Savukārt nodokļu maksātāja pienākums ir pierādīt to, ka rūpīgi izpildītas normatīvo
aktu prasības un darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu darījuma tiesiskumu.
[10] Izskatāmajā gadījumā VID konstatējis, ka pieteicējas darījumu partnera SIA
„Paveks‖ vārdā noslēgtā darījuma dokumentu - PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas
55.lapa), kā arī pieņemšanas-nodošanas aktu parakstījusi SIA „Paveks‖ vienīgā amatpersona ar
pārstāvības (paraksta tiesībām) – V.P. Minētā persona norādīta arī 2006.gada 29.septembra
līgumā kā SIA „Paveks‖ pārstāvis (lietas 105.lapa), kā arī 2006.gada 21.aprīlī noformētajā
pilnvarā (lietas 137.lapa).
Lietā ir V.P. 2007.gada 1.augusta paskaidrojums, no kura izriet, ka V.P. par SIA
„Paveks‖ amatpersonu kļuvis pēc paziņas lūguma, lai veiktu uzņēmējdarbību. Izdevis
pilnvaru uz trešās personas vārda, bet pats ar saimniecisko darbību nav nodarbojies un neko
nezina par SIA „Paveks‖ saimniecisko darbību. Ne reizi neesot redzējis SIA „Paveks‖
grāmatvedi. V.P. rīcībā nekad neesot bijuši SIA „Paveks‖ grāmatvedības dokumenti un zīmogs.
Nekādus darījumus SIA „Paveks‖ vārdā V.P. nav slēdzis, rēķinus nav izrakstījis un ar uzņēmuma
naudas līdzekļiem nav rīkojies (lietas 106.lapa).
V.P. tiesas sēdē liecināja, ka 2005.gadā J. (vārdā – S. vai L.) palūdzis atvērt firmu,
apsolot, ka par to ieskaitīšot nodokļus pensijai, tādēļ piekritis. Kad saņēmis nodokļu uzziņu
un konstatējis, ka nekas nav iemaksāts, sācis meklēt J., bet nevarējis atrast, tāpēc uzrakstījis
iesniegumu policijai. Nekādas darbības uzņēmumā nav veicis, darījumus nav slēdzis.
Atzīst, ka J. bija izdota pilnvara. Tiesas sēdes laikā tiesa uzrādīja lietas materiālos esošos
dokumentus, kuros norādīts, ka tos parakstījis V.P. (lietas 55., 56., 105.lapa). Liecinieks
V.P. tiesas sēdē apliecināja, ka uzrādītie dokumenti viņam nav zināmi, un, ka minētos
dokumentus viņš nav parakstījis. V.P. neesot zināms, ar ko uzņēmums nodarbojās, tāpat arī
par grāmatvedības dokumentiem un kāda manta uzņēmumam pieder. Pieteicējas pārstāvi
(kurš arī ir uzrādīts darījumu dokumentos), V.P. nepazīst, redz pirmo reizi. Pieteicējas
pārstāvis esot zvanījis lieciniekam pa telefonu un lūdzis, vai nevar palīdzēt, taču liecinieks
lūgumu esot noraidījis un atbildējis: „Tiksimies tiesā‖. Liecinieks apliecināja, ka uztur
2007.gada 1.augustā sniegto paskaidrojumu. J. esot darbojies nelikumīgi, tā bijusi krāpšana.
Izdotās pilnvaras saturu V.P. neesot sapratis. Liecinieks V.P. arī liecināja, ka nezinot, kur faktiski
atradās uzņēmums, lai gan uzņēmuma juridiskā adrese bijusi liecinieka dzīvesvietas adrese
(lietas 208. – 209.lapa).
Minētā liecība sakrīt ar 2009.gada 23.septemra liecinieka V.P. nopratināšanas
protokolā norādīto (lietas 143. – 144.lapa).
No liecinieka V.P. liecībām un paskaidrojuma secināms, ka SIA „Paveks‖ vienīgā
amatpersona, kura bija tiesīga darījumu veikšanas brīdī pārstāvēt uzņēmumu, noliedz darījumu
veikšanu ar pieteicēju; kā arī noliedz, ka būtu vadījusi minēto uzņēmumu un veikusi
saimniecisko darbību. V.P. nav bijis informēts par to, kur faktiski atrodas uzņēmums, ja tāds
eksistē, kā arī nezina, kur atrodas uzņēmuma grāmatvedības dokumenti. Liecinieks neko
nevarēja paskaidrot par uzņēmuma veiktajiem darījumiem un naudas līdzekļiem.
