Court fully allows small claims for apartment management fees and related court costs under property law.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims suit for management and utility fees totaling 926.61 LVL against the apartment owner. The plaintiff argued that the owner failed to pay for services despite multiple warnings, while the defendant submitted no defense or request for a hearing. The court ruled in favor of the plaintiff because the debt was established under the Apartment Ownership Law and the defendant did not contest the claim.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likuma 10. panta; Civilprocesa likuma 41. panta: Apartment owners are liable for management costs, and courts may award full costs when the defendant remains silent in small claims proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20275813
SPRIEDUMS
L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā
Liepājā, 2013.gada 11.decembrī
Liepājas tiesa
tiesnese Liena Jansone
izskatīja rakstveida procesā civillietu īpašnieku biedrība /Nosaukums/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu. Izskatot lietu, tiesa
ko nsta tē ja
prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai apsaimniekošanas un
komunālo maksājumu parādu Ls 926,61, nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 138,99, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus Ls 3,30, ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 70, un ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus Ls 8. Kā
arī, lūdz noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.
Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr., īpašnieks. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līgums starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts. Parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem
veidojies laika periodā no 2012.gada janvāra mēneša, un uz 2013.gada 8.aprīli atbildētāja parāds ir Ls 926,61. Prasītājs norāda, ka
atbildētājs vairākkārt – gan mutiski, gan rakstveidā, ir brīdināts par parāda nomaksu.
Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma
norakstu varēs saņemt Liepājas tiesas kancelejā 2013.gada 11.decembrī, un 2013.gada 13.augustā nosūtījusi par to pusēm
paziņojumu (lietas 30.lapa).
Novērtējusi rakstveida pierādījumus, kā arī prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā
likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Savukārt saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Bez tam, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punktu privatizētā objekta
īpašniekam ir pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas
īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā
esošos normatīvos aktus.
Izraksts no Zemesgrāmatas nodalījuma (lietas 16.lapa) apliecina, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr/adrese/ ielā 1/3, Liepājā,
īpašnieks.
Liepājas pilsētas domes 2008.gada 18.decembra Lēmums Nr. 628 Par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesību nodošanu,
apliecina, ka Liepājas pilsētas dome nodeva īpašnieku biedrībai /Nosaukums/ minēto īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā
(lietas 14.lapa).
No biedrības reģistrācijas apliecības redzams, ka īpašnieku biedrībai /Nosaukums/ reģistrēta biedrību un nodibinājumu
reģistrā 2008.gada 19.novembrī (lietas 9.lapa).
Tādējādi atzīstams, ka daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kurā atbildētāja īpašumā atrodas dzīvoklis /adrese/ veic
prasītājs.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka apstāklis, ka atbildētājs nav noslēdzis līgumu par viņam piederošā īpašuma apsaimniekošanu,
nav pamats prasības noraidīšanai, jo atbildētājs, šādi rīkojoties, nav no savas puses izpildījis likumā noteikto pienākumu šādu līgumu
noslēgt, kā arī nav norēķinājies par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pamatpakalpojumiem.
Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās saistības, lai gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās mājas
apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus. Parāda aprēķins (lietas 17.-18.lapa) apliecina, ka atbildētājs laika
posmā no 2012.gada janvāra līdz 2013.gada martam nav veicis apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem
pakalpojumiem apmaksu pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētāja parāds prasītājai par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem ir Ls 926,61.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis
tiesai paskaidrojumu par prasību un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis prasībā norādītos maksājumus
lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs. Atbildētājs nav cēlis arī iebildumus par prasītājas piestādītajiem rēķiniem par īpašumu
apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir
apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja parādu prasītājas norādītajā apmērā.
Prasītājs lūdzis norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda. Tiesa atzīst,
ka prasība šajā daļā ir apmierināma, jo šādas prasītāja tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt, Civilprocesa likuma
195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātā pamatparāda.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi Ls 142,29, kas sastāv no samaksātās
valsts nodevas Ls 138,99, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītiem izdevumiem Ls
3,30.
Prasītāja pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus par lietas ietvaros sniegto zvērināta advokāta
palīdzību Ls 70 apmērā, un ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus Ls 8.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,
ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc
prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos ierobežojumus advokāta sniegtās juridiskās palīdzības
atmaksai, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas pieteikto lūgumu par prasītājas veiktās advokāta apmaksas piedziņu
Ls 70 apmērā no prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu, izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi
izdevumu faktiskajā apmērā, līdz ar to, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas pieteikto lūgumu piedzīt no atbildētāja ar
rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus Ls 8 apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa
spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 56.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.2 5 pantu,
250.27 pantu, tiesa
no sp ri e d a
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu īpašnieku biedrībai /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./Reģ. Nr./, kopīpašuma uzturēšanas
un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parādu LVL 926,61 (deviņi simti divdesmit seši lati un 61 santīms) un
tiesāšanās izdevumus LVL 220,29 (divi simti divdesmit lati un 29 santīmi), nosakot, ka īpašnieku biedrības /Nosaukums/ labā
piedzītie naudas līdzekļi ieskaitāmi prasītāja bankas kontā AS /Nosaukums/, konta Nr./konta numurs/.
Noteikt īpašnieku biedrībai /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./Reģ. Nr./, tiesības saņemt no /pers. A/, /personas kods/, par laiku līdz
sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie
apstākļi, procentus – 6 % apmērā gadā no piedzītās parāda pamatsummas – 926,61 latiem.
Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no 2013.gada
11.decembra, kasācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) Liena Jansone