Lietā ir arī G.J. nopratināšanas protokols (lietas 145. – 146.lapa), no kura izriet, ka arī
minētā persona nevar neko paskaidrot par Lēmumā minētajiem darījumiem starp pieteicēju un
SIA „Paveks‖, noliedz, ka būtu pārdotas PPR sērija TI-IX Nr.426161 (lietas 55.lapa)
norādītās preces, vai veikti kādi citi darījumi.
No liecinieka A.N. 2009.gada 1.decembra nopratināšanas protokola izriet, ka A.N.
strādājis SIA „Amserv Motors‖. Minētais uzņēmums nodarbojies ar lietotu automašīnu
tirdzniecību. Par pieteicējas un SIA „Paveks‖ darījumiem A.N. neko konkrētu paskaidrot
nevar. SIA „Amserv Motors‖ sagatavojusi pilnvaras paraugu atbilstoši CSDD prasībām un
nosūtījusi SIA „Paveks‖, pēc kā SIA „Paveks‖ piegādājusi pilnvaru SIA „Amserv Motors‖.
Uz minētās pilnvaras pamata A.N. reģistrējis transportlīdzekļus CSDD, tomēr nezina kādā
sakarā uzrādītie transportlīdzekļi tikuši reģistrēti uz SIA „Paveks‖ vārda. Pieļauj, ka SIA
„Paveks‖ iegādājusies transportlīdzekļus no SIA „Amserv Motors‖. Ar SIA „Paveks‖
pārstāvjiem A.N. neesot ticies un nezina, kas bija SIA „Paveks‖ vadītājs, kā arī nezina, ar
ko SIA „Paveks‖ nodarbojās. G.J. un V.P. nepazīst (lietas 156.lapa).
Tiesai netika iesniegts neviens objektīvi pārbaudāms pierādījums, kas norādītu uz
to, ka visas minētās personas būtu sniegušas nepatiesus paskaidrojumus. Līdz ar to
pieteicējas iebildums ([3.1]) nav pamatots.
[11] Novērtējot lietā konstatētos apstākļus ([10]), tiesa atzīst, ka VID bija pietiekams
pamats apšaubīt pieteicējas uzrādītos darījumus ar SIA „Paveks‖. Izskatāmajā gadījumā
nodokļu administrācijai netika iesniegti objektīvi pārbaudāmi pierādījumi par pieteicējas
darījumu faktiem (darījumi ar SIA „Paveks‖), proti, VID nav iesniegta detalizēta informācija
par darījumu norisi un apstākļiem. VID nav bijis iespējas pārliecināties par pieteicējas
uzrādīto darījumu ar SIA „Paveks‖ faktisko norisi, kā arī darījuma dalībnieks nav
identificējams. Juridiskas personas leģitīma pārstāvība var notikt vienīgi ar normatīvajos
aktos noteiktā kārtībā reģistrēta pārstāvja (fiziskas personas) starpniecību. Pretējā gadījumā
ikviena fiziskā persona drīkstētu pārstāvēt jebkuru uzņēmumu bez attiecīga pilnvarojuma.
Izskatāmajā gadījumā juridisko personu – SIA „Paveks‖ bija tiesīgs pārstāvēt V.P. Minētā
persona gan ir norādīta PPR (lietas 55.lapa) kā SIA „Paveks‖ pārstāvis, tomēr tiesas sēdē
V.P. atkārtoti apliecināja, ka nav veicis VID apšaubītos darījumus ar pieteicēju. Līdz ar to
šāds darījums nav uzskatāms par tiesisku. Ar lietas materiāliem neapstiprinās arī pieteicējas
arguments, ka SIA „Paveks‖ vārdā būtu rīkojusies normatīvajos aktos noteiktā kārtībā
pilnvarota persona. VID apšaubīto darījumu dokumentos nav norādīts, ka darījumu
uzņēmumā vārdā noslēgusi pilnvarotā persona. Turklāt gan G.J., gan A.N. noliedz darījumu
veikšanu ar pieteicēju.
Pieteicēja iebilst, ka darījumu dokumenti noformēti atbilstoši normatīvo aktu
prasībām, darījumi nav tikuši apstrīdēti un nav atzīti par spēkā neesošiem, tādēļ tie ir
tiesiski un VID nav pamata tos apšaubīt. Pieteicējas ieskatā VID nav tiesību apšaubīt divu
juridisko personu savstarpējos darījumus, ja uzņēmumu amatpersonas tikušas reģistrētas
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un darījumi noformēti atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām.
Minētajiem pieteicējas argumentiem tiesa nevar piekrist, jo nodokļu administrācijas
tiesības un pienākums kontrolēt nodokļu maksātāju deklarācijās norādīto darījumu
tiesiskumu izriet no vairākām tiesību normām.
Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu‖ 8.pants paredz, ka VID uzdevumi nodokļu
(nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā „Par
nodokļiem un nodevām‖ (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: uzskaita un
reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (1.punkts); piedzen
Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts
noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem
piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam (2.punkts); lai izpildītu šajā pantā noteiktos
uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai
darbībai (8.punkts).
Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 18.pantā noteikti nodokļu administrācijas
pienākumi, un tie ir šādi: nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus
ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija (1.punkts); kontrolēt nodokļu
(nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (2.punkts). Savukārt, tā paša likuma
23.pants paredz VID tiesības precizēt maksājamā nodokļa apmēru, un šī panta sestajā daļā
noteikts, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz
aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši [.] nodokļu administrācijas
rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai
izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma
dalībniekiem (2.punkts).
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā minēto
tiesību – atskaitīt PVN kā priekšnodokli, konstatēšana nemaz nav iespējama bez nodokļu
maksātāja uzrādīto darījumu izvērtēšanas.
Tādējādi VID tiesības izvērtēt nodokļu maksātāju darījumus izriet no nodokļu
likumos noteiktās nodokļu administrācijas kompetences. Pastāvot pamatotām šaubām, VID
nav tiesīgs atzīt nodokļu maksātāja izvirzītos apgalvojumus par patiesiem, ja tos
neapstiprina citi objektīvi pārbaudāmi pierādījumi. Savukārt fakts, ka uzņēmuma
amatpersona vai uzņēmuma manta tikusi reģistrēta publiskajos reģistros, pats par sevi vēl
nepierāda to, ka patiešām ir noticis konkrēts darījums ar attiecīgo uzņēmumu. Līdz ar to
pieteicējas iebildums ([3.3]) nav pamatots.
Izskatāmajā gadījumā VID ir pamatoti secinājis, ka PPR (lietas 55.lapa) satur
nepatiesas ziņas un neatbilst darījumu faktiskajiem apstākļiem.
[12] VID konstatēja, ka pieteicēja PVN deklarācijās par 2006.gada martu-jūniju,
oktobri-decembri un 2007.gada janvāri kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 1762,09, bet
pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļāvusi 2006.gadā Ls 7508,40, bet 2007.gadā Ls
2280,67, pamatojoties uz SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA
„Smart‖, SIA „Vidzemes saimnieks‖ un SIA „Noras‖ vārdā noformētajiem elektroniskā
kases aparāta (turpmāk – EKA) čekiem un kvītīm.
Audita laikā nodokļu administrācija konstatēja, ka minētie uzņēmumi EKA nav
reģistrējuši VID, kā arī pārbaudei uzrādītās kvītis nav reģistrētas.
Lietā ir minēto uzņēmumu amatpersonu sniegtie paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka
uzņēmumus nav reģistrējuši, saimniecisko darbību nav veikuši un nezina, ar ko attiecīgais
uzņēmums nodarbojas, par darījumiem ar pieteicēju neko nevar paskaidrot, nav
pilnvarojuši citas personas veikt darījumus uzņēmumu vārdā, nezina, kur atrodas
uzņēmumu dokumenti (lietas 107. – 110., 147. – 155.lapa).
Tiesai netika iesniegts neviens pierādījums tam, ka visas minētās personas būtu
sniegušas nepatiesus paskaidrojumus. Nodokļu administrācija arī noskaidrojusi, ka visi
minētie uzņēmumi to juridiskajās adresēs neatrodas, pretpārbaudi darījumu salīdzināšanai
veikt nav bijis iespējams, jo nav zināms, vai šādas juridiskās personas faktiski eksistē un
kur atrodas uzņēmumu grāmatvedības dokumenti.
Konstatējot minētos apstākļus, VID ir pamatoti secinājis, ka pieteicējas uzrādītie
SIA „Gammateh‖, SIA „Alivet‖, SIA „STK Formula‖, SIA „Smart‖, SIA „Vidzemes
saimnieks‖ un SIA „Noras‖ vārdā noformētie dokumenti satur nepatiesas ziņas, jo
dokumentos uzrādītie darījumi faktiski nevarēja notikt ar dokumentos norādīto personu (sk.
arī [11])). Līdz ar to minēto uzņēmumu vārdā noformētie dokumenti nav uzskatāmi par
nodokļa rēķiniem, uz kuru pamata pieteicēja būtu tiesīga veikt priekšnodokļa atskaitījumus.
Likuma „Par grāmatvedību‖ 2.pants cita starp nosaka, ka uzņēmuma grāmatvedībai
ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis.
Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu
gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem
darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma
sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai,
salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.
Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību‖ 7.pantā noteikto, grāmatvedības reģistros
nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Ierakstiem
grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski
sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma
dokumenta.
No citētajām tiesību normām izriet, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentos
iekļautajām ziņām ir jāatbilst uzņēmuma faktiskajiem darījumiem. Bez tam, uzņēmuma
grāmatvedība jākārto tā, lai nodokļu administrācijas amatpersonas objektīvi varētu izsekot
katra darījuma norisi. Tiesa atzīst, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo
attaisnojuma dokumenti satur nepatiesas ziņas, tādēļ tos nevar atzīt par darījumu
attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un 7.panta izpratnē.
Nodokļu maksātājam ir pienākums preču vai pakalpojumu saņemšanu pierādīt ar
tiesiskiem un korektiem dokumentiem, kas atspoguļo objektīvus faktus. Izskatāmajā
gadījumā pieteicēja nav iesniegusi attaisnojuma dokumentus, kas varētu atspēkot Lēmumā
norādītos secinājumus.
No darījumu dokumentiem izriet, ka pieteicēja darījumus noslēgusi bez starpniekiem.
Līdz ar to pieteicējai bija iespēja un pienākums nodrošināt darījumu dokumentu atbilstību
faktiskajiem darījumu apstākļiem.
Izskatāmajā gadījumā secināms, ka pieteicēja nav darījusi visu iespējamo, lai
nodrošinātu savu darījumu tiesiskumu. Pieteicēja nav bijusi pietiekami rūpīga izvēloties
darījumu partnerus, nav pievērsusi pienācīgu uzmanību darījumu juridiskajam un
ekonomiskajam saturam, kā rezultātā nav izpildījusi likuma „Par pievienotās vērtības
nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos priekšnosacījumus. Līdz ar to pieteicēja
bez tiesiska pamata ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli, tādējādi samazinot
budžetā maksājamo PVN summu.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 38.pantā noteikto, gadījumā, ja
nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu
lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.
Tādējādi pierādīšanas pienākums gulstas uz nodokļu maksātāju, nevis uz iestādi.
Tas nozīmē, ka VID nav no publisko tiesību normām izrietoša pienākuma iegūt
pierādījumus nodokļu maksātāja izvirzītajiem apgalvojumiem. Tieši pretēji, nodokļu
maksātāja rīcībā ir jābūt objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem, kas apstiprina nodokļu
maksātāja iebildumus. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja šādus pierādījumus nav iesniegusi.
[13] Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli‖ 3.panta pirmo daļu, ar
UIN apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais
ienākums.
Tā paša likuma 4.panta pirmajā daļā cita starp ir noteikts, ka nodokļa maksātāja
apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu sastādītā
maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu
apjoms pirms UIN aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu
vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par
to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās
infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar
šo likumu.
Gada pārskatu likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā cita starp noteikts, ka gada
pārskatu sastāda atbilstoši likumam ―Par grāmatvedību‖, šim likumam un citiem
normatīvajiem aktiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par
sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas
plūsmu.
Atbilstoši tā paša likuma 25.panta pirmās daļas 4. un 8.punktam, gada pārskata
posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem: peļņas vai zaudējumu
aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma
datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar
ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato
un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai
juridisko formu.
Ievērojot citētajās tiesību normās noteikto, kā arī pamatojoties uz likuma „Par
grāmatvedību‖ 2. un 7.pantu, tiesa atzīst, ka VID ir pamatoti samazinājis pieteicējas peļņas
vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 2006.gadā par
Ls 7508,40, bet 2007.gadā par Ls 2280,67. Nodokļu administrācija ir pamatoti veikusi
korekcijas pieteicējas UIN deklarācijās un samazinājusi pamatlīdzekļu nolietojuma summu
atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli‖ 13.pantā noteiktajam (4.kategorijas
pamatlīdzekļiem 2006.gadā par Ls 19 720, bet 2007.gadā par Ls 11 832). Attiecīgi papildu
nomaksai budžetā pamatoti tika noteikts UIN Ls 6202,80 apmērā.
Pirms vērtēt grāmatvedības uzskaitē atspoguļoto izdevumu attiecināmību uz
maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem vai citiem izdevumiem, ir jāizvērtē, vai
attiecīgie izdevumi vispār varēja tikt atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē, proti, vai ieraksts
grāmatvedības uzskaitē ir pamatots ar atbilstošu, patiesu informāciju saturošu attaisnojuma
dokumentu. Minētais izriet no likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un 7.panta (sk. Senāta
2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā SKA-93/2007).
Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo
pieteicēja veikusi ierakstus, kas nedrīkstēja tikt atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tādēļ,
ka pieteicējas rīcībā nebija tiesisku attaisnojuma dokumentu. Pieteicējas uzrādītie darījumu
dokumenti nesatur patiesu informāciju ([10], [11], [12]). Līdz ar to pieteicējas iebildums
([3.4]) noraidāms kā nepamatots.
[14] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka
apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka
saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 29.panta otro daļu, par nodokļu un
nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma
nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja
konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Tā paša likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs,
pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru,
nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam
no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda
naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits
soda naudas apmērs.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 32.panta trešajai daļai, gadījumā, ja
summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta
nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās
summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā
iemaksājamās nodokļu summas.
Tiesa atzīst, ka nodokļu administrācija ir izpildījusi citētajās tiesību normās
noteiktās prasības. Pieteicējai ir pamatoti noteikts pienākums samaksāt PVN Ls 1061,65,
soda naudu Ls 441,33 un nokavējuma naudu Ls 484,48, kā arī UIN Ls 6202,80, soda naudu
Ls 3101,40 un nokavējuma naudu Ls 1556,31. VID arī pamatoti samazināja no budžeta
atmaksājamo PVN Ls 9576,14 un aprēķināja soda naudu Ls 4788,08 apmērā.
Tiesa atzīst, ka piemērotās tiesību normas Lēmumā ir norādītas pareizi (lietas 37. –
44.lapa). Matemātiski pārrēķinot pārsūdzētajā Lēmumā norādītās un papildus nomaksai
budžetā noteiktās nodokļu maksājumu summas, tiesa kļūdas nekonstatē.
[15] Pieteikumā nav norādīti argumenti attiecībā par Lēmumu daļā, ar kuru
noraidīts pieteicējas lūgums – noslēgt vienošanās lūgumu. Līdz ar to uzskatāms, ka par
minēto Lēmuma daļu pieteicējai iebildumu nav bijis.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 41.panta otro daļu, vienošanās
līgumu VID ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam dienā, kad iesniegts
iesniegums par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu, nav kārtējo nodokļu parādu un ja
pastāv viens no šādiem nosacījumiem: ir apstrīdēts VID amatpersonas lēmums, un, izskatot
nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu
(.); nodokļu maksātājs iesniedzis pieteikumu tiesā vai šajā lietā iesniegta apelācijas vai
kasācijas sūdzība, bet lietas izskatīšana attiecīgi pirmās instances tiesā, apelācijas instancē
vai kasācijas instancē tiesas sēdē pēc būtības nav pabeigta (.).
Atbilstoši citētajā tiesību normā noteiktajai kārtībai, pieteicēja ir tiesīga vērsties
VID ar lūgumu par vienošanās līguma noslēgšanu.
[16] Rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un
pamatots, bet pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. -
291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Wald‖ pieteikumu par Valsts
ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 6.augusta lēmuma Nr.19.1/16038
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas
tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) R.Paegle
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle
Jelgavā, 2011.gada 31.maijā.